#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00124 Uniform title: kamikāgama pūrvabhāga Description: Transcribed from an edition in Grantha script published in Madras in 1909 Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 17, 2008 Publisher : Publication year : 1909 Publication city : Madras Publication country : India #################################################### || śrīḥ || śrī umāmaheśvarābhyāṃ namaḥ || vande mahāgaṇapatiṃ madanārisūnuṃ vāmorususthavanitābhujaveṣṭitāṅgam | vallīśapūrvajamabhīṣṭadamāśritānāṃ vāṇīpatipramukhadevagaṇārcitāṅghrim || || kāmikāgama - pūrvabhāgānukramaṇikā || tantrāvatāro mantrāṇāmuddhāraḥ snānamarcanam | arcanāṅgaṃ ca naivedyavidhiḥ kuṇḍasya lakṣaṇam || 1/1 || agnikāryaṃ kālavidhirnimittasya parīkṣaṇam | bhūparīkṣā praveśārthabalirgrāmādilakṣaṇam || 1/2 || śaṅkostu sthāpanaṃ caiva mānopakaraṇakramam | padavinyāsabhedaśca sūtramarmādilakṣaṇam || 1/3 || vāstudevabaliḥ paścād grāmādīnāṃ ca lakṣaṇam | vistārāyāma āyādilakṣyaṃ nakṣatracakrakam || 1/4 || daṇḍakādividhirvīthidvārādīnāṃ pramāṇakam | grāmādidevatāsthānaṃ dvijasaṃkhyāvidhānakam || 1/5 || vinyāsasya viśeṣaśca brahmadevapadādi ca | aṅgopajīvināṃ sthānaṃ garbhanyāsasya lakṣaṇam || 1/6 || bālasthānavidhānaṃ ca grāmādinyāsabhedataḥ | vāstuśāntiśca śālāyā vidhānaṃ ca tataḥ param || 1/7 || nandyāvartaṃ dviśālā ca sarvatobhadrasaṃjñakam | vardhamānaṃ khastikaṃ ca rūcakāravyamataḥ param || 1/8 || catuḥ śālā pañcaśālā hastiśālā ca mālikā | lāṅgalākhyaṃ maulikaṃ ca mālikāpadmakaṃ param || 1/9 || nāgarādivibhedaṃ ca bhūmilambavidhistathā | ādyeṣṭakopapīṭhaṃ ca pādānāṃ mānalakṣaṇam || 1/10 || prastarasya vidhiścaiva prāsādānāṃ ca bhūṣaṇam | kaṇṭhasya śikharasyāpi sthūpikāyāśca lakṣaṇam || 1/11 || nālādisthāpanaṃ paścādekabhūmyādilakṣaṇam | mūrdheṣṭakāvidhānaṃ ca liṅgalakṣmāṅkurārpaṇam || 1/12 || śivaliṅgapratiṣṭhā ca pratimānāṃ ca lakṣaṇam | śūlasaṃsthāpanaṃ paścād devasthāpanasaṃjñakam || 1/13 || pratimānāṃ pratiṣṭhā ca vimānasthāpanaṃ param | lakṣaṇaṃ maṇṭapānāṃ ca prākārāṇāṃ ca lakṣaṇam || 1/14 || sthāpanaṃ parivārāṇāṃ parivārārcanaṃ tathā | vṛṣabhasthāpanaṃ cānte gopurasthāpanaṃ param || 1/15 || catuḥsaptati saṃkhyātāḥ paṭalāḥ pūrvakāmike || || kāmikāgamottarabhāgānukramaṇikā || (pṛ0 2) paścimadvārapūjā ca dakṣiṇadvārapūjanam | arcanaṃ sakalānāṃ ca mahāsnapanalakṣaṇam || 2/1 || nityotsavavidhiḥ paścānmahotsavavidhiḥ param | nīrājanakriyā pūrvā phalgunīpūjanaṃ param || 2/2 || ghṛtābhiṣekaṃ ḍolāyā rohaṇaṃ kṣaudrapūjanam | dīpāvalividhānaṃ ca ghṛtakambalapūjanam || 2/3 || śivarātriratho gandhapūjā damanakārcanam | vasantejyā śītakumbhaṃ phalapūjā pavitrakam || 2/4 || navanaivedyapūjā ca dīkṣā samayasaṃjñitā | sthālīpākavidhiḥsvapnādhyāyo nirvāṇasaṃskṛtiḥ || 2/5 || ācāryasyābhiṣekaśca gotrapravaranirṇayaḥ | śatābhiṣekaścāntyeṣṭiḥ pitṛyajñavidhistataḥ || 2/6 || śaivaśrāddhaṃ tataḥsarvaprāyaścittaṃ tataḥ param | nityanaimittikaprāyaścittamutsavaniṣkṛtiḥ || 2/7 || adbhutānāṃ ca śāntiḥ syādanukarmavidhānakam | saṃprokṣaṇaṃ ca pīṭhasya sthāpanaṃ ca tataḥ param || 2/8 || bāṇasya kāmyaliṅgasya pratiṣṭhā cārṣapauruṣayoḥ | prāsādalakṣaṇaṃ liṅgavaśātprāsādalakṣaṇam || 2/9 || vyaktaliṅgapratiṣṭhā ca sārvadeśikaliṅginaḥ | aṅgaliṅgapratiṣṭhā ca sadeśasthāpanaṃ tataḥ || 2/10 || devyā vighneśvarasyāpi sthāpanaṃ nṛttamūrtinaḥ | somāskandasya candrārdhamaulestripuravairiṇaḥ || 2/11 || liṅgodbhavapratiṣṭhā ca dakṣiṇāmūrtinastathā | bhikṣāṭanasya kaṅkālamūrteḥ pāśupatasya ca || 2/12 || triśūlaśarabheśānacaṇḍeśasthāpanādi ca | śivabhaktāyudhānāṃ ca siṃhāsanavidhistathā || 2/13 || rathasya karaṇānāṃ ca lakṣaṇaṃ saukhyakarma ca | vyādhināśo rājarakṣā durgāpūjāvidhistathā || 2/14 || śāntinīrājanaṃ puṣyābhiṣekagrahayajñakam | bandhaḥ pratisarasyāpi tulābhāravidhānakam || 2/15 || hiraṇyagarbhadānaṃ ca tilaparvatadānakam | suvarṇabhūmidānaṃ ca kalpavṛkṣapradānakam || 2/16 || gaṇeśadānaṃ sauvarṇadhenulakṣmīpradānakam | tiladhenusahasraṃ ca gavāṃ dānasahasrakam (hemāśvadānakam?) || 2/17 || kanyādānaṃ hiraṇyokṣadānaṃ ca gajadānakam | lokapālāṣṭakaṃ caiva sarvadānottamaṃ tathā || 2/18 || ityuktāḥ ṣaṇṇavatyaśca paṭalāḥ kāmikottare | || śrīḥ || || kāmikāgamaḥ || pūrvabhāgaḥ || tantrāvatārapaṭalaḥ || kailāsadakṣiṇe śṛṅge nānāścaryasamanvite | pravṛddhavaṭavṛkṣotthacchāyācchanne'tivistṛte || 3/1 || vyāghracarmaparīdhāne pīṭhe ratnopaśobhite | devadānavagandharvasiddhavidyādharādibhiḥ || 3/2 || sevyamānaṃ mahādevaṃ śrīkaṇṭhaṃ viśvanāyakam | kauśikaḥ kāśyapo'gastyo gautamo nāradastathā || 3/3 || sanatkumāraḥ sanakaḥ sanātanasanandanau | bhṛguścātribharadvājavasiṣṭhādyā maharṣayaḥ || 3/4 || jijñāsavaḥ paraṃ jñānaṃ śivaśaktyunmukhīkṛtāḥ | praṇamya caraṇau tasya prāhurīśamumāpatim || 3/5 || ṛṣayaḥ- bhagavan devadeveśa paśupāśavimocaka | sṛṣṭisthititirobhāvalayānugrahakāraka || 3/6 || viyadādimahāmāyāvṛtteḥ sākṣātpravartaka | sahajānandasandohasvasaṃvillakṣaṇātmaka || 3/7 || parasaṃvitsvarūpiṇyā śaktyā paramayā yuta | digdeśakālanirmukta jagadāhlādakāraṇa || 3/8 || vayaṃ niyuktā deveśa tvayejyāyāṃ śivasya tu | tadarthaṃ sārabhūtaṃ tu śāstraṃ śivamukhodbhavam || 3/9 || vaktumarhasi deveśa bhaktānāmanukampayā | ityevaṃ ṛṣibhiḥ pṛṣṭo bhagavān vṛṣabhadhvajaḥ || 3/10 || prāha gambhīrayā vācā sphuraccandrārdhaśekharaḥ | sādhu pṛṣṭaṃ hi yuṣmābhiśśṛṇudhvaṃ saṃśitavratāḥ || 3/11 || kāmikākhyānmahātantrāduddhṛtaṃ śāstramuttamam | avatīrṇamidaṃ merau praṇavādyavatārakaiḥ || 3/12 || kriyācaryāsamopetaṃ yogajñānānvitaṃ param | ityevamuktā ṛṣayaḥ praṇemurdaṇḍavatkṣitau || 3/13 || teṣāmājñāṃ śivo datvā prāha tantramanuttamam | ādāvabhūd dvidhā jñānamadhikārivibhedataḥ || 3/14 || parāpareṇa bhedena patipaśvarthadarśakam | śivaprakāśakaṃ jñānaṃ śivajñānaṃ paraṃ smṛtam || 3/15 || vedādyaparaṃ jñānaṃ paśupāśārthadarśakam | yathā vilakṣaṇaṃ cakṣuḥ kṣapāyāṃ nṛbiḍālayoḥ || 3/16 || tathā vilakṣaṇaṃ jñānamevametatparāparam | laukikaṃ vaidikaṃ caiva tathādhyātmikameva ca || 3/17 || atimārgaṃ va mantrākhyaṃ tantrametadanekadhā | sadyovāmamahāghorapuruṣeśānamūrtayaḥ || 3/18 || pratyekaṃ pañcavaktrāstyustairuktaṃ laukikādikam | pañcaviṃśatibhedena srotobhedaḥ prakīrtitaḥ || 3/19 || eṣvevāntargataṃ vaktuṃ vāṅmayaṃ vastuvācakam | teṣveva mantratantrākhyaṃ sadāśivamukhodgatam || 3/20 || (pṛ0 4) siddhāntaṃ gāruḍaṃ vāmaṃ bhūtatantraṃ ca bhairavam | ūrdhvapūrvakuberāsyayāmyavaktrādyathākramam || 3/21 || īśānavaktrādūrdhvasthājjñānaṃ yatkāmikādikam | daśāṣṭādaśabhedena śivarudrāvatārakaiḥ || 3/22 || ṣaṭṣaṣṭibhiḥ krameṇaiva kathitaṃ tu śivājñayā | tadeva yugabhedena sadyojātādimūrtibhiḥ || 3/23 || prakāśitaṃ caturbhedaṃ mūrtisaṃkhyāvaśena tu | saṃkhyayā gāruḍaṃ tadvat pūrvavaktrādvinirgatam || 3/24 || sāvitryādyaṃ ca siddhyarthamuktaṃ tadavatārakaiḥ | nayasūtrādibhedena vāmaṃ vāmādvinirgatam || 3/25 || caturviṃśatisaṃkhyākamavatīrṇaṃ śivājñayā | kaulādiviṃśatsaṃkhyātaṃ bhūtatantraṃ tu sadyataḥ || 3/26 || dvividhaṃ tantramudbhūtaṃ bhairavaṃ dakṣiṇāsyataḥ | asitāṅgādibhirbhūmau kathitaṃ tadanekadhā || 3/27 || pratyekaṃ tantrabhedoktau jāyate granthavistaraḥ | atha siddhāntatantrāṇāmavatāro nigadyate || 3/28 || tanoti vipulānarthāṃstattvamantrasamāśritān | trāṇaṃ ca kurute yasmāttantramityabhidhīyate || 3/29 || kāmikaṃ praṇavākhyasya parārdhagranthasaṃkhyayā | praṇavāt trikalaḥ prāptaḥ trikalācca tato haraḥ || 3/30 || trayaścaivopabhedāḥ syurvaktrāraṃ bhairavottaram | nārasiṃhaṃ ca viprendrāḥ kathyate kāmikatrayam || 3/31 || yogajaṃ tu sudhākhyasya proktaṃ tallakṣasaṃkhyayā | sudhākhyādbhasma saṃprāptastataḥ prāpto vibhuḥ kramāt || 3/32 || vīṇāśikhottaraṃ tāraṃ santaṃ santatireva ca | ātmayogaṃ ca pañcaite yogatantrasya bhedakāḥ || 3/33 || cintyaṃ sudīptasaṃjñasya proktaṃ śatasahasrakaiḥ | dīptācca gopatiḥ prāptastataḥ prāptā tu cāmbikā || 3/34 || sucintyaṃ subhagaṃ vāmaṃ pāpanāśaṃ parodbhavam | amṛtaṃ cintyantantrasya ṣaḍvidhaṃ tu prakīrtitam || 3/35 || kāraṇaṃ kāraṇākhyasya koṭigranthena coditam | kāraṇāccharvarudrastu śarvātprāptaḥ prajāpatiḥ || 3/36 || kāraṇaṃ pāvanaṃ dorgaṃ ? māhendraṃ bhīmameva ca | tatastu māraṇaṃ dveṣṭaṃ saptadhā kāraṇaṃ tathā || 3/37 || ajitaṃ suśivākhyasya niyutagranthasaṃkhyayā | suśivākhyācchivaḥ prāptastacchivādacyutastataḥ || 3/38 || prabhūtañca parodbhūtaṃ pārvatī padmasaṃhitā | caturbhedamidaṃ tantraṃ cāsmin tantre prakīrtitam || 3/39 || dīptamīśasya vikhyātaṃ niyutagranthasaṃkhyayā | īśānamūrtiḥ saṃprāptastataḥ prāpto hutāśanaḥ || 3/40 || ameyaṃ śabdāmācchādyamasaṃkhyamamitaujasam | ānandaṃ mādhayodbhūtamadbhūtaṃ cākṣataṃ tathā || 3/41 || dīptaṃ tu navadhā proktaṃ sūkṣmatantraṃ nibodhata | sūkṣmaṃ sūkṣmasya saṃproktaṃ tadūgranthaṃ padmasaṃkhyayā || 3/42 || sūkṣmādvaiśravaṇaḥ prāptastasmātprāptaḥ prabhañjanaḥ | tatsūkṣmamekabhedaṃ syātsūkṣmamityabhidhīyate || 3/43 || sahasraṃ kālasaṃjñasya? proktaṃ vai śaṅkhasaṃkhyayā | kālādbhīmastataḥ prāpto bhīmāddharmo yathā tathā || 3/44 || atītaṃ maṅgalaṃ śuddhamaprameyaṃ tu jātibhāk | prabuddhaṃ vibudhaṃ hastamalaṅkāraṃ subodhakam || 3/45 || ete sahasratantrasya daśasaṃkhyāḥ prakīrtitāḥ | aṃśumānambusaṃjñasya pañcalakṣeṇa kīrtitaḥ || 3/46 || agraścaivāmbusaṃjñācca agrātprāptastato raviḥ | vidyāpurāṇatantraṃ ca vāsavaṃ nīlalohitam || 3/47 || prakāraṇaṃ bhūtatantramātmālaṅkārameva ca | kāśyapaṃ gautamaṃ caindraṃ brāhmaṃ vāsiṣṭhameva ca || 3/48 || (pṛ0 5) aiśānaṃ nāmataḥ proktamaṃśumān dvādaśa smṛtaḥ | suprabhedaṃ māhāśāstraṃ daśeśasya prakīrtitam || 3/49 || vighneśvaro daśeśācca śaśī prāpto gaṇeśvarāt | trikoṭisaṃkhyayā prokto bhedaścātra na vidyate || 3/50 || kriyādijñānaparyantaṃ tantramatraiva dṛśyate | śivabhedamiti prokto rudrabhedastathocyate || 3/51 || rudrasyānādisaṃjñasya vijayaṃ tantramuttamam | parameśastataḥ prāptastrikoṭigranthasaṃkhyayā || 3/52 || vijayaṃ codbhavaṃ saumyamaghoraṃ mṛtyunāśanam | kuberaṃ ca māghoraṃ vimalaṃ vijayāṣṭakam || 3/53 || niḥśvāsaṃ tu daśārṇasya proktaṃ tatkoṭisaṃkhyayā | daśārṇāt śailajā prāptā cāṣṭabhedena bheditam || 3/54 || niḥśvāsottaraniḥśvāsau niḥśvāsasya mukhodayam | niḥśvāsanayanaṃ caiva tathā niḥśvāsakārikā || 3/55 || ghorasaṃjñaṃ yamākhyaṃ ca guhyaṃ cāpyevamaṣṭadhā | nidhanasya svayaṃbhūtaṃ trikoṭyardhena kīrtitam || 3/56 || nidhaneśātsvayaṃbhūtaṃ śrutavānnalinodbhavaḥ | prajāpatimataṃ padmaṃ svāyambhuvamiti tridhā || 3/57 || āgneyaṃ yacca tadvyomno granthasaṃkhyāyutatrayāt | āgneyaṃ tantramekaṃ tu tasmātprāpto hutāśanaḥ || 3/58 || tejastu vīraṃ saṃprāpto niyutagranthasaṃkhyayā | prajāpatistataḥ prāptastrayodaśavibhedakam || 3/59 || prastāraṃ phullamallañca (phullamamalaṃ ?) prabodhaṃ bodhabodhakam | amohaṃ mohasamayaṃ hākaṭaṃ śākaṭādhikam || 3/60 || halaṃ vilekhanaṃ bhadraṃ vīraṃ vīre trayodaśa | rauravaṃ brāhmaṇeśasya cārbudāṣṭakasaṃkhyayā || 3/61 || nandikeśastataḥ prāptaḥ ṣaḍbhedañca vidhīyate | kālaghnaṃ ca kalātītaṃ rauravaṃ rauravottaram || 3/62 || mahākālamataṃ caindraṃ rauravaṃ ṣaḍvidhaṃ matam | makuṭaṃ tu śivākhyasya śatasāhasrasaṃkhyayā || 3/63 || mahādevastataḥ prāpto bhedaśca dvividho bhavet | makuṭottaraṃ ca makuṭaṃ dvividhena vidhīyate || 3/64 || sarvātmakasya vimalaṃ trilakṣagranthasaṃkhyayā | vīrabhadrastataḥ prāpto bhedāḥ ṣoḍaśasaṃkhyayā || 3/65 || anantaṃ bhogamākrāntaṃ vṛṣapiṅgaṃ vṛṣodaram | vṛṣādbhutaṃ sudantaṃ ca raudraṃ bhadravidhaṃ tathā || 3/66 || arevatamatikrāntamaṭṭahāsamalaṅkṛtam | arcitaṃ dhāraṇaṃ tantraṃ vimalaṃ ṣoḍaśaiva tu || 3/67 || candrajñānamanantasya trikoṭigranthasaṃkhyayā | bṛhaspatistataḥ prāpto bhedāścātra caturdaśa || 3/68 || sthiraṃ sthāṇuṃ mahāntaṃ ca vāruṇaṃ nandikeśvaram | ekapādapurāṇaṃ ca śaṅkaraṃ nīlarudrakam || 3/69 || śivabhadraṃ kalpabhedaṃ śrīmukhaṃ śivaśāsanam | śivaśekharamākhyātaṃ devyā mataṃ tathaiva ca || 3/70 || candrajñānasya tantrasya caturdaśavidho bhavet | mukhabimbaṃ praśāntasya śatasāhasrasaṃkhyayā || 3/71 || dadhīcistu tataḥ prāpto bhedāḥ pañcadaśaiva tu | caturmukhamalāyogaṃ saṃstobhaṃ pratibimbakam || 3/72 || ātmālaṅkāravāyavye tauṭikaṃ tuṭinīrakam | kalātyayaṃ tulāyogaṃ kuṭṭimaṃ paṭṭaśekharam || 3/73 || mahāvidyā mahāsauraṃ bimbaṃ pañcadaśaiva tu | prodgītaṃ śūlinaḥ proktaṃ lakṣatritayasaṃkhyayā || 3/74 || kavacākhyastataḥ prāpto bhedāḥ ṣoḍaśasaṃkhyayā | kavacaṃ caiva vārāhaṃ piṅgalāmatameva ca || 3/75 || pāśabandhaṃ daṇḍadharamaṅkuśaṃ ca dhanurdharam | śivajñānaṃ ca vijñānaṃ śrīkālajñānameva ca || 3/76 || (pṛ0 6) āyurvedaṃ dhanurvedaṃ sarpadaṃṣṭrīvibhedanam | gītaṃ bharatamātodyaṃ prodgītaṃ ṣoḍaśaiva tu || 3/77 || lalitaṃ cālayeśasya proktamaṣṭasahasrakam | ālayāllālitaḥ (bhairavaḥ?) prāpto lalitaṃ lalitottaram || 3/78 || kaumāraṃ caiva tadbhedaṃ trividhaṃ parikīrtitam | bindoḥ siddhamidaṃ tantraṃ koṭikoṭyardhasaṃkhyayā || 3/79 || bindu (saṃjñāttu?) siddhākhyaṃ prāptaścaṇḍeśvaraḥ paraḥ | sārottaramathānyattu auśanottarameva ca || 3/80 || śālābhedaṃ śaśīkhaṇḍaṃ siddhaṃ tantraṃ caturvidham | santānaṃ śivaniṣṭhasya ṣaṭ sahasraṃ tu saṃkhyayā || 3/81 || asaṃvāyastataḥ prāpto bhedaḥ saptavidho bhavet | liṅgādhyakṣaṃ surādhyakṣaṃ śaṅkaraṃ tvamaleśvaram || 3/82 || asaṃkhyamanilaṃ dvandvaṃ santānaṃ saptadheritam | somadevasya śarvoktaṃ dvilakṣeṇaiva saṃkhyayā || 3/83 || nṛsiṃhaḥ prāptavān somādbhedaḥ pañcavidho bhavet | śivadharmottaraṃ caiva vāyuproktaṃ tathaivaca || 3/84 || divyaproktamathaiśānaṃ śarvodgītaṃ vidhīyate | śrīdevyāstu samākhyātaṃ pārameśvaramuttamam || 3/85 || granthadvādaśalakṣaṃ tu saptadhā prasṛtaṃ tu tat | uśanomunisaṃprāptaḥ śrīdevyāśca yathākramāt || 3/86 || mataṅgaṃ yakṣiṇīpadmaṃ pārameśvarameva ca | puṣkaraṃ suprayogaṃ ca haṃsaṃ sāmānyameva hi || 3/87 || kiraṇaṃ devavibhave koṭipañcakasaṃkhyayā | saṃvartakastataḥ prāpto bhedāstu navasaṃkhyayā || 3/88 || gāruḍaṃ nairṛtaṃ nīlaṃ rūkṣaṃ bhānukadhenuke | prabuddhaṃ buddhakālākhye navadhā kiraṇo bhavet || 3/89 || śivasya vātulaṃ proktaṃ granthāḥ śatasahasrakam | mahākālastataḥ prāpto bhedā vai dvādaśaiva tu || 3/90 || vātulaṃ cottaraṃ caiva kālajñānaṃ prarohitam | sarvaṃ dharmātmakaṃ śreṣṭhaṃ nityaṃ śuddhaṃ mahānanam || 3/91 || viśvaṃ viśvātmakaṃ caiva vātule dvādaśa smṛtāḥ | aṣṭāviṃśatitantrāṇāṃ mūlabhedāḥ prakīrtitāḥ || 3/92 || kāmikaṃ pādayugmaṃ syādyogajaṃ gulphameva ca | cintyaṃ pādāṅguliḥ proktaḥ kāraṇaṃ jaṅghikā bhavet || 3/93 || ajitaṃ jānudeśaṃ syāddīptamūrupradeśakam | sūkṣmantu guhyamevaṃ syātsahasraṃ kaṭideśakam || 3/94 || aṃśumān syāt pṛṣṭhatalaṃ suprabhedaṃ tu nābhikam | vijayaṃ kukṣideśaṃ syānniḥśvāsaṃ hṛdayaṃ bhavet || 3/95 || svāyaṃbhuvaṃ stanau dvau tu analaṃ netrameva ca | vīraṃ kaṇṭhapradeśastu rauravaṃ śrotrameva ca || 3/96 || makuṭaṃ mākuṭaṃ tantramaṅgapratyaṅgameva ca | bāhū tu vimalaṃ proktaṃ candrajñānamuraḥsthalam || 3/97 || bimbatantraṃ suvadanaṃ prodgītaṃ rasanā bhavet | lalitaṃ syātkapolaṃ tu siddhaṃ caiva lalāṭakam || 3/98 || santānaṃ kuṇḍalaṃ vidyāccharvoktamupavītakam | pārameśena hāraṃ tu kiraṇaṃ ratnabhūṣaṇam || 3/99 || vātulaṃ vasanaṃ proktaṃ śivadharma tripuṇḍrake | kalpañcaiva tu saṃyoge śivadharmānulepane || 3/100 || bimbaṃ puṣpe ca mālye ca siddhāntena niveditam | tantrātmakaśarīreṇa mantramūrtimayena tu || 3/101 || eteṣāmupabhedaiśca sādākhyaṃ mūrtimat sthitam | śivarudrātmakaṃ tantramaṣṭāviṃśatisaṃkhyakam || 3/102 || cintāmaṇiriva bhrāji caikadhā bahudhā diśet | yadyapyeko bhavedvaktā śrotṛbhedādanekadhā || 3/103 || karṣaṇādipratiṣṭhāntaṃ mūlenaiva samācaret | kṛtañcedupabhedena kartā bhartā vinaśyati || 3/104 || (pṛ0 7) kevalaṃ yajanaṃ proktamupabhedairviśeṣataḥ | pratiṣṭhādyaṃ tu mūlaiścet aṣṭāviṃśatibhirvaram || 3/105 || yena tantreṇa cārabdhaṃ karṣaṇādyarcanāntakam | tena sarvaṃ prakartavyaṃ na kuryādanyatantrataḥ || 3/106 || kārayedanyatantreṇa noktaṃ cettu viśeṣataḥ | uktāni pratiṣiddhāni punaḥ saṃbhāṣitāni ca || 3/107 || sāpekṣanirapekṣāṇi śivavākyānyanekadhā | catuṣpādayutānyeva bhuktimuktyarthasādhanam || 3/108 || etānyevātha śrutvā tu devairmunivarādibhiḥ | saṃkṣepato'pi kathitaṃ sarveṣāmanukampayā || 3/109 || eṣāmadhyayanaṃ kāryaṃ śivaviprairgurukramāt | avyāpanaṃ ca kartavyaṃ na kāryamitarairnaraiḥ || 3/110 || dīkṣāvihīnaviprādyāstrivarṇāśśūdrajātayaḥ | savarṇādyanulomāśca śilpinaḥ kārukādayaḥ || 3/111 || paṭhanti śivaśāstrañcettatpāpānnṛparāṣṭrayoḥ | acireṇa vināśaḥ syāttasmādrājā nivārayet || 3/112 || śivasiddhāntatantreṇa prārabdhaṃ karṣaṇādikam | na kuryādanyaśāstreṇa kuryāccettantrasaṃkaraḥ || 3/113 || tantrasaṃkaradoṣeṇa rājā rāṣṭraṃ ca naśyati | gāruḍaṃ bhūtatantraṃ ca bhairavaṃ vāmatantrakam || 3/114 || kāpālaṃ pāñcarātraṃ ca lākulaṃ kulaśāstrakam | tantraṃ pāśupataṃ cānyat purāṇaṃ dharmaśāstrakam || 3/115 || itihāsaṃ ṣaḍṅgaṃ ca ṛgyajuḥ sāmasaṃjñakam | atharvaṇaṃ tathā bauddhamārhataṃ matameva ca || 3/116 || ūrdhvasroto'kṣapācchāstrādaparaṃ tadanukramāt | kāmikādi śivajñānaṃ mūrdhā bhagavataḥ sadā || 3/117 || itarāṇi maheśasya hṛtkaṇṭhādyaṅgakāni vai | pūrvapakṣatayā tāni kathitānīha śambhunā || 3/118 || heyopādeyavastūnāṃ nirṇaye paramārthataḥ | tatsarvamadharīkṛtya śaivasiddhānta īritaḥ || 3/119 || siddhāntaśāstraniṣṭhaiśca śivaviprairyathākramam | śāstrāntaraistu saṃsthāpya liṅgaṃ tadubhayārthakam || 3/120 || pūjanīyaṃ nṛpagrāmayajamānābhivṛddhaye | śaivaḥ sarvādhikārī syātsvakīye ca paratra ca || 3/121 || śaivāḥ sarveṣu kurvanti ye gṛhasthā dvijottamāḥ | yāmale mātṛtantre ca kāpāle pāñcarātrake || 3/122 || bauddhe cārhamate caiva lākule vaidike'pi ca | anyeṣvapi ca mārgeṣu tattacchāstraiḥ svaśāstrataḥ || 3/123 || śaivāḥ kurvanti dīkṣādyaṃ talliṅgasthāpanādikam | mukhyatvādiha śaivasya mukhamāhātmyato'pi ca || 3/124 || adhikāro'sti sarvatra nānyeṣāṃ śivadarśane | tasmātparārthamātmārthaṃ sthāpanaṃ yajanaṃ tathā || 3/125 || śivavipreṇa kartavyamanyeṣāṃ svārthameva hi | parārthamapi kuryāccellopena nṛpatestathā || 3/126 || tadrāṣṭrasya ca nāśaḥ syādacireṇa na saṃśayaḥ | || 3/iti kāmikākhye mahātantre kriyāpāde tantrāvatārapaṭalaḥ prathamaḥ || || atha mantrāvatārapaṭalaḥ || atha saṃkṣepato vakṣye mantrāṇāmuddhṛtiṃ kramāt | mantraṃ vinā kriyā nāsti karṣaṇādyarcanāntakam || 4/1 || mananaṃ sarvaveditvaṃ trāṇaṃ saṃsāryanugrahaḥ | mananatrāṇadharmitvānmantra ityabhidhīyate || 4/2 || mantro dvirūpo vijñeyo vācyavācakabhedataḥ | vāgrūpo vācakaḥ prokto vācyastvarthātmakaḥ smṛtaḥ || 4/3 || vācyavācakayoścaiva tādātmyaṃ kvacidiṣyate | nādo mantra iti proktaḥ sa nādo jāyate parāt || 4/4 || nādādbinduḥ samudbhūto bindorādyasvaro bhavet | tasmātsvaradvayaṃ dvau dvau teṣāṃ bhedāstrayodaśa || 4/5 || svarāḥ ṣoḍaśa jīvākhyāḥ kādayo dehavanmatāḥ | saṃkhyayā te catustriṃśatta eva vyañjanāni tu || 4/6 || prāṇopādhivibhedena vyāptaṃ taireva sarvataḥ | taireva racitaṃ śāstraṃ parāparavibheditam || 4/7 || nava khaṇḍaṃ tu nādākhyaṃ pañcāśadvarṇabheditam | vikārabhūtabhūtākhyavedavedendusaṃkhyayā || 4/8 || khaṇḍānāṃ nirṇayo varṇairevameva navātmakaḥ | sa nādaḥ kathyate viprāḥ paryāyaiśśivanāmabhiḥ || 4/9 || sthūlaḥ sūkṣmaḥ paraśceti trividhaḥ paripaṭhyate | śabdabodhānubhūtātmā sarvaprāṇihṛdi sthitiḥ || 4/10 || pañcāśadrudrabhedena pañcāśacchaktibhedataḥ | saṃsthitā mātṛkā jñeyāḥ sādhakaistattvadarśibhiḥ || 4/11 || tadvyāso vakṣyate viprāḥ paścādvarṇādhvavarṇanaiḥ | ṛṣaya ūcuḥ - bhagavan prāṇino loke kṣīṇasatvācirāyuṣaḥ || 4/12 || lobhamohamahāmānarāgadveṣādibhiryutāḥ | teṣāṃ yogyamaśaktānāṃ yathātathā | bahudhā mantrasadbhāvo vaktavyaḥ karuṇānidhe || 4/13 || īśvara uvāca - yena yena prakāreṇa sukhopāyo bhavennṛṇām | tena tena prakāreṇa kathayāmi samāsataḥ || 4/14 || (cintāmaṇimantraḥ) jīvādyaṃ pañcamaṃ vāyupūrvaṃ kāraṇakāryayuk || 4/15 || cintāmaṇiriti khyāto mantro'yaṃ śivavācakaḥ || 4/16 || pañcaviṃśaccaturthasya pañcamaṃ pañcaviṃśakam | aṣṭakātpañcamaṃ yugmaṃ māyābījasamanvitam (ṣaṣṭhakātpañcakaṃ yugmaṃ agnibījasamanvitam) || 4/16 || bhedo dvitīyabījasthaṃ dhātupūrvaṃ yathākramam || 4/17 || hṛcchiraścūlikā varma hetayo munipuṅgavāḥ | sadyojātādayo vāpi tatsthāne hyubhayaṃ tu vā || 4/18 || mantraḥ samudito vāpi vācakaḥ syācchivasya tu | yadā haṃsa śivāyeti mantraṃ pañcākṣaraṃ bhavet (yadā hauṃ sa iti pāṭhaḥ) || 4/19 || tadā tadvarṇabhedena kāryā vaktrāṅgakalpanā | athavā'nyaprakāreṇa mantralakṣaṇamucyate || 4/20 || sāntārkabījasaṃyogāt pādahṛdguhyamastakaiḥ | hṛccūḍāsyatanutrāṇamūrdhvamūladṛgastrakān || 4/21 || uddharetkramaśo mantrī sajvālānsṛṣṭirastrakam | yadvānalāsanārūḍho varṇavyomendubhāskaraiḥ || 4/22 || yaṣṭabhūjalavahnyādi vyomabījāṅgasaṅgamāt | mantro'yaṃ mūlabhūtastu prāgvadasyāṅgakalpanā || 4/23 || tattvaṃpadārthayorvāpi samāyogasya kāraṇam | khabījānala bījasthaṃ kāraṇoktaṃ sitārṇakam || 4/24 || (pṛ0 9) sasṛṣṭimuddhareddhrasvaṃ tadvā śivapadānvitam || tāramādyaṃ tadanyaṃ khabījaṃ svasyāpi neti ca | 25 || ūddhareddīpakaṃ prāgvanmūlamantroyamīritaḥ | tatra brahmāṅgasaṃkḷptiranulomavilomataḥ || 4/26 || kālāntakamantra :- atha kālātmanaśceha vakṣyehaṃ mantralakṣaṇam | sanāmi padmaṃ saṃlikhya prāgdalādyakṣarānnyaset || 4/27 || pūrvorakādau yonyasya vikāraṃ tasya dakṣiṇe | evaṃ pradakṣiṇaṃ nyāso mantroddhāro dalakramāt || 4/28 || śrīsthitiśca visargastho makāro mūtayācayā | ye nipātāśca viśveśa svarādyo nāsvarādikam || 4/29 || maśca vaśca bhakārontijākṣijñārvastanontataḥ | manetātāśca siddhaṃ yā dīpako kathayopakṛt || 4/30 || nānipañca prayoścātha syāccituśca na sasthataḥ | dhyāśiyaśca yakāraśca vakāro yaśca vā tataḥ || 4/31 || nānāpavyāthavā nāca dhāramadvibhagāstarāḥ | jñārvāvanto dvidhā dhūk ca niyautat tadvisargataḥ || 4/32 || yaromaśca makāraśca svarādyo nānamā tathā | varau dvarādyau tuścaiva nadāvante tathā ca ne || 4/33 || yamādyaṃ vasubhenāṃ ca samedya pranadhustathā | nirgarhāsī prasā prāścai svakuśāmī plako tataḥ || 4/34 || vyoma svarādyo yorvāśca rucaumaḥ savisargakaḥ | vaśca svaśca tathā dīṃścastisṛ dhūthamate tathā || 4/35 || marvabhūtāśca paptau ca nakāronte nanau tathā | śāgīndra iguścaiva yoravyamavarāṭikāḥ || 4/36 || dhūnabhosi visargoja bhūmistuta naśāstathā | savisarge makārastu vyontāśca na bhavau tathā || 4/37 || bhyābhyāgāpa tathāpiṅga te dhūdhūniścayośatā | taśaśca darśikāronte mayaṣkā syāścave tathā || 4/38 || kartṛśca tithikāryāśca jakāraśca visargakaḥ | maśca dīpotha rāgārvā sūrūpū pagvasūpava || 4/39 || rūsvarādyo yanerāśca saugaśca kṛcayau ca te | te svarādyātha bhūrāmodhiśakhādyarpitaṃ kṣathā || 4/40 || pānāyohā stathāvāca svaradyo dyo tathaiva ca | hyātā svarādyo bījādyo jakāraḥ savisargakaḥ || 4/41 || akāro dīpakokṣaśca bhāvarvāśca prabhau tathā | dik dhūpadīpako yaśca dhāgarāyāstathaścavau || 4/42 || jayāyāścodha rūpajyosmabhusma tathā ca yaḥ | dete bhandaratāścaiva pīṭhaśca kṣmaśca eva ca || 4/43 || sayavīyāśca rau rau ca tago jyotāṃśca viṃśatiḥ | svarādyaḥ savisargopa śivau mucavasau tathā || 4/44 || svarādyaḥ sakalaścaiva savisargo ma eva ca | dṛśca svarādyo maścaiva dīpako śādṛmū tathā || 4/45 || preti nāśca svarādyaśca jyonā dīpau vasau tathā | carvāstathā nākṣipaṃśca viṃśca vaḥ savisargakaḥ || 4/46 || svarādyoru tathā caiva rutikāro visargayut | deśaśca śadbhāmuraścaiva kāraḥ sārcisāgaśāḥ || 4/47 || makāraḥ savisargānte prādakṣiṇyena vinyaset | cakraṃ tu gandhapuṣpādyaiḥ samabhyarcya ca darśayet || 4/48 || śiṣyasya śivabhaktasya śivaviprasya dhīmataḥ | gurvājñāpūrvakaṃ caivaṃ gṛhṇīyānmantramuttamam || 4/49 || anyathā svīkṛte'nyatra tajjapedyadyanarthakṛt | śivādyavaniparyantaṃ bhūtabhāvādikaṃ kramāt || 4/50 || mantresmin saṃsthitaṃ jñātvā mucyate pāśabandhanāt | caitryādi dinamārabhya phālgunyantadināntakam || 4/51 || (pṛ0 10) yajedvarṇaṃ pratidinaṃ ekaikaṃ praṇavādikam | nābhipadmadaleṣvaṣṭau varṇā dīpakapūrvakāḥ || 4/52 || tairetān saṃpuṭān kṛtvā japeddhyāyedyajediti | ekena vā yajedahnā cakresmin savyavasthitam || 4/53 || rudramantracakram :- athāto rudramantrasya cakralakṣaṇamucyate | vyomatatvapadānāṃ tu kanyakāṅgagaṇo davaḥ || 4/54 || teṣūrdhvapaṅktito nyāsaścoddhāraḥ kramataḥ sthitaḥ | dīpakovyo yadāpyā ca dīkṣarvā ca tathā ca nā || 4/55 || yakārāṣṭadvayaṃ caiva rūpapiṃścalilo tathā | sadvayañcāyatañcaiva svarādyovyānayeṣṭade || 4/56 || napāruteja kālaśca tuśca ṇe ca natī tathā | dyākālatadhanāsyāṃśca saṃllikhedādyapaṃktike || 4/57 || mavyārūpa ca vyāyau ca hā pāpaghnaśca śeśavaḥ | tvamānālaṃ ca bhāśiśca bhuvaṃ dadhacito tathā || 4/58 || rūrūpaste tathā rūrū lāvamogo tathaiva ca | praśca saśca dvitīyānte netavā viśvadīpakaḥ || 4/59 || hāsāyaśca viṣākaśca pathaśrīścabarāśayāḥ | dagusāśca tathā ṇeru vivilāma tathaiva ca || 4/60 || pāpikārastathā niśca dvayaṃ rethayuk śiva | trepapūstrastuścaiva nityaṃ nātre tṛtīyake || 4/61 || riyanenāśca dayau ca panādītaṃścale tathā | rephapūrvopetāyau yavayāpyamastathaiva ca || 4/62 || dyodhāṇapi tathāṇeṇe ṇeyaṇese tathāpare | nantaśca adbhyavyāpī ca vilikhedvedapaṅktike || 4/63 || saṃpramāṇa tathā vāca adaśāṣṭvāstathaiva ca | ṣṭālitrayagakāraśca ādadaśceyayau tathā || 4/64 || jāpāḥ sepi visargaśca ṇekāro mūpaṣṭāścarū | punadrahe tapaścaiva vyokāraśca anevajāḥ || 4/65 || tāraṃ kaṃ pañcame paṅktau vinyasedanupūrvaśaḥ | yāśiyāne vidhābhiśca yāgāyā yūśca vī tathā || 4/66 || āśivāśca talau śaśca ralātrāba virūyayau | tuḥ saviḥ sargo maṃ vā vyodakāśca rūḍhī ca vibhoyāca || 4/67 || haro pādajabhūmabjāśca bāhyoktaḥ dācarau liścavinā | yavāvyodaka barūddhisvapihocāgarorupādacamūḥ || 4/68 || mavāśca sādhe ca yarutamaṃ nādiyamecakā | ayodyodiśca kalahalanyaiścaivasaptame māyāmaśca mīśca tathācanara || 4/69 || kāśabāhustathāntaśca rasapaṅktau samālikhet | bāhye saśca tathārū rū samādyo yaśca ṇe tathā || 4/70 || nepiśca tathā tathāśca bhīruśca dvijātikaśca yaḥ | tathā brāhmyo kadāścarau vinayetaśca sāye ca || 4/71 || yarū tato yetha mecakā ayodyoniśca kava | haliścaivasaptamovā trayātaśca dīṃśca vaśaśirūśca dvidāditikaśca || 4/72 || sandheṣakāśca paṃktonau yayaumū pavivābhuvāḥ | rūnakyārāstathāpetu miśca bījādikaśca kaḥ || 4/73 || śavabhaṃ ca tathā taśca thyaśca gonyeṣamasya tu | tisisarūlita jīnāśca śāstiyā vavacāśca ye || 4/74 || matkāro nātikaḥ śaraṃtrāṇe traviyaṣṭaṇā | guhyāpyānāṃ ca pārvaṃ ca śakārāntārameva ca || 4/75 || tathā kāmaka jñāyatametu kramādālikhya sādhakaḥ | rephapūrvo vakāraśca pākināṣṭatathaiva ca || 4/76 || ṇakākaḥ pūrvalīpastāṃśca bantāyākā ca mā saśattayāprīhānarāsamāḥ | (pṛ0 11) savisargo daśāmāntake yaśca yayau yaśca tāya mayā mayāsyathaiva ca || 4/77 || na pūrvo drāyamāmāśca rūrūpi navagā bhavāḥ | mavipitṛ tathā momaḥ vyānāyādāsta thaiva saḥ || 4/78 || nakārapūrvo drīpāśca praśca śaśca tathā navāḥ | khakāraśca rukāraśca paṅktau ekādaśe kṣipet || 4/79 || śiścānāśca ṛkāraśca svarādyo yadi śayanam | raśca diśca tathājyopi viśca ṇeṇe tathaiva ca || 4/80 || napūrvastarthayāṇe bhūparyasāśca tathācavit | devaviśca tathā śaktidrikā raśca napūrvakaḥ || 4/81 || naśca śabdo ca bā bhādrā yokārānte'rkapaṅūktike | naṭyanāttathā kyannāme ca viśca viśaṣmaṇe || 4/82 || ṇe ca svarārthośca badvandvogayarūsaṃsaraṃ tathā | vaurepi pūrve vaścaiva bījādyonāvivāstathā || 4/83 || pikāro dīpako thaścaviṣūśānādikaścataḥ | ṇāñca sargasakāraśca likhetāstaṃtrayodaśe || 4/84 || syāṃśāviyoya sodyā ca roktyo rau sphagarū tathā | bhakāre rephapūrvaśca svarādyopiśca mā tathā || 4/85 || dātacaṃhyacirā nābhayedyāṃ hrīṃ rāṣṇaṣāstathā | ṣāṃścasapasau saṃrepādyevau vakāro dīpakontakaḥ || 4/86 || yakairgiṇdiraścapṛsadhātrāśāntaścarāyanāḥ | ṇeyā śidhāśvarātadyā viviṇīyu rū || 4/87 || sthūsāntata bhedeṣuścatu ścaṃtetithipaṅktike | līnegaśca śivauvaśca rāyāyā yayāgāstathā || 4/88 || napūrvasta svarādyaśca rūpāditi visargamaḥ | no nāśca vidyaśca hrīṃ svādyā laśca bhācaye || 4/89 || rāśiraśśibaṃ pūrvomaḥ caṃ paṅktau sosaśe nyaset | dhāpavāntā ca vadhvāśca dvaidvintoyāsare poharū caḥ || 4/90 || bhañca viyaṃca vaidyātaṃ ca svarādyaṃ ca paraśca rūsūcyapāḥ | puno bhapaurikā lolāścaiva nana yābhāśca vai || 4/91 || vikāro'nusvārasaṃyukto maśca saptadaśe likhet | takāraśca yayo bhūśca kāca niśca kapūrvaśaḥ || 4/92 || śakāre rephapūrvaśca dhakāraśca napūrvakaḥ | rūkāro rūpikāṇesaniśadatāstathā ca vit || 4/93 || dhūdhau ca taśca rūścaiva savisargo mataḥ sakhaḥ | savīyaśca sargo makārakaḥ || 4/94 || parapakṣā visargānto makāraśca pyanaścasaḥ | sarvaśivaścaiva tegaśca hājñodaṣṭadiśo likhet || 4/95 || avāsu lagu rū rūraviśca ṇerāśudāśca vai | nityāntase ye prathūśāye ṣākāra svañcavāk bhavaḥ || 4/96 || yaścakṣiḥ satadīpaṃ ca raśca kāca tathā javaḥ | lasadaśca dhakāraśca viśca vaikonaviṃśake || 4/97 || mavighnabhyāva vīrūṇereyandhāśiyā tathā | nadyobha dhṛtijaścaiva suyaṃraṇyaṃ ca viṃśake || 4/98 || rākāyeṇa tathāṇepi puśca taśca surādayaḥ | navantāmodi vaścaiva savisargaśca tārakam || 4/99 || sarvakuścātha svābharci sakārokṣaiśca binduyuk | namarvarapravisargo marephayutaṃ vakārakam || 4/100 || baśca vaśca pasasphuśca cakāścaikaviṃśake | māca vaśca tathā tepi ṇeñca vāca ṣapūrvakam || 4/101 || sokāro bhaṅguromoti nārūtebhūḥ sakāra ca | maṣabhāśceta - rvakṣaṃ naitmakuśca tārakam || 4/102 || jākārapūrvo tantrañcaiva ācadhāśti napūrvakaḥ | jñācarvaśca rabhautaśca dvāviṃśatpaṅktike nyeset || 4/103 || bhujājānā dharekāntaṃ dhavibhītā tathā caṭā | pāca jaśca visargāśca dīpanaśca svarādyakaḥ || 4/104 || verājavā bhagavavo dakṣadāneca kamau caśi | maśca yā ca tathā vaśca saśca duśca tathā ca pau || 4/105 || pṛścayaśca makāraśca trayoviṃśatike likhet | secayaca tathā lāca puśca toca varūcaṇe || 4/106 || sothavādyo kārāhuśca śaścaprajaścathā | yastuśiśca prakārāśca makāraḥ savisargakaḥ || 4/107 || pañcakuśca navaucaiva pakvabhirddhaniṣāṃ racāḥ | bhuñcabhāva tathāyacca caturviṃśatike kṣipet || 4/108 || biyocaṣvañca kūrūpī tāraśyañca tathā naraḥ | pacanti prasavirgaśca vabisarga mamocavā || 4/109 || vaścapota vavāsaśca varārustathā ca rā | sānusvaraṃ ca saṃyukto pūrvaḥ saṃyogapaścime || 4/110 || raṃyaiḥ kramaśaḥ pañcaviṃśat paṅktau samālikhet | nārūpiśca viṇeścāvā vāntau sama sargakaḥ || 4/111 || raśca ādyasvaropona śatadoṣavahā tathā | punarvasavaścaiva tathārdrāhrī digaṇājñā || 4/112 || bharakā dīpavāge catiṣaḍviṃśake nyaset | pañca ṇe ca vibhāścaiva moca vai tanamemama || 4/113 || rūścasapañcaiva vā bhagabante vaśāca pau | savau masavisargañca pamavāśca śiścataḥ || 4/114 || takāro makāro lañca kaśau---cai | yatau ca yatau ca bhadajyāṃ kāroya || 4/115 || ṇāścaiva masayaḥ saptaviṃśake | maścapraśca tathā dyāca yāye vota ca śvavācakaiḥ || 4/116 || oṅkāraśca roṣadhi visargemaḥ | devaṣacaretpīyut sthīścatāratathā tañca necaraśca sarau ca yaḥ || 4/117 || ākāro makarī caiva taṃ kāraśca sapūrvakaḥ | naścakaśca visargaḥ sadhī ca bahiścahina sathā || 4/118 || naśca kuśca krameṇaiva aṣṭāviṃśatike nyaset | kuśca yaśca yakāraśca svarādyo raścamocaraḥ || 4/119 || vargavo matāścaśca oṅkāro bhūta eva ca | ākāraśca sabinduśca yenamenyaḥ pra eva ca || 4/120 || javā ca vaśca tathā bhakāra bhāca katabhau ca vai | oṅkāraśca vimakāraśca kātapāśca tathā ca mo || 4/121 || drakāraśca tathā te ca triṃśadekonake nyaset | piśca naściṣitau caiva guśca paśca tathā ca naḥ || 4/122 || hakāraḥ savisargaśca dāpau caiva pradīpakam | buṃśca tathāsṛca īkāraśca sabindukāḥ || 4/123 || manaḥ saśca savisarga vakāraśca śivapūrvakaḥ | bhaśca saśca likāraśca vakāro rephapūrvakam || 4/124 || kaścahaśca ukāraśca yaścaguśca vatau ca hiṃ | yenaśca yanvo samato dakāraśca yayau tathā || 4/125 || nakāraśca vakāraśca triṃśatpaṅktau tu vinyaset | savisargo takāraśca lācamaḥ savisargakaḥ || 4/126 || hyārāgniśca pradīpaśca makāro naparastathā | naścaśiśa tathā paśca makāraśca sapūrvakaḥ || 4/127 || vikāraśca kapūrvaśca yakāraśca sabindukaḥ | savisargo makāraśca svarādyaśca tathā ravau || 4/128 || nadvayonirāvāścaiva kaśadaśca sabindukaḥ | huṅkāraśca tathā rūmau makāraśca na pūrvakaḥ || 4/129 || taśca viśca tathā gauca tikāraśca na pūrvakaṃ | latomaḥ savisargaśca likāro bindusaṃyutaḥ || 4/130 || svakāro rephasaṃyukto ekatriṃśatike likhet | naśca śiśca tathā tiśca yakārodyasvaroja ca || 4/131 || vargavo bhājaśiścaiva svarādyokhañcatuñca vai | ṣyeca jaśca mṛkāraśca vahanāsvāca maśca vai || 4/132 || (pṛ0 13) cakāre maparaṃ kiñcit tañca paśca papovahe || 4/133 || nadvayaḥ savisargaśca makāraśca na pūrvakaḥ | karikāraśca tathā kāca liścānusvārasaṃyutam || 4/134 || visargeṇa samāyukto maśca bhaśca tathāca na | yakārarātabhāgāca dvātriṃśatpaṅktike nyaset || 4/135 || khaścagaśca svarādyaśadhūcanaśca visargakaḥ | niśavaśca tathā śiśca napūruśca tathā ca gau || 4/136 || tārāvāśca tathā mohāśisūri tathāsvāśca taḥ | tathā ca śibhe prāyāścaiva gāruḍā || 4/137 || yanayāśca tathāvaśca trayastriṃśatike likhet | takāro vāgavastaśca nahuṃṣaṭsvāśca saśca vai || 4/138 || takāro bindusaṃyukte vahannevoścavocane | śiśca raśca sabinduśca japūrvaśca jñakārakaḥ || 4/139 || sūca maśca pradīpaśca tatau caiva tu viprabhāḥ | dāhāte lilanaścaiva ūnanāśca tathā cali || 4/140 || tekāraścaiva paṅktyante pañcatriṃśatike likhet | bhaśca vaḥ savisargaśca niśca taśca tathā ca ṣaṭ || 4/141 || nakārapūrvoṃ daściva vakāro rephasaṃyutaḥ | gaśca teja tathā vece nagāmaśca tapūrvakaḥ || 4/142 || svā ca pā ca kayāyākṣa maśca draśca gayau tathā | takārāpūrvajo maṃcaiva vaco deyānāga ca || 4/143 || somavisargoṃ makāraśca svarekā pādakārayuk | makāraḥ savisargaśca mo cagā ca tathaiva ca || 4/144 || mṛvānaḥ sārasaṃyuktaḥ ṣaṭtriṃśatpaṅktike likhet | oṃkārodhaśca bhāścaiva ṣaṭ ca suśca tathā ca sā || 4/145 || vikalānusvārasaṃyuktapradīpañca namastathā | yaśca vaśca tathā hāśca makāraśca tapūrvakaḥ || 4/146 || vaśca te ca vaprau ca praśca tathāca vā bhavet | vāśca pradīśca lāśca maścaḥ savisargakaḥ || 4/147 || yaścabhaścaiva daukāro likāre bindusaṃyutaḥ | śidvayośca tathā yaśca makāraḥ savisargikaḥ || 4/148 || jñakarmavāsavāne tu saptatriṃśatike likhet | evaṃ vinyasya cakre tu cakraṃ mantraṃ samuddharet || 4/149 || kūṭārṇaṃ bhānuvahnyaṅgasvaro tammūlamantrakam | jīvāntaṃ jīvasaṃyuktaṃ bindusṛṣṭiyutaṃ tu vā || 4/150 || eṣāṃ pradhānavarṇena brahmāṅgaparikalpanāt | anyeṣāmapi devānāṃ nāmādvarṇaṃ sabindukam || 4/151 || tattannāmnā caturthyantaṃ mantravinmantramuddharet | yakṣarakṣograhādīnāmevamevaṃ prayojayet || 4/152 || mātṛkāmantra :- mātṛkā sarvamantrāṇāṃ mukhyabhūtā bhavediha | tāḥ śaktirudrasaṃyuktāḥ kevalaṃ vā samabhyaset || 4/153 || anayā sādhyate sarvaṃ tasmādetānnyasejjapet | mālāmantra :- mālāmantrakramaṃ vakṣye śrūyatāṃ munipuṅgavāḥ || 4/154 || jaṅghotān - nāt - bhūt - usa - māsunaṃ - bam - ya - he - ndha - pa - kṣi - ma - nu - la - myi mari - jña - ṣi - ka - dyo - ya - ā - kū - mṛ - kam yam - rvāṃ - ba - gakhaṃtriyam - va | mantro'yaṃ tryambakādyastu sarvakāmaphalapradaḥ | sṛṣṭyādau bhidyate devi bahudhā śivaśaktikā || 4/155 || ādiśaktiḥ śivasya syāt sādākhyasya manonmanī | maheśasya bhavānī syāt śaktirevaṃ tridhā matā || 4/156 || śuklaṃ khamanuvarṇādyāmādermantraṃ pakalpayet | manomanyā khavahnī ca māyābījasamanvitau || 4/157 || (pṛ0 14) bhavānyāḥ savisargastu gauryā mantramiti smṛtam | anyāsāṃ sarvaśaktīnāṃ svanāmādyarṇamucyate || 4/158 || śaktīnāṃ mantrakaṃ proktaṃ melāmantraṃ śṛṇuṣvatha | tāraṃ khaṃ ṣāntakūṭaṃ haralayavarayū tārapūrvaṃ sabinduṃ nādaṃ huṃphaṭktasargo vaṣaḍapi sahitaṃ vātaye nābhivauṣaṭ | 159 || vāṭśuklaṃ khandubindudhvani śapaṣaparaṭ dviṃgaṃkha śuklau nādaṃ sargaiḥ sakāmaṃ bhuvanapatiramāspreṃsabhau sarganādaḥ || 4/160 || vāg bindurnādabindurmanasijalipinā bindunādadvayaṃ ca proktaṃ śuklau ca bindudhvanirapi manu vai vālikāyāṃ visargaḥ | ṣāntaṃ khaṃ vācabindudhvanirapi manuvai śuklaṣāntaṃ sakāmaṃ hrīṃ bindurnādadhvaniparasame bindunādaṃ vimelā || 4/161 || melāmantrajape manuṃ pratiguruṃ pañcāśadarṇān paṭhan ādau mātṛkayā manuṃ japavidhau saṃyojya tasmātparam | mantrasyāsya tu madhyame sati tathā mantrāntato vā paṭhe- dyān yān krāmayate nitāntamatulān kāmānavāpnotyasau || 4/162 || mālāmantrāśca te khyātā viṃśatyarṇādhikāśca ye | daśākṣarādhikā mantrāstannyūnā bījasaṃjñakāḥ || 4/163 || mālā vārddhakyaphaladā mantrāścaiva tu yauvane | bhūtārṇādyadhikā bālye tannyūnaphaladāḥ sadā || 4/164 || svāhā namaśca śeṣāśca strīklībapuruṣātmakāḥ | vaśyoccāṭaviṣādādau pumāṃsaḥ kṣudrakarmaṇi || 4/165 || rogāpahāre vanitāḥ klībāścānyatra karmaṇi | vyomāgnikūṭadīpārṇairāgneyapracurastataḥ || 4/166 || saumyovaśiṣṭastau śastau krūrasaumye ca karmaṇi | namaḥ phaṭkārayogābhyāṃ krūrasaumyau paraiḥ paraḥ || 4/167 || siddhido na bhavenmantraḥ suptaḥ kiñcitprabodhayuk | vāmadakṣamarudvāhakālayostau guṇau matau || 4/168 || āgneyamantramevaṃ syāt saumyasyaite viparyayāt | puṭadvayapravāhe tu prabodhaḥ saumyaraudrayoḥ || 4/169 || aniṣītinarāśyarṇapramukhān varjayenmanūn | yugmendvanalavedenducandrākṣidvyakṣipāṇayaḥ || 4/170 || vyomākṣinetrapāṇīndunetrānalakhakhāgnayaḥ | khakaivyomākṣi vyokṣyāgni varṇaścāścayujādayaḥ || 4/171 || jīvānte revatīyuktau varṇairevaṃ dinakramaḥ | vedāgnyānalapāśyākṣi locanairbhūtapañcakaiḥ || 4/172 || ajādayaśca tuhaśca śeṣāḥ ṣaṣṭhagatāḥ smṛtāḥ | ityarṇakalpanārāśerānukūlyaprasiddhaye || 4/173 || yasyānukūlo mantro yaḥ sādhakasya sa siddhidaḥ | svastike lipimālikhya śaṅkaraṃ ṣoḍaśātmakaiḥ || 4/174 || siddhaḥ sāddhyaḥ svasiddhāriḥ sādhakasyādimākṣarāt | mantrādyarṇāntakā bhūyaḥ siddhasādhyādikalpanāt || 4/175 || siddhasiddhāḥ siddhasāddhyaḥ siddhasvasiddhāḥ siddhāriḥ | evamanyatra sāddhyādau caturddhā kalpanā matā || 4/176 || japādiṣṭapradaḥ siddhaḥ sāddhyaśca japatarpaṇaiḥ | svasiddhaḥ pāṭhamātreṇa sādhakāniṣṭado ripuḥ || 4/177 || pracuraḥ śatruvarṇaistu mantro nāśakaraḥ smṛtaḥ | śiṣyo'pi śīlasaṃpannaḥ putro vā śivabhaktimān || 4/178 || tasya deyo'tha guruṇā sahasraṃ taṃ japed guruḥ | putre kṣiptaṃ chalātprāptaṃ gṛhītaṃ grantharūpataḥ || 4/179 || prakārāntarataḥ prāptaṃ japedyadi vināśakṛt | japeccādikriyāsiddhyai mantrapaḥ sādhakottamaḥ || 4/180 || tasmācca sādhanādanye mantrāḥ sarvatra siddhidāḥ | ekārṇasiddhidaścaiva daśalakṣajapādibhiḥ || 4/181 || arṇādhikyāt japahrāsaḥ kartavyo yuktitaḥ kramāt | evaṃ bījajapaḥ kāryastaddvitriguṇasaṃkhyayā || 4/182 || mālātmakasya mantrasya japasaṃkhyā vidhīyate | anuktasaṃkhyā mantrasya śataṃ sāṣṭasahasrakam || 4/183 || (pṛ0 15) japāddaśāṃśa to homastvabhiṣekavidhau mataḥ | mūlāddaśāṃśato'ṅgānāmarcāhomajapādikam || 4/184 || bhāṣyādupāṃśuḥ śastaḥ syāttasmācchasto hi mānasaḥ | prāgāsyaścottarāsyo vā mantrāṇāṃ syājjapādikam || 4/185 || mantrāḥ sarve divāpūrvagrāhyāstatra hitāstu vā | iti kāmi kākhye mahātantre mantroddhārapaṭalo dvitīyaḥ || oṃ vyomavyāpine divyāntarikṣarūpāya sarvavyāpine pradhānāya oṃ namaśśivāya mahādevāya vyomāṣṭabhāsāyānekākṛti - trirūpāya padapadāya sarvavighnavināśāya raudrarūpāya viśeṣātīta bhilipilikiṃśili līpi vaktadaṃṣṭrāya bhayaṃkṛtanayanāya upalelihānograjihvāya ṛgyajuḥ sāmā - tharvendriyāya anantāya anābhāya anāśritāya dhruvāya śāśvatāya kila kailipya lamba yoga pīṭhasaṃsthitāya nityaṃ yogine dhyānāhārāya ādhārāyadheyāya īśānāya jagatpataye śivāya tatpuruṣavaktrāya namo ghoraśivāyāṣṭahṛdayāya śivakavacendrāya vidyutprapannāya vāmadevaguhyāya pacapacāya varavareṇyāya parisuvīrānandasadyojāta mūrtaye vāmādiśaktyādhārāya kālaghnakāmāpahāya bālābāla manonmana vāmājyeṣṭhārudrāya śaktiguhyāya bahurūpiṇe namaḥ | śabdāya śabdarūpiṇe svargāya svargarūpiṇe tejase tejorūpiṇe rasāya rasarūpiṇe gandhāya gandharūpiṇe bījāya bījarūpiṇe mūlāya mūlarūpiṇe aṅkurāya aṅkurarūpiṇe nālāya nālarūpiṇe patrāya patrarūpiṇe garbhāya garbharūpiṇe puṣpāya puṣparūpiṇe phalāya phalarūpiṇe anantāya anantarūpiṇe retase retorūpiṇe manase manorūpiṇe arthāya artharūpiṇe ahaṃkārāya ahaṃkārarūpiṇe prakṛtirūpāya prakṛtirūpiṇe māyāya māyārūpiṇe śuddhāya śuddharūpiṇe vidyāya vidyārūpiṇe nayāya nayarūpiṇe sadāśivāya sadāśivarūpiṇe oṃ hauṃ śivāya namaḥ || kālāgnirudrāya mūrtyaṣṭakavibhūṣitāya nityānityāya namo hiraṇyabāhave anilāya anilavarcase hetukāraṇāya tripura tripurātīta śāntaśāntātīta ghoraghorataraśśivatamo' - vatācchivatamaḥ | anantāde nādāya namaḥ || oṃ namo guhyād guhyāya gopūgoptaye tubhyaṃ namaḥ || savidyādhipataye jyotirūpāya parameśvaraparāya acetanācetana vyomin vyāpin arūpin prathamaprathama tejastejajyotirūpa agni adhūma abhasma anādi anādenāde nānā nānā dhūdhṛ dhūdhū oṃ bhūḥ oṃ bhuvaḥ oṃ suvaḥ oṃ mahaḥ oṃ janaḥ oṃ tapaḥ oṃ satyaṃ anekāneka vāmā vāmā vibhave avyaya avyayaśānte śāsana śamana atīta dhāman anidhana nidhanodbhava śiva sarva sarva sadāśiva yogādhipataye śarvañca muñca prathama tejaḥ bhavaḥ bhāvānābhūta bhava bhavodbhava śaktyā śakti vidyāvidya puruṣa ajāta deśa oṃ klīṃ ślīṃ oṃ hlīṃ glīṃ oṃ phaṭ phaṭ oṃ huṃ huṃ oṃ drīṃ drīṃ hrīṃ hrīṃ hrīṃ hrūṃ hrūṃ hrūṃ tri namaḥ || (pṛ0 16) svasti svāhā svadhā vaṣaṭ vauṣaṭ huṃ phaṭ anantānanda svajalita svāhā | hemagarbhadharāya svāhā sarvabhūta sukhaprada sarvasānniddhyakara brahm viṣṇu rudra para anārcita astutāstuta pūrvasthita pūrvārddha sākṣi sākṣi turu turu pataṅga pataṅga jñāna jñāna śabda śabda sūkṣma sthūla śiva śarva sadāśiva namaḥ | oṃ āṃ īṃ ūṃ vyomavyāpine oṃ yāṃ rāṃ lāṃ vāṃ gāṃ ṣāṃ sāṃ hāṃ lāṃ kṣāṃ kṣīṃ kṣūṃ kṣaiṃ kṣauṃ kṣaḥ praśāntapataye namaḥ | jagatprabhave namaḥ | oṃ svāhāntapataye namaḥ tatvātmane namaḥ śarvātmane namaḥ | amṛtātmane namaḥ rudrāṇāṃ pataye namaḥ | mantravidyāvibhāgena dvividhā mantrajātayaḥ | mantrāḥ puṃdevatāmantrā vidyāḥ strīdevatāḥ smṛtāḥ || puṃstrīnapuṃsakātmāno mantrāḥ sarve samīritāḥ | puṃmantrā huṃphaḍantāḥ syuḥ svāhāntāḥ syuḥstriyo matāḥ || napuṃsakā namo'ntāḥ syurityuktā manavastridhā | sarvātmane parāya parameśvarāya yogāya yogasambhavāya karakara kurukuru sadya bhava bhava bhavodbhava sarvadeva sarvakāryapramathana sadāśiva prasanna namo'stu te svāhā oṃ saśiva śinamaḥ oṃ maṃ śivasya hadayā jvālāni svāhā oṃ śivātmaka mahātejaḥ sarvajñaśca parājitam | āvartaya mahāghora piṅgalaṃ kavacaprabham || āyāhi piṅgalaṃ mahākavacaṃ śivājñayā mama hṛdayaṃ bandha bandha pūrvapūrva bhaktisūkṣma vajradhara vajrāśani vajraśarīra idaṃ śarīramanupraviśya sarvaduṣṭāṃ stambhaya stambhaya - huṃ phaṭ svāhā || oṃ prasphura prasphura ghora ghoratara tanurūpa caṭa caṭa pracaṭa kaha kaha vama vama ghātaya ghātaya huṃ phaṭ - oṃ jūṃ saḥ || oṃ tanmaheśāya vidmahe mahādevāya dhīmahi tannaḥśivaḥ pracodayāt | oṃ gaṇāmbikāyai vidmahe mahātapāyai dhīmahi tanno gaurī pracodayāt | oṃ nidhanapatāntakāya svāhā | jalāya namo jalaliṅgāya te namaḥ | rudrāya namo rudraliṅgāya te namaḥ | bhavāya namo bhavaliṅgāya te namaḥ | ūrdhvāya namo ūrdhvaliṅgāya te namaḥ | śivāya namaḥ śivaliṅgāya te namaḥ | pāṭhabheda :- sāramiṃśca cakāraśca svarādyo nā nāmā mayā | adhikapāṭha :- manamūḍhā prasaṇyāścaiva vasturāśāpakonnataḥ pāṭhabheda :- ehitragarṣapaścaiva yorvyomasvarādikam ṣṇutaśabda śirāraśca dhatasyāśca ve tathā raśca parvata dhānākṣi piśca vaśca tathā ca naḥ | adhikapāṭha :- vyānasaṃśca nakāraśca nadau rebhoti dik cata | pāṭhabheda :- deva svargaśca bhāmaśca pakāraḥ savibhāgaśaḥ || (pṛ0 17) ṣṭhaṃ vidyu yagakāraśca ātaścaiva yavau tathā | jāyāmaḥ savisargaśca ṇekāro dūpalāśca rū || yāyau taḥsavisargausta maśca miśca tathā cana | dīkā śivohuṃ tathā vaśca ṣaṣṭhapaṅktau samālikhet || yāle ekādāya rauliśca vineyāḥ pāṭharā ruca | camūndāḥ śasāyau ca yaruṇetu yamūcakāḥ || ayevediśca nodbhāhu linte caiva saptame | māktighāśca dau kṛśca traśca bījādikaśca yaḥ || sandheṣṭakāśca paṅktaunau yayau sūpavidhādbhava | kṛtamānastabhāpestu miśca bījādikaśca kaḥ || tavabhūśca tathātaśca yaśca gonteṣṭamasya tu | disarūti litajīnāśca indhiyā pāpacāśca ye || napūve maśca raścaiva latraṇetrāpi yaṣṭaṇā | syapuṇānāśca parvāśca śakārāntarameva ca || svajñāghātu navame kramādālikhya sādhakaḥ | rephapūrvo makāraśca pātinaṃ vā tathaiva ca || nakārapūrvakaṃ snā ca ścatāvakraśca vethavā | vābtasāśca tathā rūrū svarādyo yaścaṇe tathā || rūkāyāśca tathā nana piṃścateva tathā ca mā | satyāmimaṃ bharataścaikā nāmānte daśamasya tu || yaśca liśca yayau yaśca tāya-īyāstathaiva ca | na pūrvodrā mamāmāśca rūrū pīpī navāg bhavā || mā pīpītri tathāmomadhyānapādastathaiva ca || makāra pūrvo dhruvaśca puṣṭhaśaśca tathā calā | hlākāraśca rukāraśca paṅktāvekādaśe kṣipet | śiśca nāca jakāraśca sākhyānapi śāśca naḥ || yaśca raśca tathā jijye pīpīṇeṇe tathaiva ca | nakārapūrvasvārthaśca yāṇebhūpā asāścivit || daśamaśca tathā śakti hṛkāraśca napūrvakaḥ | jñaśca sabde pabhadrāṇe vilikhedarkapaṅktike || naddhyānāki tathāmyānā māpi vāṃśśaiśaṣva ca |??????? ṇeṇesvarājyo bībanto gayarūpa saṣīrava || rephapūrvo bakāraśca bījādyānāṃ śivau tathā | vikāro dīpako yaśca visūtānnādikaśca kaḥ || ṇāśca gaśca sakāraśca ālikhettu trayodaśe | judhālitho yayodvācca retyakusvagarustathā || bhākaro rephapūrvaśca svarādyopiśca mā tathā | dātāpahyapi tunāhayodyāhrī vikaraṃ kṣamā || ṣāṃvāpau sañcarepādyo vakāro dīpakontataḥ | yakaigirāścarapraṇya yādraśā sāsvarādhana || ṇeyāśca śiśca māntadya vinā vegāt hriyaṃ kuru | susāṭa tatabhedesu śvataścānteti paṅktike || lineśagat śavau vaśca rāyathātha yagāstathā | napūrvasta svarādyaśca rūpāniti ustathā || anāla adhiścaiva dyaśca hrīṃsvadulāśca bhāye | yevāvāśśivau vaśca paṅktau ṣoḍaśake nyaset || dhyāpavān nacarīścaiva gayalviśca ga eva ca | sabinduvat bhaverūśca haśca vidhaśca vaityāśca || taśca svarādyaśca paścarū dhūhyapāpunau | bhāśca paśca śikhāṃścaiva namāsthargavabhāśca vai || viśvānubhya rasaṃyukto maśca saptadaśe likhet | kakārañca yayau ṣaṣṭha ścakāvartisthathaiva ca || śakāro rephasaṃyukto napūśca dhakārakaḥ | ākāro rūpikāṇesanyanānākaraśca viṃścavai || sūdhau tataśca rūścaiva savisargo makārakaḥ | prekhakṣāṃ visargānto makāraśca punaśca maḥ || (pṛ0 18) kurvaśiścaiva tegaccha hṛjjño cāṣṭadaśe likhet | avāsulagurupiśca ṇedaṃrāguhudāśca vai || tyāntadeśo pradhūśāye śakārasvamavāgbhavam | śaśca kṣuśca tadīpañca rakāraścaivakārajaḥ || laṃśca daṃśca yakārañca vistathaikonaviṃśake | mavisnavyāpirūpeṇa yeddhāḥ śivayā tathā || nadyothathūke śaścaiva ākārasti nagakṣuma | matvāsakāsya nāsāścaivaṃ paśyaraviṃśake || rākāyeṇa tathāṇepi puścataśca svarārvathau | vanannāmomekarasa savisargaśca tārakam || śāvarvarūśca svāharci sakāro kṣaiśca binduyukam | marvāraśca pramaścaiva rephapūrvavakārakam || bhañca bañca vasupsuśca cakāraścaikaviṃśake | māpateśca tathāpiśca ṇethapāca ṣapūrvakaḥ || sekārohaṃ śurumeti nārutegraḥ sakārakam | maṣabhādhaśca rurvakṣau nekārotma kuśaścame || ṛkārapūrvo jaścaiva āpayaśca napūrvakāḥ | jñācarvaśca radautaśca dvāviṃśatpaṅktike nyaset || bhūjjānātha narekārddha vihitāśca tathādarā | pācajaḥ savisargaśca dīpānañca svarāthavāk || bhavodakṣa naśca manacarumau vaśī | maśca yāca tathā yaśca śaśvaduśca tathācayoḥ || praśca vaśca makāraśca tayorviṃśatike likhet | seca raśca tathāpauca aśca te vārarūpiṇe || raśca mathayāśca dyokāre huśca śaśca prajāca yā | yastuśiśca prakāraśca makāraḥ savisargakaḥ || pañcakuśca rasaścaiva saniṣṭhā raca | bhuḥ śabhāca tathāyāca caturviṃśatike kṣipet || biyauca caṣvaśca rūrū pīṃtārāgyaśca tathānanaḥ | paścatiśca visargānto vargavagau tamamaucataḥ || paścañca svātavāgāntiścaśāsya tathaiva ca | roviṃśaśca pūrvaska yoṭaṣaṭvaddetārayai kramāt || pañcaviṃśatike paṅktau nyasettatra vicakṣaṇaḥ | nararūśca vīṇebhauḥ śavātau maḥsavisargakaḥ || raśca ādyāsvirādīrgho nāthadoṣaccabhātathā | punantarvāyasādā hṛdigarṇajñāstathaiva ca || haraukadīpau nāpānau viniṣaḍviṃśake nyaset | viścaṇeca viśivāścaiva moca vai || tāraṃ merūca svaḥ śaivarmāvāk bhavanteca śaccacau | sarvamadhva visargaḥ śa padyārca śiccada || tayānuvāra saṃyugje laghūśāśca yayau tabhaḥ | jaṅkāro yaścaṇāścaiva madhaśvāraḥ saptaviṃśake || maścapraśca tathādyāca pāvethenaśca pārśa vai | oṅkāraśca tathādijate vaṣaṭkara rephayuk || svaścakāraṃ tathā taśca neścaraśca savauvidhiḥ | ākāro maraṇaścaiva taṃkāraśca sapūrvakaḥ || tārakau savisargaśca dhīcaviśca hinastathā || naḥ śakuśca krameṇaiva aṣṭāviṃśatike nyaset | kūśca thaśca yakāraśca svarādye raśca mevayuk || vākbhavo madhubhājaiśca oṅkāro bhūta eva ca | akāraśca sabinduśca yenamedyā prayeva ca || jaraśca tathā bhāca karabhāśca tabhauddha vai | oṃkāraḥ śa makāraśca kātapāḥ śa tathācamau | drākāraśca tathāteca ekonatriṃśake nyaset || piścanaśca tato caiva śuśca vaśca tathāca na | hakārasavisargaśca yāvo caiva pradīpakam || (pṛ0 19) bhūśca taśca tathāvācaṃ khnamaḥ savisargakaḥ | vaśca bhaśca saliścaiva tikāro rephasaṃyutaḥ || kaśca bhaśca ikāraśca yaśca tuśca patauhi vai | nadvyañcau sametaśca dakārāścandathau tathā || nakāraśca vakāraśca triṃśatpaṅktau tu vinyaset | kakāra pūrvamiścaiva ūkāraśca sabindukaḥ || vyojaśca hṛpau bhaścanasvādyāśca sabinduyuk | kauśaphaṭ bhava bhennaśca tapūrvo maśca niścakaḥ || likāro bindusaṃyukto mecabhaśca tathācabhāḥ | bhakāraśca tathā gāpa dvātriṃśatpaṅktike nyaset || bhyace māśca pradīpañca bhakañcaiva pradīpakāḥ | nakārapūrvakastāca daścavavyatathaivaca || prakāraśca tapūrvaśca makāraśca kapūrvakāḥ | yaścamaśca pradīpau yau vāca kṣuśca rabhādaghā || yavau macau svayadrayate mo yaivāstuthā | || snānavidhiprārambhaḥ || atha snānavidhiṃ vakṣye parameśaprakāśitam | sarvadoṣaharaṃ puṇyaṃ manaḥprītikaraṃ param || 5/1 || cāruṇañca tathāgneyaṃ māntrammānasameva ca | vāyavyañca mahendrākhyaṃ snānaṃ ṣaḍvidhamīritam || 5/2 || brāhme muhūrte cotthāya hṛtpaṅkajagataṃ śivam | niṣkampaṃ dīpikākāraṃ praṇavātmakamavyayam || 5/3 || dhyāyan prabhāte vimale daṇḍapāṇiḥ sahāyavān | gatvā niketanādbāhye vijanaṃ sajalāśayam || 5/4 || snānaṃmāvaśyakaṃ tatra kuryādvai sādhakottamaḥ | mūtrakaṇṭakakīṭāsthiviṣṭhādiprāvṛtaṃ tyajet || 5/5 || mārgaśaṣpa nadīgarta toya gomaya bhasmasu | śmaśānārāma goṣṭhaikadrumaśṛṅgāṭakādiṣu || 5/6 || āvaśyakaṃ na kartavyaṃ strīgoviprārkaliṅginām | candrasya sammukho bhūtvā bhūtānāṃ vikṛtestathā || 5/7 || dibā vā sandhyayoḥ saumyavaktraḥ karṇasthasūtrakaḥ | śirovakuṇṭhanaṃ kṛtvā tyajettadubhayannaraḥ || 5/8 || rātrau dakṣiṇavaktrastu tṛṇādyantarite bhuvi | maunī gulmādisañcchanno nāsāgrāhitalocanaḥ || 5/9 || viṣṭhāviyatprajananadikṣu dṛṣṭiṃ na ca kṣipet | nāsāpīḍanāniṣṭhīvahrasvodnārādikaṃ tyajet || 5/10 || tṛṇaloṣṭhādimṛtkhaṇḍairmalaṅgudagataṃ haret | kāṣṭhagomayapāṣāṇakāsthyādi parivarjayet || 5/11 || savāsā vāmahastena saṅgṛhya jananannaraḥ | śuddhāmaśarkarāṃ mṛdvīṃ mṛdaṃ śaucārthamāharet || 5/12 || vṛkṣāmbusetuvalmīkagrāmamadhyotkarasthitām | mṛdamanyāvaśiṣṭāñca śaucārthaṃ parivarjayet || 5/13 || prakṣālitāmbutīre tu vinyasetsvatya dakṣiṇe | śaucaṃ samācaredekamṛdā jananaśodhanam || 5/14 || tathaiva vāmahastantu saptabhirgudaśodhanam | daśabhirvāmahastantu saptabhiścobhayaṅkaram || 5/15 || pādau pāṇīca saṃśoddhya mṛdā caiva sakṛtsakṛt | āmalīphalamātrantu mṛtpiṇḍaṃ yojayetsakṛt || 5/16 || sopavītaḥ samutthāya taṭe'nyatrācamed budhaḥ | gṛhe maitrapade vāpi kṛtvā cāvaśyakakriyām || 5/17 || śaucaṃ samācaret snānaṃ mandire prāgvidhānataḥ | saṃgrāhya dantakāṣṭhantu hareddantagataṃ malam || 5/18 || vasvarkāṅgulamānantu kāṣṭhaṃ naiṣṭhikabhoginoḥ | sārdraṃ tvaganvitamṛjuṃ samacchedamṛjūdvaham || 5/19 || kaniṣṭhāṅgulināhaṃ tu kartavyamubhayaṃ nṛṇām | karañjañciribilvañca khadirañcārjunantathā || 5/20 || (pṛ0 20) apāmārgañca muktyarthaṃ jaṃbvāmrakakubhādikam | bhuktaye dhavadhātrī ca mākulīnimbasambhavam || 5/21 || śigruśleṣmātakairaṇḍapiśācatarusambhavam | varjayeddantakāṣṭhaṃ tadanyallohavinirmitam || 5/22 || nadyaḥ samudragāścaiva taṭākāśca nadāstathā | palvalāḥ plavanāścaiva saṃgamāḥ puṇyatīrthakāḥ || 5/23 || śreṣṭhāstu dīkṣitasyeha puṣkariṇyāntu madhyamam | adhamā dīrdhikādyāsu kūpe caivādhamādhamam || 5/24 || viśuddhamṛtsnayā kuryādvāruṇaṃ tu caturvidham | vasvaṅūgulapramāṇantu khātvoddhṛtyāstramuccaran || 5/25 || hṛdayena mṛdaṃ grāhya tena khātaṃ prapūrayet | nidhāya jalatīre tu saṃsicya śirasaiva tu || 5/26 || tṛṇādīn śikhayā śodhya kavacena tridhā bhajet | nābheradhastādbhāgena cānyenāstraṃ samuccaran || 5/27 || saptadhā parataḥ sarvāṇyaṅgāni kṣālayedbudhaḥ | hastābhyāmāsyadṛṅnāsāśrotrādīni pidhāya ca || 5/28 || prāṇānāyamya hṛdyastrannimajyārkadyutiṃ smaret | jale snātvaivamuttīrya dīkṣāyuktastrivarṇakaḥ || 5/29 || aviraktaḥ purā brāhmīṃ sandhyāṃ vandeta sādhakaḥ | bhajettadante śaivīntu saṃkṣepavidhimāśritaḥ || 5/30 || sarvakāmaprasiddhyarthaṃ melāmantraṃ japed budhaḥ | itarastu virāgātmā laukikārthaparāṅmukhaḥ || 5/31 || kuryād brāhmīṃ navā kuryācchaivīmeva niyogataḥ | dīkṣito gaṇajātiścedastrasandhyāmupāsayet || 5/32 || avaśiṣṭamṛdo bhāgaṃ saṃgrāhya jalamadhyataḥ | sthitvā vāmakare karyāt tribhāgamudagānanaḥ || 5/33 || caturaṅgaiḥ sakṛddakṣaṃ saptadhā hetinendragam | mūlena daśadhendusthaṃ bhāgamevantu mantrayet || 5/34 || dikṣvastrajaptaṃ prakṣipya mūlajaptaṃ jale nyaset | kalpayecchivatīrthantu bāhubhramaṇamātrataḥ || 5/35 || liptvāṅgajaptabhāgena sarvāṇyaṅgāni mastakāt | nimajya pihitadvāro dhyāyecchivamanāmayam || 5/36 || sūryasomātmakau hastau saṃyojya ghaṭamudrayā | mūlamantrādikairmantraiḥ sekaḥ kāryaḥ sakṛtsakṛt || 5/37 || sugandhāmalakādyaistu snāyādrājopacārataḥ | rājavaddhemapīṭhādisusthito hemakumbhakaiḥ || 5/38 || snātvā nimajjanārthantu kuryācchabdaiḥ sumaṅgalaiḥ | tīrthe vinyastamantrāṃstu saṃhṛtya svahṛdi nyaset || 5/39 || athavā svagṛhe śuddhavāriṇā śītalena vā | taptena liptabhūmisthapīṭhasthaḥ snānamācaret || 5/40 || navāṣṭapañcabhiḥ kumbhaiḥ śivamantraprakalpitaiḥ | vāsasā pariśuddhena dhavalena śarīragam || 5/41 || udvartyāpanayetsamyak snānavāri śanaiḥ śanaiḥ | bhuktimuktidamāgneyaṃ kāryaṃ śuddhena bhasmanā || 5/42 || snānaṃ caturvidhaṃ bhasma bhavetkalpādibhedataḥ | kalpañcaivānukalpañca upakalpamakalpakam || 5/43 || teṣvādyaṃ tata utkṛṣṭatamamanyadabhāvataḥ | rogādirahitā yā gauḥ kṛṣṇā vā kapilāthavā || 5/44 || tasyā gomayamādāya khasthaṃ padmadalādinā | sadyena gomayaṃ grāhyaṃ piṇḍaṃ vāmena kārayet || 5/45 || vimale śoṣayitvā tu dahedghorācchivāgninā | śuṣkaṃ vanagataṃ yattu gomayañcūrṇitaṃ tathā || 5/46 || nirdagdhamanukalpākhyamāpagādigataṃ tu yat | vastreṇāntaritaṃ bhasma gomūtrairbaddhapiṇḍakam || 5/47 || dagdhaṃ prāguktavidhinā bhavedbhasmopakalpakam | anyairāpāditaṃ bhasma akalpakamiti smṛtam || 5/48 || (pṛ0 21) jātyādidoṣanirmuktaṃ rogādirahitañca yat | tena snānaṃ praśastaṃ syānnānyena munisattamāḥ || 5/49 || eṣvekatamamādāya pātreṣu kalaśādiṣu | trisandhyamācaretsnānaṃ yathāsaṃbhavato'thavā || 5/50 || sandhyāyāḥ pūrvato brāhmaṃ kṛtvā''kāraṃ śivadvijaḥ | sandhyāṃ samācaretpūrvaṃ śaivīṃ vā'vaśyakantathā || 5/51 || jalasnānaṃ purā kṛtvā prātarāgneyamabhyaset | sandhyāntare tathāgneyaṃ kevalaṃ vā savāruṇam || 5/52 || śaktānāṃ vidhirevaṃ syādaśaktānāṃ yathecchayā | āgneyaṃ vāruṇasnānādasaṃkhyeyaphalāvaham || 5/53 || tasmādvāruṇamutsṛjya snānamāgneyamabhyaset | śodhayedanapekṣastu śuddhyai śoddhyasya vastunaḥ || 5/54 || yathā gaṅgājalaṃ śuddhaṃ tathā bhasmāpi pāvanam | bhāsayatyeva yadbhasma śubhaṃ bhāsayate ca yat || 5/55 || bhakṣaṇātsarvapāpānāṃ bhasmeti parigīyate | śrīkarañca pavitrañca hāramābharaṇaṃ tathā || 5/56 || lokavaśyakaraṃ puṇyaṃ bhasmasnānaṃ dine dine | jvarāpasmārapaiśācabrahmarākṣasapiḍitāḥ || 5/57 || bhasmalepanamātreṇa svasthā martyā bhavanti ca | madyaṃ pītvā gurudārāṃśca gatvā steyaṃ kṛtvā brahmahatyāñca kṛtvā | bhasmacchanno bhasmaśayyāśayāno rudrādhyāyī mucyate sarvapāpaiḥ || 5/58 || bhasmasnānaṃ jalasnānātkoṭipuṇyaguṇaṃ bhavet | yatiruddhūlanenaiva snāyānnityamudaṅmukhaḥ || 5/59 || gṛhī yathāṅgamālabhya tilakairvā tripuṇḍrakaiḥ | saṃgṛhya muṣṭimātraṃ tu dakṣahastena bhasmanaḥ || 5/60 || dhāraṇādhyānayogena viśoddhya paramīkṛtam | vidhāya śodhayenmūlabrahmāṅgamanubhistathā || 5/61 || agnirityādinā bhasma sthāpya vāmakare tu tat | astreṇa dakṣahastena malasnānantu mastakāt || 5/62 || kṛtvā punarvidhisnānaṃ sābhiṣekaṃ samācaret | īśānena kamuddhūlya mukhaṃ tatpuruṣeṇa tu || 5/63 || hṛdayaṃ ghoramantreṇa guhyaṃ vāmena mantrataḥ | sadyojātena sarvāṅgaṃ ṣaḍaṅgairhṛdayādikam || 5/64 || savyāpasavyahastābhyāṃ śanairuddhūlayettanum | naca gurvagnidevānāṃ sannidhau mārga eva ca || 5/65 || aśuddhabhūtale caiva bhasmasnānaṃ nayetsudhīḥ | kvacit śastaṃ hi devasya sannidhāvagnisannidhau || 5/66 || uddhūlanavidhiḥ prokto viprasya śivaśāsane | uddhūlanepyaśaktaścet tripuṇḍraṃ vāpi kārayet || 5/67 || tripuṇḍraṃ vidhivatkuryādviprādyagṛhamedhinaḥ | nṛpaviṭśūdrajātīnāṃ paṭṭapuṇḍraṃ lalāṭake || 5/68 || pañcakāṣṭadviraṣṭāṣṭasandhiṣu pravidhīyate | mūrdhā lalāṭakarṇau ca cakṣuṣī ghrāṇakau tathā || 5/69 || āsyaṃ grīvā tu cāṃsau ca bāhū kūrparakau tathā | maṇibandhau ca hṛnnābhimeḍhraṃ pāyustathaiva ca || 5/70 || ūrū ca jānunī caiva jaṃghe sphicau tathaiva ca | priyañcaivāṣṭamūrtīnāṃ vidyeśānāṃ tathaiva ca || 5/71 || dikpālānāṃ vasūnāñca mūrddhādi parikalpayet | lalāṭaṃ karṇau cāṃsau ca bāhū ca maṇikūrparau || 5/72 || hṛdayaṃ jaṭharañcaiva nābhiḥ pārśvau tathaiva ca | pṛṣṭhaṃ ka iti vijñeyāḥ sandhayaḥ ṣoḍaśa kramāt || 5/73 || śivavahnyādimūrtīnāṃ vāmādīnāṃ tathaiva ca | aśvinyostu priyaṃ jñeyaṃ mūrddhādiparikalpanam || 5/74 || (pṛ0 22) śiro lalāṭaṃ karṇau ca bāhū ca hṛdayantathā | nābhiḥ pṛṣṭha iti jñeyāstvaṣṭau vai sandhayaḥ kramāt || 5/75 || krameṇa brahmaṇaścaiva mṛṣīṇāṃ tu priyaṃ bhavet | lalāṭabāhuhṛnnābhi pañca sandhiṣu vā bhavet || 5/76 || śiveśa rudra kṛṣṇātma bhuvāñca prītisiddhaye | madhyatarjanyanāmābhistripuṇḍraṃ vidhivannayet || 5/77 || ṣaḍaṅgula pramāṇena viprāṇāntu tripuṇḍrakam | nṛpāṇāṃ caturaṅgulyaṃ vaiśyānāṃ dvyaṅgulaṃ bhavet || 5/78 || śūdrāṇāmapi sarveṣāṃ ekāṅgulyaṃ tripuṇḍrakam | strīṇāṃ tathaiva kurvīta anyajātistu varjayet || 5/79 || strīṇāntu tilakaṃ vāpi paṭṭākāramathāpi vā | atha dīpasamākāramarddhacandraṃ lalāmakam || 5/80 || puṃstrīnapuṃsakādīnāṃ sarveṣāṃ pravidhīyate | peṣitaṃ candanenaiva vāriṇā saṃyutaṃ tu vā || 5/81 || kevalaṃ vā vidhātavyaṃ bhasmasnānaṃ dinedine | prātarmadhyāhnasāyāhnamadhyarātreṣu sarvadā || 5/82 || trikālaṃ vā dvikālaṃ vā caikakālamathāpi vā | bhasmasnānaṃ yathāyogyaṃ yaḥ kuryātsakṛdeva vā || 5/83 || sarvapāpavinirmuktaḥ sādhayedīpsitaṃ phalam | tāmrābjanālikerāśmavaiṇavālābucarmamiḥ || 5/84 || svahastenācamettaistu na tenāprayato bhavet | svapramāṇajalairyuktaṃ prasthayugmāpi saṃgrahet || 5/85 || tālamudrāṃ tataḥ kṛtvā kaupīnaṃ parivartayet | vastraṃ vātisitaṃ pītaṃ kaṣāyaṃ copavītakam || 5/86 || ekadvihastavistāraṃ dīrghaṃ kaupīnamucyate | triguṇaṃ kaṭisūtraṃ syāt dviśca granthiniyantritam || 5/87 || kārpāsanirmitaṃ sūtraṃ triguṇaṃ triguṇīkṛtam | sūtramekantu śūdrāṇāṃ dvisaraṃ bhavet || 5/88 || trisaraṃ kṣatriyāṇāntu viprāṇāṃ saptasaṃkhyakam | yadvā pañcasaraṃ teṣāṃ navasūtramathāpi vā || 5/89 || sottarīyantu viprāṇāṃ śūdrāṇāṃ kevalaṃ tu tat | kṣatraviṭchūdrajātīnāṃ yaduktaṃ copavītakam || 5/90 || pūjādimantrakāle tu dhāryanno dhāryameva vā | anulomādivarṇānāṃ yuktāyuktaṃ vicārya ca || 5/91 || jātibhedoktavidhinā na dhāryaṃ dhāryameva ca | caturaṅgulamānena triguṇīkṛtasūtrakam || 5/92 || vasvarkasaṃkhyayā tena sūtraṃ tu triguṇīkṛtam | vartayetprāṅmukho bhūtvā toyasiktaṃ samaṃ śubham || 5/93 || tatastat triguṇīkṛtya samaṃ saṃvartitāgrakam | vāmetarakarādūrdhvaṃ bhūgatau parivarjayet || 5/94 || nidhāya taddrumādau tu yathāgrau bhūmimāgatau | tadbhramānmunitṛptiḥ syāttṛṇaṃ datvā'tha śodhanam || 5/95 || tatsarvaṃ hṛdayenaiva mantreṇa hṛdi kalpayet | āyuṣkāmī tvanekañca dvandvasūtrañca dhārayet || 5/96 || itarārthī tvayugmañca svalpasūtrantu dhārayet | paścādādāya sūtraṃ tad dviguṇaṃ kaṇṭhasaṃgatam || 5/97 || ātmastanāntamānīya tenaiva triguṇīkṛtam | granthau triveṣṭanaṃ kṛtvā sūtramevaṃ vidhīyate || 5/98 || yavādyavārddhamānaṃ syāduttarīyasya vismṛtam | tanmānamupavītasya samameva vidhīyate || 5/99 || puruṣāghoravāmājamantrā viprāditaḥ kramāt | svasvajātyuktamantreṇa dhāryaṃ tadupavītakam || 5/100 || vāruṇaṃ vā gṛhasthānāṃ yatīnāṃ bhasmanā kṛtam | snānāntaraṃ tayoreva naimittikamudāhṛtam || 5/101 || aindrañcātapavṛṣṭyā syātprāṅmukhenordhvapāṇinā | smaratā mūrdhajaṃ mantraṃ gacchatā padasaptakam || 5/102 || (pṛ0 23) kuryāt gokulasañcāradhūlimirvāyusambhavaiḥ | puruṣeṇaiva mantreṇa snānānāmuttamottamam || 5/103 || sadyādi mantrajaptena toyena parimārjanam | māntraṃ tadvāruṇasnānavidhāvapi vidhīyate || 5/104 || praṇavasmaraṇopetaṃ prāṇāyāmena mānasam | sarvasnāneṣu kartavyaṃ kevalaṃ vā vidhīyate || 5/105 || yāvaccharīrasaṃśuddhistāvacchuddhirna paśyatām | bhāvaśuddhyā viśuddho yaḥ sa śuddho netaraḥ sadā || 5/106 || kharavāyasagṛdhrāntyajanaśvagrāmasūkaraiḥ | kukkuṭapretabhūsaṅgaśāvasūtakapātakaiḥ || 5/107 || śākyanirgandha nirmālya bhojakairanyaliṅgibhiḥ | anyaiśca ninditaiḥ spṛṣṭo yadi snānaṃ samācaret || 5/108 || bhāgadvayepyupagate nābhitoyordhvasaṅgate | prakṣālanādadhaḥ snānādviśuddhiḥ syātkarādṛte || 5/109 || chardite'bhyudite sūrye śmaśrukarmaṇi maithune | duḥsvapne durjanasparśe snānaṃ ṣaṭsu vidhīyate || 5/110 || ājānu pādau prakṣālya hastāvāmaṇibandhanāt | kukkaṭāsanasaṃsthastu jānumadhyagapāṇiyuk || 5/111 || samyag baddhaśikho bhūtvā prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ | hastaṃ gokarṇavatkṛtvā māṣamagnajalaṃ pibet || 5/112 || aprāṇiyugaphenañca budbudādivivarjitam | brahmatīrthena mūlena triḥ pītvā dviḥ pramārjayet || 5/113 || oṣṭhāṅguṣṭhamūlenānāmikāṅguṣṭhayogataḥ | cakṣurnāsāśrutī bāhū vakṣo nābhiṃ śiraḥ spṛśet || 5/114 || samantrācamanaṃ paścādātmavidyā śivāṇubhiḥ | svadhāntaiḥ salilaṃ pītvā hetinoṣṭhau pramārjayet || 5/115 || hṛnmantreṇākṣi saṃspṛśan kuryāt savyāpasavyataḥ | athavānyaprakāreṇa kuryādācamanaṃ budhaḥ || 5/116 || māṣamagnajalaṃ grāhyaṃ nirdoṣaṃ triḥ pibetpunaḥ | āsyaṃ dviḥ pramṛjedastrātsakṛnmṛjya mukhaṃ śanaiḥ || 5/117 || pādāvabhyukṣya mūrdhānamaṅūguṣṭhānāmikena tu | savyāttu cakṣuṣī spṛṣṭvā tarjanyāṅūguṭhakena tu || 5/118 || nāsādvārāvubhau spṛṣṭvā kaniṣṭhāṅguṣṭhayogataḥ | śrotre spṛṣṭvā jalopetāṃguṣṭhena tu bāhukau || 5/119 || nābhimaṅguṣṭhakenaiva sarvāṅgulyagrasandhitaḥ | hṛtpradeśe tu saṃspṛśya sarvāṅgulyā svamūrddhani || 5/120 || ṛgyajuḥ sāmavedānāṃ triḥ pānāttṛptiriṣyate | oṣṭhadvimārjanāttatra tathātharvetihāsayoḥ || 5/121 || āsyasammārjanādatra gaṇeśasya priyaṃ bhavet | hṛcchirobhyukṣaṇenaiva ṛṣīṇāntu priyaṃ bhavet || 5/122 || śrotrayoḥ sparśanenaiva priyaṃ syātsomasūryayoḥ | nāsikāsparśanenaiva aśvinyostu priyaṃ bhavet || 5/123 || śrotrasaṃsparśanenaiva diśāṃ prītistathā bhavet | indraviṣṇvanalānāñca bāhvornābherhṛdastathā || 5/124 || kṣute ca kaphajāte ca sadya ācamanaṃ nayet | sparśayitvā tataḥ śrotramaṃguṣṭhenāsyakaṃ mṛjet || 5/125 || tīrthaṃ kaniṣṭhikāmūle prājāpatyaṃ pratiṣṭhitam | karāgre daivikaṃ tīrthaṃ tanmūle brāhmamuttamam || 5/126 || paitṛkaṃ deśinīmūle parvasandhiṣu cārṣakam | vāmapāṇitale saumyamāgneyandakṣiṇe tale || 5/127 || sakalīkṛtadehastu tataḥ sandhyāmupāsayet | brāhmī brahmaguṇopetāṃ brahmakāle vicintayet || 5/128 || madhyāhne vaiṣṇavīṃ dhyāyedaśeṣācyutalakṣaṇām | sāye raudrīṃ tu saṃdhyāyed rudralakṣaṇalakṣitām || 5/129 || niyāmakāṃ trimūrtīnāṃ sākṣiṇīṃ sarvakarmaṇām | yā śaktiḥ parameśasya sā sandhyeti nigadyate || 5/130 || (pṛ0 24) taddīptimadhyago bhūtvā prātaḥ karmāṇi sādhayet | melāmantrakrameṇaiva śambhuśaktiṃ punarjapet || 5/131 || tatastadvandanaṃ kāryaṃ mahāstrajapapūrvakam | abhyukṣaṇātparaṃ karma kartavyaṃ tadanantaram || 5/132 || vāmahaste jalaṃ sthāpya sravacchirasi yojayet | mūlāṅgabrahmabhirmantrairdakṣahastena nityaśaḥ || 5/133 || bhūyopi dakṣahastasthaṃ śeṣavāriravidyutiḥ | āhṛtya pūrakeṇaiva dakṣanāsāpuṭena tu || 5/134 || dakṣanāsāsamīpasthaṃ dakṣahastaṃ tu sodakam | tasmāttoyācca nirdagdhaṃ pāpaṃ dehe'sitaprabham || 5/135 || recakāddakṣanāsāntānnirgacchatparicintayet | taddehedakṣahastasthajalakṣepāt śivāstrataḥ || 5/136 || kṛtvaivaṃ mārjanādyantu tatastarpaṇamārabhet | devādīnāṃ yathāyojyadravyairvārivisarjanam || 5/137 || hastābhyāṃ tarpaṇaṃ proktaṃ trayāṇāṃ tarpaṇaṃ smṛtam | mantrāśca devatā vāṇī diśastatpatayastathā || 5/138 || munayo'tha manuṣyāśca siddhāścaiva grahāstathā | bhūtāni pitaraścānye jñātayo guravastathā || 5/139 || tarpaṇīyā yathānyāyaṃ sādhakaiḥ siddhikāṃkṣibhiḥ | svāhayā mantradevānāṃ sarasvatyāstathaiva ca || 5/140 || dikpatīnāṃ munīnāṃ tu namo'ntaṃ manuje vaṣaṭ | siddhānāṃ grahasaṃghānāṃ namontaṃ parikalpayet || 5/141 || bhūtānāṃ vauṣaḍantaṃ syāt pitrādīnāṃ svadhāntakam | sarvaṃ hṛdayapūrvaṃ syāt kusumaṃ devatarpaṇam || 5/142 || kuśo munīnāṃ vihitaḥ pitrādīnāṃ tilaṃ smṛtam | śeṣāṇāmakṣataiḥ kuryādyathāyogyopavītadhṛk || 5/143 || asavyaṃ savyakaṃ savyamupavītaṃ trayeṇa tu | mantrāstu mūlabrahmāṅgahetayo munisattamāḥ || 5/144 || śiveśaviṣṇurudrābjabhuvo devāḥ prakīrtitāḥ | vāgvādinī bhavedvāṇī diśaścendrādayaḥ smṛtāḥ || 5/145 || indrādayastatpatayo brahmānantāvasānakāḥ | atriśca viśvāmitraśca pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ || 5/146 || vasiṣṭhaśca marīciśca munayaḥ parikīrtitāḥ | tato manuṣyāḥ sanakaḥ sanandanasanātanau || 5/147 || sanatkumāraḥ kapilo bhṛguḥ pañcaśikhastathā | śivo rudro bhavānī ca brahmaviṣṇvagnivāyavaḥ || 5/148 || dharmaḥ sūryaścandramāśca sidhāścaite prakīrtitāḥ | ādityasomāvaṅgārabudhau caiva bṛhaspatiḥ || 5/149 || śukraḥ śanaiścaro rāhuḥ ketuśceti grahāḥ smṛtāḥ | bhūtānyasaṃkhyasaṃkhyāni bhūtebhya iti yojayet || 5/150 || somaśca pitṛmāṃścaiva aṅgirā aryamā tathā | agniśca kavyavāhādyāḥ pitaraḥ parikīrtitāḥ || 5/151 || pitṛpatnyādikaṃ sarvaṃ kramādbudhvā samācaret | ācamya dadyātsūryārdhyaṃ tryakṣareṇa tu mantrataḥ || 5/152 || tadvidhiḥ sūryapūjāyāṃ vistareṇa vidhāsyate | dhyātvā sūryaṃ yathānyāyamupasthānaṃ ṣaḍaṅgataḥ || 5/153 || melāmantraṃ tato japtvā śivaśaktivibhāgataḥ | prātaḥ sthitvā tu sāyāhne samāsīno munīśvarāḥ || 5/154 || āsīno vā sthito vāpi madhyāhne vidhimācaret | upasthānaṃ tato japtvā vyomavyāpinameva ca || 5/155 || udutyaṃ citramantrañca haṃsaḥ śuviṣado japet | pradakṣiṇaṃ tataḥ kṛtvā kuryāddaṇḍanamaskṛtim || 5/156 || sandhyāṃ nityamupāsīta lope copavaseddinam | arogī rogayuktaścet sadyojātaṃ śataṃ japet || 5/157 || kṣālitaṃ snānavastrādyaṃ daṇḍe saṃveṣṭya yatnataḥ | gaṇeśarudravāgīśān pūjayet hṛdayena tu || 5/158 || (pṛ0 25) vighnānvirecya mārgasthānastrarakṣitavigrahaḥ | vrajeddevakulaṃ vāpi gṛhamātmīyamuttamam || 5/159 || tataḥ śuddhikramāt kṣmādīnyadhastattvāni kalpayet | vidyātatvātmakaṃ gehaṃ siddhimuktiphalapradam || 5/160 || tantramantrān samādhāya nāgadantāntike śubhe | prakṣālya pādau hastau ca tathā''camya yathāvidhi || 5/161 || mantrasannaddhadehastu sāmānyārdhyakaraḥ śuciḥ | tyajañccheṣādhvano bhāgaṃ prāsādaṃ praviśed budhaḥ || 5/162 || sarvamantrakalādhāraṃ sarvaśaktipravartakam | evaṃ saṃkṣepataḥ proktaṃ snānādyaṃ munisattamāḥ || 5/163 || anuktamanyatantrebhyaḥ samāhṛtyācared budhaḥ | iti kāmikākhye mahātantre snānavidhistṛtīyapaṭalaḥ || || arcanavidhipaṭalaprārambhaḥ || athārcanavidhiṃ vakṣye bhuktimuktiphalapradam | parārthaṃ svārthamityeva dvividhaṃ tatprakīrtitam || 6/1 || dīkṣānte guruṇā date liṅge vā sthaṇḍilādike | yajanaṃ svārthamākhyātaṃ svasyeṣṭaphaladaṃ yataḥ || 6/2 || grāmakheṭapurādau vā nadyāṃ parvata eva vā | aṣṭaṣaṣṭimahākṣetreṣvanyatra ca manorame || 6/3 || svayambhudaivabāṇārṣaliṅgayukte śivālaye | manujaiḥ sthāpite liṅge parārthayajanaṃ smṛtam || 6/4 || nṛpaterāyurārogyajayasampadvivṛdvaye | grāmādīnāṃ vivṛddhyarthaṃ parārthejyā prayujyatām || 6/5 || parārthayajanaṃ kāryaṃ śivavipraistu nityaśaḥ | dhārmikaḥ kurute nityamādiśaivo dvijottamaḥ || 6/6 || anye tu svārthakādanyaṃ kuryuścetkartṛnāśanam | śivasṛṣṭi vinā ye tu jāyante brahmaṇo mukhāt || 6/7 || te sāmānyā na teṣāṃ tu parārthejyādhikāritā | yadi mohena kurvīran rājño rāṣṭrasya nāśanam || 6/8 || bhṛtyarthaṃ ye śivaṃ viprāḥ sāmānyāstvarvayanti cet | ṣaṇmāsātpatanaṃ yānti tasmāttānparivarjayet || 6/9 || śivadīkṣābhiṣiktasya śivaviprasya dhīmataḥ | śivājñāvaśatastasya parārthejyā na doṣabhāk || 6/10 || agnihotrāśca vedāśca yajñāśca bahudakṣiṇāḥ | śivaliṅgārcanasyaite koṭyaṃśenāpi no samāḥ || 6/11 || jātenātmaduhā yena nārcito bhagavāñcchivaḥ | suciraṃ sañcaratyasminsaṃsāre duḥkhasāgare || 6/12 || varaṃ prāṇaparityāgaśchedanaṃ śiraso'pi vā | na tvanabhyarcya bhuñjīyādbhagavantaṃ trilocanam || 6/13 || iti jñātvā prayatnena pūjanīyaḥ sadāśivaḥ | ājānu pādau prakṣālya hastāvāmaṇibandhanāt || 6/14 || kāryaṃ trividhavighnānāṃ prāsādādapasāraṇam | divyā nabhogatāścaiva bhūgatāstrividhāḥ smṛtāḥ || 6/15 || tattvadṛṣṭyā tu divyāṃśca puṣpakṣepān nabhogatān | pārṣṇighātatrayādbhomān prāsādādapasārayet || 6/16 || śreṣṭhaṃ paścānmukhaṃ liṅgamabhāvāt prāṅmukhaṃ smṛtam | yāmyakauberavaktrantu na siddhāviṣyate budhaiḥ || 6/17 || athavā śāntikarmādau saumyābhimukhamiṣyate | ekadvāravimāneṣyaṃ niyamo niṣkalasya tu || 6/18 || (pṛ0 26) caturdvāre ca mervādau liṅge ca caturānane | caturdvāraṃ prakartavyaṃ tatrāyaṃ niyamo na hi || 6/19 || yasyāṃ diśi bhaved dvāraṃ tāṃ prācīṃ parikalpayet | liṅgasyābhimukhaṃ yattu dvāraṃ tatpūrvamiṣyate || 6/20 || tatra tatpuruṣaṃ vaktramūrdhvañcābhimukhaṃ bhavet | balipīṭhaṃ vṛṣaṃ śūlaṃ tadvaktrābhimukhaṃ bhavet || 6/21 || gaṇapaṃ bhāratīmūrdhve savye gaṅgāñca nandinam | yamunāñca mahākālaṃ vāmaśākhāgatau yajet || 6/22 || nandikālau tathā bhṛṅgi vighneśau vṛṣaṣaṇmukhau | devī caṇḍau dvipārśvasthau dvārāṇāṃ caturānane || 6/23 || ete pūjyā namontaiśca hṛdayādyairyathākramam | rūpasaṃsthānabhāvaistu gandhapuṣpādibhiḥ kramāt || 6/24 || sāmānyārdhyaṃ tato datvā savyaśākhāṃ samāśritaḥ | praviśeddakṣapādena prāsādābhyantaraṃ guruḥ || 6/25 || nivāraṇārthaṃ vighnānāṃ nyasya khaṅgamudumbare | saṃpūjyātmabhuvaṃ vāstoṣpate brahmaṇa ityapi || 6/26 || liṅgaṃ pradakṣiṇīkṛtya bhaktyā stutvā maheśvaram | gandhapuṣpādikaṃ sarvamānītaṃ paricārakaiḥ || 6/27 || saṃvīkṣya dravyasaṃghātaṃ sthāpayet kalaśānsudhīḥ | vīkṣitāṃstattvadṛṣṭyā cābhyukṣitānastramantrataḥ || 6/28 || tāḍitān prokṣitāṃścaiva gṛhītvā niḥ saredbahiḥ | kalaśānsuśironāhān susthirān chidravarjitān || 6/29 || bhavantaṃ pūjayāmīti prārthayeta yathā tathā | śivatīrthamanuprāpya ṣaḍaṅgenābhimantrayet || 6/30 || kalaśāṃstoyavastrāṃśca kṣālayitvāstramantrataḥ | pūrayed rudragāyatryā hṛdā toyaiḥ paṭasrutaiḥ || 6/31 || sampūrṇakalaśān paścāttadvastreṇa pramārjitān | dvau dvau yoktṛniyuktāṃstānekaikena tu pāṇinā || 6/32 || gṛhītvā prāpayed garbhagṛhāgre vā'tha maṇḍape | na spṛśedūrupārśvasthadvāraśākhādikaṃ yathā || 6/33 || cyotate na jalaṃ bhūmau tathā kuryādvicakṣaṇaḥ | praliptabhūmāvāstīrya kuśapuṣpādikaṃ hṛdā || 6/34 || sthāpayetkalaśān tatra vardhanyā vasusaṃkhyayā | kṣmālokapadapañcāśatpañcapañcaghaṭāṃstu vā || 6/35 || vikārasaṃkhyayā vā'tha teṣāṃ dviguṇasaṃkhyayā | snapanoktyā'tha saṃsthāpya kuryānnityābhiṣecanam || 6/36 || ātmaśuddhikriyā pūrvā sthānaśuddhirdvitīyikā | tṛtīyā dravyaśuddhiḥ syāccaturthaṃ mantraśodhanam || 6/37 || pañcamī liṅgaśuddhiśca kathyante pañcaśuddhayaḥ | mārjite copalipte ca dhāmanyanyatra vā budhaḥ || 6/38 || kuśakḷptāsane bṛsyāmatha kṛṣṇamṛgājine | yatheṣṭamāsanaṃ badhvā ṛjukāyottarānanaḥ || 6/39 || candanāliptahastau tau śodhayedastramantrataḥ | parasparau ca saṃspṛśya talakau hastapṛṣṭhakau || 6/40 || amṛtīkṛtya mūlena vauṣaḍantena mantrataḥ | vidyāśarīratāṃ dhyātvā tayoḥ śaktyantamuttamam || 6/41 || mūlena śivamāvāhya brahmāṇyaṅgāni vinyaset | gṛhasthaḥ sṛṣṭimārgeṇa karanyāsaṃ tu kārayet || 6/42 || vānaprasthayatīnāṃ ca saṃhāranyāsamucyate | aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntamīśātsadyāvasānakam || 6/43 || sṛṣṭinyāsaḥ samākhyātaḥ sadyādīśāvasānakam | kaniṣṭhādyaṅguṣṭhāntaṃ ca saṃhāranyāsamucyate || 6/44 || jagataḥ sṛṣṭisaṃhārakrama evātra ca kramaḥ | netraṃ hastatale nyasya paścādaṅgāni vinyaset || 6/45 || aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ kaniṣṭhādyaṅguṣṭhakāvadhi | tarjanyāṅguṣṭhake nyāsaḥ sarvāsvaṅguṣṭhato bhavet || 6/46 || (pṛ0 27) tarjanyantaṃ nyaseddhīmān tarjanyā mastakaṃ nyaset | yadvāstravarmacūḍākahṛdo'ṅguṣṭhādito nyaset || 6/47 || sṛṣṭau pratīpako nyāsaḥ saṃhāro mokṣakāṃkṣiṇām | mūrdhādiḥ sṛṣṭirityuktā pādādiḥ saṃhṛtirbhavet || 6/48 || vidyeśvarāṇāṃ bījāni cāṅguṣṭhādi punarnyaset | amṛtīkṛtya bhāvena kavacenāvakuṇṭhayet || 6/49 || evaṃ śivīkṛtau hastau samarthau sarvakarmasu | sakalīkaraṇe sandhyākāle cācamane tathā || 6/50 || karanyāso vidhātavyastadviśeṣavidhāvapi | saṃhāramudrayā dehavyāptaṃ cittaṃ nirudhya ca || 6/51 || hṛtpadmagahvarādhāre śive vā vyomni nirmale | hṛtkaṇṭhatālubhrūśaṃkharodhinyo brahmarandhrakam || 6/52 || kuṭilā vyāpinī tanvī samanā unmanā tathā | tāsāmupari yā śaktistasyāṃ vā yojayennaraḥ || 6/53 || kṛtvābhidhyānamādau tu daheddehamanantaram | yojanaṃ deśikaiḥ kāryaṃ rakṣārthaṃ bhogyakarmaṇām || 6/54 || jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute kṣaṇāt | muktau karmaṇi devājñāvaśato nāsti tallayaḥ || 6/55 || tirobhāvakarī śaktiḥ śivasya parameṣṭhinaḥ | saṃsiddhā jagataḥ sṛṣṭilayabhogādihetukā || 6/56 || yathā malasamopetaṃ kanakaṃ vahniśodhitam | pradhvastāśeṣadoṣo'yaṃ nirmalaścāvaśiṣyate || 6/57 || dhāraṇābhistathā dhvastapāpaugho nirmalaḥ pumān | adhikāravaśād bhūyo dehitvaṃ pratipadyate || 6/58 || dīkṣito yaḥ pumān sākṣājjīvanmuktaḥ sa ucyate | kṛtvaivaṃ yojanaṃ paścāt tatastatvāni bhāvayet || 6/59 || tritattvaṃ pañcatattvaṃ vā navatattvamathāpi vā | pañcaviṃśati ṣaṭtriṃśadekaṃ vā'dhyātmikaṃ tu vā || 6/60 || dīkṣāyāmuditaṃ yattu tadvadatrāpi kārayet | pañcatattvakramādvakṣye śodhanaṃ dehaśuddhaye || 6/61 || nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntiśca nābhasī | etāḥ kalāstābhireva vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat || 6/62 || mantrāḥ padāni varṇaiśca vyāptānīha samantataḥ | varṇāstu bhuvanairvyāptāstattvairvyāptāni tāni tu || 6/63 || kalābhistāni tattvāni vyāptanīha kalāḥ kramāt | śodhanīyā vibhāvyaivaṃ pañcapañcādhvagarbhitāḥ || 6/64 || varṇacihnākṛtiguṇaiḥ mantramantreśapūrvakaiḥ | yaddhyānaṃ pratiparvaṃ tu prāṇāyāmasamanvitam || 6/65 || tadatra dhāraṇā proktā viṣanirharaṇādivat | pārthivaṃ caturaśraṃ tu hemābhaṃ vajralāñchitam || 6/66 || labījaṃ brahmadaivatyamajātahṛdayātmakam | nivṛttyākhyakalopetaṃ hṇāmityuddhātapañcakam || 6/67 || āpyaṃ indusitābjāṅkaṃ viṣṇudaivaṃ vabījakam | vāmaśīrṣasamāyuktaṃ pratiṣṭhākalayānvitam || 6/68 || yuktaṃ caturbhiruddhātairhvīmityuccārapūrvakam | agnistryaśraṃ saptaśikhaṃ raktābhaṃ rudradaivatam || 6/69 || rārṇāghoraśikhāyuktaṃ vidyākhyakalayānvitam | yuktaṃ tattriṃbhirudghātairhrūmityuccārasaṃyutam || 6/70 || vāyavyaṃ rasakoṇaṃ tu binduṣaṭkamathā'sitam | īśādhipatyaṃ yārṇaṃ tatpuruṣakavacairyutam || 6/71 || śāntyā yuktaṃ dviruddhātairhyaimityuccārapūrvakam | ākāśaṃ vartulaṃ tyaktalāñcchanaṃ dhūmravarṇakam || 6/72 || sadeśādhiṣṭhitaṃ hārṇamīśāstrātītasaṃyutam | ekodghātena haumuktvā yathāsthānaṃ prayojayet || 6/73 || pārthivaṃ hṛdayasthānamāpyaṃ kaṇṭhagataṃ bhavet | vāhneyaṃ tālumūle tu bhrūmadhye vāyusambhavam || 6/74 || (pṛ0 28) brahmagranthiyutaṃ vyomasthānaṃ yadvānyathā matam | ājānu pṛthivī jñeyā nābherāpyaṃ nigadyate || 6/75 || analaṃ kaṇṭhadeśāttu vāyurāmukhamaṇḍalāt | tadūrdhvaṃ gaganasthānaṃ dhāraṇārthaṃ prakīrtitam || 6/76 || prāṇāyāmaṃ samāsena kathayāmi viśeṣataḥ | recakaṃ pūrakaṃ caiva kumbhakaṃ ca tridhā'bhyaset || 6/77 || akārokāramakārāstvakṣarāḥ parikīrtitāḥ | brahmaviṣṇuharāsteṣāmadhidevāḥ prakīrtitāḥ || 6/78 || ātmavidyāśivākhyāni tattvāni syuryathākramam | mātrādvādaśabhirhīno dviguṇairmadhyamo mataḥ || 6/79 || triguṇairuttamaḥ kālaḥ pratyekaṃ recakādiṣu | recayeddehagaṃ vāyumaśuddhaṃ vyomasaṃsthitam || 6/80 || śuddhaṃ vāyuṃ pūrakeṇa samāhṛtya śanaiḥ śanaiḥ | sampūrṇakumbhavattiṣṭhedrevayettadanantaram || 6/81 || ghaṇṭikāṃ tāluvā badhvā phaṭkāroccārayogataḥ | pāśupatena śastreṇa revayedbandhamocanāt || 6/82 || tato granthivibhedopi bhāvanīyastadā tadā | sthānātsthānāntaraprāptirjīvasyāsya tadutkramāt || 6/83 || sūkṣmaprāṇāyāmaṃ kṛtvā dehavakravadācaret | śivena sahitaṃ cāntaṃ codghātagranthibhedataḥ || 6/84 || ūrdhvamūlamadhaḥśākhaṃ kalpya saṃsārapādapam | pūrakārddhena pārthivyā heyopādeyavitsudhīḥ || 6/85 || āpyāyitaṃ tadvāruṇyā pūrakāparabhāgataḥ | patrapuṣpaphalopetaṃ snigdhaṃ vairāgyaśastrataḥ || 6/86 || chedayitvā tadāgneyyā kumbhakena viśoṣya ca | jñānānalena nirdagdhaṃ pādāṅguṣṭhādikāntakam || 6/87 || recakenātha vāyavyā bhasmībhūtaṃ diśo daśa | pralīnamantyayā śuddhaṃ nirmalaṃ vyoma bhāvayet || 6/88 || mahāmāyāñca vikṣobhya śāktaṃ dehaṃ prakalpayet | āplāvya cāmṛtenaiva vidyāṅgaṃ vinyasettataḥ || 6/89 || icchājñānakriyāśaktilocanaṃ mātṛkātmakam | āvāhya tatra cātmānaṃ mudrayā puṣpamantrayuk || 6/90 || īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset | aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet || 6/91 || sadyojātaṃ nyasetpāde tattanmudrāsamanvitam | mūrdhādipādaparyantaṃ mālābrahmāṇi vinyaset || 6/92 || ūrdhvendrayāmyasaumyāpyavaktreṣvīśādito nyaset | bījabrahmāṇi vā vidvānaṣṭatriṃśatkalāṃ nyaset || 6/93 || īśānaḥ sarvavidyānāṃ namontaṃ cordhvamūrdhani | īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ namontaṃ pūrvamūrdhani || 6/94 || brahmaṇodhipatirbrahma namontaṃ yāmyamūrdhani | śivo me'stu namo'ntaṃ ca tathā kauberamūrdhani || 6/95 || sadāśivoṃ namontañca vinyasedāpyamūrdhani | īśānasya kalāḥ pañca praṇavādi prakalpayet || 6/96 || śaśinī cāṅgadā iṣṭā marīcirjvālinī tathā | nāmaiśānakalānāṃ syāttannāmnā kevalaṃ tu vā || 6/97 || praṇavenordhvavaktre tu kalāmādau tu vinyaset | tatpuruṣāya vidmahe natyantaṃ pūrvavaktrake || 6/98 || mahādevāya dhīmahi natyantaṃ dakṣiṇānane | tanno rudra namontaṃ ca kalpayeduttarānane || 6/99 || pracodayānnamontaṃ ca kalpyaṃ paścimavaktrake | kalāścatasro vaktre syurmūrdhnyavyaktakalā bhavet || 6/100 || śāntirvidyā pratiṣṭhā ca nivṛttiśceti tāḥ kalāḥ | aghorebhyopi natyantaṃ tamāṃ hṛdayagocare || 6/101 || natyantamatha ghorebhyo mohāṃ kaṇṭhe tu vinyaset | rakṣāṃ ghoranamontaṃ ca dakṣiṇāṃse tu vinyaset || 6/102 || (pṛ0 29) niṣṭhāṃ ghoratarebhyaśca namo vāmāṃsake nyaset | mṛtyuṃ ca sarvataḥ sarvanamo nābhau tu vinyaset || 6/103 || śarvebhyo nama ityuktvā māyāṃ ca jaṭhare nyaset | namaste rudranatyantamabhayāṃ pṛṣṭhake nyaset || 6/104 || jarāmurasi rūpebhyo namaḥ praṇavapūrvakam | bahurūpakalāścāṣṭau vidyādehe prakalpayet || 6/105 || vāmadevāya natyantaṃ rajāṃ guhye tu vinyaset | rakṣāṃ jyeṣṭhāya natyantaṃ liṅge praṇavakaṃ nyaset || 6/106 || ratiṃ rudrāya natyantaṃ dakṣiṇorugataṃ nyaset | pālyāṃ kālāya natyantaṃ vāmorugatamāvahet || 6/107 || kāmāṃ kalanamontāñca dakṣajānuni vinyaset | vikaraṇāya namontaṃ ca saṃyamīṃ vāmajānuni || 6/108 || kriyāṃ balanamontaṃ ca jaṅghāyāṃ dakṣiṇe nyaset | buddhiṃ vikaraṇāyeti namontaṃ vāmajaṅghike || 6/109 || kāryāṃ balanamontaṃ ca dakṣiṇasphici vinyaset | dhātrīṃ pramathanāyeti namontaṃ vāmatassphici || 6/110 || namontaṃ brāhmaṇīṃ kaṭyāṃ nyasedoṃkārapūrvakam | sarvabhūtadamanāya padamekaṃ prakalpayet || 6/111 || natyantaṃ mana ityevaṃ mohinīṃ dakṣapārśvake | unmanāyeti natyantaṃ bhavāṃ pārśve tu vāmake || 6/112 || trayodaśa kalāścaivaṃ vāmadevasya kīrtitāḥ | sadyojātaṃ prapadyāmi siddhi dakṣiṇapādake || 6/113 || sadyojātāya vai namo ṛddhiṃ vāmāṅghrike nyaset | dyutiṃ bhave namontaṃ ca nyaseddakṣiṇabāhuke || 6/114 || abhave nama ityuktvā lakṣmīṃ vāmakare nyaset | nyasennātibhave medhāṃ natyantaṃ nāsikāgrataḥ || 6/115 || bhavasva māṃ namontaṃ ca kāntiṃ śirasi vinyaset | svadhāṃ bhavanamontaṃ ca nyaseddakṣiṇabāhuke || 6/116 || udbhavāya namontaṃ ca dhṛtiṃ bāhau tu vāmake | sadyojātakalāścāṣṭau nyasetsarvāḥ svamudrayā || 6/117 || aṣṭatriṃśatkalānyāsād vidyādehaṃ vidhāya ca | mūlamantraṃ samāvāhya paścādaṅgāni vinyaset || 6/118 || hṛdayaṃ hṛdaye nyasya śiraḥ śirasi vinyaset | śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ || 6/119 || hastayorhetivinyasya lipinyāsamathācaret | dīpakaṃ vāgbhavaṃ binduṃ śrīkaṇṭhāya padaṃ tataḥ || 6/120 || pūrṇodaryai namaśceti nyasetkeśāntadeśagam | nyaset oṃ āṃ anantāya virajāyai natiḥ punaḥ || 6/121 || nyasellalāṭe dīpādyamiṃ sūkṣmāya padaṃ tataḥ | śālmalyai nama ityevaṃ nyaseddakṣiṇacakṣuṣi || 6/122 || oṃ īṃ trimūrtaye ceti lolākṣyai nama ityapi | nyasedvāmākṣimadhye tu omuṃkāramanantaram || 6/123 || tato'mareśvarāyeti vartulākṣyai namaḥ punaḥ | dakṣaśrotre nyasedetadomūṃkāramanantaram || 6/124 || arghīśāya tato dīrghaghoṇāyai nama ityapi | vāmakarṇe nyasedetadomṛṃkāraṃ tu vinyaset || 6/125 || yadbhārabhūtaye ceti dīrghamukhyai namaḥ punaḥ | dakṣanāsāpuṭe nyaset omṝṃkāramanantaram || 6/126 || padaṃ yannidhaneśāya gomukhyai nama ityapi | vāmanāsāpuṭe nyasyet oṃ ḷ/kāramanantaram || 6/127 || sthāṇave dīrghajihvāyai namo gaṇḍe tu dakṣiṇe | oṃ ḹṃkārapadaṃ pūrvaṃ harāyeti padaṃ punaḥ || 6/128 || kuṇḍodaryai namaśceti vāmagaṇḍe tu vinyaset | omeṃkārapadaṃ pūrvaṃ caṇḍīśāya padaṃ punaḥ || 6/129 || ūrdhvakeśyai namaśceti vinyaseduttaroṣṭake | omaiṃkāramathoddhṛtya bhautikāya padaṃ punaḥ || 6/130 || (pṛ0 30) padaṃ vikṛtimukhyai syāt natyantamadharoṣṭake | omoṃkāramathoddhṛtya sadyojātāya yatpadam || 6/131 || jvālāmukhyai namaśceti vinyasedūrdhvadantake | omaumanugraheśāya ulkāmukhyai namaḥ puanaḥ || 6/132 || nyasedadhogate dantapaṅktike sādhakottamaḥ | omaṃkāraṃ samuddhṛtya krūrāya ca padaṃ punaḥ || 6/133 || śrīmukhyai nama ityetanmūrdhni vinyasya bhāvayet | omaḥkāraṃ samuddhṛtya mahāsenāya yatpadam || 6/134 || vidyāyai nama ityevamāsye nyasyetsvarāstvime | oṃkaṃkāraṃ samuddhṛtya krodhīśāya padaṃ punaḥ || 6/135 || mahākālyai namaśceti nyaseddakṣiṇabāhuke | oṃ khaṃkāraṃ samuddhṛsya caṇḍeśāya padaṃ punaḥ || 6/136 || sarasvatyai namaśceti nyaseddakṣiṇakūrpare | oṃ gaṃkāraṃ samuddhṛtya padaṃ pañcāntakāya ca || 6/137 || yatsarvasiddhigauryai syānnamaskāramanantaram | dakṣiṇe maṇibandhe syādoṃ ghaṃkāramanantaram || 6/138 || padaṃ śivottamāyeti samuddhṛtya yathāvidhi | natistrailokyavandyāyai dakṣapāṇitale nyaset || 6/139 || oṃ ṅaṃkāraṃ samuddhṛtya caikarudrāya yatpadam | mantraśaktyai namaśceti nyaseddakṣakarāgrataḥ || 6/140 || oṃ caṃkāraṃ samuddhṛtya kūrmāyeti padaṃ punaḥ | ātmaśaktyai namaśceti vāmabāhau tu vinyaset || 6/141 || oṃ chaṃkāraṃ samuddhṛtya ekanetrāya yatpadam | bhūtamātre namaśceti vinyasedvāmakūrpare || 6/142 || oṃ jaṃ caturmukhāyeti lambodaryai namontakam | vāme tu maṇibandhe syādoṃ jhaṃkāramanantaram || 6/143 || ajeśāya padaṃ paścāddrāviṇyai nama ityapi | vāmapāṇitale nyasyedoṃ ñaṃkāramanantaram || 6/144 || candrāya ca nagaryai syānnatirvāmakarāgrataḥ | oṃ ṭaṃkāraṃ samuddhṛtya someśāya padaṃ punaḥ || 6/145 || khecaryai nama ityetannyaseddakṣorumūlake | oṃ ṭhaṃkāraṃ samuddhṛtya padaṃ lāṅgaline namaḥ || 6/146 || mañjaryai nama ityetadvinyaseddakṣajānuni | oṃ ḍaṃkāraṃ samuddhṛtya dārukāya padaṃ punaḥ || 6/147 || rūpiṇyai nama ityevaṃ dakṣajaṅghāgrake nyaset | oṃ ḍhaṃkārapadaṃ yattadardhanārīśvarāya ca || 6/148 || vīrāyai ca naśceti dakṣapādatale nyaset | oṃ ṇaṃkāraṃ samuddhṛtya umākāntāya yatpadam || 6/149 || khādiryai nama ityevaṃ dakṣapādatalāgrake | oṃ taṃkāraṃ samuddhṛtya ṣaḍīśāyeti yatpadam || 6/150 || pūtanāyai namaśceti nyasedvāmorumūlake | oṃ thaṃkāraṃ samuddhṛtya ḍiṇḍine yatpadaṃ punaḥ || 6/151 || bhadrakālyai namaśceti vinyasedvāmajānuni | oṃ daṃkāraṃ samuddhṛtya atraye yatpadaṃ punaḥ || 6/152 || gomatyai nama ityetadvāmajaṅghāgrake nyaset | oṃ dhaṃkāraṃ samuddhṛtya ceśānāya padaṃ punaḥ || 6/153 || śaṃkhinyai nama ityetadvāmapādatale nyaset | oṃ naṃkāraṃ samuddhṛtya meṣāya padamuddharet || 6/154 || garjinyai nama ityetadvāmapādatalāgrake | oṃ paṃlohitāyeti kālārātryai namaḥ padam || 6/155 || dakṣapārśve nyasedoṃ phaṃ śikhinyai nama ityapi | kubjinyai nama ityevaṃ vāmapārśve tu vinyaset || 6/156 || oṃ baṃkāraṃ samuddhṛtya chagalaṇḍāya yatpadam | kāminyai nama ityevaṃ pṛṣṭhabhāge tu vinyaset || 6/157 || oṃ bhaṃkāraṃ samuddhṛtya dviraṇḍāyeti yatpadam | vajrāyai nama ityevaṃ nābhideśe tu vinyaset || 6/158 || (pṛ0 31) oṃ maṃ mahākālāyeti jayāyai nama ityapi | hṛddeśe vinyasedoṃ yaṃ padaṃ yattattvagātmane || 6/159 || pāline sumukheśvaryai namaśceti tvaci nyaset | oṃ raṃ raktātmane ceti bhujaṅgāyeti yatpadam || 6/160 || revatyai nama ityetat padaṃ rudhiragocare | oṃ laṃ vasātmane ceti padaṃ yattu pinākine || 6/161 || mādhavyai nama ityetat padaṃ māṃsagataṃ nyaset | oṃ vaṃ medomayāyeti khaṅgīśāya padaṃ punaḥ || 6/162 || vāruṇyai nama ityetatpadaṃ medasi vinyaset | oṃ śaṃ asthyātmane ceti bekāyeti samuddharet || 6/163 || vāyavyai nama ityetatpadamasthini vinyaset | oṃ ṣaṃ majjātmane ceti śvetāya padamuddharet || 6/164 || padaṃ rakṣopadhāriṇyai namo majjagataṃ nyaset | oṃ saṃ śuklātmane ceti bhṛgave padamuddharet || 6/165 || sahajāyai namaśceti padaṃ retasi vinyaset | oṃ haṃ prāṇātmane ceti lakulīśāya yatpadam || 6/166 || padaṃ lakṣyai namaśceti mantrametaddhṛdi nyaset | oṃ laṃ liṅgātmane ceti tamorūpāya yatpadam || 6/167 || vyāpinyai nama ityetalliṅgamūle tu vinyaset | oṃ kṣaṃ krodhātmane ceti vartakāyeti yatpadam || 6/168 || māyāyai nama ityetatpadaṃ liṅgāgrake nyaset | hṛdādisthānagairvarṇairmātṛkāṅgāni kalpayet || 6/169 || dīpalekhāṃ hasau pūrvaṃ bhāntakeśāntimaṃ tathā | kucaṃ cakṣurdvayaṃ kūṭaṃ hṛdādyairjātibhiryutam || 6/170 || ṣaḍaṅgametatkathitaṃ mātṛkāyāstapodhanāḥ | ādyaṃ madhyaniyojyamādyamathavā madhyegataṃ yojaye llopaṃ kīlamiti smṛtaṃ vicarato yat svasya rūpaṃ likhet | mantrasyoccaraṇe'khilasya ca lipau saṃyogato yuktitaḥ kīlaṃ mantrasusiddhaye japatu tat saṃyojya saṃlopya ca || 6/171 || etatkīlaprayogeṇa jñātvā sarvaṃ samācaret | hṛcchiraścūlikāvarmanetrāstrāṇi yathākramam || 6/172 || namaḥ svāhā vaṣaṭ huṃ ca vauṣaṭ phaṭ ceti jātayaḥ | evaṃ kṛtvā lipinyāsaṃ tattvānāṃ navakaṃ nyaset || 6/173 || candrabimbe ca nāde ca bhrūmadhye tālurandhrake | kaṇṭhahṛnnābhideśeṣu śāśvatasthāna eva ca || 6/174 || mūlasthāne yathānyāyaṃ nyasetkaṇṭhoktamantrakam | tryakṣaraṃ melanāyuktaṃ nābhau hṛdi lalāṭake || 6/175 || vyomavyāpi nyasetpaścāt mūrdhādyaṅguṣṭhasīmakam | evaṃ mantratvamāpanno divyadehe yathākramāt || 6/176 || pūjāhomasamādhīnāṃ sthānāni parikalpayet | hṛdaye'rcāvidhānaṃ tu nābhau homaṃ prakalpayet || 6/177 || lalāṭe ceśvaraṃ dhyāyedvaradaṃ sarvatomukham | hṛdaye kalpayeddhāma īśvarāvāhanakrame || 6/178 || āsanaṃ kalpayedatra vakṣyamāṇavidhānataḥ | āvāhya devaṃ gandhādyairmānasaiḥ śivamarcayet || 6/179 || nābhikuṇḍe svabhāvotthe tarpayetparamāmṛtaiḥ | uddīpya ca nijaṃ vahniṃ saṃruddhāpānavṛttitaḥ || 6/180 || sthāṇusthāne smarelliṅgaṃ sphaṭikābhaṃ mahojjvalam | tanmadhyagaṃ śivaṃ dhyātvā tadekībhāvamāśritaḥ || 6/181 || iḍayāpūrya pūjā syāddhunetpiṅgalayā'mṛtam | ādhāre prāṇamāveśya badhvā granthi samūlakam || 6/182 || devanāḍyā samāpūrya kodaṇḍe dhyānamabhyaset | yadvā vistarataḥ kuryānmānasaṃ yāgamādarāt || 6/183 || śivādyavaniparyantaṃ tattvaprāṇārthakaṃ svakam | devaṃ vicintya tatrasthaṃ tripakṣamupakalpayet || 6/184 || āsanaṃ mūrtipakṣaṃ ca śambhupakṣaṃ tathaiva ca | tripakṣakṣayagaṃ? dhyāyettattvagrāmaṃ caturvidham || 6/185 || (pṛ0 32) asmindehe pravitate kalpya śaktyākhyamāsanam | mūrtividyātanuṃ kalpya samāvāhya śivaṃ tataḥ || 6/186 || karṇikāyāṃ yajeddevaṃ brahmāṅgaiśca samāvṛtam | gaṇeśairlokapālaiśca hetibhirvajrapūrvakaiḥ || 6/187 || tribhirāvaraṇairvāpi ekenāvaraṇena vā | saptaviṃśatyāvaraṇairyathāśakti samarcayet || 6/188 || manasā kalpitairdravyairmanaḥkḷpte tu mandire | manasā bhāvayannityaṃ pūjayetparameśvaram || 6/189 || dhyāyan garuḍatāṃ yadvad gururnirviṣatāphalam | prāpnoti tadvadatrāpi phalamiṣṭamavāpnuyāt || 6/190 || prāṇavṛttinirodhena yajanaṃ kurute yathā | prādharmikānāṃ sarveṣāṃ pratyāvṛtti virecayet || 6/191 || śaktibhiḥ pañcabrahmāṇi śivāṅgaṃ mūrtimeva ca | maheśaṃ sadāśivaṃ caiva śivamiṣṭvā tu recayet || 6/192 || vidyeśvarāvṛtau caiva gaṇeśāvaraṇe tathā | lokapālāstrayoścaiva rudrādīnāmathāvṛtau || 6/193 || recayitvā tu bhūyo'pi yajedāvaraṇaṃ prati | candrārkodayataḥ pūjā vṛthā kleśo bhaviṣyati || 6/194 || candrārkanāśane pūjā sādhayedīpsitaṃ phalam | suṣumnāmadhyage prāṇe pūjayetsarvadevatāḥ || 6/195 || yadvā ṣaḍguṇadehāya śaktideho'tha sādhakaḥ | pārthivādyaṣṭapūjākhyatattvajātaṃ samarpayet || 6/196 || pārthivaṃ sakalaṃ gandho bhavatyāpo'bhiṣecanam | tā eva pānanaivedyaṃ taijasaṃ dī?pamālikā || 6/197 || vāyavyaṃ tālavṛntādyaṃ gānādyaṃ vyomasambhavam | evañcetaratattvāni yathāyogyaṃ nivedya ca || 6/198 || śivenaivoktavadvyātvā nirdvandvo'mṛtamaśnute | kṛtvaivamātmaśuddhiṃ tu sthānaśuddhimathācaret || 6/199 || tālamudrātrayaṃ kṛtvā prākāraṃ hetinā smaret | tadbahiḥparighāṃ dhyātvā kavacenaiva mantrataḥ || 6/200 || astrajālaṃ tu tadbāhye nyasedvighnāpanuttaye | divyaṃ dhāma vicintyā'tha dravyaśuddhiṃ prakalpayet || 6/201 || tataḥ saṃpūrya gandhāmbu vardhanyāmastramantrataḥ | prokṣayettena toyena śuddhyarthaṃ hetimantrataḥ || 6/202 || arghyapātrañca śaṅkhaṃ ca pā?dyācamanapātrakam | yadanyadupayogyaṃ tu hetinā kṣālayettataḥ || 6/203 || hṛdayena nirīkṣyātha kavacenāvakuṇṭhayet | sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ kelihārañca śaṅkhajam || 6/204 || palāśapadmapatrotthaṃ dāravaṃ mṛttikāmayam | anyadvā yantrikādisthaṃ pātramuktaṃ śivārcane || 6/205 || tataḥ saṃpūrya gandhāmbu vardhanyāmastramantrataḥ | ghandhapuṣpādikaṃ sarvamānītaṃ paricārakaiḥ || 6/206 || puṇyāhaṃ vācayitvātha prokṣayed dhṛdayena tu | prakṣālya pādyapātraṃ tu gandhatoyena pūrayet || 6/207 || uśīraṃ candanaṃ caiva pādye tu parikalpayet | tadvadācamanīyārthaṃ tatpātraṃ parikalpayet || 6/208 || palatrayaṃ ca karpūraṃ truṭīpatraṃ ca kuṣṭhakam | ācamīye prayoktavyaṃ hṛdayena tu mantrataḥ || 6/209 || arghyapātre nyasetpaścādaparaṃ gandhatoyakam | āpaḥ kṣīrakuśāgrāṇi taṇḍulāḥ sumanāstilāḥ || 6/210 || arghyo'ṣṭāṅga iti prokto yavaiḥ siddhārthakaiḥ saha | kalpayitvā viśeṣārghyaṃ tatra mantragaṇānnyaset || 6/211 || sudhayā paramīkṛtya varmaṇācchādya pūjayet | tattoyaiḥ kavacenaiva sakuśaṃ prokṣayettathā || 6/212 || gandhaṃ puṣpañca dhūpañca dīpamarghyaṃ nivedyakam | dadhikṣīraghṛtādīṃśca prokṣayeddhṛdayena tu || 6/213 || (pṛ0 33) pūjārthaṃ kalpitaṃ dravyaṃ pratyekamabhimantrayet | pa?lośīrapalatrayeṇa sahitāḥ karpūrasatkuṅkumaiḥ śrīkhaṇḍāgarupatrakaiśca kusumairāmodibhiḥ saṃyutāḥ || 6/214 || āpo majjanakarmaṇe praṇihitāḥ śambhoryathālābhataḥ proktadravyagaṇeṣu labdhamiha yattadgrāhyamāḍhyetaraiḥ || 6/215 || arghyāmbhaso jalalavaṃ sapuṣ.paṃ hṛdayena tu | snānakumbheṣu sarveṣu nikṣipetta dviśuddhaye || 6/216 || hṛdayena pavitrairvā yadvāṅgaistatsvabhāvakaiḥ | gandhaṃ vastraṃ bhūṣaṇañca naivedyaṃ kusumaṃ tathā || 6/217 || sadyavāmamahāghorana?reśairabhimantrayet | avaśiṣṭaṃ tu gāyatryā mantrayed dravyaśuddhaye || 6/218 || payedadhighṛtakṣaudraśarkarā gandhavāri ca | pavitrairhṛdayādyairvā snānārthamabhimantrayet || 6/219 || viśuddhamantradravyāṇi iṣṭvā gandhādibhiḥ kramāt | mudrayā cāmṛtīkṛtya bhāvayedamṛtākhyayā || 6/220 || ātmānamarcayed dravyairevaṃbhūtairyathākramam | tilakaṃ candanaṃ kṛtvā puṣpaṃ śirasi vinyaset || 6/221 || saṃgrāhya vāñchitaṃ maunaṃ tato mantrān viśodhayet | mālādyaiśvaryajālāni mantrāṇāṃ kīrtitāni vai || 6/222 || teṣāṃ prabodhinīśaktiḥ śivājñā oṃ namaḥ smṛtāḥ | oṃkāra dinamontāśca paṭhenmantrānaśeṣataḥ || 6/223 || baddhapuṣpāñjalirbhūtvā śivasadbhāvabhāvitaḥ | trimātrādakrameṇaiva yāvannādāntamaṃ vrajet || 6/224 || mantrasuddhirbhavedevaṃ śuddhatattvasamāśrayāt | yojaye pañcagavyaṃ tu tadvidhānamihocyate || 6/225 || maṇḍapasya śubhe bhāge kṣetre navapadīkṛte | pañcatattvakṛtanyāse pañcapātrāṇi vinyaset || 6/226 || śive sādākhyavadyāyāṃ kāle puṃsi ca deśikaḥ | supratiṣṭhaṃ suśāntaṃ ca tejovadamṛtātmakam || 6/227 || ratnodakaṃ ca saṅkalpya kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ nyaset | gomayañcaiva gomūtraṃ īśānādyaistu mantritam || 6/228 || ekadvitricatuḥpañcavāraiḥ ṣoḍhā kuśodakam | amṛtīkṛtya sapūjya śivenaikatvamādiśet || 6/229 || payodadhighṛtakṣaudraśarkarā gandhavāri ca | pavitrairhṛdayādyairvā snānārthamabhimantrayet || 6/230 || nitye naimittike vāpi kāmye vā kārayetprabhoḥ | snapanaṃ tu yathānyāyaṃ taccānekavidhaṃ bhavet || 6/231 || astreṇa śodhayed bhūmiṃ vāmadevena lepayet | sūtranyāsamaghoreṇa tālamātrāntaraṃ yathā || 6/232 || tritālaṃ karṇikāmānaṃ sarvasāmānyamīritam | caturdalaṃ yadā pañcakalaśasthāpanaṃ diśi || 6/233 || vidikṣvapi navākhyaṃ syātsamantādekamāvṛtam | pañcaviṃśatisaṃkhyātaṃ tatsamantāt samāvṛtam || 6/234 || ekonapañcāśat khyātamaṣṭottaraśataṃ dvijāḥ | pañcaviṃśatisakhyātān kalaśān madhyamasthitān || 6/235 || parihṛtya samantāttu dvābhyāṃ vaikena mārgataḥ | aṣṭadvārasamāyuktaṃ bahirāvaraṇadvayam || 6/236 || madhyame tithisaṃkhyāḥ syurnavakoṇe vyavasthitāḥ | madhyame tithima?khyātaṃ madhyamatritayaṃ tyajet || 6/237 || aṣṭottaraśataṃ hyetat sahasrañcennavādhikam | sūtradvayaṃ nyaset?pūrvāparagaṃ yāmyasaumyakam || 6/238 || sārdhahastāntaraṃ hastamānāntaramathāpi vā | syāccaturdaśa saṃkhyā?tā vṛtirbāhye bhrameṇa ca || 6/239 || antamārgaṃ samābāhya vidhiḥ śāstre samīritā | madhyavyūhasya paritaścatuṣkuṇḍaṃ tu vā'ṣṭakam || 6/240 || catvāriṃśadvyūhakasya pṛthak syātpañcaviṃśatiḥ | aṣṭottarasahasrāttu tyajedbāhyāvṛti guruḥ || 6/241 || (pṛ0 34) tatrāgneyādikoṇasthacaturvyūhaṃ samācaret | anyatsarvaṃ samānaṃ syādaṣṭapañcaśataṃ bhavet || 6/242 || aṣṭasaṃkhyāsamāyukte dviśate madhyameṣṭakam | bāhye ṣoḍaśasaṃkhyātān gṛhṇīyāddigvidiggatam || 6/243 || aṣṭavyūhaṃ tathā tvetaduktasaṃkhyānvitaṃ bhavet | sthaṇḍilaṃ puruṣeṇa syācatuḥprasthamitaṃ param || 6/244 || ārabhya dviguṇaṃ caikavṛddhyā daśaguṇāvadhi | mānaṃ ca śivakumbhe syāttadardhaṃ karake matam || 6/245 || catustridvyekasaṃkhyātāḥ prasthamānaprapūrite | kalaśe veṣṭanaṃ dvitrivyomasūtraiḥ krameṇa tu || 6/246 || varālatruṭikarpūranyagrodhośīrajātayaḥ | ebhiryuktaṃ śivāmbhaḥ syācchivamantrābhimantritam || 6/247 || tenaiva pūrayetkumbhaṃ vardhanīkalaśānapi | ṣaṭtriṃśattattvaparyantān kuśān tryādīnatha nyaset || 6/248 || kūrcānaiśena mantreṇa dravyamūlena vinyaset | vastrayugmena saṃveṣṭya śivakumbhaṃ ca vardhanīm || 6/249 || navapañcātmakaṃ ratnaṃ śive śaktau ca vinyaset | pādyamācamanañcārghyaṃ pañcagavyaṃ caturdiśi || 6/250 || kuśodakaṃ tataḥ kṣīraṃ dadhikoṇe ghṛtaṃ bhavet | dvitīyasnapanaṃ proktaṃ tṛtīyaṃ ca nigadyate || 6/251 || madhulājaṃ saktucūrṇaṃ lājacūrṇaṃ haridrakā | bhūtīkṣusārakadalītilasarṣapapānasāḥ || 6/252 || nārikelañca nāraṅgadvayaṃ syānmātuluṅgakam | pañcaviṃśatimadhye tu saṃtyajedantarāvṛtam || 6/253 || evaṃ kṛte bhavedatra kalaśānāṃ tu ṣoḍaśa | caturdikṣu ca koṇeṣu pādyādyaṣṭakamīritam || 6/254 || antarāle tu madhvādivasusaṃkhyākamīritam | prāguktatritayañcaitadviśeṣānnityakarmaṇi || 6/255 || pañcaviṃśatisaṃkhyātamapi nitye praśaṃsitam | uttamottamapūjāyāmaṣṭottaraśatāvadhi || 6/256 || naimittikaṃ tadūrdhvasthapūrvoktamapi śaṃśitam | dravyāṇyetāni sarvāṇi mūlamantreṇa vinyaset || 6/257 || pidhāya bījamukhyena śarāvaiḥ pallavaistu vā | datvā hṛdayamantreṇa vastrāṇi vividhāni ca || 6/258 || āsanaṃ saṃprakalpyāsmin kumbhe mūrtimanusmaret | brahmabhiḥ sakalīkṛtya tatkalāstatra vinyaset || 6/259 || nyastavidyātanuṃ tattadrūpaṃ dhyātvā śivaṃ nyaset | sthāpanādi ca pādyādi kṛtvā datvā hṛdā guruḥ || 6/260 || gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpamarghyaṃ vidhāya ca | padarśya liṅgamudrāṃ tu kavacenāvakuṇṭhayet || 6/261 || iṣṭvā gaurīṃ ca vardhanyāṃ yonimudrāṃ pradarśya ca | pañcakḷptau tu brahmāṇi hitveśānaṃ dvijottamāḥ || 6/262 || vidyeśā navakḷptau syurbāhye mūrtīśvarā diśi | antare vāmadevādyāḥ pañcaviṃśatisaṃkhyake || 6/263 || aṣṭau gaṇeśvarā bāhye cāṅguṣṭhapramukhāstathā | krodhādyā vasusaṃkhyātāḥ śatarudrādikāstu vā || 6/264 || ekonena tu pañcāśatsnapane devatā mataḥ | madhye vidyeśvarāḥ pūjyāḥ śatarudrā bahirmatāḥ || 6/265 || [aṣṭottaraśatākhye ca snapane devatā matāḥ |] vidyeśā madhyame devāstvanyatra śiva eva hi || sa ca nāmnāṃ sahasraistu paṭhyate tadviśeṣataḥ ||266 || [aṣṭottarasahasrākhyasnapane devatā matāḥ ||] kūṭākṣarādisaṃyuktaṃ caturthyantasamanvitam | svāhāntaṃ vā namaskāraprāntaṃ praṇavapūrvakam || 6/267 || paṭhitvā pūjayedīśaṃ śivanāmātha kevalam | liṅgaśuddhikramātprāptā yathāvadabhidhīyate || 6/268 || (pṛ0 35) liṅgaṃ trividhamākhyātaṃ vyaktāvyaktobhayātmakam | svayambhūdevabāṇārṣapauruṣādyamanekadhā || 6/269 || sthiraliṅgaṃ caraṃ vāpi trividhaṃ maṇḍalaṃ tathā | paṭaṃ vā bhitticitraṃ vā pīṭhaṃ vā mantrasaṃskṛtam || 6/270 || vahnyambuguruvṛkṣādyaṃ vidyāpīṭhamathāpi vā | viśeṣataḥ svayaṃsiddhaṃ pāṣāṇaṃ ratnameva vā || 6/271 || anyadvā liṅgakalpoktaṃ saikatādyaṃ viśeṣataḥ | etatsarvaṃ śivejyārthaṃ yathāyogaṃ prakalpayet || 6/272 || sāmānyārghyañca saṃgrāhya dvārāgre vṛṣabhaṃ yajet | lohajaṃ saṃyajeddvāre parivāre tu śailajam || 6/273 || saptavargāccaturthaṃ tu saptasvaravibhūṣitam | bindunādasamāyuktamādo praṇavapūrvakam || 6/274 || vṛṣabhāya namaścānte tasminbrahmāṅgakalpanā | dvāramastreṇa saṃprokṣya dvārapānarcayet kramāt || 6/275 || gaṇapaṃ bhāratīmūrdhve nandinaṃ jāhnavīyutam | mahākālena yamunāṃ savye'savye samarcayet || 6/276 || vimalañca subāhuṃ ca talpayośca kramādyajet | ete pūjyā namontaiśca hṛdayādyairyathākramam || 6/277 || rūpasaṃsthānabhāvaistu gandhapuṣpādibhiḥ kramāt | kāryaṃ trividhavighnānāṃ nyasya khaṅgamudumbare || 6/278 || dvārapūjāvasāne tu snānānte ca nivedyake | sandhyāvasāne nikṣepyaṃ pracchannapaṭamuttamam || 6/279 || saṃpūjyātmabhuvaṃ vāstoṣpate brahmaṇa ityapi | liṅgamadhyagatāṃ pūjāṃ pūrvakāle prakalpitām || 6/280 || gāyatryā pūjayitvā tu sāmānyārghyaṃ tu dāpayet | uccārya pañcabrahmāṇi pūjāṃ liṅgādvisṛjya ca || 6/281 || hṛnmantreṇeśadigbhāge pīṭhikādau yathāvidhi | caṇḍeśāyeti nikṣipya piṇḍikāmastrayogataḥ || 6/282 || viśodhya dakṣahastena śivaliṅgaṃ tu śodhayet | astrāmbunaiva saṃśodhya śivaliṅgaṃ savedikam || 6/283 || sāmānyārghyajalaiḥ paścādabhiṣecanamācaret | āvāhanāsanaṃ padmamanantaṃ snānakarmaṇi || 6/284 || vimalañcārcane vidyānnaivedye yogamāsanam | vastrādīnyanyakarmāṇi siṃhāsane prakalpayet || 6/285 || ityātmasthānadravyārṇaliṅgaśuddhau kṛte sati | arcanaṃ śaivikaṃ kāryamanyathā na vidhīyate || 6/286 || gaṇeśaṃ pīṭhavāyavyāṃ gandhapuṣpādibhiryajet | aiśānyāṃ gurupaṅktīśca pūjayeddhṛdayena tu || 6/287 || āsanāsanisadbhāvaṃ jñātvā yajanamārabhet | āsanaṃ dvividhaṃ proktaṃ dehajīvavibhedataḥ || 6/288 || śuddhavidyāntato'nantādyāsanaṃ parikīrtitam | mahāmāyāvasānaṃ tu divyadehaṃ vicintayet || 6/289 || jīvo'smin śiva eva syādevaṃ trividhakalpanāt | yallaghu vyāpakaṃ taddhi vyāptaṃ hi tadadhiṣṭhitam || 6/290 || tṛṇavadvāyunā dṛśyaṃ dhāryate jāyate yayā | sā'dhāraśaktirnyastavyā pūrvaṃ kūrmaśilāsane || 6/291 || candrāṃśunirmalā saumyā caturvaktrā caturbhujā | dugdhābdhisadṛśākārā kalpitā hṛdayārṇagā || 6/292 || anantaṃ nīlasaṃkāśaṃ anekaphaṇamaṇḍitam | hṛdaye'ñjalisaṃyuktamekavaktraṃ caturbhujam || 6/293 || kṣīrābdhitaḥ samutpannasaroruhasamākṛtim | tatrādhāre hṛdā mantrī vinyasedāsanātmakam || 6/294 || tadvīryabhūtā dharmādyāḥ catuṣkoṇasthapādukāḥ | siṃhākārasitārkāṃśupītakṛṣṇanibhāḥ śubhāḥ || 6/295 || anyonyavīkṣaṇaiḥ siṃhairanekaiḥ parivāritāḥ | adharmājñānāvairāgyānaiśvaryākhyāni tāni tu || 6/296 || (pṛ0 36) citravarṇasvarūpāṇi dikṣu gātrāṇi kalpayet | adhaśchadanamūrdhvaṃ ca raktaṃ śuklaṃ vicintayet || 6/297 || bandhamocanahetvādi śaktidvayamayaṃ dvayam | nairṛtyādīśadigbhāge mekhalādhordhvasaṅgatam || 6/298 || padmamaṣṭadalopetaṃ siddhyaṣṭakasamanvitam | śaktikesarasaṃbhinnaṃ karṇikāśaktisaṃyutam || 6/299 || bilvapatraiḥ hṛdā kalpyaṃ liṅgamūle viśeṣataḥ | vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca kālī caiva tataḥ param || 6/300 || kalavikaraṇī devī balavikaraṇī tathā | balapramathinī caiva sarvabhūtadamanyapi || 6/301 || pūrvādīśānaparyantaṃ kesareṣu daleṣu ca | manonmanīṃ karṇikāyāṃ vinyaseddhṛdayena tu || 6/302 || vāmādyāḥ śaktayo raktāḥ śvetābhā syānmanonmanī | maṇḍalatrayamarkenduvahnyākhyaṃ svasvarūpataḥ || 6/303 || dalāntaṃ kesarāntaṃ ca karṇikāntaṃ prakalpayet | brahmā viṣṇuśca rudraśca maṇḍalatrayadevatāḥ || 6/304 || brahmāṇaṃ sacaturvaktraṃ caturbāhuvibhūṣitam | kamaṇḍaludharaṃ raktaṃ daṇḍahastaṃ prajāpatim || 6/305 || akṣamālādharaṃ divyaṃ padmahastaṃ sulocanam | dhyātvā patreṣu vinyasya sarvakilviṣanāśanam || 6/306 || atasīpuṣpasaṃkāśaṃ śaṅkhacakragadādharam | pītāmbaradharaṃ divyaṃ vanamālāvibhūṣitam || 6/307 || sphuranmakuṭamāṇikyakiṃkiṇījālamaṇḍitam | dhyātvā viṣṇuṃ mahātmānaṃ kesareṣu niveśayet || 6/308 || śaṅkhakundendudhavalaṃ śūlahastaṃ trilocanam | siṃhacarmaparīdhānaṃ śaśāṅkakṛtaśekharam || 6/309 || nīlakaṇṭhaṃ vṛṣārūḍhaṃ rudraṃ dhyātvā viśeṣataḥ | karṇikāyāṃ niveśyainaṃ mahāpātakanāśam || 6/310 || tatraivātmatrayaṃ nyasya guṇatrayamataḥ param | vahnitrayaṃ ca tatraiva vinyaset pravibhāgaśaḥ || 6/311 || evaṃ pṛthvyāditattvānāṃ śuddhavidyāvasānakam | vyapti? sañcintya tanmadhye śaktiṃ bhūyo'pi vinyaset || 6/312 || evaṃ śaktyādiśaktyantamāsanaṃ parameṣṭhinaḥ | anantaḥ kartṛrūpeṇa pīṭhātmā tvatra tiṣṭhati || 6/313 || evaṃ saṃkṣepato viprāḥ pīṭhakḷptirihocyate | dharmo jñānaṃ ca vairāgyaṃ tvaiśvaryaṃ ca catuṣṭayam || 6/314 || anantaḥ śaktirityevaṃ ṣaḍaṅgānyāsanasya tu | ṣaḍadhvamāsanaṃ śambhoḥ pūjā syāddhṛdayena tu || 6/315 || athavā'nyaprakāreṇa kathyate pīṭhakalpanā | sarvādhvanirmitaṃ pīṭhaṃ caturyugamahāṅghri?kam || 6/316 || pṛthvīkandaṃ tathā kālāntasthatattvordhvanālakam | pañcāśadbhāvasambhinnakaṇṭakairupaśobhitam || 6/317 || māyātattvaṃ bṛhadgranthi śuddhavidyorupaṅkajam | vidyeśvaradalaṃ śaktikesarairupaśobhitam || 6/318 || śivaśaktidvayārabdhakarṇikābījarājitam | pīṭhamevaṃvidhaṃ dhyāyenmātṛkākṣarasambhavam || 6/319 || napuṃsakākṣaraireva dharmādīn parikalpayet | anantaṃ sṛṣṭi?pūrveṇa tatpūrveṇa mahāmbujam || 6/320 || karṇikāntaṃ svarāntena kalpayekapavitamaḥ | oṃkārādyā akārāntāstyaktaṣaṇḍanavasvarāḥ || 6/321 || vāmājyeṣṭhādiśaktīnāṃ kramādutkramato nava | kesarāṇi caturviṃśatkādibhāntargatāni ca || 6/322 || makārādihakārāntairnavabījāni kalpayet | maṇḍalatrayamatraiva pūrvak?parikalpayet || 6/323 || mātṛkāsambhavaṃ pīṭhamevamāpādya pūjayet | maṇḍalatritayebhyutthāmanalastambhasannibhām || 6/324 || (pṛ0 37) mūrtimīśvaratatvāntāṃ liṅganāhe tu vinyasem | hṛtsampuṭamajātaṃ vai mūrtimantramudāhṛtam || 6/325 || tathaiva mūla evāyaṃ sādākhyaṃ mantramucyate | vinyasenmūrdhni madhe tu vidyādehaṃ sadāśivam || 6/326 || ārohe śivaliṅgasya śuddhasthānamayaṃ prabhum | aṣṭatriṃśatkalopetaṃ brahmāṅgakṛtavigraham || 6/327 || sadāśivasya rūpaṃ tu dhyānārthamiha kathyate | dhyānaṃ vai sarvasiddhyarthaṃ paṭādau vā'pi nirmitam || 6/328 || pañcāsyaṃ daśadordaṇḍaṃ sphaṭikābhaṃ trilocanam | śāntaṃ candrakalācūḍaṃ sarpasannaddhasajjaṭam || 6/329 || mantrasiṃhāsanāsīnaṃ śvetapadmopari sthitam | kuṇḍalaiḥ karṇikairhāraiḥ kaṭisūtrodarabandhanaiḥ || 6/330 || keyūraiḥ kaṭakaiścaiva channavī?raiśca saṃyutam | ṣoḍaśābdayu?taṃ kāntaṃ suprasannaṃ smitānanam || 6/331 || śūlaṃ paraśukhaṅgaṃ ca vajraṃ vahniṃ ca dakṣiṇe | abhayaṃ pāśamanyacca ghaṇṭāṃ nāgāṅkuśau tathā || 6/332 || vāmahastagataṃ dhyāyedanyathā ca nigadyate | prasādābhayakhaṭvāṅgaśaktiśūlāstu savyataḥ || 6/333 || vāme ḍamarusarpākṣamālendīvarapūrakaiḥ | icchājñānakriyāśaktitrayanetrayutaṃ smaret || 6/334 || candraḥ saryajñatārūpaḥ daśahastā diśo daśa | triśūlaṃ triguṇaṃ proktaṃ sattā paraśurucyate || 6/335 || khaḍgamīśapratāpaḥ syādvajraṃ durbhedyatā bhavet | bahiḥ saṃhāriṇī śaktiḥ pāśānāṃ bhasmasātkarī || 6/336 || prakāśikā padārthānāṃ mahāmāyordhvavartinām | nāgopadhṛṣṭatā śaktiḥ sarveṣāṃ ca vidhāyikā || 6/337 || pāśaṃ pāśatrayaṃ vidyānmāyākarmamalātmakam | ghaṇṭā nādātmakaṃ rūpaṃ mantravigrahabodhakam || 6/338 || abhayaṃ sarvalokānāṃ śaktirvai paripālinī | yadbhogye hyātmanaḥ prāptistvatraiva niyamo'ṅkuśam || 6/339 || evambhūtasvarūpāṇi smaryante cāyudhāni vai | īśaḥ sphaṭikavanmadhye pūrve kuṅkumavannaraḥ || 6/340 || dakṣiṇe'ñjanavadghoraḥ saumye vāmaḥ kusumbhavat | candrāṃśunirmalaṃ sadyaṃ vaktraṃ paścimadiggatam || 6/341 || siṃhanādamukhaṃ pūrve lalāṭe nayanaṃ śubham | bhrūhīnaṃ tuṅganāsaṃ ca sukapolasmitādharam || 6/342 || dakṣiṇaṃ bhīṣaṇākāraṃ daṃṣṭrādanturakarkaśam | vivṛtāsyaṃ mahāghrāṇaṃ vṛttākṣaṃ lelihānakam || 6/343 || nāgābharaṇasaṃyuktaṃ kapālakṛtaśekharam | jvālākṛ?tijaṭāvyālabhogibaddhordhvacūḍakam || 6/344 || pītamāpyaṃ prasannaṃ ca sunāsaṃ sulalāṭakam | tryakṣaṃ makuṭayuktaṃ ca kuṇḍalālaṅkṛtaṃ śubham || 6/345 || bhṛṅgākārakacavrātaṃ kāñcanābharaṇānvitam | lalāṭatilakopetaṃ darpaṇāsaktatejasam || 6/346 || alakāvataṃsasaṃyuktaṃ saumyaṃ kāntavapuryutam | tatraiśānaḥsthitottāno mūrdhasthastvatibhīṣaṇaḥ || 6/347 || kuṇḍalālaṅkṛtastryakṣo maulīndutaruṇaḥ smṛtaḥ | evaṃ vaktrāṇi saṃbhāvya rūpaṃ sādāśivaṃ yajet || 6/348 || yathā dehe tathā deve mantranyāsaṃ prakalpayet | evaṃ śāktaṃ vapuḥ kalpya tasmin paramakāraṇam || 6/349 || śivaṃ vai śāśvataṃ satyaṃ jñānānandasukhātmakam | vyāpakaṃ sarvatattvānāmaprameyamanūpamam || 6/350 || vācyavācakarahitaṃ vāṅmano'tītagocaram | vyaktaṃ kuryādviśeṣeṇa niṣkalaṃ sakalātmani || 6/351 || ityāvāhanapūrvaistu mūlamantrairniyantraṇāt | yathā kāṣṭhama?to vahnirvya?jyate mathanādibhiḥ || 6/352 || tathā mantraprabhāvena bhaktyā'bhivyajyate śivaḥ | (pṛ0 38) kṛtvā hṛdgatamañjaliṃ saṃkusumaṃ prāsādamantraṃ paṭhan bhaktyā niṣkalagocaraṃ samarasībhāvaṃ gataḥ sādhakaḥ | dhyāyedutkramataḥ svaśaktibhavane nāde tathā binduke niṣkrāntaṃ kramataḥ svaśaktikiraṇaiḥ syādevamāvāhanam || 6/353 || ṛṣayaya ūcu :- sarvagasya śivasyeha kathamāvāhanaṃ prabho | yadyāvāhanamiṣṭaṃ syātsarvagatvaṃ vihanyate || 6/354 || īśvara uvāca :- āmūlāgrasthitasyāgnerabhivyaktiryathā tarau | tadvadekatra cidvyaktirvyāpakasya na bādhyate || 6/355 || yathātmanastanudvārā syātāmiha gamāgamau | tadvanmantratanudvārā śivasyeṣṭau gamāgamau || 6/356 || acintyaśaktiyuktatvādvyāpako'vyāpakaśca saḥ | satanustanuhīno vā sarvakṛtsarvagaḥ śivaḥ || 6/357 || evaṃ bindugataṃ tvīśaṃ hastapuṣpagataṃ smaret | tacca prāṇapathā kāryaṃ nāḍyā jyotiḥ svarūpayā || 6/358 || tasmādādāya liṅgasthaṃ sthāpinyā vinyasettanau | yena sāmarthyataḥ śambhoḥ svasya svasvāmitā bhavet || 6/359 || tacchaktiprakaṭībhāvaḥ sannidhānaṃ svamudrayā | sannidheraparityāge yo'rcākālāvasānakaḥ || 6/360 || sannirodho nirodhinyā vibhorapi vibhāvyate | loke sukhātmakaṃ vastu gopanīyaṃ yathā tathā || 6/361 || tasyāvakuṇṭhanaṃ kāryamavakuṇṭhanamudrayā | yathānalataraṇyādyāḥ samarthāḥ svasvadīptibhiḥ || 6/362 || tadvadaṅgaiḥ svabhāvotthairadhṛṣyo'khilakṛcchivaḥ | astitvaṃ hṛdayaṃ tasya śiraścordhvaṃ śikhāsthitiḥ || 6/363 || śikhā svatantratā tasya kavacaṃ goptṛtā bhavet | nirasyati yayā śaktyā bhavamastraṃ tadasya hi || 6/364 || netraṃ sarvajñatāśaktiḥ samastārthaprakāśikā | evaṃ ṣāṅguṇyamatroktaṃ jagatkartuḥ śivasya tu || 6/365 || etāni hṛdayādīni ṣaḍaṅgāni svamantrataḥ | hṛcchiraścūlikāgātranetrahasteṣu vinyaset || 6/366 || aṅgāṅginorabhinnatvapratipattirvibhinnayoḥ | amṛtīkaraṇaṃ proktaṃ prabhoramṛtamudrayā || 6/367 || prarocanaṃ bhavettasya rucirāṅgapravardhanam | tanmahāmudrayā kuryānmodanadrāvaṇārthayā || 6/368 || ṣaḍadhvavigrahaṃ devaṃ sammukhaṃ śaktisaṃyutam | paramānandasandohadhavalīkṛtadiṅmukham || 6/369 || dhyātvā pādyaṃ pade dadyānmukheṣvācamanaṃ tataḥ | arghyaṃ mūrdhasu dātavyaṃ dūrvāpuṣpākṣataṃ tathā || 6/370 || natyantena hṛdā pādyamācāmaṃ syāt svadhāntataḥ | svāhāntena hṛdā cārghyaṃ dūrvādyaṃ vauṣaḍantataḥ || 6/371 || kṛtvaivaṃ daśasaṃskārānupacāraiśca pūjayet | pūjopacārairvibhavānusāraiḥ snānādibhiḥ svalpatarairmahadbhiḥ | vidhīyate nityavidhau samastaiḥ sragā?dibhiḥ kāmyavidhāvavaśyam || 6/372 || snānaṃ vastravilepanañca kusumaṃ dhūpo'tha dīpo havi- stāmbūlaṃ mukhavāsagandhasahitaṃ gītaṃ ca nṛttaṃ mahat | homo bhūtabalipradānasahito nityotsavo vā baliḥ saṅgītañca samastametaduditaṃ śambhorvibhūtau sati || 6/373 || gandhaṃ puṣpañca dhūpañca dīpaṃ naivedyameva ca | pañcopacārā ete syurdīpāntaṃ vā'pi sammatam || 6/374 || snānayogyāḥ snāpanī?yāścitrādyāstadvivarjitāḥ | kṛpāṇadarpaṇādau? vā maṇau vā pratibimbite || 6/375 || dīpāntamarcanaṃ proktaṃ naivedyāntaṃ tu pūjanam | balyantaṃ śāntikaṃ proktaṃ pūjā hi trividhocyate || 6/376 || (pṛ0 39) sāyaṃ prātat?tathābhyarcya madhyāhne tu nivedanam | prasthadvayaṃ tu tatkāle pāvayitvā nivedayet || 6/377 || eko dīpo dvikāle'pi rātrau dīpadvayaṃ tviha | evamuktaprakāreṇa adhamādhamamācaret || 6/378 || prātaḥ kāle ca madhyāhne dviḥprasthaṃ taṇḍulaṃ haviḥ | sāyaṃ prātaḥ samabhyarcya dīpāścatvāra eva hi || 6/379 || prasthadvayaṃ trikāle tu pratyekamatha nirdiśet | dīpāścatvāra eva syuḥ sāye tu dviguṇāstataḥ || 6/380 || adhamatritaye dhīmān vādyadhvanisamanvitam | madhyamasyādhamañcaiva madhyāhne cāḍhakaṃ haviḥ || 6/381 || prātaḥ sāye ca dviḥprasthaṃ dīpairdvādaśabhiryutam | trikālaṃ puṣpa laṅgena balidānaṃ nayed dvijaḥ || 6/382 || madhyamānmadhyamaṃ caiva trikāle cāḍhakaṃ haviḥ | ardhayāme tadardhaṃ ca caturviṃśatidīpakam || 6/383 || trikālaṃ balisaṃyuktaṃ puṣpeṇārghyaṃ balikramāt | vādyadhvanisamāyuktaṃ śaṅkhakāhalasaṃyutam || 6/384 || madhyāhne nityahomaṃ ca śivamantreṇa saṃyutam | madhyamasyottame caiva trikāleṣvāḍhakadvayam || 6/385 || āḍhakañcārdhayāme tu dīpasaptatisaṃyutam | trikālaṃ balidānaṃ syāttrikālaṃ homamācaret || 6/386 || sarvavādyasamāyuktaṃ ṣaṭkāle ca sudhoṣayet | ṣaḍvidhaṃ yatra kurvīta kālasaṃkhyā na vidyate || 6/387 || uttamasyādhamaṃ yatra droṇenaiva trisandhiṣu | droṇārdhamarghayāme tu dīpāstvaṣṭaśataṃ bhavet || 6/388 || trikālaṃ balidānaṃ syāt trikālaṃ homamācaret | vādyakānāṃ caturviṃśatsarvavādyasamanvitam || 6/389 || gaṇikāstu catustriṃśat caturviṃśati vā daśa | rūpāyauvanasampannāritrakālaṃ nṛttamācaret || 6/390 || pañcācāryasamāyuktaṃ kālaṃ yāmasamanvitam | uttamaṃ madhyamaṃ yatra trikāleṣu caturhaviḥ || 6/391 || pāyasādīni vidhinā pratyekaṃ droṇataṇḍulaiḥ | droṇaṃ śudvodanaṃ kuryāt pācayitvā pṛthak pṛthak || 6/392 || droṇaṃ tu cārdhayāme tu dīpāścaiva śatadvayam | trikālaṃ balihomaṃ ca śītāridīpamucyate || 6/393 || vādyakānāṃ catustriṃśat pañcāśadgaṇikānvitam | kālaṃ yāmadvayaṃ proktaṃ nṛttaṃ kuryāttrisandhiṣu || 6/394 || uttamottamamuddiśya haviṣyakramamucyate | pāyasyā?dīnipikvāni pañcadroṇena vai pṛthak || 6/395 || tadardhamardharātrestu? dīpāḥ pañcaśataṃ bhavet | trikālaṃ balihomaṃ ca pañcāśadvādyasaṃyutam || 6/396 || ṣoḍaśadviśataiścaiva gaṇikābhiḥ samanvitam | nṛtaṃ kuryāttrisandhyāyāṃ kālo yāmayuto bhavet || 6/397 || pañcavarṇahavīṣyatra pāyāsādīni ca kramāt | droṇataṇḍulasiddhāni tadardhena tadardhataḥ || 6/398 || eṣāmekadvayaṃ vā'pi trayaṃ vā sarvameva vā | harvidadyādviśeṣeṇa ekakāle'thavā punaḥ || 6/399 || śuddhānnaṃ dviguṇaṃ proktametatsāmānyamīritam | evaṃ navavidhe proktaṃ pratyekaṃ tu vidhīyate || 6/400 || snātodabhāṇḍaṃsaṃpūjya snānāmbhogandhavāsitam | saṃhitāmantrasaṃ?jataṃ sapuṣpaṃ dhūpitaṃ śubham || 6/401 || tailena hastayantrādyaiḥ sādhitena navena ca | pakvena? vāsitenā'tha śuddhagavyena sarpiṣā || 6/402 || sapīṭhaṃ liṅgamabhyajya dhūpayettadanantaram | śubhena śālipiṣṭena haridrāsaṃyutena ca || 6/403 || udvartya māṣacūrṇena nimajjana?mathācaret || sugandhāmalakādyaistu snānaṃ tatra vidhīyate || 6/404 || (pṛ0 40) varṇabhūtaśarāvaistu vajrādyairgomayodbhavaiḥ | pauṣṭikairvā suracitai rājikālavaṇena tu || 6/405 || koṣṇāmbubhirgandhatoyaiḥ kaṣāyairabhiṣecayet | payodadhighṛtakṣaudraśarkarādyaiḥ svaśaktitaḥ || 6/406 || kuḍupādyāḍhakāntaiśca kuḍupādvardhitairapi | khaṇḍābhāvādikṣusāro madhvabhāve ghṛtaṃ bhavet || 6/407 || jaladhūpāntaraiḥ kāryo'bhiṣeko vibhave sati | nālikeraphalāmbhobhiranyairvā rasavadrasaiḥ || 6/408 || puṣpādyairhematoyaiśca ratnodairgandhatoyakaiḥ | abhiṣekaṃ tataḥ kuryānna kuryācchūnyamastakam || 6/409 || tarjanyaṅguṣṭhayogena puṣpāṇyādāya hetinā | tena mūrdhnigataṃ puṣpaṃ tyaktvā'nyat tatra yojayet || 6/410 || aṣṭapuṣpaṃ trigandhaṃ ca saptavāri niyojayet | āvāhanārghyapādyeṣu snāne dhūpavilepane || 6/411 || naivedye ca visarge ca puṣpamaṣṭasu yojayet | arghye vilepane snāne triṣu gandhaṃ prakalpayet || 6/412 || puṣpadānārghyapādyeṣu snāne cācamanaṃ tathā | kṣālane prokṣaṇe caiva vāri saptasu yojayet || 6/413 || dhūpaṃ sarvatra dātavyaṃ śeṣaṃ jñātvā prayojayet | dvārapūjāvasāne tu snānānte ca nivedyake || 6/414 || sandhyāvasāne nikṣipya pracchannapaṭamuttamam | sthāpitaiḥ kalaśaiḥ paścādabhiṣekaṃ samācaret || 6/415 || vāmahastatale kṛtvā gaḍaḍukaṃ liṅgamastakāt | kusumaṃ pūrvavinyastaṃ tadastreṇāpanīya ca || 6/416 || dhautapāṇiḥ samantreṇa śaṅkhamudrāpariplutaiḥ | jalairanuccaladbhiśca snāpayedīśamastake || 6/417 || nopari bhrāmayeddhastaṃ na mudrāṃ bandhayedadhaḥ | adbhiruccalitābhistu taddravyāṇi na sevayet || 6/418 || jayaśabdasamopetaṃ śivakumbhañca vardhanīm | uddhṛtya nītvā devāgne yantrikopari vinyaset || 6/419 || datvā ghaṭasthadevāya devyai pādyādikaṃ trayam | gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpamarghyaṃ vidhāya ca || 6/420 || apanīya pidhānaṃ taddakṣahastena deśikaḥ | kūrvaṃ sapuṣpaṃ toyābhyāṃ śivamantramanusmaran || 6/421 || saṃgṛhya tattvacittastu liṅgamūrdhni manuṃ nyaset | deveśīmapi tadvāme devasya viniveśayet || 6/422 || śivamantraṃ smaran kumbhatoyena snāpayecchivam | piṇḍikārūpiṇīṃ devīṃ snāpayettadanantaram || 6/423 || sugandhāmalakādyaistu snānaṃ tatra vidhīyate | gandhāmbunā'bhiṣekaṃ tu kṛtvā liṅgaṃ sapīṭhakam || 6/424 || vaktreṣvācamanaṃ datvā mārjayecchuddhavāsasā | gandhadravyaiḥ samālipya śivaliṅgaṃ savedikam || 6/425 || vastrairnānāvidhairdravyairdevamācchādya nirmalaiḥ | datvāṣṭapuṣpaṃ devāya dadyānmantrahavistataḥ || 6/426 || mudgānnaṃ vā'tha śuddhānnamupadaṃśādisaṃyutam | śuddhābhiḥ puṣpamālābhiḥ patracchedairathārcayet || 6/427 || hemapaṭṭaiśca makuṭaiḥ parṇairhemavinirmitaiḥ | hemadūrvāṅkurairhemalakṣmīpuṣpairanekaśaḥ || 6/428 || bhūṣayeccandrakhaṇḍena hemapuṣpairanekaśaḥ | trisareṇottarīyeṇa kaṭisūtreṇa sādhakaḥ || 6/429 || haimena kṛttivāsena haimaka?treṇa caiva hi | anyairmakuṭapuṣpādyairgolakairhemanirmitaiḥ || 6/430 || bhūṣayecca yathānyāyaṃ ratnairnānāvidhairapi | māṇikyamarkavāre syāccandravāre tu mauktikam || 6/431 || kujavāre pravālaṃ syād budhe marakataṃ bhavet | gurau tu puṣparāgaṃ syācchuke vajramiti smṛtam || 6/432 ||] (pṛ0 41) indranīlaṃ ca saure syātsarvāṇyetāni yāni ca | sarvavāreṣu yogyāni bhūṣaṇānāṃ vidhirmataḥ || 6/433 || datvā'jātena pādyaṃ tu pādayostanmukheṣu ca | ācāmānte ca mūrdhādau śirasyarghyaṃ pradāpayet || 6/434 || pañcagavyābhiṣekādau mahāghaṇṭāravānvitam | upasnānasamāyuktaṃ dhūpaṃ vā vinivedayet || 6/435 || avaśyamāvṛtānte syādupasnānaṃ sadhūpakam | gāpayenmantragānaṃ vā vīṇānādamathāpi vā || 6/436 || vedādhyayanamanyacca śāstrapāṭhādikañca yat | tadūrdhvaṃ gauḍabhāṣādyairgānaṃ dhūpāntamācaret || 6/437 || ūrdhvaṃ drāviḍabhāṣāṅgaṃ gānaṃ nṛttayutaṃ tu vā | saṃskṛtādanapabhraṃśaṃ nānāsvarasamanvitam || 6/438 || yadaṣṭādaśabhāṣotthaṃ gānaṃ vā parikalpayet | nānādeśaprasūtaṃ ca nartanaṃ parikalpya ca || 6/439 || puṣpapratisarādyaiśca samantāllambayedadhaḥ | nirdhūmajvaladaṅgārapūrṇapātrodare bhṛśam || 6/440 || dahyamānena dhūpena dhūpayettadanantaram | surūpāṃ dhīranirghoṣāṃ ghaṇṭāṃ vāmena pāṇinā || 6/441 || vādayan sarvadā dhūpamutkṣipedastracoditam | kapilāghṛtasaṃpūrṇaiḥ karpūrāgaruvartibhiḥ || 6/442 || anirvāṇapradīpaiśca cakratoraṇadīpakaiḥ | triśūladīpikābhiśca dīpamālābhireva ca || 6/443 || anyairnānāvidhairdīpairjvālayettu samantataḥ | godānaṃ tiladānaṃ ca svarṇadānaṃ tathaiva ca || 6/444 || gavāṃ tṛṇādidānaṃ ca kuryāllokopacārataḥ | prabhūtaiḥ snehasampūrṇairjvaladbhirdīpakaiḥ sthiraiḥ || 6/445 || kuryādārātrikaṃ paścātsadvartyā pratibodhitaiḥ | yathāṅgaṃ bhamasnā''labhya tilakairvā tripuṇḍrakaiḥ || 6/446 || dhūpai dīpe'tha naivedyaṃ balāvabhyantare'pi ca | sakṛdāvamanaṃ datvā kartavyaṃ karma cottaram || 6/447 || praṇamyādhyeṣya labdhājño bahirāvaraṇaṃ yajet | īśānaṃ karṇikāyāṃ tu pūjayet?kusumādibhiḥ || 6/448 || puruṣaṃ pūrvapatre tu aghoraṃ dakṣiṇe yajet | vāmamuttarapatre tu sadyaṃ paścimapatrataḥ || 6/449 || vinyasetpañcapatrāṇi pañcavaktrayutāni ca | bāhubhirdaśabhiścaiva śaśāṅkamakuṭaiḥ saha || 6/450 || dhyātavyāni svarūpāṇi varāyudhadharāṇi ca | agnīśarakṣovāyavyacaturdikṣu gataṃ yajet || 6/451 || vṛcchiraścūlikāvarma netramastraṃ yathākramam | hṛdayaṃ candravarṇābhaṃ śiro gorocanaprabham || 6/452 || taṭijjvalanasaṃkāśāṃ śikhāṃ samyagvicintayet | ādhūmraṃ kavacaṃ nyasyedastraṃ kapilavarṇakam || 6/453 || jyotīrūpaprakāśaṃ ca netraṃ madhyagataṃ smaret | pañcavaktrayutāḥ sarve daśabāhvindubhūṣitāḥ || 6/454 || nānābharaṇasaṃyuktāḥ nānāsraggandhabhūṣitāḥ | dviraṣṭavatsarākārāḥ surūpāḥ sthirayauvanāḥ || 6/455 || prasannavadanāḥ saumyāstriṇetrāḥ svastikāsanāḥ | mūrdhādibhyo hṛdādibhyastvānetavyāḥ prabhorime || 6/456 || īśānaṃ netramaiśānyāmathavā sādhako yajet | garbhāvaraṇamevaṃ tu pūjayedabhito haram || 6/457 || sthāne'sminnathavā pūjyā vāmādyāḥ śaktayo nava | aṅkārūḍhā prabhoḥ pūjyā ādiśaktirmanonmanī || 6/458 || āvāhanādinaitāni svamantraiḥ kramaśo'rcayet | nāvakuṇṭhanameteṣāmamṛtīkaraṇaṃ vinā || 6/459 || saṃskārāṣṭakamevaitatpratyekaṃ vihitaṃ budhaiḥ | snapanaṃ dīpakḷptiśca na pṛthak cāṅgabhāvataḥ || 6/460 || (pṛ0 42) vidyeśvarā dvitīye tu anantādyā yathākramam | ananteśaśca sūkṣmaśca śivottamaikanetrakau || 6/461 || ekarudrastrimūrtiśca śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍikaḥ | ete devāścaturvaktrā haravaddaśabāhavaḥ || 6/462 || khaṇḍendumaulayaḥ saumyāḥ padmasthā vividhāyudhāḥ | khaḍgakheṭadhanurbāṇakamaṇḍalvakṣasūtriṇaḥ || 6/463 || varābhayakaropetāḥ śūlapaṅkajapāṇayaḥ | yugāntādityasaṃkāśāḥ saṃsṛṣṭau śivacoditāḥ || 6/464 || anantaḥ pūrvataḥ pūjyaḥ sūkṣmaṃ dakṣiṇato yajet | śivottamaṃ tu vāruṇyāmekanetraṃ tathottare || 6/465 || ekarudraṃ tathaiśānyāṃ trimūrtiṃ cāgnigocare | śrīkaṇṭhāṃ caiva nairṛtyāṃ vāyavyāṃ tu śikhaṇḍinam || 6/466 || gaṇeśvarāstṛtīye tu kuberāśāditaḥ kramāt | siṃhārūḍhāmbikā tryakṣā pītābhā darpaṇodvahā || 6/467 || aiśānyāṃ saṃsthitaścaṇḍaḥ śuddhavaiḍūryasaprabhaḥ | vaiyāghravasanastryakṣaḥ śūladaṇḍakuṭhārabhṛt || 6/468 || varābhayakaraścaṇḍaḥ candrakhaṇḍāhibhūṣitaḥ | nandinaṃ pūrvadigbhāge padmarāgasamaprabham || 6/469 || triṇetraṃ śūlahastaṃ ca saumyaṃ nāgopavītinam | haritābhaṃ mahākālaṃ śūlahastaṃ trilocanam || 6/470 || nāgopavītinaṃ raudramāgneyyāṃ diśi pūjayet | gaṇeśo vāmanākāro gajavaktraḥ svadantabhṛt || 6/471 || maulikumbhaḥ śūrpakarṇaḥ tritālakarapallavaḥ | salaṅḍukakuṭhārākṣamālāhastastrilocanaḥ || 6/472 || bisinīpatrasaṃkāśaḥ pūjyo vai yamadiksthitaḥ | vṛṣo vṛṣākṛtistryakṣaḥ kundendutuhinadyutiḥ || 6/473 || ādhārabhūto dharmātmā pūjyo nirṛtigocaraḥ | nirmāṃsavigraho bhṛṅgī śveto vāruṇadiggataḥ || 6/474 || ṣaḍvaktro bālaveṣaśca dvādaśākṣastathā bhujaḥ | śaktikhaḍgapatākābjaprāsakukkuṭadaṇḍabhṛt || 6/475 || varābhayadhanurbāṇamahāparaśumānapi | caturbhujo dvibāhurvā bhavatyekānanaḥ śriyai || 6/476 || śaktikukkuṭahastastu varābhayasamanvitaḥ | vāyavyāṃ vidrumābhāsaḥ pūjanīyaḥ phalārthibhiḥ || 6/477 || athavā'nyaprakāreṇa pūjanīyā gaṇeśvarāḥ | devī caiva tu caṇḍeśo mahākālo vṛṣastathā || 6/478 || nandīśaśca gaṇādhyakṣo bhṛṅgī ca skanda eva ca | dhyāyedetānanudvignaḥ padmarāgasamaprabhān || 6/479 || lokapālāṃścaturthe tu kramaśaḥ svasvadiggatān | dviradendrasamārūḍhaṃ pītavarṇaṃ tu vajriṇam || 6/480 || sahasrākṣaṃ yajedindraṃ pūrvabhāge vyavasthitam | jvālāmālāvṛtaṃ śaktidharamagnimajāsanam || 6/481 || mahiṣasthaṃ yamaṃ kṛṣṇaṃ dakṣiṇe daṇḍapāṇinam | nairṛtyāṃ nirṛtiṃ nīlaṃ gadāhastaṃ narāsanam || 6/482 || vāruṇe varuṇaṃ śvetaṃ jhaṣasthaṃ pāśahastakam | śabalaṃ dhvajahastañca mṛgasthamanile'nilam || 6/483 || khaḍgahastaṃ nidhānasthaṃ kuberaṃ pītamuttare | kapilaṃ śūlahastaṃ ca vṛṣārūḍhaṃ trilocanam || 6/484 || prasannavadanaṃ hṛṣṭamīśānaṃ śāṅkare yajet | viṣṇuṃ tvadhogataṃ kṛṣṇaṃ tārkṣyasthaṃ cakrapāṇinam || 6/485 || brahmāṇamaruṇābhaṃ ca haṃsasthaṃ padmahastakam | ūrdhvagaṃ saṃyajet prājñaḥ svasvanāmādikākṣaraiḥ || 6/486 || pañcame tvastrasaṃghātaṃ pūjanīyaṃ yathoditam | pūrvabhāge yajedvajraṃ pītavarṇaṃ ṣaḍaśrakam || 6/487 || agnau śaktiṃ suraktābhāṃ kṛṣṇaṃ daṇḍaṃ tu dakṣiṇe | nirṛtau nīlakhaḍgaṃ tu śvetaṃ pāśaṃ tu vāruṇe || 6/488 || (pṛ0 43) citradhvajaṃ tu vāyavyāṃ hemābhāmuttare gadām | aiśānyāṃ jvalitaṃ śūlaṃ cakramarkasamaprabham || 6/489 || adhaḥ sthaṃ saṃyajedabjaṃ śvetamūrdhve vicakṣaṇaḥ | pañcāvaraṇapūjaivaṃ samāsātparikīrtitā || 6/490 || ekāvaraṇapūjā syādaṅgairbrahmabhireva ca | athavā kevalairaṅgaiḥ kevalairbrahmabhistu vā || 6/491 || brahmāṅgairlokapairastrairbhavedāvaraṇatrayam | hetibhiḥ sahitān lokapālānabhyarcayettu vā || 6/492 || atha brahmāṅgavidyeśamūrtyaikādaśarudrakān | yajed gadādibhiścaivamantarāvaraṇakramāt || 6/493 || bāhyāvaraṇapūjā ca parivāravidhau viduḥ | evamāvaraṇaṃ pūjya dadyānnaivedyamuttamam || 6/494 || pañcavaktreṣu naivedyamūrdhvavaktre'thavā punaḥ | aṅgānāmapi sarveṣāṃ pṛthaṅnaivedyamardhataḥ || 6/495 || carupākaḥ prakartavyaḥ pṛthakpātreṣu saṃbhave | pūteṣvitarathaikasmin haviṣyaṃ mantrasaṃskṛtam || 6/496 || bāhyāvaraṇadevānāṃ dvārādhyakṣapuraḥ saram | yajanaṃ gandhapuṣpādyaiḥ pratyekaṃ pravidhīyate || 6/497 || bhūtādibhyo baliṃ dadyādatha mantranivedyake | tadante nityahomo vā praviśyābhyantaraṃ punaḥ || 6/498 || tṛptāvācamanaṃ dadyāddhastodvartanapūrvakam | mukhavāsañca tāmbūlaṃ devayogyaṃ pradāpayet || 6/499 || śrīmatpañcamahāśabdadarpaṇacchatracāmaraiḥ | geyanṛttajapastotraistadā tamabhinandayet || 6/500 || hṛṣṭaṃ devyā sahāsīnaṃ sadeśaṃ śaktivigraham | dhyātvā tacchirasi nyasyet pavitraṃ karmapūrakam || 6/501 || pratyahaṃ vāṅmanaḥkāyavyāpārajanitādalam | patanāttrāyate yasmāttasmādeva pavitrakam || 6/502 || prakṛtau paramībhāvaṃ saṃpūrtyarthamanantaram | paramāntikamuccārya prāsādaṃ pūrvavannyaset || 6/503 || prarocanaṃ tu kartavyaṃ mudrayā prāgupāttayā | prārthayitvā japaṃ kuryādakṣasūtreṇa buddhimān || 6/504 || akṣāṇāmakṣakalpānāṃ saṃyamo yatprasūyate | dṛṣṭādṛṣṭaphalāvāpterakṣasūtraṃ taducyate || 6/505 || aṣṭottaraśatenā'tha tadardhena tadardhataḥ | japamālā prakartavyā saṃskṛtā śarvaśambaraiḥ || 6/506 || madhyamānāmikāṅguṣṭhakarṣaṇāt siddhiruttamā | aṅguṣṭhatarjanīyogānmadhyamā siddhiriṣyate || 6/507 || kaniṣṭhāṅguṣṭhasaṃyogāt siddhiruktā kanīyasī | mūlāddaśāṃśo brahmāṅgajapaḥ kāryo'tra dhīmatā || 6/508 || na vilambitamaspaṣṭaṃ na cāsvīkṛtamadrutam | asaṃkhyātaṃ manobhrāntyā japaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || 6/509 || nityādikarmabhedoktaṃ japaṃ kṛtvā nivedayet | sādhakaḥ sādhyasidhyarthaṃ virāmāyetaro janaḥ || 6/510 || culukodatrayeṇaiva kuśapuṣpādibhiḥ saha | oṃ guhyātiguhyagoptā tvaṃ gṛhāṇāsmatkṛtaṃ japam || 6/511 || siddhirbhavatu me yena tvatprasādāttvayi sthite | yatkiñcitkarma he deva sadā sukṛtaduṣkṛtam || 6/512 || tanme śivapadasthasya bhuṅkṣva kṣapaya śaṅkara | śivo dātā śivo bhoktā śivaḥ sarvamidaṃ jagat || 6/513 || śivo yajati sarvatra yaḥśivaḥ so'hameva tu | nivedyaivaṃ svamātmānaṃ japaṃ pūjāṃ ca bhaktitaḥ || 6/514 || dhyāyaṃstiṣṭhecchivaṃ paścādyathāpūrvamudāhṛtam | stutvā'nekavidhaiḥ stotraiḥ praṇipatya punaḥ punaḥ || 6/515 || nityāgnikāryaṃ kurvīta nityāgno homamandire | pacanālayavahnyāśākuṇḍe vahnividhikramāt || 6/516 || (pṛ0 44) nityotsavaṃ ca kurvīta tāṇḍavaṃ tadanantaraṃ | tato liṅgaṃ samabhyarcya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt || 6/517 || dadyātparāṅmukhārghyaṃ ca mahāmudrāṃ pradarśayet | saṃhāramudrayāstreṇa devānāvaraṇasthitān || 6/518 || utthāpya mūrtimantreṇa yojayenmūrtisaṃgatān | hṛnmantrānugataṃ mūlamuccārya karaṇojjhitam || 6/519 || sakalopādhinirmuktaṃ yathā niṣkalatāṃ gatam | śivatattvavibhāgena cintayed hṛtsthitena ca || 6/520 || nirapekṣo visargo'yaṃ liṅge sādhāraṇo mataḥ | parigṛhītaliṅge tu sāpekṣaḥ prāk pradarśitaḥ || 6/521 || calaliṅge'pi sāpekṣo nāpekṣaḥ sthaṇḍile sadā | sarvatrāpyanapekṣastu pratyahaṃ tu vidhīyate || 6/522 || aiśānyāṃ pūjayeccaṇḍaṃ gandhapuṣpādibhiḥ kramāt | tasmai samarpayetsarvaṃ nirmālyaṃ tatprakīrtitam || 6/523 || liṅgamūrdhasthamityeke piṇḍikāyāmathāpare | aiśānyāṃ pīṭhakasthaṃ vā bāhye caṇḍagṛhe'thavā || 6/524 || krodhāṃśaḥ parameśasya caṇḍeśa iti kīrtitaḥ | naivedyaṃ gandhapuṣpādyaṃ dravyaṃ yajjāyate cirāt || 6/525 || yanmālyamupabhuktaṃ tannirmālyamabhidhīyate | rajaḥ sthaṇḍilaliṅgasthaṃ śivabhuktojjhitaṃ hi yat || 6/526 || caṇḍabhojyaṃ durādharṣaṃ varjanīyaṃ prayatnataḥ | vitānacchatramālyādi vastrabhūṣaṇavāhanam || 6/527 || gobhūhipa?rayavāsādi devadravyaṃ taducyate | tasmādanyadapi dravyaṃ śivāya viniveditam || 6/528 || devasvaṃ caṇḍabhojyaṃ vā nātmabhogāya kalpayet | vitānadāmasaṃsparśaḥ dhūpāmodo na dūṣyate || 6/529 || śivasya dīpajālokaprekṣādiracanā tathā | nirapekṣaṃ visṛjyaiśaṃ liṅgaṃ saṃśodhya pūrvavat || 6/530 || praṇave yogapīṭhe tu mūrti nyasya tadātmikām | pavitraiḥ sakalīkṛtya gāyatryā paryupāsayet || 6/531 || alaṅkṛtya tataḥ śaktyā bhogārthaṃ kusumādibhiḥ | vedikāsahitaṃ liṅgaṃ kṣamasveti ca vai vadet || 6/532 || prakṣālyārdhyādipātrāṇi vinyaset phalakādike | prāsādagarbhamunmṛjya tribhirgomayagolakaiḥ || 6/533 || caṇḍabhojyaṃ bahistasmāt kṣipeducchiṣṭabhājane | snānapānīyadugdhādyaiḥ yadi sikto bhavettadā || 6/534 || snāyātprakṣālayedvātha nāmerūrdhvamadhastathā | ācamya prayato bhūtvā devadevaṃ praṇamya ca || 6/535 || cyutaḥ khalitaśudhyarthamabhyasenmantrasaṃhitām | calaliṅge'pyayaṃ nyāyo vihito yajñamandire || 6/536 || sthaṇḍile saṃharetpūjāṃ tribhirgomayagolakaiḥ | pāṇipādau ca prakṣālyāpyācamya vidhinā tataḥ || 6/537 || praṇamya daṇḍavadbhūmau kṣamasveti ca vai vadet | || iti kāmikākhye mahātantre arcanavidhiścaturthaḥ paṭalaḥ || || arcanāṅgavidhiḥ || (pṛ0 45) arcanāṅgavidhiṃ vakṣye sandhyālakṣaṇapūrvakam | bhāskarodayamārabhya yāvadvai bhāskarodayaḥ || 7/1 || saptārdhaghaṭikāmāno yāmo'yaṃ sandhirucyate | ṣaṣṭyucchavāso bhavetprāṇaḥ ṣaṭprāṇo ghaṭikā bhavet || 7/2 || ghaṭikāṣaṣṭyahorātramaṣṭasandhyaṃ taducyate | aṣṭasandhyāsu yā pūjā sā bhaveduttamottamā || 7/3 || saptaṣaḍbhūtavedāgniyugmenduprahareṣu ca | yāmārdhakālasaṃvṛttā pūjā navavidhā bhavet || 7/4 || pūjārambhāttu nṛttāntaṃ kuryātsandhyāvasānakam | saṃdhyātikramaṇāddoṣo nyūnāyāṃ tu na doṣabhāk || 7/5 || gurupacārapūjāyāṃ vidhireṣaḥ prakīrtitaḥ | ghaṭikādvitayaṃ snāne ghaṭikaikārcane bhavet || 7/6 || ghaṭikārdhaṃ nivedyārthaṃ balidānaṃ tu tatsamam | nityāgnikāryamardhaṃ ca nityotsave dvināḍikā || 7/7 || ghaṭikaikā tu nṛttārthaṃ kāla eṣaḥ prakīrtitaḥ | evaṃ kālavidhiḥ prokto mahāsandhyātrayasya ca || 7/8 || laghūpacāre sandhyāyāṃ hīnaṃ cettu na dūṣakam | yathāsambhavakāle tu yathāsambhavanāḍikā || 7/9 || ātmārthayajanaṃ kuryādyathāśaktyanurodhataḥ | aruṇodayavelāyāṃ prāgeva praharārdhataḥ || 7/10 || kuryātpañcamahāśabdaṃ sarvaprāṇitamopaham | tatkāle pūjayeddevaṃ sarvakāmārthasiddhaye || 7/11 || sāyaṃkāle'rcanānte syādyajanaṃ cārdhayāmake | bhūribhirgandhakusumairgandhaiḥ parimalairapi || 7/12 || dhūpairāmodabahulairnaivedyairlaukikādibhiḥ | khaṭvārūḍhāmumāṃ devīmalaṅkṛtya viśeṣataḥ || 7/13 || nṛttairgeyaiśca vividhairdevapārśvaṃ praveśayet | putrapautravivṛddhyarthaṃ pūjayecchaṅkaraṃ tataḥ || 7/14 || vauṣaḍantaiśca madhyāhne sandhyante śivamarcayet | nṛpaterāyurārogyasiddhaye vijayāya ca || 7/15 || evaṃ pratidinaṃ pūjā kartavyā vibhave sati | pūjakaḥ sandhipūrve tu kuryātsnānādikaṃ vidhim || 7/16 || snānānte śuddhavastrādyaiḥ paryaṣṭiparicārakaiḥ | yajanārthaṃ tu sambhārāḥ sambhriyantāṃ jalādayaḥ || 7/17 || gaṅgādisindhusambhūtaṃ puṣkariṇyādisambhavam | susvādu vāsitaṃ puṣpaiḥ navamṛtkumbhapūritam || 7/18 || śuddhavastrasrutaṃ śuddhamelādyāmodasaṃyutam | elośīraphalatrayeṇa sahitāḥ karpūrasatkuṅkumaiḥ śrīkhaṇḍāgarupatrakaiśca kusumairāmodibhiḥ saṃyutāḥ || 7/19 || āpo majjanakarmaṇi praṇihitāḥ śambhoryathālābhataḥ proktadravyagaṇeṣu labdhamiha yattadgrāhyamāḍhyetaraiḥ || 7/20 || kalpayedabhiṣekārthaṃ vāri saṃsāravāri yat | bhārādinavabhārāntaṃ navaliṅge'dhamādhame || 7/21 || ekabhāravivṛddhyā tu bhedo'tra navasaṃkhyayā | aṣṭadroṇairathādbhirvā dviguṇaistriguṇaistu vā || 7/22 || svāyambhubāṇali"gnādau prokteṣūktaṃ hi vāñcchitam | snānodakapramāṇaṃ syādātmārthe hi yathecchayā || 7/23 || pañcāmṛtaṃ pañcagavyaṃ kuśāmbu kalaśodakam | snapanārthāya kathitapramāṇena prakalpayet || 7/24 || (pṛ0 46) sauvarṇamūrṇasūtrotthaṃ kārpāso'tha dukūlakam | devālaṅkārayogyena pramāṇena samanvitam || 7/25 || devāṃśu uttamaṃ proktaṃ madhyamaṃ kṣaumamucyate | kārpāsatantujaṃ vastramadhamaṃ parikīrtitam || 7/26 || arkahastāyataṃ vā'tha vistāraṃ syāddvihastakam | manoramaṃ tu suślakṣṇaṃ viśiṣṭaṃ vastramucyate || 7/27 || vistārāṣṭaguṇāyāmaṃ sadaśaṃ tu salakṣaṇam | ākhudaṣṭāgnidagdhaṃ ca keśaviddhaṃ ca varjayet || 7/28 || vastramevaṃvidhaṃ tacca gṛhṇīyādupayogi yat | kuṅkumaṃ candanaṃ dūrvā sidhārthośīrakaṃ tathā || 7/29 || tilenaiva samāyuktaṃ pādyaṃ yadvottamaṃ bhavet | siddhārthośīrakaṃ dūrvāyuktaṃ madhyamamucyate || 7/30 || uśīraṃ candanopetamadhamaṃ pādyamucyate | elālavaṅgakarpūravarālaphalasaṃyutam || 7/31 || āpa ācamanīyārthamuśīramayacandanaiḥ | palatrayaṃ ca karpūraṃ truṭī patraṃ dvijottamāḥ || 7/32 || ācāme tu prayoktavyamelośīrayutaṃ tu vā | āpaḥ kṣīrakuśāgrāṇi yavasiddhārthataṇḍulaiḥ || 7/33 || talairbrīhisamāyuktamarghyamaṣṭāṅgamucyate | āpaḥ kṣīrakuśāgrāṇi taṇḍulāḥ sumanastilāḥ || 7/34 || arghyoṣṭāṅga iti prokto yavaiḥ siddhārthakaiḥ saha | taṇḍulabrīhisidhārthatilodakamathāpi vā || 7/35 || arghyaṃ puṣpajalopetamathavā samudāhṛtam | candanaṃ cāgaruñcaiva kuṅkumaṃ gandha ucyate || 7/36 || ekaṃ dvayaṃ trayaṃ vāpi karpūreṇa catuṣṭayam | kāśmīragandhakarpūracandanairvā prakalpayet || 7/37 || pratyekaṃ niṣkamātraṃ vā tadardhaṃ vā tadardhakam | uttamottamaliṅgādāvāpalādi palāvadhi || 7/38 || atīva balahīnānāṃ yathālābhaṃ pramāṇataḥ | evaṃ pādyādivastūnāṃ pramāṇaṃ parikīrtitam || 7/39 || puṣpāṇāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye samāsānmunipuṅgavāḥ | śvetapadmaṃ ca punnāgaṃ śaṅkhapuṣpaṃ ca mallikā || 7/40 || nandyāvartaṃ śriyāvartaṃ mandāraṃ bahukarṇikā | dvikarṇi kuravaṃ jātī lakṣmīśca vakulaṃ tathā || 7/41 || śvetārkaṃ mālatīdroṇamatasīśvetalodhrakam | viṣakāsīsakusumaṃ bhadrā ca mahatī ca sā || 7/42 || vyāghrī campakapuṣpaṃ ca karavīramaśokajam | hālikā śatapatraṃ ca unmanttaṃ kuśapuṣpakam || 7/43 || etāni śvetapuṣpāṇi mukhyāmukhyatvabhāñji hi | raktapadmaṃ palāśaṃ ca raktotpalaṃ ca pāṭalī || 7/44 || mausalī caiva dhuttūraṃ bṛhatī karavīrajam | vyāghrī ca raktamandāraḥ paṭṭikā vaijikā tathā || 7/45 || munipuṣpaṃ ca tadraktaṃ raktānyetāni nirdiśet | śonakyaṃ karṇikāraṃ ca campakaṃ hemadhutturam || 7/46 || āragvadhaṃ ca koraṇḍaṃ śairīṣaṃ girikarṇikāṃ | etāni pītapuṣpāṇi kṛṣṇe nīlotpalaṃ varam || 7/47 || bilvapatraṃ tapasvī ca mahābhadrā ca dhātakī | apāmārgaṃ kuśā dūrvāḥ pañcabilvāḥ śamī tathā || 7/48 || tulasī candrapo dāntaḥ jambuko nāganandikā | ekapatrāravindaṃ ca viṣṇukrāntistathaiva ca || 7/49 || sahakārastathā kṛṣṇatulasī gandhapatrikā | evamādīni patrāṇi putravṛddhikarāṇi ca || 7/50 || uśīrahrīberādikulāni śubhadāni hi | arkapuṣpasahasrebhyo bakapuṣpaṃ viśiṣyate || 7/51 || bakapuṣpasahasrebhyo hemadhuttūrakaṃ varam | dhuttūrakasahasrebhyaḥ śamīpuṣpaṃ viśiṣyate || 7/52 || (pṛ0 47) sarvāsāṃ puṣpajātīnāṃ śrīmannīlotpalaṃ varam |[mātṛkāntare pāṭhāntaram - arkapuṣpasahasrebhyaḥ karavīraṃ viśiṣyate | karavīrasahasrebhyaḥ padmapuṣpaṃ viśiṣyate || padmapuṣpasahasrebhyo bilvapatraṃ viśiṣyate | bilvapatrasahasrebhyo bakapuṣpaṃ viśiṣyate || cakapuṣpasahasrebhyo dhuttūrakaṃ viśiṣyate | dhuttūrakasahasrebhyo bṛhatī ca viśiṣyate || sahasrād bṛhatīpuṣpād droṇapuṣpaṃ viśiṣyate | droṇapuṣpasahasrebhyaḥ apāmārgaṃ viśiṣyate || apāmārgasahasrebhyaḥ kuśapuṣpaṃ viśiṣyate | kuśapuṣpasahasrebhyaḥ śamīpuṣpaṃ viśiṣyate || śamīpuṣpasahasrebhyaḥ śrīmannīlotpalaṃ varam | anyatra pāṭhāntaram - padmapuṣpasahasrebhyo bakapuṣpaṃ viśiṣyate || bakapuṣpasahasrebhyo bilvapatraṃ viśiṣyate | sarvāsāṃ puṣpajātīnāṃ śrīmannīlotpalaṃ varam ||] karavīrasamā jñeyā jātī vijayapāṭalī || 7/53 || śvetamandārakusumaṃ śatapatraṃca tatsamam | nāgacampakapunnāgā dhuttūrakasamāḥ smṛtāḥ || 7/54 || ketakī cātimuktaṃ ca yūthī ca navamallikā | śirīṣasarjabandhūkakusumāni visarjayet || 7/55 || aṅkolapatrakusumaṃ tyajennṛpatarūdbhavam | vaibhītakāni patrāṇi kusumāni vivarjayet || 7/56 || nirgandhānyugragandhāni kusumāni vivarjayet | gandhavantyapavitrāṇi kusumāni vivarjayet || 7/57 || gandhahīnamapi grāhyaṃ pavitraṃ yatkuśādikam | kanakāni kadambāni rātrau deyāni śaṅkare || 7/58 || divāśeṣāṇi puṣpāṇi divārātrau ca mallikā | praharārdhe smṛtā jātī karavīramaharniśam || 7/59 || keśakīṭāpaviddhāni śīrṇaparyuṣitāni ca | svayaṃ patitapuṣpāṇi tyajedupahatāni ca || 7/60 || mukulairnārcayeddevamapakvaṃ na nivedayet | alāme'pīha puṣpāṇāṃ patrāṇyapi nivedayet || 7/61 || patrāṇāmapyalābhe tu phalānyapi nivedayet | phalānāmapyalābhe tu tṛṇagulmauṣadhīrapi || 7/62 || oṣadhīnāmalābhe tu bhaktyā bhavati pūjitaḥ | pratyekamuktapuṣpāṇāṃ daśasauvarṇakaṃ phalam || 7/63 || svarṇāddaśaguṇaṃ ratnaṃ māṇikyādinavodbhavam | sraggranthiteṣu teṣveva dviguṇaṃ phalamaśnute || 7/64 || ātmārāmodbhavaiḥ puṣpairathavā vanasaṃbhavaiḥ | dravyakrītaiḥ prasūnādyairarcayedanyathā na ca || 7/65 || kṛṣṇāgarurbhavedeko niryāso dviguṇo bhavet | triguṇaṃ candanaṃ proktamīṣatkarpūramiśritam || 7/66 || śītārirnāma dhūpo'yaṃ vikhyāto madhusaṃplutaḥ | ekadvitricatuṣpañcanakhacandanapāyasaiḥ || 7/67 || turuṣkasaṃhitañcaiva krameṇa parivardhitam | śītāridhūpamevaṃ syānmadhunā ca pariplutam || 7/68 || yadvā turuṣkakarpūranāgarāgarucandanaiḥ | murāmāṃsisitāmiśraṃ dhūpaṃ dadyānmadhuplutam || 7/69 || uśīracandanopetaṃ laghuyuktamadhuṣlutam | madhyamaṃ dhūpamākhyātamuśīrādi śivapriyam || 7/70 || guggulurghṛtasaṃyuktastvadhamo dhūpa ucyate | kevalaṃ cāgarurvāpi dhūpārthaṃ mahiṣākṣi vā || 7/71 || ekādidaśaparyantaṃ dīpāḥ syuradhamādhamāḥ | śatādiḥ syuḥ sahasrāntā ayutaṃ lakṣasīmakāḥ || 7/72 || (pṛ0 48) prayutāḥ koṭisaṃkhyātāścāyutādyarbudāntakāḥ | dīpāḥ syurekasaṃkhyāyāṃ rātrau taddviguṇaṃ bhavet || 7/73 || anirvāṇapradīpāḥ syustadardhāḥ syustadardhakāḥ | evaṃ saṃkhyā pradīpādau saṃkhyaiṣā parikīrtitā || 7/74 || kapilāgoghṛtenā'tha dīpaḥ sāttvika ucyate | rājasaṃ tilatailena miśramājena sarpiṣā || 7/75 || ekadvitryaṅgulā jvālāḥ śreṣṭhamadhyādhamāḥ smṛtāḥ | tāmasastu bhaveddīpo māhiṣeṇa tu sarpiṣā || 7/76 || vṛkṣabījodbhavaiḥ snehairdīpaḥ paiśāca ucyate | tāmasaścāpi paiśāco dīpo yogyetaraḥ smṛtaḥ || 7/77 || haviṣyavidhisaṃsiddhanaivedyaṃ bahudhā smṛtam | homastadvidhisaṃsiddhadravyairbhūtabalistathā || 7/78 || nityotsavaṃ tathā nityavidhinā saṃprakalpayet | tāṇḍavaṃ tāṇḍavādhyāye nṛttageyādilakṣaṇaiḥ || 7/79 || vakṣyāmi tatprabhedaṃ tu tadā tvevāvadhāryate | itthaṃbhūtārcanāṅgaiḥ śivayajanavidhiṃ dehabhṛdyaḥ karoti śraddhāyuktastrilokyāṃ suravaramahitaḥ svāmito dyotitāśaḥ | yāsyatyante yathāvacchivapuramakhilotpattisaṃsārahetu- jñānānandasvabhāvo dṛḍhataramalamāyādibandhairvimuktaḥ || 7/80 || || iti kāmikākhye mahātantre kriyāpāde arcanāṅgavidhiḥ pañcamaḥ paṭalaḥ || || naivedyavidhiḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi naivedyavidhimuttamam | bhaktyā vittānusāreṇa naivedyaṃ tu prakalpayet || 8/1 || patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyamannapānādyamauṣadham | anivedyaṃ na bhuñjīta bhagavantaṃ sadāśivam || 8/2 || apūpakādyaṃ yaddravyaṃ bhojyaṃ datvā śivasya tu | vardhate tasya taddhānyaṃ phalapuṣpādayastathā || 8/3 || adatvā tu harasyātha bhuktaṃ tatkṣīyate dhanam | alpe mahati vā tulyaṃ phalamāḍhyadaridrayoḥ || 8/4 || yathāśakti prakartavyaṃ bhaktirevātra kāraṇam | datvā śivasya naivedyaṃ kalyāṇaṃ kārayedbudhaḥ || 8/5 || adatvā tu kṛtaṃ yattu kalyāṇamaśubhāya vai | kalyāṇaṃ devakalyāṇe kṛtaṃ cāpi vinaśyati || 8/6 || tasmānmahotsave sūtrāropaṇe sthāpanādike | kalyāṇaṃ varjayeddhīmān cūḍodvāhādikaṃ svakam || 8/7 || śālīnāṃ taṇḍulaṃ śreṣṭhaṃ yavaveṇvādimadhyamam | brīhiṇāmavaśiṣṭānāṃ taṇḍulantvadhamaṃ bhavet || 8/8 || sitataṇḍulakā ye ca te sarve śālayaḥ smṛtāḥ | itare brīhayaḥ proktāḥ phalaṃ teṣāṃ pṛthak pṛthak || 8/9 || hemaśālī mahāśālī ratnaśālī tathaiva ca | sitaśālyatiraktā ca saugandhiścottamā matā || 8/10 || (pṛ0 49) vaiṇavaśca tathā śeṣaśālayaścaiva mādhurī | kustumbaraśca nīvāro madhyamāśceti kīrtitāḥ || 8/11 || biḍālavrīhi sāmānyaṃ īṣatkṛṣṇakaṣāṣṭayaḥ | tathā vai sūkarīvrīhirhrasvavaktrī ca kanyasā || 8/12 || eteṣāṃ taṇḍulā śreṣṭhā naivedyāya prabhormatāḥ | yāvantastaṇḍulāstatra naivedyaparikalpane || 8/13 || tāvadvarṣasahasrāṇi śivaloke mahīyate | viśopya sūryakiraṇairvrīhyādīṃśchuddhabhūtale || 8/14 || saṃprokṣyolūkhale vrīhīnnikṣipedastramantrataḥ | musalaṃ hṛdayenaiva hanyātsaṃgṛhya sādhakaḥ || 8/15 || tridhā ca kuṭṭanaṃ kuryātpañcadhā navadhā'thavā | cāturvarṇodbhavastrībhiḥ puruṣairvā'tha ghātayet || 8/16 || śūrpādikaraṇaisteṣāṃ tuṣakambvādi varjayet | dviśataiḥ pañcaviṃśatyā vrīhibhiḥ pūritaṃ tu yat || 8/17 || śuktimātramiti jñeyaṃ mānaṃ tenaiva kalpayet | śuktistalaṃ prakūrcañca prasṛtiḥ kuḍupaṃ tathā || 8/18 || tathā syādañjaliḥ prasthaḥ pātraṃ cāḍhakaśaivakau | droṇaṃ khārī kramātproktaṃ mānamevaṃ prakīrtitam || 8/19 || dviguñjaṃ māṣakaṃ vidyāddharaṇaṃ māṣaviṃśatiḥ | dharaṇāṣṭau palañcaiva palaṃ muṣṭirihocyate || 8/20 || taccaturguṇitaṃ prasthaṃ bhavetpātrādi pūrvavat | bhāraṃ khāritrayaṃ proktaṃ mānamevaṃ prakīrtitam || 8/21 || nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ naivedyaṃ trividhaṃ bhavet | aṣṭāṅgeṣu caturvahnikarendudroṇanirmitam || 8/22 || śivāḍhakapramāṇaṃ tu nitye tu navadhā haviḥ | taṇḍulairāḍhakāddhīnairnaivedyaṃ na prakalpayet || 8/23 || caruḥ prasthadvayaṃ proktaṃ havirāḍhakamucyate | prasthaṃ kuḍupasayuktaṃ paiśācāśanamucyate || 8/24 || sakalānāṃ tu naivedyaṃ bhavetprasthadvayādhikam | āḍhakadvayamārabhya tadvṛddhyā navasaṃkhyayā || 8/25 || naimittikaṃ havirmānaṃ liṅgeṣu trividheṣu ca | yāvat prārthitamānaṃ tu tāvatkāmyahavirbhavet || 8/26 || sthālī pratidinaṃ śuddhā pakṣamāsāvasānikā | śreṣṭhamadhyādhamāstadvadvidhinā'dya vidhīyate || 8/27 || suvarṇatāratāmrādi pātraṃ śuddhalayānvikam | navamṛdbhāṇḍakaṃ vā'pi pratisandhyaṃ prakalpayet || 8/28 || prāguktavidhinā pūrvaṃ snātvā'tha paricārakāḥ | śuklavastradharāścaiva śuklayajñopavītinaḥ || 8/29 || pavitrapāṇayaḥ kuryuścarupākaṃ yathā tathā | vastrapūtaiśca toyaiśca jaladroṇīṃ prapūrayet || 8/30 || pātraśuddhiṃ tataḥ kṛtvā kṣālayettaṇḍulān hṛdā | jalenaiva tu ṣaṭkṛtvaḥ niṣpīḍya ca muhurmu?huḥ || 8/31 || ṣaḍaṅgaiḥ kṣālanaṃ kṛtvā sadyena prakṣipejjale | jñātvā tu yuktitaḥ samyak adhyardhaṃ jalameva vā || 8/32 || sthālīṃ madhyamayīṃ dhyātvā darbhān kaṇṭhe tu bandhayet | palipte gomayādyaistu prokṣite'tra mahānase || 8/33 || dharmādharmabhujāṃ cullīṃ taṇḍulenārcayeddhṛdā | uddhṛtya vāmadevena ropayeddhṛdayena tu || 8/34 || vinyasyāgnimaghoreṇa astreṇāgniṃ pradīpayet | pipīlikādisañjuṣṭaḥ koṭarakrimisaṃ?yutaiḥ || 8/35 || visphuliṅgayutaiścāpi kāṣṭhairagniṃ na dīpayet | dhūmagandhamatiklinnamatipakvañca śītalam || 8/36 || keśakīṭāpa baddhaṃ ca tyajet paryuṣitaṃ tathā | evamuktaṃ tu śuddhānnaṃ pāyasaṃ tvadhunocyate || 8/37 || taṇḍulāddviguṇaṃ kṣīraṃ mudgaṃ syāttaṇḍulārdhakam | alāme'rdhaṃ tadardhaṃ vā śeṣaṃ toyaiḥ prapūrayet || 8/38 || (pṛ0 50) pācitaṃ pāyasaṃ proktaṃ gulānnamadhunocyate | pāyasaṃ pūrvavat kṛtvā caturbhāgaṃ gulaṃ kṣipet || 8/39 || gulārdhaṃ prakṣipedājyaṃ tasyārdhaṃ vā tadardhakam | kadalīphalasaṃyuktaṃ gulānnamiti kīrtitam || 8/40 || taṇḍulārdhaṃ tilaṃ jñeyaṃ kṛsarānnaṃ praśasyate | alābhe'rdhaṃ tadardhaṃ vā mudgānnamadhunocyate || 8/41 || taṇḍulārdhaṃ tadardhaṃ vā mudgaṃ mudgānnamucyate | eteṣāmapi sarveṣāṃ yathālābhamathāpi vā || 8/42 || marīcaṃ rajanīyuktaṃ jīrakaṃ sarṣapaṃ tathā | āloḍya pācitaṃ hyetat haridrānnaṃ prakīrtitam || 8/43 || haviṣāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ pravakṣyāmyupadaṃśakān | mudgamāṣakulutthāṃśca śimbā niṣpāvameva ca || 8/44 || rājamāṣāḍhakīṃ caiva vituṣaṃ satuṣaṃ tathā | kuśmāṇḍaṃ panasālābu kāliṅgaṃ bṛhatīdvayam || 8/45 || trapuṣaṃ karkarīṃ caiva satuṣaṃ vituṣaṃ tathā | kadalī kāravī vyāghrī āmramurvārukaṃ tathā || 8/46 || vallīmūlaṃ tathā kandaṃ mūlamanyatra saṃyutam | ekaikamupadaṃśānāṃ prasthasyaikapalaṃ bhavet || 8/47 || pratyagrāṇi pavitrāṇi sarvadoṣojjhitāni hi | ghṛṣṭaṃ ghṛtena saṃyuktaṃ nālikeraphalādibhiḥ || 8/48 || marīcajīrakādyaistu saṃskṛtaṃ tatpraśasyate | lavaṇājyayutāni syurupadaṃśāni tāni hi || 8/49 || āmlasaṃskārayuktāni marīcādiyutāni ca | viṃśatpalaṃ syāllavaṇaṃ prasthaṃ prasthaṃ samīritam || 8/50 || tricaturthāṃśamānena marīcaḥ parikīrtitaḥ | sarpiṣo dviguṇaṃ mānaṃ marīcāttu praśasyate || 8/51 || kalāṃśo mudgabhinnastu tadardhaṃ vā tu taṇḍulān | mudgabhinnaṃ samaṃ proktamadhikaṃ guṇameva vā || 8/52 || kalkasaṃskārayuktāni marīcādiyutāni ca | siddhārthakalkayuktāni rasavanti ca pācayet || 8/53 || tānyevāpūpakhaṇḍaiśca saṃskṛtāni ca kānicit | kulutthadhānyacūrṇaṃ ca marīcaṃ peṣitaṃ kramāt || 8/54 || nikṣipya mathite ślakṣṇaṃ pācayenmṛduvahninā | gulena saha saṃyojya rasavanti phalāni ca || 8/55 || evaṃ tu pācayet sūpamanyadevaṃvidhaṃ tu yat | vividhāni ca pūpāni yogyadravyaiḥ kṛtāni ca || 8/56 || śaṅkhadhvanisamāyuktaṃ chatradīpādisaṃyutam | naivedyamupadaṃśādyaṃ susiddhamavatārayet || 8/57 || pralipte bhūtale śuddhe pañcacūrṇairalaṅkṛte | taptābhighāramājyena pavitraiḥ parikalpayet || 8/58 || śītābhidhāramaṅgaistu ghṛtenaivāhutitrayam | pātrāṇi śodhayettoyairstripuṇḍaṃ parikalpayet || 8/59 || tripādyupari vinyasya śuddhavastrāvṛtāni ca | śaṅkhadhvanisamāyuktaṃ chatradīpādisaṃyutam || 8/60 || niruddhāvṛtakakṣyāsthajane mārge'mbhasā kṣipet | pātraṇyuddhṛtya sarvāṇi vinyasenmukhamaṇḍape || 8/61 || pānīyamapyanenaiva sthānāt saṃgrāhayet kramāt | karaṇādhyāyasaṃsiddhalakṣaṇairlakṣiteṣu ca || 8/62 || sthalikādiṣu vā śuddhakadalīpatrakādiṣu | nyasteṣu śuddhavastrordhve darvyā lakṣaṇayuktayā || 8/63 || nyaset sampūrṇacandrābhamomiti tryakṣaraṃ japet | upadaṃśāni sarvāṇi naivedyopari vinyaset || 8/64 || pratyagragoghṛtaṃ khaṇḍaśarkarārasavatphalam | bālacūtaphalañcāpi dadhyādikamaninditam || 8/65 || śivāgre maṇḍape śuddhe śubhravastrādivistṛte | tripādyupari vinyasya sthalikādigataṃ haviḥ || 8/66 || saṃprokṣya hṛdayenaiva śodhayitvā tu hetinā | amṛtīkṛtya gostanyā naivedye kusumaṃ nyaset || 8/67 || nivedya dakṣiṇe haste dadyāt pānīyamuttamam | antarāvṛtisaṃsthānāṃ devānāṃ tu pṛthak pṛthak || 8/68 || kṛtvā haviścaturthāṃśamūrdhvāṃśaṃ tu śivāya ca | tadadhastvagnikāryārthamadhastādbalikarmaṇe || 8/69 || yadaṃśaṃ pātrasaṃśliṣṭaṃ pūjakāya pradāpayet | agnikāryāvaśiṣṭaṃ ca baliśiṣṭaṃ ca yaddhaviḥ || 8/70 || tatsarvaṃ pūjakāyaiva proktamatra yathā'dhunā | naivedyaṃ tu pradātavyaṃ manasā tadasambhave || 8/71 || bāhyāvaraṇadevānāṃ naivedyaṃ syāt pṛthak pṛthak | abhāve validānaṃ syāddvārādhyakṣapuraḥ saram || 8/72 || tadbāhye bhūtapīṭheṣu digvidiksthāpiteṣu ca | rudrebhyaḥ pūrvato dadyānmātṛbhyo dakṣiṇe tathā || 8/73 || gaṇebhyaḥ paścime bhāge yakṣebhyaścottare balim | grahebhyaśca tathaiśānyāmasurebhyo'gnigocare || 8/74 || pālāśyāṃ palabhakṣebhyo nāgebhyo vāyugocare | nakṣatrarāśivargebhyastathā viśvagaṇāya ca || 8/75 || aiśānyāṃ balidānaṃ syāt tatraiva kṣetrapāline | vāyuvāruṇadigbhāge kṣetrapālabaliṃ kṣipet || 8/76 || eteṣvaṣṭasu pīṭheṣu dikpālānāṃ baliṃ tu vā | prathamaṃ dvārapālānāṃ bhūtānāṃ syād dvitīyakam || 8/77 || vṛṣādibalipīṭhāntaṃ dadyādāvaraṇakramāt | aṣṭa dviṣaṭ dviraṣṭau hi dvātriṃśatparicārakāḥ || 8/78 || antarhārādiśālasthā dadyāt teṣāṃ pṛthak pṛthak | gaṇeśaṃ tatra saṃpūjya sopacāraṃ viśeṣataḥ || 8/79 || sambhave sati sarveṣāṃ upacārārcanaṃ bhavet | tataḥ pūrvasthite pīṭhe baliṃ dadyādviśeṣataḥ || 8/80 || yakṣarākṣasapaiśācabhūtagandharvakinnarāḥ | pitṛdānavanāgāśca brahmādyaiśānamantakam || 8/81 || praṇavādicaturthyantaṃ svanāmapadamadhyagam | svāhāntaṃ balinirdeśaṃ sarvebhya iti yojayet || 8/82 || balidānasamāyuktaṃ dadyādbhūtabaliṃ tataḥ | sarvadigdvārasampanne tridvyekāśāvakāśake || 8/83 || indrādīśānaparyantaṃ baliṃ dadyāt svakarmasu | tato garbhagṛhaṃ gatvā dadyādācamanīyakam || 8/84 || nirmālyaṃ tu samānīya caṇḍeśāya nivedayet | yena nirmalatāṃ yāti nirmālyamiti kīrtyate || 8/85 || caṇḍasyācamanaṃ dadyānnirmālyaṃ tu visarjayet | agādhe'mbhasi vā'gnau vā gavāṃ vā'pi nivedayet || 8/86 || kāyasya malabandhatvānnirmālyaṃ tu na bhojayet | agnikāryaṃ tataḥ kuryātkuṇḍasaṃskārapūrvakam || 8/87 || || iti kāmikākhye mahātantre naivedyavidhiḥ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || || kuṇḍalakṣaṇavidhiḥ || (pṛ0 52) athāgnikāryasiddhyarthaṃ kuḍalakṣaṇamucyate | kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vā'pi vahnerāyatanaṃ dvidhā || 9/1 || sūtraṃ pūrvāparaṃ pūrvaṃ nyaseddiksādhanakramāt | tenaiva sādhayet sūtraṃ dakṣiṇottaragaṃ kramāt || 9/2 || tataḥ kṣetrārdhamānānāṃ diksūtrādvidiśāṃ grahaḥ | caturaśraṃ bhavet kuṇḍaṃ vṛttaṃ vā hastanirmitam || 9/3 || nityanaimittike caiva kāmye kalpapracoditam | iṣṭakābhiḥ supakvābhirapakvābhirasambhave || 9/4 || kuryāt kuṇḍaṃ tu śāstroktaṃ mantrahomānurūpataḥ | mantrāṇāṃ vāruṇānāṃ ca kumbhākāraṃ vidhīyate || 9/5 || vāyavyānāṃ patākeva māhendraṇāṃ tu vajrakam | saptajihvākṛti proktamāgneyānāṃ gurūttamaiḥ || 9/6 || madhyamottamavīryāṇāṃ caturaśraṃ phalapradam | trikoṇamalpavīryāṇāṃ strīrūpāṇāṃ bhagākṛtiḥ || 9/7 || ardhacandraṃ tu raudrāṇāṃ saumyānāṃ vṛttameva hi | pañcakoṇaṃ tu mūrtīnāṃ kinnarāṇāṃ tathaiva ca || 9/8 || vidyāvidyeśvarāṇāṃ tu padmākāramihocyate | aindryāṃ stambhe catuṣkoṇamagnau tāpe bhagākṛtiḥ || 9/9 || candrārdhaṃ māraṇe yamye nirṛtau dvyaṣṭakoṇakam | vāruṇyāṃ śāntike vṛttaṃ ṣaḍaśroccāṭane'nale || 9/10 || udīcyāṃ pauṣṭike padmaṃ raudryāmaṣṭāśramuktidam | śatārdhaśatahāme tu vistāraṃ dviguṇaṃ kramāt || 9/11 || sahasrāyutahome tu hastaṃ hastadvayaṃ kramāt | bhavellakṣayute home caturhastaṃ ca ṣaṭkaram || 9/12 || koṭihome'ṣṭahastaṃ syāt tasmādūrdhvamadho na hi | hastamātraṃ bhavetkuṇḍaṃ liṅge kanyasake nyaset || 9/13 || dvyaṅgulārdhaṃ tayorvṛddhiḥ prānte dvitryaṃśataḥ kramāt | pañcamāṃśaṃ puro nyastvā koṇavedāṃśamānataḥ || 9/14 || bhramādaśvatthapatrābhaṃ kuṇḍamāgneyamucyate | caturaśre gṛhe bhakteṃ tyaktvā'dyante tadaṃśake || 9/15 || madhyasaptāṃśamānena kuṇḍaṃ khaṇḍenduvadbhramāt | iṣṭadikṣu nyasetpaścāduttare sūtrapātanam || 9/16 || tribhāgavṛddhito matsyaistribhirnaiśācaraṃ bhavet | kaṇṭhārdhāṣṭāṃśasantyāgāt vṛttakuṇḍamihoditam || 9/17 || ṣaḍbhāgavṛddhitomatsyaiścaturbhiḥ syāt ṣaḍaśrakam | caturaśre'ṣṭabhāge tu karṇikā syāddvibhāgataḥ || 9/18 || tadbahistvekabhāgena kesarāṇi prakalpayet | tṛtīye dalamadhyāni turīye dalakoṭayaḥ || 9/19 || bhramaṇātpadmakuṇḍaṃ syāddalāgraṃ darśayedbahiḥ | vṛttakuṇḍasamaṃ cānyadathavānyaprakārataḥ || 9/20 || vṛttakuṇḍaṃ purā kṛtvā caturdhā mekhalāṃ bhajet | utsedhaṃ ca tathā kṛtvā karṇikā sārdhato bhavet || 9/21 || avaśiṣṭaṃ dalaṃ vedadalamaṣṭadalaṃ tu vā | kṣetrārdhadaśamaṃ bhāgaṃ catudikṣu taduttare || 9/22 || vinyasettatpramāṇena turyāśramaparaṃ nayet | tasya karṇapramāṇena tadbhujāṃścāpi lāñchayet || 9/23 || tatrāṣṭasūtrasaṃyogādaṣṭāśraṃ kuṇḍamucyate | vistārasadṛśaḥ khāto mekhalāśeṣa eva vā || 9/24 || (pṛ0 53) kaṇṭho'ṅguṣṭhamito hasto yavavṛddhyā dvihastataḥ | kaṇṭhamānamidaṃ proktaṃ mekhalāṃ śṛṇuta dvijāḥ || 9/25 || muṣṭimātrasya kuṇḍasya mekhalā hyaṅguladvayā | mekhalādvitayaṃ kāryamaṅgulārdhāṅgulakramāt || 9/26 || ratnimātrasya kuṇḍasya nemiḥ syādaṅgulaistribhiḥ | anyanemidvayaṃ tasya tṛtīyārdhāṅgulā matā || 9/27 || hastamātrasya kuṇḍasya nemiḥ syāccaturaṅgulā | kartavyā mekhalā cānyā tridvyaṅgulakramāttathā || 9/28 || kuṇḍasya dvikarasya syātpūrvanemiḥ ṣaḍaṅgulā | anyāṅgulacatuṣkā syāttṛtīyā tvaṅgulaistribhiḥ || 9/29 || caturhastasya kuṇḍasya nemiḥ pūrvāṅgulāṣṭakā | ṣaḍbhiranyāṅgulaiḥ kāryā caturbhiraparāṅgulaiḥ || 9/30 || kartavyā mekhalā pūrvā ṣaḍḍhastasya daśāṅgulaiḥ | aṅgulairaṣṭabhiścānyā tṛtīyā ṣaḍbhiraṅgulaiḥ || 9/31 || aṣṭahastasya yā pūrvā mekhalā dvādaśāṅgulā | daśāṅgulā dvitīyā tu tṛtīyāṣṭāṅgulā matā || 9/32 || kuṇḍasya yādṛśaṃ rūpaṃ mekhalānāṃ tu tādṛśam | athavānyaprakāreṇa mekhalāmānamucyate || 9/33 || caturviṃśatibhāgaṃ tu vibhajetkuṇḍamānakam | tadekabhāgamātraṃ syāttena dvitricaturguṇaiḥ || 9/34 || vistārotsedhamānābhyāṃ bhavantīha ca mekhalāḥ | ṣaḍaṅgulaviśāloccā mekhalaikā bhavedyadi || 9/35 || kuṇḍabimbārdhamānena nābhistryaṃśena vā matā | mekhalāmadhyagā yonirdvyaṅgulocchrāyasaṃyutā || 9/36 || muṣṭiratnyekahasteṣu yonimānamudīritam | dvihastādiṣu kuṇḍeṣu vistāre dvyaṅgulādhikā || 9/37 || agnyaṅgulādhikā dairghyādutsedhaḥ svabhujāttataḥ | sā yoniḥ sarvakuṇḍānāṃ svārdhamānena nirmitā || 9/38 || aśvatthapatravadvātha gajoṣṭhasadṛśā'thavā | praṇālena samāyuktā kuṇḍamānayutena tu || 9/39 || yonerārabhya nābhyantaṃ gonandena suśobhinā | nābhiḥ syātkuṇḍamadhye tu svārdhamānena nirmitā || 9/40 || taccaturthāṃśakottuṅgapadmākārā yathā bhavet | ekāśītipadā vedī maṇḍapena bahirbhavet || 9/41 || tadbāhye triṣu bhāgeṣu madhye kuṇḍāni kalpayet | caturdhā vedikāṃ kṛtvā vedikā kuṇḍamadhyame || 9/42 || yathaikāṃśaṃ bhavetkuṇḍajālaṃ vā parikalpayet | pradhānavāyusomeśakuṇḍeṣu prāṅmukho yathā || 9/43 || pūrvamuttaravaktraṃ syācchevaṃ prāguttarāmukham | || iti kāmikākhye mahātantre kuṇḍalakṣaṇavidhiḥ saptamaḥ paṭalaḥ || || agnikāryavidhiḥ || (pṛ0 54) ataḥ paraṃ pravakṣyāmi vahnikāryavidhikramam | vaidikaṃ miśrakaṃ śaivamagnikāryaṃ tridhā smṛtam || 10/1 || kevalairvaidikairmantrairvihito vaidiko bhavet | mantraiśca vaidikaiḥ śaivairvihito miśra ucyate || 10/2 || kevalaiḥ śivamantraistu vihitaḥ śaiva ucyate | utpādane kramastvevaṃ vihitaḥ śivaśāsane || 10/3 || tribhiḥ paridhibhiścordhvasamidbhyāṃ saṃyutastu yaḥ | vaidikāgniḥ samuddiṣṭo miśrāgnistūbhayātmakaḥ || 10/4 || catuṣparidhibhiḥ śaivaḥ śāstre'smin saṃprakīrtitaḥ | praṇītā brahmakūrcena saṃyukto vaidikaḥ smṛtaḥ || 10/5 || tathaiva miśravahnistu śaivāgnistadyuto hi vā | miśravaidikayoragnyoḥ svarūpaṃ śṛṇuta dvijāḥ || 10/6 || ekavigrahasaṃyukto dvivaktraśca dvināsikaḥ | ṣaḍakṣo mekhalāyuktaḥ pādatrayasamānvitaḥ || 10/7 || catuḥ śṛṅgasamāyukto dviśirā jaṭilo mataḥ | upavītī ca mauñjīvān saptahastasamāyutaḥ || 10/8 || saptajihvāsamāyukto vṛṣavāhanasaṃyutaḥ | hiraṇyā kanakā raktā kṛṣṇā jihvā ca dakṣiṇe || 10/9 || suprabhā cātiraktā ca bahurūpā ca vāmake | evaṃ jihvāḥ samuddiṣṭā miśrāgnauvaidikānale || 10/10 || hiraṇyā vāruṇī jihvā kanakā madhyame sthitā | raktā cottarajihvā syāt kṛṣṇā yāmyāṃ diśi sthitā || 10/11 || suprabhā pūrvajihvāsyādatiriktāgnidiksthitā | bahurūpaiśajihvā syājjihvāsthānaṃ prakīrtitam || 10/12 || śaivāgniḥ kathyate viprāḥ śṛṇutātha samāhitāḥ | pañcavaktrayutaṃ rakaṃ saptajihvāvirājitam || 10/13 || daśahastaṃ triṇetraṃ ca sarvābharaṇabhūṣitam | raktavastraparīdhānaṃ paṅkajopari saṃsthitam || 10/14 || baddhapadmāsanāsīnaṃ daśāyudhasamanvitam | kanakā bahurūpā cāpyatiraktā tataḥ param || 10/15 || suprabhā caiva kṛṣṇā ca raktā cānyā hiraṇmayī | ūrdhvavaktre sthitāstisraḥ śeṣāḥ prāgāditaḥ sthitāḥ || 10/16 || śaivāgnidhyānamuddiṣṭaṃ trividho'gniḥ prakīrtitaḥ | vaidiko'pi tridhā gārhapatyaḥ syāddakṣiṇo'nalaḥ || 10/17 || tatastvāhavanīyastu teṣāmatra prayojanam | kārayeddeśiko dhīmān śaivamiśrānalodbhave || 10/18 || anukalpaṃ samānīya śaivaṃ sampādayed guruḥ | miśraṃ vā sādhayettatra niyamo'pi vidhīyate || 10/19 || gārhapatyo gṛhasthānāṃ pitṝṇāṃ dakṣiṇānalaḥ | daivastvāhavanīyastu cānyeṣāmapi śaṃsitaḥ || 10/20 || bālo yuvā ca vṛddhaśca krameṇa parikīrtitaḥ | pratiṣṭhārthaṃ śivāgnestu sampadarthaṃ samāharet || 10/21 || bālāgnimutsavārthaṃ tu yauvanaṃ parikalpayet | nityāgnau yojayed vṛddhamanyatrāpi ca yojayet || 10/22 || anukalpaśivāgnestu cotpādārthaṃ kramo mataḥ | śivāgnyutpādahomastu śreṣṭhaḥ saṃparikīrtitaḥ || 10/23 || miśrāgnyutpādahomastu madhyamaḥ parikīrtitaḥ | vaidike kevalāgnau vā śivamantrānna yojayet || 10/24 || (pṛ0 55) śivāgnau vaidikā mantrāścānye vā saṃprakīrtitāḥ | tathaiva miśravahnistu vaidikāgnistu kathyate || 10/25 || brahmā viṣṇuśca lokeśā devāścānye ca ye sthitāḥ | vyāso bodhāyanaścāpastambaścaivāśvalāyanaḥ || 10/26 || satyāṣāḍhaśca ye cānye matto vedāstu sārthakān | śāstrāṇyanyāni śrotāraḥ purāṇaṃ ca smṛti tathā || 10/27 || sūtraistu nimārthaṃ tu vyāsasaṃkṣepakāriṇaḥ | tanmata?na kṛto yo'gniḥ vaidikaḥ paripaṭhyate || 10/28 || adīkṣitāśca viprādyā vaidikāgnau tu kevalam | adhikāriṇa ityuktā dīkṣitāḥ sarvayogyakāḥ || 10/29 || ubhayāśrayi?ṇo ye tu kṛtvādau vaidikaṃ pṛthak | kuṇḍasaṃskārapūrvaṃ tu śaivāgniṃ sādhayettataḥ || 10/30 || miśrāgnirevamuddiṣṭaratūbhayāśramayogyakaḥ | athavā vaidike home virvṛtte tadanantaram || 10/31 || śaivoktakuṇḍasaṃskārān kṛtvā cāgniṃ ca tatpurā | nābhisthe'gnāvapānena viśrāmyodānavṛttinā || 10/32 || tardbajena kramāt sadyavāmāghoranareśvarān | nityāgni veśayed bhūyaḥ śivāgnimapi kuṇḍake || 10/33 || evaṃ miśraṃ tu sampādya juhuyātsarvamantrakaiḥ | vihite'ntyeṣṭikarmādau ubhayoḥ saṅkarārthakam || 10/34 || ādau vā kuṇḍasaṃskāraṃ kuryādvaidikaśaivakam | vaidikāgnyavasāne tu śaivaṃ sampādya vānalam || 10/35 || kṛtvā śivāgnimanyatra tena saṃyojanaṃ nayet | evamantyeṣṭikarmādau sāṅkaryaṃ sammataṃ tviha || 10/36 || atho'nyatra pṛthak kāryaḥ śraddhāvittānusārataḥ | śaivāgni saṃpravakṣyāmi kuṇḍalakṣaṇapūrvakam || 10/37 || tathā kuṇḍaṃ catuṣkoṇaṃ vṛttābhaṃ vātha vārijam | sarvakāmapradaṃ nitye hastamātravinirmitam || 10/38 || catustridvyaṅgulāstisro maikhalaikā ṣaḍaṅgulā | gajoṣṭhasadṛśā yonirmadhye syād dvādaśāṅgulā || 10/39 || kaṇṭhoṅguṣṭhapramāṇena garbhaśvabhropari sthitaḥ | sthapiḍale tadabhāve vā saṃskṛte'gni niveśayet || 10/40 || asaṃskṛte tu vai kuṇḍe śivāgnirnaiva siddhyati | aniṣ?panne śivāgnau tu hutaṃ bhavati niṣphalam || 10/41 || vīkṣaṇaṃ śivamantreṇa prokṣaṇaṃ cāstramantrataḥ | varmaṇābhyukṣaṇaṃ kāryaṃ tāḍanaṃ cāstramantrataḥ || 10/42 || ullekhanāvakiraṇapūraṇaṃ secanaṃ tathā | kuṭṭanaṃ ca tataḥ kuryātsammārjanamataḥ param || 10/43 || upalepaḥ kuṇḍakḷptiḥ kuṇḍasya paridhānakam | kuṇḍārcanaṃ ca paridhiviṣṭaranyāsa eva ca || 10/44 || rekhācatuṣṭayaṃ vajrakḷptiḥ śṛṅgāṭakalpanā | etatsarvaṃ tu matimān astramantreṇa kārayet || 10/45 || āsanaṃ tatra saṃkalpya devīṃ vāgīśvarīṃ nyaset | tadvadvāgīśvaraṃ cāpi yadvākāśatanuṃ śivam || 10/46 || dhyātvā riraṃsubhaisānyāṃ saṅgamayya yathāvidhi | kalpaṃ manthānusampātaṃ samidhaścaitayostataḥ || 10/47 || śuddhātmatatvavadvahnimaraṇerjanitaṃ kṣipet | sūryakāntāt dvijāvāsātprasūtamathavā'nalam || 10/48 || anukalpavidhānena mantrapūtaṃ niyojayet | ayaskāntādito'kalpamathavānīya kalpavit || 10/49 || tāmrapātre śarāve vā vīkṣaṇādyairviśodhayet | kravyādāṃśaṃ parityajya prokṣayedastravāriṇā || 10/50 || kavacenāvakuṇṭhyātha aimunāyeti vinyaset | vahnibījaṃ ṣaḍaṅgaiśca vahneḥ saṃyojanaṃ nayet || 10/51 || mūlena vauṣaḍantena dhenumudrāyutena ca | amṛtīkṛtya saṃpūjya kuṇḍasyaiva pradakṣiṇam || 10/52 || (pṛ0 56) tridhā kṛtvā'tha jānubhyāṃ vinyasedavanīṃ gataḥ | vāgīśīgarbhanāḍyāṃ tu svātmanaḥ sammukhaṃ yathā || 10/53 || mūlamantreṇa nikṣipya svātmānaṃ śivavatsmaret | toyabinduṃ tato datvā chādayettu sadindhanaiḥ || 10/54 || darbhakaṅkaṇamastreṇa japtaṃ garbhasya rakṣaṇe | devīhaste hṛdā badhvā garbhādhānanimittakam || 10/55 || sadyojātaṃ samāvāhya hṛdayenāhutitrayam | tilairdatvā puṃsavananimittaṃ vāmamarcayet || 10/56 || śirasaivāhutiṃ tadvatsīmantonnayane punaḥ | aghoreṇa samabhyarcya śikhayaivāhutitrayam || 10/57 || datvā darbheṇa śikhayā vaktrāṅgānāṃ ca kalpanam | niṣkṛtiṃ ca tadā kṛtvā jātakarma tato nayet || 10/58 || puruṣeṇārcanaṃ kṛtvā kavacenāhutitrayam | tilenaiva tadā kuryātsūtakasya nivṛttaye || 10/59 || kuṇḍamarghyāmbhasā prokṣya prāgagrānudagagrakān | darbhānāstīrya kuṇḍasya samantādastramantrataḥ || 10/60 || rakṣārthaṃ śivavahnestu vaktrāṇyudghāṭayettadā | āhutitritayenātha vaktrāṇāṃ puṣṭayepi vā || 10/61 || lālāpanodanārthaṃ ca sadidhmān pañca homayet | caturviṃśatisaṃkhyākān ṣoḍaśāṅguladairghyakān || 10/62 || īśānaṃ nāmakaraṇe tvāvāhyāstreṇa homayet | śivāgnistvamiti brūyāt mūlamantrapuraḥ saram || 10/63 || pitrorvisarjanaṃ kuryānmekhalāsu ca pūjayet | indrādīn lokapālāṃśca pūjayetparidhiṣvapi || 10/64 || viṣṭare ca krameṇaiva brahmāṇaṃ rudrameva ca | viṣṇumīśvaramabhyarcya prāgādicatasṛṣvapi || 10/65 || gṛhītvā sruksruvāstreṇa hyabhyukṣya kavacena tu | avakuṇṭhya pratāpyāgnau vā bhrāmya ca tadagrataḥ || 10/66 || darbhāgreṇaiva saṃspṛśya bhrāmya madhyaṃ tu madhyataḥ | punarābhrāmya mūlena mūlaṃ saṃspṛśya taddvayoḥ || 10/67 || tadvaktrapañcakaṃ nyasya sruci śaktiṃ ca vinyaset | sruve śambhuṃ samabhyarcya svātmano dakṣiṇe nyaset || 10/68 || darbhāṇāmupariṣṭāttu pūjayeddhṛdayena tu | ājyamastreṇa saṃprokṣya kavacenāvakuṇṭhya ca || 10/69 || pratāpyāgnau śivāstreṇodvāsya tatkavacena tu | kuṇḍasyaivopariṣṭāttu triḥ pradakṣiṇamānayet || 10/70 || yonyāṃ saṃsthāpya saṃgrāhya darbhāgradvayanirmitam | prādeśikapavitrañcāṅguṣṭhānāmikamadhyamam || 10/71 || trirājyotplavanaṃ kṛtvā kavacenāgnisammukham | tadvatsaṃplavanaṃ kṛtvā hṛdayenātmasammukham || 10/72 || vahnau pavitraṃ nikṣipya astreṇodyotya tadghṛtam | nirīkṣyājyaṃ tato dhīmānnīrājanamathācaret || 10/73 || ulkāmagnau vinikṣipya prokṣyāṅgairabhimantrayet | amṛtīkṛtya mūlena dhenumudrāyutena ca || 10/74 || saṃpūjya mūlamantreṇa darbhaṃ prādeśanirmitam | oṃkāreṇātra vinyasya nāḍīnāṃ kalpayettrayam || 10/75 || madhyādājyaṃ samānīya svāhāpraṇavasaṃyutam | agnaye vāmataḥ somāyeti mantreṇa homayet || 10/76 || agnīṣomasamāyuktaṃ madhye homaṃ samācaret | caturthīmagnaye sviṣṭakṛte svāhā'hutiñcaret || 10/77 || tatsarpiṣo lavakṣepātsarpiṣo'nyāni śodhayet | ayaṃ vibhāgaḥ śukle syātkṛṣṇe sūryāhutiṃ caret || 10/78 || ājyāhutitrayeṇāgneḥ kuryādvaktrābhidhāraṇam | svaiḥ svairmantraiḥ samopetaṃ sadyaṃ vāmena yojayet || 10/79 || vāmaṃ ghoreṇa saṃyojyaṃ taṃ ca tatpuruṣeṇa tu | taṃ ceśāne tu saṃyojyaṃ taṃ śivenaiva yojayet || 10/80 || (pṛ0 57) kṛtvaivaṃ vaktrasandhānamekīkaraṇameva ca | svasvamantrasamopetaṃ sadyojātādito nayet || 10/81 || yathābhilaṣitaṃ vaktra kuṇḍamānaṃ prakalpayet | annaprāśanacūḍādisaṃskārāṇāṃ prasiddhaye || 10/82 || jihvāyāṃ madhyamasthāyāṃ pūrṇāhutimathācaret | vauṣaḍantena mūlena sruksruvābhyāṃ viśeṣataḥ || 10/83 || carvarthaṃ dhūpadīpārthamodanārthaṃ ca kuṇḍataḥ | grāhayettu pṛthagbhāgaṃ vahnimuddhṛtya yatnataḥ || 10/84 || prācyāṃ carupuroḍaśāḥ pañcasaṃskārasaṃskṛte | anāhute śive vahnau homastvāvāhite śive || 10/85 || agne tvamaiśvaraṃ tejaḥ pāvanaṃ paramaṃ yataḥ | tasmāt tvadīyahṛtpadme sthāpya santarpayāmyaham || 10/86 || prārthayitvetyatastasya yogapīṭhaṃ hṛdambuje | vinyasya kalpayenmūrtiṃ bhāsvarāṃ suvarāṃ parām || 10/87 || āvāhanādibhistasyāṃ sannidhīkṛtya kāraṇam | pūjayitvā bahistasyā bhogāṅgāni prakalpayet || 10/88 || āśrayopāyato dhyātvā bhāsvarāṇi pṛthak pṛthak | prarocya paramīkṛtya śivavaktrāgnivaktrayoḥ || 10/89 || kṛtvā sandhānamagnestu jyotirnāsāvinirgatam | yāgasthāne śivenaikībhūtaṃ samyagvicintayet || 10/90 || nāḍīsandhānakaṃ kṛtvā prārthyājñāṃ tarpayecchivam | śivāddaśāṃśato'ṅgāni tarpayettu dvijottamāḥ || 10/91 || śatamardhaṃ tadardhaṃ vā viṃśatirvā daśāthavā | ātmārthe vā parārthe vā pratyahaṃ homamācaret || 10/92 || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ homamācaret | ājyābhāvāttilairhomaḥ kartavyaḥ kṛṣṇavarcasaiḥ || 10/93 || vrīhibhirvā samidbhirvā dadhnā vāpi yavaistathā | triphalairbilvapatrairvā puṣpairvā yājñikaiḥ śubhaiḥ || 10/94 || anyairhomo vidhātavyaḥ śraddhāvittānusārataḥ | mṛgīṃ vārāhamudrāṃ vā śaṅkhinīṃ vā vidhāya ca || 10/95 || juhuyādvā pṛthagdravyaṃ mātrākhyābhiryathā tathā | susnehamadhudugdhānāmāhutiḥ syātsravātmikā || 10/96 || nikuñjenāhutirdadhnā bhakṣyapāyasayoḥ palāt | paryāyātsarvabhakṣyāṇi pañcāgrāṅgulibhistilān || 10/97 || muṣṭibhirhomayellājān svarūpeṇa phalāni tu | hastapiṇḍamitaṃ śākaṃ svāṣṭāṃśaṃ kandajātayaḥ || 10/98 || tiktapiṇyākajātīnāmabhicāravidhiṃ vinā | trikhaṇḍāni tu mūlāni dvyaṅgulā vallijātayaḥ || 10/99 || lājāvamiśritaṃ dhānyaṃ sarvānnaṃ grāsasammitam | haviṣyānnaṃ tataścānte tāmbūlaṃ vinivedayet || 10/100 || pradakṣiṇaṃ namaskṛtvā stutvā vā bhaktitastataḥ | pūjayitvārpayitvā ca prarocya ca visarjayet || 10/101 || śivaṃ vyāhṛtibhiḥ paścātsantarpya śivapāvakam | rodhayitvā tu tatraiva rakṣayetprativāsaram || 10/102 || kuṇḍe tu bhāvayedagniṃ trividhaṃ vidhinā tridhā | saṃpūjya tatra deveśamavisṛjyāṅgamālabhet || 10/103 || caṇḍabhasma bhavetpaścādyadā devo visarjitaḥ | yadvā visarjayetkuṇḍe vahnimanyatra rakṣayet || 10/104 || rakṣite'gnau tu nirvāṇe japedghoramupoṣitaḥ | japedvā juhuyādvātha bahurūpaṃ praśāntaye || 10/105 || tatraivāntarbaliṃ dadyātkṛtvā maṇḍalakaṃ bhuvi | saṃskṛte phalake vātha gandhapuṣpādisaṃskṛte || 10/106 || rudrebhyaḥ pūrvato dadyānmātṛbhyo dakṣiṇe tathā | gaṇebhyaḥ paścime bhāge yakṣebhyaścottare balim || 10/107 || grahebhyaśca tathaiśānyāmasurebhyo'gnigocare | pālāśyāṃ palabhakṣebhyo nāgebhyo vāyugocare || 10/108 || (pṛ0 58) nakṣatrarāśivargebhyastathā viśvagaṇāya ca | maṇḍalābhyantare deyā balistebhyaḥ prakāmataḥ || 10/109 || vāyuvāruṇadigbhāge kṣetrapālabaliṃ kṣipet | ātmārthe'pyevamādiṣṭaṃ gṛhādau devasadmani || 10/110 || nandyādiparivārāṇāṃ baliṃ dadyātpṛthak pṛthak | agnikāryabaliñcānte evameva samācaret || 10/111 || samācamya śucirbhūto sakalī kṛtavigrahaḥ | tato liṅgāntikaṃ gatvā pratarpyānantarakriyām || 10/112 || gītādyairupacāraiśca bhūyaḥ santoṣayecchivam | nityotsavaṃ tataḥ kuryācchuddhākhyaṃ nṛttamantime || 10/113 || kārayeddeśiko dhīmān parārthe devasadmani | utsavaṃ śuddhanṛttaṃ ca gṛhāgre na samācaret || 10/114 || gānaṃ ca kārayedante yathā tuṣṭo maheśvaraḥ | gandhaiḥ puṣpaiśca saṃpūjya datvārghyaṃ ca parāṅmukham || 10/115 || darśayitvā parāṃ mudrāmutthāpyāṅgāni hetinā | saṃhāriṇaṃ śivaṃ dhyātvā mūrtau mūrtyā niyojayet || 10/116 || arcayitvā śivaṃ bhūya uccārya hṛdayānugam | prāsādaṃ kāraṇatyāgādyāvanniṣkalatāṃ gatam || 10/117 || paratatvāvibhāgena bhāvayedathavātmanā | hṛtsaroje sthitenaikyaṃ kalpayenmudrayā tayā || 10/118 || evaṃ visarjayeddevaṃ sāpekṣanirapekṣakam | bindvādyaṃ nādaparyantamante caṇḍeśvaraṃ yajet || 10/119 || bāṇe lohe cale siddhe na caṇḍeśaḥ svayaṃbhuvi | pratimānāṃ ca sarvāsāmante ca sthaṇḍile nahi || 10/120 || prāsādabāhyataścaṇḍamaiśānyāṃ diśi mandire | devāya dattaṃ yaddravyaṃ caṇḍeśāyeti kalpitam || 10/121 || caṇḍabhojyaṃ durādharṣaṃ nātmabhogāya kalpayet | nirmālyalaṅghanaṃ dānaṃ bhakṣaṇaṃ ca vivarjayet || 10/122 || gurupustakanāgānāṃ vahneryogigaṇasya ca | pārvatīyakṣamātṝṇāṃ na nirmālyaṃ śive yathā || 10/123 || ratnahemādiliṅgeṣu cale liṅge pratikṣaṇe | guruṣvapi na nirmālyaṃ vyākhyāsu pratimāsu ca || 10/124 || sveṣṭaliṅge ca yaddattaṃ caruvattanna saṃśayaḥ | naivedyaṃ bhrātṛputrāṇāṃ bhaginīnāṃ ca dāpayet || 10/125 || snānapānīyadugdhādyairyadi sikto bhavettadā | snāyātprakṣālayedvātha nābherūrdhvamadhastathā || 10/126 || ācamya prayato bhūtvā devadevaṃ praṇamya ca | cyutaskhalitaśudvyarthamabhyasenmantrasaṃhitām || 10/127 || nirgacchedālayādvāmapādenāspṛṣṭadehalīṃ || || iti kāmākākhye mahātantre agnikāryavidhiḥ aṣṭamaḥ paṭalaḥ || || kālavidhiḥ || (pṛ0 59) atha kālaṃ pravakṣyāmi sarveṣāṃ tu sukhāvaham | māghamāsaṃ vinā śastaṃ bhānorayanamuttaram || 11/1 || dakṣiṇe tvarite māsau kārtikāśvayujāvapi | śrāvaṇaśca vidhīyante tadanye ninditā matāḥ || 11/2 || śuklapakṣaḥ śubho'nyaśca saptamyanto'sito mataḥ | śukle vādyatṛtīyāṃśaṃ kṛṣṇe cāntyaṃ tu vā tyajet || 11/3 || madhyamau madhyagau bhāgau śreṣṭhāvanyau prakīrtitau | navamīṃ pañcadaśyau ca hitvā yugmetaraṃ tithim || 11/4 || ādyāmapi ca yugmāsu dvitīyāṃ daśamīṃ tathā | kṛṣṇe ṣaṣṭiṃ ca yāḥ śiṣṭāstāḥ sarvāninditāstviha || 11/5 || rohiṇī cottarāstisro hastaṃ svātī pūnarvasū | anūrādhāśvayuk saumyaṃ vaiṣṇavaṃ vāruṇaṃ maghā || 11/6 || citrāśraviṣṭhāpauṣṇāśca manujeṣu praśaṃśitāḥ | pūjyāḥ śatabhiṣak caiva viśākhā pūrvajaiḥ saha || 11/7 || deveṣu kathitaṃ raudraṃ sarvametacchive matam | mānuṣe pauṣyapauṣṇāśca tadanye ninditāstviha || 11/8 || vārau kujārkau hitvā ca devavāraḥ praśaṃsitaḥ | manuṣyairapi vāraṃ ca varjayettu sitāparam || 11/9 || jhaṣalakṣagate bhānau veśmārambhaṃ vivarjayet | śubhakarma na kartavyaṃ jīve cāstaṃ gate budhaiḥ || 11/10 || śukrasyāstamaye vā'pi pratiṣṭhādyaṃ na kārayet | divā garbhapratiṣṭhā ca śarvaryāṃ vāstukarma ca || 11/11 || sarvadoṣakaraṃ proktaṃ rātrāvāveśanaṃ bhavet | rātrau vāstubaliṃ grāme nāgnau kuryātkathañcana || 11/12 || uttamaḥ sthirarāśiḥ syānmadhyamastūbhayātmakaḥ | vivarjyaścararāśistu sajīvaścecchubhapradaḥ || 11/13 || gurubhārgavacāndrīṇāmudayaḥ saṃpraśasyate | gurūdayastu viprāṇāṃ bhūpatīnāṃ bhṛgūdayaḥ || 11/14 || viśāṃ budhodayaḥ śreṣṭhaḥ śūdre caivaṃ vidhīyate | triṣaḍekādaśasthāne pāpāstu niśi śobhanāḥ || 11/15 || vyayaṃ hitvā śubhāḥ sarve sarvatra śubhadā matāḥ | caturaśre śubhāḥ pāpā varjanīyā viśeṣataḥ || 11/16 || ubhayasthaṃ himāṃśu ca ṣaṭsaptamagataṃ śubham | varjayeddeśiko dhīmān pañcagocarasaṃsthitaḥ || 11/17 || kaṇṭakaṃ brahmadaṇḍaṃ ca sthūṇamuktaṃ graheṇa ca | yuktaṃ ca kāṅkṣitañcoḍuṃ santyajeddeśikottamaḥ || 11/18 || vedhitarkṣaṃ vyatīpātaṃ vajraṃ śūlaṃ tathaiva ca | viṣkambhaṃ parighaṃ caiva gaṇḍaṃ vaidhṛtiharṣaṇe || 11/19 || tathā'tigaṇḍamandarkṣaṃ ṣaḍaśītimukhaṃ tathā | māsaśūnyaṃ grahairbhinnaṃ dagdhavāraṃ tathaiva ca || 11/20 || grahadoṣasamāviṣṭajvālānakṣatrakādi yat | tithinakṣatramāsābdāyanāntaṃ ca varjayet || 11/21 || adhimāsaṃ tyajeddhīmān deśikastu viśeṣataḥ | yajamānānukūlarkṣe svalpadoṣe guṇādhike || 11/22 || pūrvāhṇe vātha madhyāhne lagne grahavalānvite | kārayedvāstukarmaitatsarvasampatsamṛddhaye || 11/23 || || iti kāmikākhye mahātantre kālavidhiḥ navamaḥ paṭalaḥ || || nimittaparīkṣāvidhiḥ || (pṛ0 60) ādau kālaṃ parikṣyānte śubhakarma samācaret | nimittaśakunānādau jñātvā karma samācaret || 12/1 || vāstuviddeśikaḥ śilpī daivajño yajamānakaḥ | śuciḥ śuklāmbaro bhūtvā bhūṣaṇaiḥ samalaṅkṛtaḥ || 12/2 || prasthāne nirgame caiva vāstudeśapraveśane | nimittān śakunānetān paśyeddhyātvā sadāśivam || 12/3 || vidvāṃso brāhmaṇo vāpi patnīputrayuto balī | bhūṣitā vā suputrā vā harṣitā ca viśeṣataḥ || 12/4 || rūpiṇī garbhiṇī kanyā krīḍantaśca viśeṣataḥ | bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca pānaṃ ca māṃsaṃ dīpaṃ tathaiva ca || 12/5 || anulepanamālādi gandhadravyaṃ ghṛtaṃ dadhi | śrīvatsaṃ pūrṇakumbhaṃ ca śaṅkhaṃ gorocanaṃ tathā || 12/6 || ādarśanaṃ dhvajaṃ caiva siddhārthaṃ ca payaḥ punaḥ | yānyanyāni praśastāni śubhaṃ teṣāṃ tu darśanam || 12/7 || cucundarī śivā gaulī sūkaraścāpi piṅgalaḥ | kokilaṃ vāmataḥ śastaṃ prasthāne sarvakarmaṇi || 12/8 || āsannanimnagāḥ śīghraṃ dūrādunnatadūragāḥ | harmyaprāsādamāṅgalyamanojñasthānasaṃśritāḥ || 12/9 || śreṣṭhā madhurasakṣīraphalapuṣpadrumeṣu ca | na grāme'raṇyagaurgrāhyo nāraṇye grāmasaṃsthitaḥ || 12/10 || divācaro na śarvaryāṃ na ca naktañcaro divā | dvandvagau cārthitau grāhyau kākolastviṣṭakāṅkṣiṇaḥ || 12/11 || āpagāntaritā mattā na grāhyāḥ śakunāḥ kvacit | kṣutaṃ sarvatra neṣṭaṃ syādgokṣutaṃ maraṇaṃ diśet || 12/12 || gulāsthikṛṣṇadhānyāni kārpāsāṅgāragocaraḥ | niyaterindhanānāṃ ca darśanaṃ śokadaṃ bhṛśam || 12/13 || carmakṛnmuktakeśādiraṇakṣutkṣāmamuṇḍinām | malinābhaktanagnāderdarśanaṃ duḥkhadaṃ bhavet || 12/14 || ākrośaṃ rodanaṃ caiva kalahaḥ śokadaḥ punaḥ | varāhamahiṣoṣṭrāderdarśanaṃ ca tathā bhavet || 12/15 || pratikūle nimitte ca sarvakarma vivarjayet | ekadhā dvitridhā kṛtvā nimittatrayadoṣakṛt || 12/16 || varjayeddeśiko dhīmān pañcagocarasaṃyutaḥ | || iti kāmikākhye mahātantre nimittaparīkṣāvidhiḥ daśamaḥ paṭalaḥ || || bhūparīkṣāvidhiḥ || (pṛ0 61) śume nimitte labdhe ca bhūparīkṣāṃ samācaret | śaivaṃ brāhmaṃ tathā vāstu vaiṣṇavañcaindrameva ca || 13/1 || aukṣañca bhautikañcaiva āsurañca piśācakam | rākṣasaṃ caiva vāyavyaṃ vāruṇāgneyakau tathā || 13/2 || jānīyāllakṣaṇairetairbhūguṇaṃ deśikottamaḥ | karṇikārārjunāaśvatthakapitthāśokaghātakī || 13/3 || sthalāravindatulasīdūrvābhirvā tatā mahī | viṣṇukrāntākhukarṇābhyāṃ śālmalī giriśāribā || 13/4 || kapotaśukahaṃsaiśca śaivī sā śubhadā mahī | bilvaiḥ palāśairdarbhaiśca kuśaiśca hariṇaistathā || 13/5 || homadravyaiḥ sugandhaiśca bhūrbrāhmī śubhadā matā | tindukaistintriṇībhiśca karajairveṇubhistathā || 13/6 || kārpāsārkajapābhiśca haṃsaiḥ pakṣimṛgaistathā | niṣkaṇṭakaistathā vṛkṣairyā bhūmiḥ sahitā bhavet || 13/7 || vaiṣṇavī bhūḥ samākhyātā śauryavīryapradā nṛṇām | kadalīpanasāmraiśca punnāgairvakulaistathā || 13/8 || pāṭalaiḥ sindhuvāraiśca tathā cāmalakaiḥ punaḥ | indīvaraiśca vaiśyaiśca śūdrairaindrī mahī matā || 13/9 || pāṭalyagarugandhāḍhyā dhanadhānyasamṛddhidā | aṅkolaiśca tathā vṛkṣairmārjālairnakulaistathā || 13/10 || śaśagodhācakoraiśca vṛkairaukṣamahī matā | śauryavīryakarī sā syātprajāsampatsamṛddhidā || 13/11 || nirguṇḍī mādhavī dūrvā tvaṅkolaiḥ kiṃśukaistathā | mallikākaravīraiśca madhūkairbhautikī matā || 13/12 || annadā puṣṭidā nṝṇāṃ bhasmagandhasamanvitā | bhallātakairmahāvṛkṣairduṣṭasattvaiḥ palāṇḍubhiḥ || 13/13 || kirātaiḥ kakubhairgṛdhrairdhūrtaiḥ sarvaiḥ samanvitā | āsurī yuddhadā bhūmiḥ pūtigandhasamanvitā || 13/14 || śālmalībhistathā bhūmirvakulaiśca vibhītakaiḥ | śleṣmātakaiḥ kharairuṣṭraiḥ sṛgālaiḥ sūkaraiḥ punaḥ || 13/15 || caṇḍālaiśca pulindaiśca pūtigandhoṣarā ca sā | paiśācī ca smṛtā śāstraiḥ sarvanāśasamanvitā || 13/16 || caṇḍālaviṣacoraiśca śirorogādibhistathā | marīcagulagandhāḍhyā rākṣasī sā kṣayapradā || 13/17 || gomāyugaṇasaṅkīrṇā jhillikā śarkarānvitā | yā vāyavyeti sā proktā duḥkhanairdhanyadāyikā || 13/18 || yā pūgairāvṛtā bhūmirvāruṇī sarvasiddhidā | snuhiśleṣmātakādyaiśca saṃyuktā kṣudraśarkaraiḥ || 13/19 || ūṣarā toyahīnā ca āgneyī sarvanāśinī | śaive śaivī samākhyātā vaiṣṇavī viṣṇudeśake || 13/20 || brāhmī syād brahmadeśe tu śaivī viprādiyogyakā | śaivī vipraviṣiṣṭā ca brāhmī syādvaiṣṇavī ca bhūḥ || 13/21 || bhūbhṛtāṃ syādviśāmaukṣī śūdrāṇāṃ bhautikī smṛtā | paiśācī tvāsurī bhūmī rākṣasī yā ca bhūrmatā || 13/22 || antyajānāmiha proktā śataśaḥ karṣitā ca yā | sā ca gobhiściraṃ bhittvā bhūrgrāhyā vatsarordhvataḥ || 13/23 || kṣetrasthitivaśādurvī kathitā tvanulominām | anūpā jāṅgalā ceti vāstuyogyā dvidhā dharā || 13/24 || (pṛ0 62) sthiraṃ gurutaraṃ bhūriśarkaraṃ kṣāravāriṇā | yuktamalpīyasātyantaṃ khāte'gādhe'pi jāṅgalam || 13/25 || kaśerukairavākīrṇaṃ rūḍhasaugandhikotpalam | sūkṣmavālukamānūpaṃ kṛṣikṛtyuccalajjalam || 13/26 || jāṅgalānūpasammiśraguṇaṃ sādhāraṇaṃ smṛtam | jāṅgalaṃ kadalītālapanasāditarūdbhavam || 13/27 || sarvasasyocitaṃ puṣpaphalavṛkṣasukhodayam | sarvartusukhadaṃ sarvahitamānūpamiṣyate || 13/28 || tayoḥ samparkasaṃyuktaṃ sādhāraṇamudāhṛtaṃ | padmakaṃ bhadrakaṃ dhūmraṃ pūrṇañceti caturvidham || 13/29 || samasaṃsparśanaṃ snigdhaṃ sugandhaṃ susvaraṃ sthiram | karodāñjalimātrodyadudakaṃ vāstu padmakam || 13/30 || prācyudīcyudakaṃ sasyaṃ dakṣiṇeśaṃ purovanam | saumyaṃ sārataraṃ tattu prāgudagvīraṇānvitam || 13/31 || sudravyaṃ ramaṇīyaṃ sajjanasthānaṃ tu bhadrakam | pūrṇakaṃ dhūmrakaṃ nityamanilānaladikplavam || 13/32 || uttamaṃ madhyamaṃ nīcaṃ nityaṃ ceti caturvidham | daśadaṇḍapramāṇaṃ tu ṣaṇmātrāvanataṃ tu yat || 13/33 || uttamaṃ syādvitastyā tu madhyaṃ hastena cādhamam | tanmandamadhyatvaritajalāvahasamanvitam || 13/34 || hastādadhikanimnaṃ tu ninditaṃ vāstu kīrtitam | caturaśraṃ samaṃ yattu devanāñca dvijanmanām || 13/35 || aṣṭaṣaṭcaturaśraṃ yadyuktaṃ tu nṛpavaiśyayoḥ | śūdrasyāpi yathāsaṃkhyaṃ kalpayeddeśikottamaḥ || 13/36 || śreṣṭhaṃ pūrvāyataṃ vāstu madhyamaṃ dakṣiṇottaram | śvetaṃ raktaṃ ca pītañca kṛṣṇaṃ viprāditaḥ kramāt || 13/37 || mṛdaṅgaveṇuvīṇādi dundubhidhvanisaṃyutam | punnāgajātipuṣpābjadhānyapāṭalagandhakaiḥ || 13/38 || paśugandhasamaṃ śreṣṭhaṃ sarvabījaprarohaṇam | ekavarṇaṃ ghanaṃ snigdhaṃ sukhasaṃsparśanānvitam || 13/39 || kubjāṅgamuktamākāśaṃ nīcacchannaṃ paraṃ sukham | tiktaṃ ca kaṭukaṃ caiva kaṣāyamadhurāmlakam || 13/40 || lavaṇaṃ ṣaḍrasairyuktaṃ yuktaṃ sarvasukhāvaham | pradakṣiṇodakopetaṃ karamātroccalajjalam || 13/41 || niṣkapālaṃ nirupalaṃ krimivalmīkavarjitam | suṣirāsthivihīnaṃ tu tanuvālukasaṃyutam || 13/42 || aṅgāratuṣahīnaṃ tu vṛkṣamūlavivarjitam | paṅkaśeṣojjhitaṃ śvabhradarīloṣṭavivarjitam || 13/43 || sarkarābhasmahīnaṃ tu sabhācaityasamīpagam | duṣṭaprāṇisamīpasthaṃ nṛpamandirasaṃśritam || 13/44 || devālayasamīpasthaṃ kaṇṭakadrumasaṃyutam | caṇḍālavāstukaṃ caiva karmakārālayāśritam || 13/45 || ekadvitricaturmārgāvṛtamavyaktamārgakam | śaṅkarārāmasaṃyuktaṃ tasya kṣetraṃ tu varjayet || 13/46 || anyadevaṃvidhaṃ vāstu sarvadoṣakaraṃ bhavet | yatkarma vihitaṃ mohādevaṃbhūte tu vāstuni || 13/47 || tanmahādoṣadaṃ yasmātsarvathā tadvivarjayet | hīnajāteḥ samuddiṣṭamutkṛṣṭānāṃ vidhīyate || 13/48 || utkṛṣṭoktaṃ na hīnasya sarvadeveṣu yogyakam | miśravarṇayutaṃ vāstu śreṣṭhaṃ tadvarṇajanmanām || 13/49 || pūryamāṇe mahīṃ khātvā garte svaireva pāṃsubhiḥ | adhikanyūnatulyeṣu pāṃsuṣvetādṛśaṃ phalam || 13/50 || tatpāṃsudhāraṇe ṣaṣṭiśataṃ phalavivekataḥ | sapuṣpakumbhatoyena pūryamāṇe'vaṭe yadi || 13/51 || śastaṃ pradakṣiṇāvartamudakaṃ śāntabudbudam | uttānapuṣpakaṃ śreṣṭhaṃ na tvadhomukhapuṣpakam || 13/52 || (pṛ0 63) sarṣapāṇāṃ tilānāṃ vā coptānāmaṅkurā bhuvi | trirātreṇa prajāyante yasyāṃ sā syācchubhā mahī || 13/53 || pūrvottaraplavā śreṣṭhā madhyamā sarvataḥ plavā | sāpi grāhyā gṛhādau tu sā colbaṇaguṇānvitā || 13/54 || kumārarājadhānī vā nyāyāptā sā mahī matā | evaṃ parīkṣya gṛhṇīyānmahīṃ bahuguṇānvitām || 13/55 || vetālādeḥ punaḥ samyak praveśabalimāharet | || iti kāmikākhye mahātantre bhūparīkṣāvidhiḥ ekādaśaḥ paṭalaḥ || || praveśabalividhiḥ || grāmādīnāṃ ca sarveṣāṃ prāsādānāṃ ca sadmanām | anyeṣāmapi sarveṣāṃ praveśabalirucyate || 14/1 || śubhe muhūrte nakṣatre rātrau doṣavivarjite | ādiśaivakulodbhūtaḥ pañcagocarasaṃsthitaḥ || 14/2 || pañcāṅgabhūṣaṇopetaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | sitānulepanāḍhyaśca praveśabalimārabhet || 14/3 || brāhmaṇān bhojayetpūrvaṃ puṇyāhaṃ vācayettataḥ | navabhāgāṃ dharāṃ kṛtvā brahmasthānāditaḥ kramāt || 14/4 || navadikṣu baliṃ dadyānmantreṇānena vāstuvit | ime bhūmau vasanto'tra bhūtapaiśācarākṣasāḥ || 14/5 || svecchaṃ gacchantvimāṃ bhūmimāśu gṛhṇāmi vāstune | dadhyājyāpūpasaṃyuktairannaisteṣāṃ bali kṣipet || 14/5 || gītavādyādinirghoṣairvedaghoṣaiśca ghoṣayet | ācāryaṃ pūjayetpūrvaṃ sarvān sampūjayettataḥ || 14/6 || || iti kāmikākhye mahātantre praveśabalividhiḥ dvādaśaḥ paṭalaḥ || || bhūparigrahavidhiḥ || tataḥ prabhāte svīkāraṃ kuryātsnāto vibhūṣitaḥ | vasāno nūtanaṃ vastramuttarīyasamanvitaḥ || 15/1 || sūpaliptamahīmadhye sarvadhānyopari sthitam | sitacandanaliptāṅgaṃ cūtāśvatthadalānvitam || 15/2 || sarvaratnauṣadhīgarbhanimnagāmbhaḥ prapūritam | sadvastravadanaṃ kumbhaṃ sitasūtravibhūṣitam || 15/3 || sāsanena sadehena śivena samadhiṣṭhitam | pūjayitvā vidhānena gandhapuṣpākṣatairguruḥ || 15/4 || (pṛ0 64) tataḥ kumbhaṃ samutkṣitya vipramūrdhnyadhiropayet | vedātodyakulastrīṇāṃ praśastadhvanibhistathā || 15/5 || tataḥ karakanirgacchadacchinnajaladhārayā | dhyāyan prajāhitaṃ kṣipraṃ pariṣiñcetpradakṣiṇam || 15/6 || nayettu pūrvasīmāntaṃ kiñcittatra vilambya ca | tasmādagneḥ palāśasya pavaneśānayostathā || 15/7 || dikṣu nītvā tataḥ prācīṃ nayedbhūmiparigrahe | ācāryādīnathābhyarcya kartā dadyācca dakṣiṇām || 15/8 || praveśārthaṃ baliścaiva bhūparīkṣāparigrahau | grāmāṅgabhūtadevādau pṛthaṅneṣṭo vicakṣaṇaiḥ || 15/9 || tatrādau karṣaṇaṃ kuryātsvatantraiḥ sarvamācaret | sarvaṃ svatantrataḥ kuryācchraddhāvittānusārataḥ || 15/10 || tatra durgāniveśe tu viśeṣaḥ kiñcidiṣyate | hastamānāvaṭaṃ khātvā bhūmimadhye śubhe dine || 15/11 || candanoṣitatoyena sāyaṃ gartaṃ prapūrayet | darbhāstarāntike tasya payaḥ pītvā guruḥ svapet || 15/12 || asmin vāstuni vardhasva dhanadhānyena medini | uttamaṃ vīryamāsthāya namaste'stu śivā bhava || 15/13 || ityuktvopoṣya śuddhāṅgaḥ śvabhraṃ prātaḥ parīkṣayet | sāvaśeṣaṃ jalaṃ dṛṣṭvā tad grāhyaṃ sarvasaṃpade || 15/14 || klinne vāstuvināśāya śuṣke dhānyadhanakṣayaḥ | ahni vā pūraṇaṃ kṛtvā parīkṣāṃ tu samācaret || 15/15 || gatvā śatapadaṃ cāntaḥ pratyāvṛtya nirīkṣayet | anyūnaṃ cejjalaṃ tatsthamuttamā bhūḥ praśasyate || 15/16 || aṅgulena tu hīnaṃ cenmadhyameti prakīrtitā | tato hīnaṃ tu hīnā syādatihīnā vipatkarī || 15/17 || iyaṃ parīkṣā kartavyā praveśārthabaleḥ purā | sarveṣāmapi vāstūnāṃ sā tu sādharaṇī matā || 15/18 || evaṃ parigrahaṃ kṛtvā tataḥ karṣaṇamārabhet | || iti kāmikākhye mahātantre bhūparigrahavidhiḥ trayodaśaḥ paṭalaḥ || || bhūkarṣaṇavidhiḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi grāmādīnāṃ ca karṣaṇam | suśvetau vṛṣabhau dāntau yuvānau balasaṃyutau || 16/1 || aprotanāsikau sāṇḍau śubhalakṣaṇasaṃyutau | kakudaṃ ca tathā vālakhuraśṛṅgāṇi bhūṣayet || 16/2 || tadākṛtikṛtairhemabhūṣaṇairgandhapuṣpakaiḥ | uktalakṣaṇavarṇāḍhyaṃ gṛhītvā govṛṣadvayam || 16/3 || tarpayitvā gulaiḥ kṣīraistataḥ karṣaṇamārabhet | tasyopakaraṇaṃ dravyaṃ khādiraṃ devaviprayoḥ || 16/4 || nṛpāṇāṃ khādiro rājataruḥ syādvaiśyaśūdrayoḥ | nimbaśca vakulaścāpi gavākṣī kaṭphalastathā || 16/5 || tindukaḥ karavarṇaśca sarveṣāṃ tu mahīruhām | halaśca lāṅgalo muṣṭiryugamasya prakīrtitaḥ || 16/6 || (pṛ0 65) caturvitastidīrghaṃ syāddhalaṃ tanmūlanāhakam | dvivitastiṣaḍaṅgulyaṃ lāṅgaleṣu prapaṭhyate || 16/7 || triguṇo haladairghyeṇa mūlo'ṣṭāṅagulanāhakaḥ | agre tu caturaṅgulyaṃ lāṅgaleṣu praśasyate || 16/8 || haladīrghaḥ samuddiṣṭastridvyaṅgulaghanānvitaḥ | ghanadviguṇavistārā patākā dhvajayaṣṭivat || 16/9 || caturhastāyataścāgre vitastipariṇāhakaḥ | madhye trisaptamātreṇa nābhervṛttānibho yugaḥ || 16/10 || caturvitastidīrghaḥ syādekāṅgulaviśālakaḥ | śamyaḥ śamyāntaraḥ samyak vitastiriha kathyate || 16/11 || madhye kīlo dvimātraḥ syānmadhyavāme tu ṣaḍyavaḥ | śamyāntaraḥ samaṃ śamyālambanaṃ syādyugādayaḥ || 16/12 || pāṃsugarbhaṃ ca tattalyamayomayamiheṣyate | hiraṇmayaṃ pāṃsugarbhaṃ devānāṃ pravidhīyate || 16/13 || rājataṃ dvijabhūpānāṃ lohitaṃ vaiśyaśūdrayoḥ | yadvā halādikaṃ yattu tadardhe vasubhājite || 16/14 || ekabhāgaṃ samārabhya caturbhāgāvasānakam | nyūnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi kārayetkarturicchayā || 16/15 || rajjurgocarmajā vāpi mauñjītālajavalkalāḥ | nalikerakṛtā vāpi rajjuḥ sarvatra śaṃśitā || 16/16 || palāśodumbarāśvatthavaṭaplakṣodbhavāstathā | halādayaḥ surādīnāṃ sarve sarvatra vā matāḥ || 16/17 || evaṃ sarvaṃ ca sampādya deśikaḥ śivaviprajaḥ | kṛtamantratanurbhūtvā soṣṇīṣaracottarīyakaḥ || 16/18 || prāptapañcāṅgabhūṣastu vṛṣabhau saṃprapūjayet | vṛṣaṃ tryambakamantreṇa halaṃ cāstreṇa pūjayet || 16/19 || karṣakaṃ tu samāhūya vastraṃ datvā dvijottamaḥ | ātmānamiva taṃ dhyātvā preṣayetkṛṣikarmaṇi || 16/20 || svayaṃ cādau tu saṃpṛśya karṣayeddeśikottamaḥ | dvātriṃśadvāramityuktaṃ devāgrajamahībhṛtām || 16/21 || daśapañcādhikaṃ khyātaṃ vaiśye śūdre tu saptakam | sarveṣāṃ saptavāraṃ vā pañcavāramathāpi vā || 16/22 || prāṅmukhodaṅmukho vāpi kṛṣikarma samārabhet | evaṃ kṛṣṭvā samīkṛtya saṇmātrāvartitaṃ kramāt || 16/23 || tilasarṣapamudgāṃśca māṣavrīhimanukramāt | payasā kṣālayitvā tu vapennetramanusmaran || 16/24 || ācāryadakṣiṇāṃ dadyātkāñcanaṃ pañcaniṣkakam | sarvopakaraṇopetaṃ dadyāttasmai ca govṛsau || 16/25 || vṛṣau pṛṣṭhāvanītau ca tayoścaivātidhāvanam | śayanaṃ duṣkṛtañcānyat prajānāṃ sarvadoṣadam || 16/26 || halādibhaṅge tadvatsyādrajjucchede tathaiva hi | prāyaścittaṃ tadā kuryācchāntihomaṃ śivadvijaḥ || 16/27 || tathātra karṣakasyāpi patane caivameva hi | tatrasthānāṃ ca sasyānāṃ vardhitānāṃ ca karṣaṇāt || 16/28 || bhakṣaṇaṃ gokulairdhīmān kārayeddeśikottamaḥ | trirātraṃ pañcarātraṃ vā saptarātraṃ tu vāsayet || 16/29 || gavāṃ savṛṣavatsānāṃ purīṣaprasravokṣaṇaiḥ | khurasaṃghaṭṭanāghrāṇaparibhramaṇagoṣpadaiḥ || 16/30 || romanthodgārapātaiśca phenairvatsānanacyutaiḥ | pavitrīkṛtabhūmadhye grāmādyaṃ parigṛhyatām || 16/31 || || iti kāmikākhye mahātantre bhūkarṣaṇavidhiḥ caturdaśaḥ paṭalaḥ || || śaṅkusthāpanavidhiḥ || (pṛ0 66) devānāṃ brāhmaṇādīnāṃ varṇānāmanulominām | gṛhagrāmādikartaṇāṃ śivadīkṣānvitātmanām || 17/1 || adīkṣitānāmanyeṣāṃ śivabhaktyanvitātmanām | śaṅkusaṃsthāpanaṃ vakṣye grāmādīnāṃ śubhāvaham || 17/2 || brahmasthānasya nairṛtyāṃ śaṅkusthānaṃ prakalpayet | anyatra sthāpitaḥ śaṅkurgrāmādyaṃ nāśayiṣyati || 17/3 || daṇḍapramāṇavistāraṃ ṣaḍaṅgulasamunnatam | śaṅkvarthaṃ maṇḍalaṃ kuryāddevānāṃ ca sanātanam || 17/4 || yuktāṣṭaṣaṭcaturmātraṃ dvimātroccaṃ manoharam | nirdaraṃ nirjaraṃ snigdhaṃ suspṛśyaṃ susamaṃ śubham || 17/5 || trihastārdhaṃ trihastaṃ ca dvihastārdhaṃ dvihastakam | dvijādīnāṃ yathāsaṃkhyaṃ yojanīyaṃ vicakṣaṇaiḥ || 17/6 || āpūrya salilaṃ tatra vai?śakīlān samodayān | khātayettān bahūn samyak samān samatarāntarān || 17/7 || tatra phullamṛdā sūkṣmavālukena sagomayam | dadhyājyakṣīrasammiśraṃ savalmīkamṛdā dṛḍham || 17/8 || samaṃ sampātayetsūtrapātayantreṇa maṇḍalam | ajarjaramanīcoccaṃ susnigdhaṃ darpaṇopamam || 17/9 || dāntaśca candano devamahīdevasamīritāḥ | khādirastiniśo rājñāṃ vaṇijāṃ śākakhādirau || 17/10 || śākaśca tindukaḥ kṛṣṇasāraḥ syācchūdrajanmanām | kṣīravṛkṣaśamīsālāḥ sarve yogyāḥ samīritāḥ || 17/11 || śaṅkuḥ ṣaḍaṅgulo nāhastvāyāmo dvādaśāṅgulaḥ | agre tvekāṅgulo vāstu sarvavarṇeṣu yogyakaḥ || 17/12 || caturdaśāṅgulāyāmastāvān syānmūlanāhakaḥ | agre tryaṅgulavistāraḥ śaṅkurvā sarvavāstuṣu || 17/13 || hastārdhāyāmanāho'granāhastatpādapādayuk | ekāṅgulakṣayādāyo mūlanāho vidhīyate || 17/14 || brāhmaṇādicaturvarṇakrameṇa parikalpayet | devādīnāṃ śiro'graṃ syāddvijānāṃ chatrasannibham || 17/15 || kuśakīcakapatrābhaṃ bhūpānāṃ vaiśyajanmanām | kadalīmukulāgraṃ syācchūdrāṇāṃ maṇḍalāgrakam || 17/16 || bailvaṃ kīlaṃ surāṇāṃ syātkhādiraṃ sālamāgrajam | āsanaṃ vākulaṃ rājñāṃ taindukaṃ cāpi khādiram || 17/17 || kīlaṃ viśāṃ ca śūdrāṇāṃ sarvasāmānyameva vā | yojayeddeśiko dhīmān khyātaśaṅkau purātane || 17/18 || drumairebhiḥ prakartavyo grāmādirbhramavarjitaḥ | madhyādyantasthitaiḥ kīlairmaṇḍalairnavabhiryutaiḥ || 17/19 || vitastyantaritaistāvatkīlaṃ sūcisamanvitam | grāmakedāraśaile syātsūcirekāṅgulāyatā || 17/20 || yavodaramukhāṃ hemarūpyatāmramayīṃ tathā | pañcagavyena saṃśodhya bhūyaḥ śuddhodakena vā || 17/21 || hṛdayena tu mantreṇa astrādbhiḥ prokṣayettadā | gandhādibhiḥ samabhyarcya vāstuvṛddhimanusmaran || 17/22 || maṇṭape vedikāmadhye pañcahastavinirmite | śaṅkusthānottaragate kriyāmenāṃ samācaret || 17/23 || ahatābhyāṃ suvāsobhyāṃ sarvataḥ pariveṣṭitam | kṛtakautukabandhastu sthaṇḍilasthaṃ samarcayet || 17/24 || (pṛ0 67) pūrvasthavāstuhomaṃ ca sthaṇḍile samyagācaret | tataḥ prabhāte vimale suvāre tu śubhe dine || 17/25 || śaṅkuṃ prakṣālya toyena gandhādyaiḥ pūjayeddhṛdā | digdevatāśca saṃpūjya gandhādyaiśca svanāmabhiḥ || 17/26 || bhūṣaṇopetapañcāṅgaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | saṃprāptadakṣiṇairvipraiḥ śilpinā ca samanvitaḥ || 17/27 || śaṅkusthānaṃ tu saṃprāpya puṇyāhaṃ vācayettataḥ | indrādīn paritaśceṣṭvā śaṅkusthāpanamārabhet || 17/28 || śaṅkupramāṇayā rajjvā śaṅkuvyāsārdhayuktayā | vṛttaṃ saṃbhrāmya tanmadhye sthāpayettaminodaye || 17/29 || pūrvāparāhṇayoḥ śaṅkośchāyārekhāgatā yathā | tadbindudvayagaṃ sūtraṃ pūrvāparadigiṣyate || 17/30 || yavasya tu turīyāṃśaṃ pūrvāparāhṇayorgatā | bindudvayāntaraṃ bhrāntaḥ śambarānanapucchakam || 17/31 || dakṣiṇottaramityuktamanyathā vāpi kathyate | dhruvavedhena vodīcīṃ prācīṃ vā dhruvatārayā || 17/32 || puṣyeṇa śravaṇenātha sādhayedviṣuvodayāt | mitakṣetrārdhamānena caturaśraṃ tu sādhayet || 17/33 || karṇābhyāṃ bhujasāmyaṃ tu kampanenārjave sthite | jalena talasāmyaṃ syānmadhyame vātha karṇike || 17/34 || dhāmni prācyathavā sādhyaniścitān pūrvavāstunaḥ | prācītaraṃ tu yatsthānaṃ sarvadoṣakaraṃ bhavet || 17/35 || || iti kāmikākhye mahātantre śaṅkusthāpanavidhiḥ pañcadaśaḥ paṭalaḥ || || mānopakaraṇavidhiḥ || mānopakaraṇaṃ vakṣye sarveṣāṃ ca viśeṣataḥ | paramāṇukramādvṛddhyā mānāṅgulamiti smṛtam || 18/1 || paramāṇuriti khyāto yogināṃ dṛṣṭigocaraḥ | rathareṇuśca vālāgraṃ līkṣā yūko yavastathā || 18/2 || kramaśo'ṣṭaguṇāḥ proktā yavaiḥ ṣaṅbhiśca saptabhiḥ | aṣṭābhiśca krameṇaiva kanyasādivibhedataḥ || 18/3 || aṅgulyastrividhāḥ proktā yāvatyaḥ śivaśāsane | śālibhiśca tribhiḥ sārdhaiścaturbhiśca tathāyataiḥ || 18/4 || śālyudbhavāḥ samākhyātāstvaṅgulāstrividhāstviha | sārdhaiḥ ṣaḍbhiryavairvātha sārdhaiḥ saptabhireva vā || 18/5 || aṅgulāstrividhāḥ proktāḥ sārdhairaṣṭabhireva vā | madhyamāṅgulimadhyasthaparvadīrghaṃ tu yadbhavet || 18/6 || śreṣṭhaṃ mātrāṅgulaṃ proktaṃ pādahīnaṃ tu madhyamam | ardhonamadhamaṃ proktaṃ mātrāṅgulavibhedataḥ || 18/7 || navadhā manāmuddiṣṭaṃ narādyaṅguṣṭhato'pi vā | evaṃ mātrāṅgulaṃ proktaṃ yāgādīnāṃ paśasyate || 18/8 || aṅgulaiḥ sūryasaṃkhyātairvitastiriha kathyate | taddvayaṃ hastamuddiṣṭaṃ sa kiṣkuriha sammataḥ || 18/9 || pañcaviṃśatimātraṃ tu prājāpatya iti smṛtaḥ | mātraistu ṣaḍviṃśatibhirdhanurmuṣṭiḥ prakīrtitaḥ || 18/10 || (pṛ0 68) saptaviṃśatibhirmātrairdhanurgraha udāhṛtaḥ | mānāṅgulotthahastāstu śāstre'smin saṃprakīrtitāḥ || 18/11 || pauruṣaḥ puruṣājjātastvaṅguṣṭhāddakṣiṇādiha | talaṃ prasārya cāṅguṣṭhasahitaiścaturaṅgulaiḥ || 18/12 || kaniṣṭhādyaiḥ krameṇaiva yavagokarṇasaṃjñakaiḥ | vitastiḥ kathitaścaivaṃ prādeśastadanantaram || 18/13 || evaṃ vividha uddiṣṭo hastaḥ sarveṣu vāstuṣu | prājāpatyasya mānena maṇḍape vigrahe'pi ca || 18/14 || mālikāyāṃ sabhāyāṃ ca viśālāyāṃ ca yojayet | rājadhānyādikaṃ rājabhavanaṃ ca taṭākakam || 18/15 || durgaṃ caiva dhanurmuṣṭikaraṇaiścaiva kārayet | dhanurgraheṇa kuryāttu rathyādhvānaṃ viśeṣataḥ || 18/16 || prākāraṃ kiṣkumānena yānaṃ ca śayanaṃ nayet | kiṣkumānena vai sarvamāpannaṃ tu samācaret || 18/17 || vitastinā vidhātavyaṃ yānaṃ ca śayanaṃ tathā | liṅgaṃ ca pratimāṃ caiva dvārastambhaṃ ca cūlikam || 18/18 || yadasya copakaraṇaṃ tatsarvaṃ cāṅgulena tu | atyalpaṃ tu yavenaivamāpnuyānmānavittamaiḥ || 18/19 || āyādilakṣaṇaṃ caivamebhireva tu sammatam | hastaiścaturbhiruddiṣṭo daṇḍo rajjustadaṣṭabhiḥ || 18/20 || daṇḍena māpayedgrāmaṃ nagaraṃ pattanādikam | adhvānaṃ rajjunā badhvā kṣetraṃ caiva tu mānayet || 18/21 || rajjuṃ kuryāttu kārpāsapaṭṭasūtrādibhirbudhaḥ | nyagrodhavalkalenātha tālaketakavalkalaiḥ || 18/22 || kaniṣṭhāṅgulināhā ca trivṛtā granthivarjitā | devavipramahīpānāṃ vaiśyaśūdrairvivarjitā || 18/23 || tālaśca ketakī caiva nyagrodho dhātakī tathā | śaṇakaṃ ca krameṇaiva devādīnāṃ praśaṃsitāḥ || 18/24 || nālikerottharajjuśca sarveṣāmapi śaṃsitaṃ | nālikerasya patrasya māpanaṃ sarvasiddhidam || 18/25 || dalanaṃ dvividhaṃ proktamojayugmakrameṇa tu | pūrvottaramukhenātha pārambhe dalanaṃ bhavet || 18/26 || tenaiva māpanaṃ kuryāt pratimādau viśeṣataḥ | tatpatrasirayā vāpi kṣudraskandhena māpayet || 18/27 || sāradārūdbhavo hastadaṇḍo granthyā vivarjitaḥ | svāyato dīrghasaṃyuktastvardhamātrapravistaraḥ || 18/28 || tripādavistaro vā syādekāṅgulasuvistaraḥ | tattadardhaghanopeto vistāreṇa samo'thavā || 18/29 || caturaśro bhavedyastu daṇḍo mānuṣa īritaḥ | mūle svāyambhuvaṃ rūpaṃ madhye lakṣmīsvarūpakam || 18/30 || viśvakarmasvarūpaṃ tadagre tu parikalpayet | ayaṃ deveṣu yogyaḥ syāddaṇḍo dvyaṅgulavistaraḥ || 18/31 || sapādo vātha sārdho vā suvṛttaścitrito nu vā | hemnā vā rājatenātha tāmreṇaivāyasāthavā || 18/32 || mūlāgravalayopeto daṇḍo mānavinirṇaye | || iti kāmikākhye mahātantre mānopakaraṇavidhiḥ ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || || padavinyāsavidhiḥ || (pṛ0 69) atha vakṣye viśeṣeṇa padavinyāsalakṣaṇam | sakalaṃ padamekaṃ syāt pecakaṃ tu dvitīyakam || 19/1 || padaṃ pīṭhaṃ tṛtīyaṃ syānmahāpīṭhamataḥ param | upapīṭhaṃ tataḥ paścādugrapīṭhamataḥ param || 19/2 || sthaṇḍilaṃ saptamaṃ vidyānmaṇḍūkākhyaṃ tathāṣṭamam | parameśapadaṃ cāpi navamaṃ parikīrtitam || 19/3 || daśamaṃ cāsanaṃ caikādaśaṃ sthānīyamucyate | deśīyaṃ dvādaśaṃ proktaṃ padaṃ tūbhayacaṇḍikam || 19/4 || caturdaśapadaṃ bhadraṃ mahāsanamiti smṛtam | padmagarbhapadaṃ pañcadaśamaṃ tu prakīrtitam || 19/5 || ṣoḍaśaṃ triyutaṃ saptadaśamaṃ vṛttabhogakam | aṣṭādaśapadaṃ cātra karṇāṣṭakamiti smṛtam || 19/6 || ekonaviṃśatipadaṃ jñeyaṃ gaṇitapādakam | syādviṃśatipadaṃ sūryaviśālaṃ nāmataḥ padam || 19/7 || syādekaviṃśatipadaṃ susaṃhitasamāhvayam | dvāviṃśatipadaṃ cātra padaṃ supratikāntakam || 19/8 || syāttrayoviṃśati proktaṃ viśālaṃ nāmataḥ padam | syāccaturviṃśatipadaṃ vipragarbhamiti smṛtam || 19/9 || pañcaviṃśamiha proktaṃ viśveśākhyaṃ padaṃ budhaiḥ | yattu ṣaḍviṃśatitamaṃ tatsyādvipulabhogakam || 19/10 || syātsaptaviṃśatitamaṃ padaṃ vipratikāntakam | yattvaṣṭāviṃśatipadaṃ viśālākṣapadaṃ smṛtam || 19/11 || viprabhuktikasaṃjñeyamekonatriṃśakaṃ padam | padaṃ triṃśattamaṃ proktaṃ viśvasāraṃ purātanam || 19/12 || ekatriṃśatpadaṃ yattu bhavedīśvarakāntakam | indrakāntapadaṃ yattu dvātriṃśatkathitaṃ tviha || 19/13 || sakale madhyame brahmā pūjyaḥ prāgādisūtrake | indraṃ yamaṃ ca varuṇaṃ somaṃ gandhādinārcayet || 19/14 || asmin devādayaḥ pūjyāścāgnikāryaṃ ca bhojanam | kuryāttu pecakapade karṇasūtradvayānvite || 19/15 || aṣṭasūtragatā lokapālā madhye prajāpatiḥ | tanmadhye niṣkalaṃ beraṃ sthāpayeddeśikottamaḥ || 19/16 || sarvamaṅgalakāryaṃ ca kṣudragrāmagṛhādikam | karṇasūtradvayenaiva saṃyuktaṃ pīṭhamiṣyate || 19/17 || pūrvoktāstu surā ye tu padasthāste prakīrtitāḥ | etatpadaṃ maṭhādīnāṃ tacca grāmādiyogyakam || 19/18 || kṣudragrāmādike ceṣṭaṃ pecakaṃ tu tathaiva hi | karṇasūtradvayopetaṃ mahāpīṭhaṃ tu kārayet || 19/19 || madhye catuṣpadaṃ brahmā bhuṅkte'tra munisattamāḥ | īśo jayanta ādityo bhṛśo'gnirvitatho yamaḥ || 19/20 || bhṛguśca pitṛsugrīvau varuṇaḥ śeṣamārutau | mukhyaḥ somo'ditiśceti sūtrasthā bāhyadevatāḥ || 19/21 || mahāpīṭhapadaṃ proktaṃ kṣudragrāmādiyomyakam | upapīṭhapade caikaṃ bhuṅkte madhye pitāmahaḥ || 19/22 || aryamā ca vivasvāṃśca mitraśca pṛthivīdharaḥ | caturdikṣu gatā devā ekaikapadabhoginaḥ || 19/23 || sāvitraścendrajaścaiva rudrajastvāpajastathā | āgneyādicaturdikṣu bhuñjate devatāḥ padam || 19/24 || (pṛ0 70) īśaśca satyakaścaiva mahendrādityavahnayaḥ | gandharvaśca tathā devo gṛhakṣatayamau tathā || 19/25 || pitaraścāsurāścaiva puṣpadantajaleśvarau | vāyuścāpi gajaścaiva bhallāṭaḥ soma eva ca || 19/26 || bhuñjate padamekaikaṃ karṇasūtradvayānvitam | upapīṭhapadaṃ nāmnā grāmādīnāṃ śubhāvaham || 19/27 || ugrapīṭhamidaṃ madhye karṇasūtradvayānvitam | madhye catuṣpadaṃ brāhmamantarāvaraṇe tataḥ || 19/28 || aryamā ca vivasvāṃśca mitraśca pṛthivīdharaḥ | prāgādi bhuñjate devā dvipadaṃ koṇavarjitam || 19/29 || savitā ca tathendraśca rudraścāpastathaiva ca | āgneyakoṇamārabhya bhuñjate devatāḥ padam || 19/30 || bahirāvaraṇaṃ vakṣye pāvakādicaturṣvapi | koṇeṣu bhuñjate devāḥ padānāmardhakaṃ kramāt || 19/31 || āgneyasya tu pūrvārdhe bhṛśo vahnistu paścime | nairṛtasya tu pūrvārdhe gṛhaḥ syātpaścime svayam || 19/32 || paścimārdhe tu vāyavyāṃ śeṣo vāyustu pūrvagaḥ | īśānapaścimārdhe tu ditirīśastu pūrvagaḥ || 19/33 || prācyāmuttaramārabhya prādakṣiṇyakrameṇa tu | jayanteśo mahendraśca ādityaḥ satyakastathā || 19/34 || dakṣiṇe vitathaścaiva gṛhakṣatayamau tathā | gandharvaśca tathā devāścatvāraḥ padabhoginaḥ || 19/35 || paścime caiva sugrīvaḥ puṣpadanto jaleśvaraḥ | asuraśca tathā devāścatvāraścottare matāḥ || 19/36 || mukhyo bhallāṭakaḥ somo bhṛgurityadhidevatāḥ | ugrapīṭhamidaṃ nāma grāmādīnāṃ supūjitam || 19/37 || sthaṇḍilaṃ saptasaptāṃśaṃ karṇasūtradvayānvitam | madhye navapadaṃ brāhmamantarāvaraṇe tataḥ || 19/38 || aryamā ca vivasvāṃśca mitraśca pṛthivīdharaḥ | pūrvādikramayogena tripadaṃ bhuñjate surāḥ || 19/39 || āgneyādiṣu koṇeṣu sāvitrādyāśca devatāḥ | sāvitraścendrajaścaiva rudrajastvāpajastathā || 19/40 || īśānapadamārabhya bahirāvaraṇe surāḥ | īśānaśca jayantaśca mahendrādityasatyakāḥ || 19/41 || bhṛśo vahniriti proktāḥ pūrvasyāṃ diśi devatāḥ | vitatho gṛhakṣataścaiva yamo gandharva eva ca || 19/42 || bhṛṅgarājo'tha nirṛtirdakṣiṇasyāṃ tu devatāḥ | sugrīvapuṣpadantau ca varuṇāsuraśeṣakāḥ || 19/43 || vāyurityucyate tasmin paścime devatā matāḥ | mukhyo bhallāṭakaḥ somo ṛbhurhyaditireva ca || 19/44 || uttarasyāṃ diśi proktā devatā baliyogyakāḥ | sthaṇḍilākhyapadaṃ caitadgṛhārāmādipūjitam || 19/45 || maṇḍūkākhyaṃ catuḥ ṣaṣṭipadaṃ karṇadvayānvitam | madhye catuṣpadaṃ brahmā tanmukhasthāścatuḥ surāḥ || 19/46 || tripadāścāpavatsādyāḥ ṣoḍaśārdhāṃśabhoginaḥ | caturdiśi sthitā bāhye ṣoḍaśa dvipadeśvarāḥ || 19/47 || tatpārśvayordvayoścāṣṭāvekaikapadabhoginaḥ | agrahārādiyogyaṃ tanmaṇḍūkākhyapadaṃ tviha || 19/48 || parameśapadaṃ tvetadekāśītipadānvitam | karṇasūtradvayopetaṃ kalpanīyaṃ vicakṣaṇaiḥ || 19/49 || madhye navapadaṃ brahmā bhuṅkte tasya caturmukhaḥ | catasro devatāḥ ṣaṭ ṣaṭ padabhogaparāḥ smṛtāḥ || 19/50 || dvipadāḥ koṇagāścāṣṭau bāhye tvekaparāyaṇāḥ | maṇḍūke'tra samā devāḥ kathyante ca yathākramāt || 19/51 || īśānaścaiva parjanyo jayantaśca mahendrakaḥ | ādityaḥ satyakabhraṃśāvantarikṣaśca pūrvagāḥ || 19/52 || (pṛ0 71) vahniḥ pūṣā ca vitatho gṛhakṣatayamau tathā | gandharvo bhṛṅgarājaśca mṛgaścaiva tu dakṣiṇe || 19/53 || nirṛtirdauvārikaścaiva sugrīvaḥ puṣpadantakaḥ | varuṇaścāsuraścaiva śeṣo rogastu paścime || 19/54 || vāyurnāgastathā mukhyo bhallāṭaḥ soma eva ca | gajaścāpyaditiścaiva ditiścaiva tathottare || 19/55 || bāhyadevā ime proktāstvantarāvaraṇe punaḥ | aryamā ca vivasvāṃśca mitraśca pṛthivīdharaḥ || 19/56 || caturdikṣu gatā devā īśānādau ca koṇake | āpaścaivāpavatsaśca savitāpi sāvitrakaḥ || 19/57 || indraścendrajayaścaiva rudro rudrajayastathā | madhye brahmā sthitaḥ prokto maṇḍūke cāpi tatpare || 19/58 || carakī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī | īśānādiṣu koṇeṣu śūlasthāḥ padavarjitāḥ || 19/59 || skando'ryamā ca jambhaśca pilipiñcho dvijottamāḥ | pūrvāditaḥ samārabhya caturdikṣu vyavasthitāḥ || 19/60 || grāmāgrahāraveśmādiyogyaṃ paramaśāyikam | āsanaṃ karṇasūtrābhyāṃ yuktaṃ tu parikalpayet || 19/61 || brahmā ṣoḍaśabhāgastho tanmukhasthāṣṭabhāginaḥ | ādityaśca yamaścaiva karuṇaḥ soma eva ca || 19/62 || dvipadāścāpavatsādyā dvipadā eva kīrtitāḥ | kṣetraṃ śatapadaṃ durgapurāṭṭālakabhūmiṣu || 19/63 || nagarī kheṭakagrāmaveśmādiṣu ca kathyate | sthānīyaṃ karṇasūtrābhyāṃ yuktaṃ tu parikalpayet || 19/64 || madhye bahyā padānāṃ tu bhajate pañcaviṃśatim | koṇeśādipade brahmā tvīśāgnipitṛvāyavaḥ || 19/65 || anye tvekapade jñeyāḥ parjanyādyā yathākramāt | catvārastvaryamādyāstu pūrvādidaśabhāginaḥ || 19/66 || āpavatsādayaḥ koṇeṣvaṣṭau dvipadabhāginaḥ | yathāsthānāścarakyādyāścāṣṭau bāhye prakīrtitāḥ || 19/67 || grāmādiyogyaṃ vijñeyaṃ sthānīyākhyamidaṃ padam | deśīyākhyaṃ padaṃ karṇasūtrābhyāṃ parikalpayet || 19/68 || ṣaṭtriṃśadbhāgabhuk brahmā mukhasthā dvādaśāṃśinaḥ | ādityaśca yamaścaiva varuṇaḥ soma eva ca || 19/69 || dvipadā bāhyavithisthāścarakyādyāstu pūrvavat | deśīyākhyapadaṃ caidamagrahārādipūjitam || 19/70 || caṇḍitaṃ tūbhayākhyaṃ tu karṇasūtradvayānvitam | padānyekonapañcāśanmadhye brahyādhitiṣṭhati || 19/71 || bahirāvaṇe prācyāmādityādyāstribhāginaḥ | koṇasthāstripadā jñeyā īśāgnipitṛvāyavaḥ || 19/72 || catvārastvaryamādyāstu caturdaśapade sthitāḥ | pūrvavaccāpavatsādyā bāhyasthāḥ parikīrtitāḥ || 19/73 || agrahārādiyogyaṃ tatpadaṃ tūbhayacaṇḍitam | prāk ca pañcadaśodak ca sūtrāṇi parikalpayet || 19/74 || karṇasūtradvayopetaṃ prāgvadbhuktiṃ prakalpayet | agrahārādiyogyaṃ syādbhadrāsanamidaṃ padam || 19/75 || padmagarbhamidaṃ cānyat karṇasūtradvayānvitam | ekāśītipadaṃ madhye bhuṅkte lokapitāmahaḥ || 19/76 || ādityādyāstribhāgāḥ syuḥ koṇeśāḥ pañcanāyakāḥ | aṣṭādaśāṃśabhāgasthāścāryamādyāḥ prakīrtitāḥ || 19/77 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭamagrahārādipūjitam | prāñci saptadaśodañci sūtrāṇi parikalpayet || 19/78 || karṇasūtradvayopetaṃ padabhuktiṃ ca pūrvavat | agrahārādiyogyaṃ syāttriyutaṃ parikīrtitam || 19/79 || vṛttabhogapadañcānyatkarṇasūtradvayānvitam | ekaviṃśacchatapadaṃ brahmā bhuṅkte tu madhyame || 19/80 || (pṛ0 72) indrādilokapālāśca tvaṣṭau pañcapadeśvarāḥ | dvāviṃśadbhogino devā mukhasthāḥ parikīrtitāḥ || 19/81 || āpavatsādayo'ṣṭau hi dvipadāstu prakīrtitāḥ | vṛttābhogamidaṃ proktaṃ grāmādau saṃprayojayet || 19/82 || ekonaviṃśati prāñci tāvanti syurudañcyapi | karṇāṣṭakamidaṃ vidyādagrahārādipūjitam || 19/83 || gaṇitākhyapadaṃ karṇasūtrābhyāṃ saṃyutaṃ bhavet | ekonasaptatipadaṃ tanmadhye brāhmakaṃ bhavet || 19/84 || ṣaṭtriṃśatipade devā mukhasthāḥ parikīrtitāḥ | tripadā lokapālāḥ syurantarasthā dvibhāginaḥ || 19/85 || āpavatsādayaścāṣṭau pārśvadevāḥ prakīrtitāḥ | proktaṃ gaṇitapādaṃ tu grāmādau parikalpayet || 19/86 || tataḥ sūryaviśālaṃ syātpūrvavatparikalpayet | susaṃhitapadaṃ karṇasūtrayuktaṃ prakalpayet || 19/87 || madhye padāni dhātuśca dviśataṃ pañcaviṃśati | aryamādicatuṣkasya triṃśattriṃśatpadāni ca || 19/88 || īśādikoṇasaṃsthānāṃ caturṇāṃ padapañcakam | ādityādicaturṇāṃ tu tripadaṃ parikīrtitam || 19/89 || dve dve pade ca pratyekaṃ parjanyādau prakalpayet | pūrvavaccāpavatsāderaṣṭakasya dvayaṃ dvayam || 19/90 || carakyādyaṣṭakaṃ tadvadbāhye tu parikīrtitam | etatsusaṃhitaṃ nāma padaṃ grāmādipūjitam || 19/91 || padaṃ supratikāntākhyaṃ karṇasūtradvayānvitam | pūrvoktena prakāreṇa padaṃ grāmādipūjitam || 19/92 || viśālaṃ karṇasaṃyuktaṃ paṇḍiteśaiḥ prakalpyatām | dviśataṃ ca navāśīti madhye brahmapadāni ca || 19/93 || aryamādicatuṣkasya catustriṃśat pṛthakpṛthak | pañcāśallokapālāḥ syuranyatsarvaṃ samānakam || 19/94 || viśālākhyamidaṃ proktamagrahārādipūjitam | vipragarbhaṃ yathāpūrvamagrahārādipūjitam || 19/95 || viśveśākhyaṃ padaṃ karṇayuktaṃ tu parikalpayet | triśatañcaikaṣaṣṭiñca madhye brahmapadāni ca || 19/96 || aryamādyā yathāpūrvaṃ bāhye devāstribhāginaḥ | agrahārādiyogyaṃ syādviśveśākhyamidaṃ padam || 19/97 || bhogaṃ vipulapūrvaṃ yadagrahārādipūjitam | padaṃ vipratikāntaṃ ca karṇasūtradvayānvitam || 19/98 || catvāriṃśattathaikaṃ ca padānyatra catuḥ śatam | brahmā bhuṅkte'ryamādyāstu pūrvavatparikalpayet || 19/99 || koṇasthāḥ pañcabhāgāḥ syuranye tripadabhāginaḥ | idaṃ vipratikāntākhyamagrahārādipūjitam || 19/100 || viśālākṣaṃ karṇayuktaṃ pūrvavatparikalpayet | triṃśatprāñci tathodañci sūtrāṇi parikalpayet || 19/101 || madhye pañcaśataṃ brahmā bhuṅkte nava ca viṃśatim | caturṇāmaryamādīnāṃ ṣaṭcatvāriṃśadaṃśakam || 19/102 || pañcāśallokapālāḥ syuḥ parjanyādyāstribhāginaḥ | viprabhuktiriti jñeyaṃ padaṃ grāmādiyogyakam || 19/103 || viśvasāraṃ yathāpūrvametadgrāmādipūjitam | padamīśvarakāntaṃ tu karṇasūtradvayānvitam || 19/104 || brahmaṇaḥ ṣaṭśataṃ madhye pañcaviṃśatisaṃyutam | aryamādicatuṣkasya pañcāśatprativeditam || 19/105 || aṣṭānāṃ lokapālānāṃ trayo bhāgāḥ pṛthakpṛthak | parjanyādestu catvāro bhāgāḥ pratyekamīritāḥ || 19/106 || etadīśvarakāntākhyamagrahārādipūjitam | indrakāntaṃ yathāpūrvamagrahārādipūjitam || 19/107 || evamūrdhvaṃ ca vijñeyaṃ yāvatsyāttu parārdhakam | catuḥ ṣaṣṭipadaṃ daivaṃ mānuṣaṃ pārameśvaram || 19/108 || (pṛ0 73) parameśapadaṃ yojyaṃ caturṇāmapi varṇinām | traivarṇikānāṃ vā kuryādagrahārādivāstuṣu || 19/109 || catuṣpaṣṭipadaṃ viprabhūpayośca viśeṣataḥ | viṭchūdrayostathaikonapañcāśatpadamīritam || 19/110 || sarvaṃ sarvatra ceṣṭaṃ vā śāstre'smin saṃprakīrtitam | catuḥ ṣaṣṭyekāśītyākhyamāsanaṃ ca tridhā matam || 19/111 || sakalādiṣu sarveṣu padeṣveva padatrayam | vāstukarmaṇi śastaṃ syādgrāmādau ca gṛhādiṣu || 19/112 || athavānyaprakāreṇa sakalādi vidhīyate | karṇasūtravihīnaṃ vā madhye karṇadvayānvitam || 19/113 || athavānekakarṇasthasūtrairanvitameva vā | padaṃ sarvaṃ vidheyaṃ syādevaṃ buddhyā prakalpayet || 19/114 || atha vṛttapadanyāsaṃ pravakṣyāmi yathāvidhi | cakravat pañcasūtrāṇi sāntarāṇi samāni ca || 19/115 || dvātriṃśacca caturviṃśaddviraṣṭāṣṭaikabhāginaḥ | ekāśītipadaṃ hyetajjñeyaṃ viṣamasaṃsthitiḥ || 19/116 || aṣṭāviṃśattathā viṃśaddvādaśāṣṭārdhabhāgataḥ | catuḥ ṣaṣṭipadaṃ caitaccaturvṛtte pakalpayet || 19/117 || kumbhakasya tu vinyāsaṃ sammiśramubhayornyaset | catuḥ ṣaṣṭipadaṃ vāstu paramaiśantu vāstukam || 19/118 || grāmādi copavāstu syādvāstavyaṃ syādgṛhādikam | strīpuṃsoriva saṃyogastathā yojyaṃ vicakṣaṇaiḥ || 19/119 || jayante meṣasaṃsthānamaryamṇi vṛṣabhasthitiḥ | bhṛśāṃśe mithunaṃ vidyātkulīro vitathe bhavet || 19/120 || vyañjake kesarī bhṛṅge kanyā sugrīvake tulā | mitre tu vṛścikaḥ śeṣe dhanurmukhye jhaṣasthitiḥ || 19/121 || pṛthivīdharake kumbhastvaditau mīna ucyate | carācarobhayā jñeyāstattadevāṃśake nyaset || 19/122 || aśvinyādīni sarvāṇi nakṣatrāṇi yathākramam | pradakṣiṇagatānyeva meṣādiṣu vibhāgataḥ || 19/123 || āditye sūryavāraḥ syādagnāvaṅgārako mataḥ | yame tu guruvāraḥ syānnairṛtau budhavārakam || 19/124 || varuṇe tu bhavecchukro vāyavye cārkajastathā | some tu somavāraḥ syādīśāne rāhusaṃsthitiḥ || 19/125 || madhye keturbhavedvāstuśāstre'smin kāmikāhvaye | tadvaśādvihitaṃ sarvaṃ sarvasiddhiphalapradam || 19/126 || strīliṅgaṃ viṣamaṃ jñeyaṃ samaṃ pulliṅgakaṃ bhavet | || iti kāmikākhye mahātantre padavinyāsavidhiḥ saptadaśaḥ paṭalaḥ || || sūtranirmāṇavidhiḥ || (pṛ0 74) ataḥ paraṃ pravakṣyāmi sūtranirmāṇakaṃ dvijāḥ | prathamaṃ brahmaṇaḥ sthānātprāksūtraṃ sabaliṃ nyaset || 20/1 || dvitīyaṃ syādudaksūtraṃ tasminnapi baliṃ kṣipet | caturaśrāyatāśrasthaparyantaṃ syāttṛtīyakam || 20/2 || karṇasūtraṃ caturthaṃ syātpañcamaṃ cārdhapañcakaṃ | ṣaṣṭhaṃ syāttadanantaryaṃ saptamaṃ madhyakarṇikam || 20/3 || aṣṭamaṃ cārdhakarṇaṃ syānnavamaṃ karṇikāntaram | evamanyattu vijñeyaṃ yāvaddvātriṃśakaṃ padam || 20/4 || paryantasūtramādyaṃ syāttato vinyāsasūtrakam | pramāṇasūtramanyatsyādevaṃ sūtradvayaṃ bhavet || 20/5 || yadupānādimānaṃ tatkūṭakoṣṭhāvasānakam | paryantasūtramānaṃ tatsūtraṃ prāmāṇikaṃ param || 20/6 || garbhabhityādimānārthaṃ sūtraṃ devapadocitam | taddhi vinyāsasūtraṃ syājjñātavyā sūtrakalpanā || 20/7 || atha kṣetraṃ tu vibhajet ṣaṣṭyuttaraśatatrayam | teṣvekabhāgaṃ sūtrasya mānaṃ tatprāṇa ucyate || 20/8 || sūtrāṇi prāñci kāryāṇi anukāryāṇyudañci hi | prāṇavāyupramāṇena śāstre'smin kīrtitāni hi || 20/9 || tāni puṃstrīsvarūpāṇi kīrtitāni krameṇa tu | prāṇavāyupramāṇena dviguṇāścānuvaṃśakāḥ || 20/10 || vāstumadhye mahāvaṃśapārśvagāstu prakīrtitāḥ | triguṇaśca mahāvaṃśo vāstumadhye prakīrtitaḥ || 20/11 || prāṇe triguṇakāścānusirāḥ karṇagatā matāḥ | mahāsirāśca tatrasthā madhye karṇagatā matāḥ || 20/12 || prāṇavāyupramāṇena triguṇāstāḥ prakīrtitāḥ | mahāsirāścānusirāḥ saṃjñeyāstu napuṃsakāḥ || 20/13 || vāstumadhye tu ketuḥ syānmahāmarma taducyate | mahāsirāmahāmarmaparyante sandhiriṣyate || 20/14 || vaṃśasūtrasirāsaṅgācchūlamityabhidhīyate | mahāśūlaṃ catuṣprāṇaṃ triguṇaṃ cānuśūlakam || 20/15 || śuddhaṃ padaṃ tu marma syāllāṅgalaṃ koṇasaṃgatam | catuṣkaṃ tu catuḥ sūtraiḥ ṣaṭkaṃ ṣaṭsūtrayogataḥ || 20/16 || aṣṭakaṃ cāṣṭasūtrāṇāṃ yogena parikīrtitam | padasya cāṣṭamāṃśena marmamānaṃ prakīrtitam || 20/17 || padāṣṭanavadigbhāge bhagavānsūtravitsmṛtiḥ | trihastanirmite kṣetre yavamānaṃ tu sūtrakam || 20/18 || anyeṣāṃ romamātreṇa pratihastaṃ prabandhayet | hṛdaye vaṃśake śūle sūtrasandhau ca marmake || 20/19 || sirāyāmaṣṭake ṣaṭke catuṣke lāṅgale'pi ca | devālayādikaṃ noktaṃ kṛtañcetkulanāśanam || 20/20 || eṣāṃ svarūpakāṣṭāṃśaṃ navāṃśaṃ parihṛtya ca | bhittistambhagṛhādīni kārayeddeśikottamaḥ || 20/21 || gṛhapīḍā na kartavyā padasūtreṇa dhīmatā | yadaṅgaṃ vāstu martyasya bādhyate sarvakarmaṇi || 20/22 || tadaṅge tu tadīyasya bādhāḥ pariharettataḥ | || iti kāmikākhye mahātantre sūtranirmāṇavidhiḥ aṣṭādaśaḥ paṭalaḥ || || vāstudevabalividhiḥ || (pṛ0 75) atha vakṣye viśeṣeṇa vāstudevabalikriyām | rātrau kuryādbaliṃ vidvānahni grāmādivāstuṣu || 21/1 || rātrau vātha divāvātha gṛhadevālayādiṣu | susnāto navavastrastu soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ || 21/2 || pañcāṅgabhūṣaṇopetaścandanādyanulepakaḥ | tādṛśena ca tatkartrā yuktaḥ karmedamācaret || 21/3 || brāhmaṇān bhojayitvā tu puṇyāhaṃ vācayettataḥ | taddeśe maṇḍalaṃ kṛtvā gomayena ca buddhimān || 21/ 4 || tatra kūrcaṃ vinikṣipya sambuddhyantaṃ svanāma ca | uktvā tvāvāhayāmīti cāvāhyārcanamācaret || 21/5 || caturthyantaṃ svanāmoktvā namaskārāntasaṃyutam | pādyādinikhilān datvā svasvoktaṃ tu baliṃ kṣipet || 21/6 || brahmāṇaṃ pūjayetpūrvaṃ saghṛtaṃ pāyasaṃ kṣipet | phalānyaryamaṇe dadyāttilamāṣodanaṃ tathā || 21/7 || dadyādvivasvate'pūpaṃ dadhi mitrāya dāpayet | pṛthvīdharāya sadgandhān dāpayetsusamāhitaḥ || 21/8 || navanītamatho dadyātparjanyāya viśeṣataḥ | jayantāya ghṛtaṃ dadyāt mahendraḥ kuṣṭhabhāg bhavet || 21/9 || madhuparkaṃ tathā dadyādādityāya viśeṣataḥ | satyakāya badaryāstu phalaṃ madhusamanvitam || 21/10 || bhraṃśāya cūrṇaṃ māṣasya rajanībhaktasaṃyutam | dāpayedantarikṣāya tapanaṃ dugdhasarppiṣā || 21/11 || agnaye dugdhasaṃyuktaṃ odanaṃ śivasaṃyutam | pūpṇe ca vitathe dadyātpakvānnaṃ susamāhitaḥ || 21/12 || gṛhakṣatāya śimbānnaṃ dadyānmadhusanvitam | yamāya pāyasaṃ dadyādgandharve gandhamucyate || 21/13 || sāmudraṃ bhṛṅgarājāya mastyaṃ mastyodanaṃ mṛge | dadyānnirṛtaye tailaṃ piṇyākānnaṃ ca buddhimān || 21/14 || dauvārike dadhi proktaṃ sugrīve tu yavānnakam | piṣṭāni puṣpadantāya puṣpāṇi sajalāni ca || 21/15 || jaleśvarāya dātavyaṃ pāyasaṃ ghṛtamiśritam | vārāhaṃ tu balau māṃsamasurāya pradāpayet || 21/16 || dadyātsamāhitaḥ samyak śeṣāya tilataṇḍulau | rogāya śuṣkamastyān vai dhvajaṃ pītaṃ ca vāyave || 21/17 || nāgāya madhumukhyāya lājān samyak pradāpayet | bhallāṭāya gulānnaṃ vai samyagdadyādbalipradaḥ || 21/18 || somāya pāyasaṃ dhūpaṃ dīpaṃ dadyādviśeṣataḥ | gajāya śarkarāpūpamadityai modakaṃ viduḥ || 21/19 || titaye tu baliṃ dadyādbāhyadevabalikrame | pāyasaṃ ghṛtasammiśramīśānāya nivedayet || 21/20 || dadyātsavitre lājāṃstu savitre gandhavāri vai | indrāya māṣamannaṃ vai mudgānnaṃ cendrasūnave || 21/21 || rudrāya māṃsamannaṃ syātphenaṃ rudrātmajāya vai | āpāya mastyaṃ māsaṃ ca cāpavatsāya dāpayet || 21/22 || ghṛtaṃ māṃsaṃ carakyai ca śūlasthāyai śivāśritāḥ | bidārikāyai dātavyaṃ lavaṇaṃ dhīmatā bhṛśam || 21/23 || tilapiṇḍamatho dadyātpūtanāyai viśeṣataḥ | kulmāṣaṃ pāparākṣasyai māṃsānnaṃ syādgraheṣu ca || 21/24 || viśeṣabalirevaṃ syātsāmānyaṃ tu ghṛtodanam | sarveṣāmapi dātavyo balirdadhnā samanvitaḥ || 21/25 || utkṛṣṭabalirevaṃ syādgrāmādau ca viśeṣataḥ | gṛhadevālayādau ca madhyamaḥ kathyate'dhunā || 21/26 || (pṛ0 76) dadhyājyagulasammiśraṃ śuddhānnaṃ brahmaṇe baliḥ | aryamādicaturṇāṃ tu pāyasaṃ balirucyate || 21/27 || vidikṣvāpādidevānāmaṣṭānāṃ kṛsaraṃ baliḥ | īśānādyaṣṭadevānāṃ mudgānnaṃ balirucyate || 21/28 || hutāśanādi devānāṃ gulānnaṃ baliriṣyate | paścimāśāsthitānāṃ tu ghṛtānnaṃ balirucyate || 21/29 || vāyavyādyuktadevānāṃ dadhyannaṃ balirucyate | aṣṭānāṃ bāhyadevānāṃ māṃsānnaṃ balirucyate || 21/30 || alābhe proktavastūnāṃ dadhyājyaphalasaṃyutam | śuddhamannaṃ pradātavyaṃ gandhapuṣpapuraḥ saram || 21/31 || haviṣyaṃ devabhavane māṃsānnaṃ rājamandire | matsyaṃ śūdragṛhe proktamanyatra madhu kalpayet || 21/32 || mastyārthaṃ caiva māṃsārthaṃ piṣṭaṃ vāpi prakalpayet | grāmādau vā baliḥ sopi śuddhadravyairvidhīyatām || 21/33 || tvarite tvakṣataṃ vā syādgandhapuṣpasamanvitam | mahāvāstuni viprendrā deśikā bahavo matāḥ || 21/34 || pañcagocarasaṃbhūtāḥ śivaviprāḥ prakīrtitāḥ | abhāvādādiśaivānāṃ tatra brāhmāḥ śivadvijāḥ || 21/35 || devālaye ca grāmādau śivavipro viśiṣyate | svagṛhe tvanuśaivāstu mahāvāntaraśaivakāḥ || 21/36 || vāstuhomaṃ caturdikṣu deśiko mūrtipaiḥ saha | ekatra vātha kartavyo deśikena ca dhīmatā || 21/37 || samidājyacarūpetaṃ tilataṇḍulasaṃyutam | maṇḍape vā prapāyāṃ vā vāstuhomaṃ samācaret || 21/38 || pañcādidaśahastāntaṃ maṇḍapaṃ parikalpayet | hastamātramidaṃ kuṇḍaṃ ratnimātramathāpi vā || 21/39 || vāstusīmani vā brahmasthāne vā maṇḍapaṃ nayet | palāśodumbarāśvatthavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt || 21/40 || samidhaḥ kathitāḥ śāstre caikatreṣṭaṃ pragṛhyatām | kumbhe vodumbare vāpi vāstudevān prapūjayet || 21/41 || hemavastrasamāyukte sakūrce sāpidhānake | kṛtasthaṇḍilakādhāraḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ || 21/42 || kṛtapañcāṅgabhūṣastu mūrtipaiśca tathāvidhaiḥ | uṣṇīṣarahitaiḥ sārdhaṃ vedadhvanisamanvitam || 21/43 || stotradhvanisamāyuktaṃ tathā mantrajapānvitam | saṃprāptadakṣiṇaḥ śānto manastuṣṭisamanvitaḥ || 21/44 || sarvamaṅgalakārye ca maṇḍalādiviśodhane | paryagnikaraṇopetaṃ vāstuhomaṃ niyāmakam || 21/45 || baliṃ caiva viśeṣeṇa śivavipraḥ samācaret | vāstupūjāvihīnaṃ tu vāstuvāstu vinaśyati || 21/46 || pratisaṃvatsaraṃ kuryātsarvadoṣāpanuttaye | grāmādigṛhaśālāsu devaveśmani deśikaḥ || 21/47 || || iti kāmikākhye mahātantre vāstudevabalividhirnāma ekonaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || || grāmādilakṣaṇavidhiḥ || (pṛ0 77) vakṣyāmi lakṣaṇaṃ grāmanagaryādeḥ samāhitaḥ | yathāvadvihitaṃ vāstu na tyajanti hi devatāḥ || 22/1 || piśācapretarakṣāṃsi pīḍāṃ kartuṃ na śaknuyuḥ | tatra kālaparīkṣādi prāguktavidhinācaret || 22/2 || viprairvidvadbhirābhogyaṃ maṅgalaṃ ceti kīrtitam | agrahārastadevoktaṃ viprendrāḥ kāmikāhvaye || 22/3 || viprairathānyairvarṇairvā bhogyo grāma udāhṛtaḥ | eko grāmaṇiko yatra sabhṛtyaparicārakaḥ || 22/4 || kuṭikaṃ tadvijānīyādekabhogaḥ sa eva tu | janaiḥ parivṛtaṃ dravyakrayavikrayakādibhiḥ || 22/5 || anekajātisaṃyuktaṃ karmakāraiḥ samanvitam | sarvadaivatasaṃyuktaṃ nagaraṃ cābhidhīyate || 22/6 || vaṇijāmapi bhogyaṃ tu tadvadeva samīritam | yatsthānaṃ brāhmaṇānāṃ tu kharvaṭaṃ puravāsinām || 22/7 || teṣāmeva vanasthānaṃ tadvadeva samīritam | krayavikrayasaṃyuktamabdhitīrasamāśritam || 22/8 || deśāntarāgatajanairnānājātibhiranvitam | paṭṭaṇaṃ tatsamākhyātaṃ vaiśyairadhyuṣitaṃ tu yat || 22/9 || nagaryāvartanaṃ yattatkharvaṭaṃ tadudāhṛtam | vane janapade caiva kevale śūdrasevitaḥ || 22/10 || karṇakaḥ kheṭako grāmaḥ kramāttrividha īritaḥ | sāmantānāṃ samṛddhānāṃ yatsthānaṃ śibiraṃ smṛtam || 22/11 || gajavājisamāyuktaṃ senāsthānaṃ tadevahi | rājaveśmasamāyuktaṃ sarvajātisamanvitam || 22/12 || guhyapradeśasaṃyuktaṃ senāmukhamihocyate | āgantukānāṃ sarveṣāṃ naiṣṭhikānāṃ nivāsabhūḥ || 22/13 || annapānīyasaṃyuktaḥ kevalo vā maṭho mataḥ | vidyāsthānaṃ tu tadvatsyādbahusenāsamanvitam || 22/14 || rājaveśmasamāyuktā rājadhānīti kathyate | grāmādīnāṃ samīpaṃ yatsthānaṃ kubjamiti smṛtam || 22/15 || tadeva cerikā proktā nagarītantuvāyabhūḥ | sarveṣāmapi caiteṣāṃ grāmādīnāṃ samīritam | vistārāyāmamānaṃ tu sarveṣāṃ tu sanātanam || 22/16 || śāstre'smin procyate tacca krameṇa paripaṭhyate | iti kāmikākhye mahātantre gāmādilakṣaṇavidhiḥ viṃśatitamaḥ paṭalaḥ || || vistārāyāmalakṣaṇavidhiḥ || (pṛ0 78) vistārāyāmamānaṃ tu grāmādīnāmihocyate | pañcadaṇḍaṃ samarabhya daṇḍābhyāṃ vardhayetkramāt || 23/1 || ekonatrisahasrāntaṃ tadūrdhvaṃ neṣyate budhaiḥ | adhame tu tadūrdhvaṃ tu tatsamaṃ cottamaṃ bhavet || 23/2 || evaṃ vistāramākhyātaṃ grāmādīnāṃ samāsataḥ | kuṭumbabhūmimānaṃ tu vāṭakṣetravivarjitam || 23/3 || pramāṇaṃ kathitaṃ śāstre tadbāhye vāṭabhūrmatā | caturaśrārdhabhāgaṃ vā caturbhāgamathāpi vā || 23/4 || tripādaṃ vā dvipādaṃ vā tridvyaṃśā vā viśālataḥ | pañcaṣaṭsaptamūrtyaṃśapaṅktibhāgamathāpi vā || 23/5 || caturdaṇḍātsamārabhya daṇḍābhyāṃ vardhayetkramāt | triguṇāntapramāṇena cāyāmaṃ parikalpayet || 23/6 || brāhmaṇānāṃ samam śastamanyeṣāmāyatāśrakam | sarvaṃ deve ca vipre ca sāmānyamiha kīrtitam || 23/7 || || iti kāmikākhye mahātantre vistārāyāmalakṣaṇavidhiḥ ekaviṃśaḥ paṭalaḥ || || āyādilakṣaṇavidhiḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi āyādīnāṃ tu lakṣaṇam | vistāreṇābhyaseddairghyaṃ triguṇaṃ cāṣṭabhirhṛtam || 24/1 || śeṣaṃ dhvajādikaṃ śāstre yonyaṣṭakamudāhṛtam | dhvajo dhūmaḥ śvasiṃhau ca vṛṣaḥ kharagajottamau || 24/2 || dhvāṅkṣeṇa yonayaścāṣṭau dhvajasiṃhavṛṣe gajaḥ | śastāḥ syurninditāścānye dhūmādyā yonayastviha || 24/3 || tamevāṣṭaguṇaṃ kṛtvā saptaviṃśatibhirbhajet | śiṣṭamaśvayujādyaṃ tu nakṣatramiha kīrtitam || 24/4 || karturjanmarkṣamārabhya tridinaṃ pañcasaptakam | trayodaśadinaṃ tyājyaṃ tathā pañcadaśoḍukam || 24/5 || dinaṃ saptadaśaṃ cāṣṭādaśa dvāviṃśakaṃ dinam | saptaviṃśatinakṣatraṃ tyājyamanyacchubhaṃ smṛtam || 24/6 || rājñāṃ grāmasya kartuśca janmarkṣeṇāvirodhi yat | tadeva cātra saṃgrāhyaṃ viparītaṃ parityajet || 24/7 || janmarkṣeṇa yutaṃ vāpi kārayedvāstuśāstravit | nāmajanmarkṣayorānukūlyaścottama ucyate || 24/8 || ekonaṃ madhyamaṃ proktaṃ viparītaṃ parityajet | nakṣatrasya phalaṃ yattu vayastasya prakīrtitam || 24/9 || dhvajādīnāṃ vaśenātha vayastatra prakalpayet | sakalañcāṣṭabhirhanyādāyaḥ so'pyanyathocyate || 24/10 || sakalaṃ cāṣṭabhirbhaktvā bhajeddvādaśabhirguruḥ | śiṣṭastvāyaḥ samākhyāto vyayastatra prakīrtyate || 24/11 || saṃsthāpya labdhanakṣatramaṣṭabhirvibhajedbudhaḥ | vyayaḥ śiṣṭa iha proktastvanyathāpi ca kathyate || 24/12 || (pṛ0 79) sakalaṃ triguṇīkṛtya mānasūtrairbhajedvyayam | āyādhikyaṃ tu śubhadaṃ samaṃ hīnaṃ ca varjayet || 24/13 || vistārāyāmarāśiṃ tu vasubhirgaṇayedbudhaḥ | triṃśadbhirvibhajecchiṣṭaṃ tithināgāvaṭaistu vā || 24/14 || triguṇaṃ sakalaṃ kṛtvā muninā vāra ucyate | paryantāvaṭakenātha vāraṃ saṃkalpayedbudhaḥ || 24/15 || rāśayaścāṃśakā ye tu nakṣatravaśagā matāḥ | aṣṭadvādaśakau varjyau śeṣāḥ śreṣṭhāśca rāśayaḥ || 24/16 || śubhagrahāṃśakāḥ śastāstvitarāstviha ninditāḥ | vistāreṇābhyaseddairghyaṃ tādṛśīmathavā punaḥ || 24/17 || vistārāyāmasaṃyuktaṃ rāśiṃ vātha nirīkṣayet | caturaśrāyatāśrāṇāṃ sakalenaiva yojayet || 24/18 || anyāsāmākṛtīnāṃ tu nāhāyāmaviśālakaiḥ | kumbhakasya viśālārdhaṃ nāhārdhena nyasedbudhaḥ || 24/19 || sakalaṃ kumbhakaṃ proktaṃ tena cāyādikaṃ nyaset | || iti kāmikākhye mahātantre āyādilakṣaṇavidhiḥ dvāviṃśaḥ paṭalaḥ || || nakṣatracakravidhiḥ || nakṣatracakraṃ vakṣyāmi nāmanakṣatrasiddhaye | ādau śatapadaṃ kṛtvā paryanteśānakoṣṭhakāt || 25/1 || ārabhya dakṣamārgeṇa nyasedvarṇānanukrāt | pañcatattvaṃ tathāgneyakoṇātpaścimamārgataḥ || 25/2 || pituruttaramārgeṇa vāyoḥ pūrvamukhena ca | varṇān viṃśatisaṃkhyākān krameṇaivaṃ tu vinyaset || 25/3 || apahakaṭa ityevamavaṭapara eva ca | nayabhajakhavarṇaśca gajadacala eva ca || 25/4 || īśānamaṇḍale kuryātpañcaviṃśatikoṣṭhake | paścimābhimukhaṃ pūrvaṃ likhitānāṃ tṛtīyakam || 25/5 || pañcamaṃ nāma nakṣatraṃ svena yuktān svarānnyaset | ekādaśa nyasetpaścātprānte nyasettrayodaśa || 25/6 || akāraśca ikāraśca uśca ekāra eva ca | kṛttikā kathitā tāvado vā vo vū catuṣṭayam || 25/7 || rohiṇī kathitā śāstre ve vo kā kī tathaiva ca | candrabhaṃ kuśca ārdrā syātpañcaviṃśatimadhyame || 25/8 || ke ca ko ca tathā hā ca hīkāraśca punarvasuḥ | huśca heśca tathā hośca ḍaśca puṣyaḥ prakīrtitaḥ || 25/9 || avaśiṣṭairathāśleṣānnāmadheyaṃ prakalpayet | anena kramayogena sarvamatra samācaret || 25/10 || ārdrāyukte kukoṣṭhe ca ghaṅacchānanuyojayet | hastayukte ca koṣṭhe ca pūṣaṇāṭhān parikalpayet || 25/11 || pūrvāṣāḍhāṃ bukoṣṭhe ca dha phā ḍhān vinyasedguruḥ | bhecottarābhādrapade dūthājhāñān tathā nayet || 25/12 || nakāragrahaṇenaiva jñakāraḥ svīkṛtastviha | akāragrahaṇenaiva ākāraḥ svīkṛtastviha || 25/13 || ikāragrahaṇenaiva īkāraḥ svīkṛtastviha | ukāragrahaṇenaiva ūkāraḥ svīkṛtastviha || 25/14 || (pṛ0 80) ekāragrahaṇenaikārādyāḥ pañca samāhṛtāḥ | evamanyatra conneyaṃ nāmanakṣatrakalpanāt || 25/15 || grāmekṣatriyasevāyāṃ yuddhe ca vyavahārake | nāmarkṣaṃ yojayedvidvānnāmāntaraparigrahāt || 25/16 || anyasmin janmaṛkṣaṃ vā vāstukarmaṇyubhāvāpi | evaṃ nakṣatracakrañca yuṣmākaṃ kathitaṃ mayā || 25/17 || anenaivānukūlyaṃ ca vijñeyaṃ syādvicakṣaṇaiḥ | vipadi pratyare caiva vadhe caiva yathākramāt || 25/18 || prathamāṃśatṛtīyāṃśādṛte śeṣāstu śobhanāḥ | tṛtīye cāpi paryāye cottamaṃ paripaṭhyate || 25/19 || dvitīye madhyame caiva prathamaṃ kanyasaṃ smṛtam | gaṇañcāsuramānuṣyaṃ varjayecchubhamanyathā || 25/20 || evaṃ janmarkṣake nāmanakṣatre ca prakalpayet | || iti kāmikākhye mahātantre nāmanakṣatravidhiḥ trayoviṃśaḥ paṭalaḥ || || daṇḍikādividhiḥ || daṇḍikādividhiṃ vakṣye śṛṇuta jñānakāṅkṣiṇaḥ | daṇḍikaṃ svastikañcānyatprastaraṃ ca prakīrṇakam || 26/1 || sampatkaraṃ parākaṃ ca padmakaṃ śrīpratiṣṭhitam | śrīvatsaṃ vaidikaṃ caiva nandyāvartaṃ ca kumbhakam || 26/2 || evaṃ dvādaśadhā proktā grāmāderākṛtistviha | kumbhakaṃ vaidikaṃ caiva daṇḍikaṃ ca viśeṣataḥ || 26/3 || jānīyātpattanādau tu śubhametanna saṃśayaḥ | pūrvāgramuttarāgraṃ vā vīthiṃ kṛtvobhayorbudhaḥ || 26/4 || gṛhāṇi pārśvayoḥ kuryādekasmin pārśvake'pi vā | ekavīthisamāyuktaṃ vīthidvayasamāyutam || 26/5 || vīthitrayasamāyuktaṃ pūrvāgrañcottarāgrakam | kartarīkṛtadaṇḍābhaṃ vātha kuryāttu daṇḍikam || 26/6 || pūrvāgramuttarāgraṃ ca kṛtvā vīthidvayaṃ dvayam | udagagrairnavānyaiśca mārgairyuktaṃ tu tadbhavet || 26/7 || dakṣiṇābhimukho bhūtvā pūrvavīthyāstu nirgamaḥ | paścimābhimukhaścaiva dakṣiṇasyāṃ tu nirgamaḥ || 26/8 || uttarābhimukho bhūtvā paścimāyāṃ vinirgamaḥ | prāṅmukhastu tato bhūtvā saumyavīthyāstu nirgamaḥ || 26/9 || evaṃ hi yatkṛtaṃ vāstu svastikaṃ tvabhidhīyate | evameva tu sarveṣāṃ grāmādīnāṃ vinirgamaḥ || 26/10 || tryādipañcadaśāntābhirudīcīnābhiranvitam | tisṛbhiḥ prāṅmukhābhistu prastaraṃ tviha kathyate || 26/11 || caturvīthi samārabhya saptadaśasamāvadhi | udīcībhiḥ samāyuktaṃ prāṅmukhābhiścatasṛbhiḥ || 26/12 || etatprakīrṇakaṃ proktamudīcīnaistu pañcabhiḥ | ekaviṃśatisaṃkhyātaiḥ prāṅmukhābhiśca pañcabhiḥ || 26/13 || sampatkaramihoddiṣṭaṃ parākañca vadāmyaham | ṣaḍvīthikāṃ samārabhya trayoviṃśatikāvadhi || 26/14 || ekaikavīthivṛddhyā tu udīcīnābhiranvitam | ṣaḍbhiśca prāṅmukhābhiśca parākaṃ tviha kīrtyate || 26/15 || saptavīthi samārabhya caikonatryaṃśakāvadhi | udaṅmukhābhirvīthībhiryuktaṃ prāṅmukhamārgakaiḥ || 26/16 || (pṛ0 81) saptabhiḥ padmakaṃ proktaṃ eṣviṣṭaṃ parigṛhyatām | aṣṭabhiḥ prāṅmukhairmārgairudīcīnaistadāditaḥ || 26/17 || ṣaṭtriṃśadaṃśasaṃkhyātaiḥ prāṅmukhairaṣṭabhiryutam | śrīpratiṣṭhitamityuktaṃ tasminniṣṭaṃ pragṛhyatām || 26/18 || prāgagrairudagagraiśca mārgairiṣṭaiḥ samanvitam | śrīvatsamiti nirdiṣṭaṃ sarvavāstuṣu yogyakam || 26/19 || caturaśrāyatāśraṃ vā kṛtvā koṇeṣu madhyame | puṣpadantādike vāpi yatheṣṭaṃ dvārasammitam || 26/20 || ubhayoḥ pārśvayorvāpi ekapārśve'thavā punaḥ | gṛhavīthisamāyuktaṃ caitadvaidikamucyate || 26/21 || tadeva viprabhūpālavaiśyaśūdragṛhāvṛtam | pradhānaṃ vāpradhānaṃ vā sarvatra vihitaṃ tviha || 26/22 || kṣetrāvṛtaṃ tu vā kāryamārāmādyāvṛtaṃ tu vā | etacca vaidikaṃ proktamantarbāhyavibhāgataḥ || 26/23 || anekāvalisaṃyuktaṃ cāpi vaidikamucyate | parito'pi samaṃ kṛtvā mārgaiḥ pūrvottarānanaiḥ || 26/24 || ekānekairyatheṣṭaistu prāguktaistacca vaidikam | vidhāya vīthiṃ nābhyākhyāṃ nirgamaiśca samanvitām || 26/25 || svastyākārairbahistasyā mahāvīthisamanvitām | nābhau vinirmitāstisraḥ pañca sapta navāthavā || 26/26 || yugmābhireva kartavyaṃ nandyāvartamiti smṛtam | vṛttākāraistu mārgaiśca ekānekaiḥ samanvitam || 26/27 || prāguttaramukhairmārgairanekairmadhyamairyutam | kumbhakañceti nirdiṣṭamanekaiḥ koṇakairyutam || 26/28 || aṣṭāgrairvā bahirmārgairyuktaṃ kumbhakamucyate | nagarīpattanādau tu vihitaṃ tviha kāmike || 26/29 || || iti kāmikākhye mahātantre daṇḍikādividhiḥ caturviṃśaḥ paṭalaḥ || || vīthidvārādimānam || vīthīdvārādimānaṃ tu pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | brahmabhāgāvṛtāvīthirnābhivīthīti kathyate || 27/1 || rājavīthīti vikhyātā grāmāderbahirāvṛtā | saiva maṅgalavīthīti rathavīthīti cocyate || 27/2 || prāṅmukhā vīthayaḥ sarvā nārācākhyā iti smṛtāḥ | tā eva janavīthyaḥ syuḥ kṣudrāstiryaggatā matā || 27/3 || pādadaṇḍaṃ samārabhya pādapādavivardhitam | syādekādaśadaṇḍāntaṃ vīthimānamihāgame || 27/4 || mārgamānaṃ ca tāvatsyānna dvāraṃ vīthikāgrake | hitvā maṅgalavīthyagraṃ nābhiṃ na protayetkvacit || 27/5 || bhallāṭe puṣpadante ca mahendre ca gṛhakṣate | caturdvāraṃ prakartavyaṃ sarveṣāmapi vāstunām || 27/6 || mahendre satyake caiva pade prāgdvāramuttamam | gṛhakṣatapade caiva gandharve dakṣiṇe śubham || 27/7 || asure puṣpadante ca paścimadvāra ucyate | mukhyabhallāṭayoḥ sthāne cottaradvāra ucyate || 27/8 || parjanye ca bhṛśe pūṣṇi bhṛṅgarāje jaleśake | śeṣe nāge'ditau sthānamudagdvāreṣu kīrtitam || 27/9 || daṇḍatrayaṃ samārabhya caikadaṇḍavivardhanāt | tithidaṇḍāvasānaṃ tu gṛhakṣetraviśālatā || 27/10 || (pṛ0 82) tatraiva hastamānena gehaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ | athavā hastamānena gṛhavistāra ucyate || 27/11 || pañcahastaṃ samārabhya dvidvihastavivardhanāt | ekaṣaṣṭiviśālaṃ tu gṛhakṣetraviśālatā || 27/12 || āyāmaṃ grāmadaṇḍena hastacchedavivarjitam | catuḥ śālāgṛhaṃ śreṣṭhaṃ triśālaṃ madhyamaṃ bhavet || 27/13 || dviśālamadhamaṃ proktaṃ hīnaṃ syādekaśālakam | || iti kāmikākhye mahātantre vīthidvārādimānavidhiḥ pañcaviṃśaḥ paṭalaḥ || || grāmādidevatāsthānavidhiḥ || grāmādau devatāsthānaṃ vakṣye sarvaṃ sanātanam | brahmasthānasya vāyavyāṃ viṣṇusthānaṃ prakīrtitam || 28/1 || vāruṇyāṃ vāstuno brahmā sūtrasyottaradeśake | grāmamadhye tadīśānyāmaṣṭadikṣu śivo mataḥ || 28/2 || hariharayutaṃ vāstu kevalena hareṇa vā | anyatsarvaṃ yatheṣṭaṃ sthātteṣāṃ sthānamihocyate || 28/3 || vāruṇyāmindrakāṣṭhāyāmindreśānāntare'thavā | ravisthānaṃ bhavettatra sthānaṃ vāpi śacīpateḥ || 28/4 || vāyavyāmindrakāṣṭhāyāṃ yāmyakāgneyanairṛte | sugrīve vāruṇe vāpi ṣaṇmukhasthānamīrtitam || 28/5 || vāruṇyāṃ nairṛtāvindre śāstuḥ sthānaṃ prakīrtitam | vāruṇyāṃ vātha nairṛtyāṃ vāyusomāntare'thavā || 28/6 || anyatra ca gaṇeśasya sthānamuktamihāgame | yame vā nairṛte bhāge vāyavyāmindramadhyame || 28/7 || nairṛtyantakayorvāpi durgāsthānaṃ prakīrtitam | vāruṇyāṃ śrīsarasvatyoḥ sthānamuktaṃ śivāśritāḥ || 28/8 || aiśānyāṃ somabhāge vā tayormadhye tu mātaraḥ | āgneyāṃ moṭikāsthānaṃ kāmadevasya tatra vai || 28/9 || jyeṣṭhā puṣkaraṇītīre sthāpyānyatra bahistu vā | kāmabhāskarayorvāstu ṣaṇmukhasthānamucyate || 28/10 || ṣaṇmukhasya tu mātṝṇāṃ sthānamanyadyathepsitam | sahasrādadhike vipre madhye viṣṇugṛhaṃ tu vā || 28/11 || śivapūjāyutaṃ vāstu nānyacchāstrasya niścayaḥ | śrīpateḥ pūjayā nityaṃ prajāvṛddhirbhaviṣyati || 28/12 || sūryasya pūjayā nityaṃ gṛhapīḍā vinaśyati | indrapūjā manuṣyāṇāṃ prabhāvaṃ saṃprayacchati || 28/13 || subrahmaṇyārcanaṃ nityaṃ balānāṃ hitakṛdbhavet | śāstṛpūjā svakṛtyeṣu niyuṅkte vāstuvāsinaḥ || 28/14 || kāmasya pūjā kurute saundaryaṃ vāstuvāsinām | umā pūjā viśeṣaṇa vijayaṃ saṃprayacchati || 28/15 || pūjitā cenmahāmoṭī bālarogavināśinī | sarvasiddhiravighnena vighneśasya saparyayā || 28/16 || jyeṣṭhāpūjā viśeṣeṇa rogaghnī vāstuvāsinām | lakṣmīpūjā śriyaṃ dadyādalakṣmīṃ ca vyapohati || 28/17 || vāgvibhūtiṃ sarasvatyāḥ pūjā nityaṃ prayacchati | mātṛpūjā sadā sarvasampadaṃ kurute dvijāḥ || 28/18 || sarveṣāṃ pūjayā yaṃttatphalaṃ dadyānmaheśvaraḥ | tasmānmaheśvaro nityaṃ pūjanīyaḥ phalārthibhiḥ || 28/19 || aiśānyāṃ sthāpitaṃ liṅgamuttamaṃ tviti kīrtitam | anyatra madhyamaṃ proktaṃ liṅga saṃsthāpitaṃ dvijāḥ || 28/20 || (pṛ0 83) grāmamadhye hareḥ sthānamuttamaṃ parikīrtitam | paścime madhyamaṃ vidyādadhamaṃ cānyadeśake || 28/21 || īśaviṣṇvostu mūrtiḥ syāddvividhā parikīrtitā | ugrā śāntā ca tatrādyā ugrakarmaratā matā || 28/22 || śāntakarmaratāśāntā mūrtī raudrī tu bāhyagā | śāntā tu madhyagā proktā grāmādau sarvavāstuni || 28/23 || karikāmapurāristu kālāristvaivamādayaḥ | ugrāstu mūrtayaḥ proktaḥ śeṣāḥ śāntā udāhṛtāḥ || 28/24 || viśvarūpaṃ nṛsiṃhaṃ ca vaṭaśāyinameva ca | jāmadagnyaṃ ca jānīyādugraṃ vaiṣṇavavigraham || 28/25 || grāmāderbāhyadeśe tu kānanādau prakīrtitāḥ | raudrāṇāmiha devānāṃ sthāpane phalamucyate || 28/26 || pūrve cedgrāmanāśaṃ syādvahnau duḥśīlagāḥ striyaḥ | nāśastu yāmyadeśe tu pretadaityādibhirbhṛśam || 28/27 || rogaistu nairṛte nāśaṃ śokaḥ syādvaruṇāṃśake | duḥsthitiṃ pāvane vidyādrāṣṭrasaṃsthāṃ tu saumyake || 28/28 || sarvasampattiraiśānyāṃ putrapautravivardhanam | grāme tvevaṃ samākhyātaṃ sarvatrānyeṣu vā matā || 28/29 || grāme kuḍyāntarasthāneṣvaṣṭadikṣvapi śasyate | na madhye sthāpayedrudramūrtiṃ grāme viśeṣataḥ || 28/30 || rudramūrtiḥ sthitā cettu grāmādau tu tadagrake | śāntamūrtipratiṣṭhāṃ tu kārayeddeśikottamaḥ || 28/31 || taṭākaṃ kārayedvāpi tena śāntirvidhīyate | agrahārādvinānyeṣu sthānīyādiṣu vāstuṣu || 28/32 || prāgādiṣu caturdikṣu vāyāvīśe śivālayaḥ | tathaiva śeṣadeśe ca parjanyāṃśe jayantake || 28/33 || vāmanetrekṣaṇaṃ tatra sarvasampatsamṛddhidam | īkṣaṇaṃ sakalānāṃ tu aihikāmuṣmikāvaham || 28/34 || pādapādaṃ tadardhaṃ vā tripādaṃ pādameva vā | ekadaṇḍaṃ samārabhya pañcadaṇḍāvasānakam || 28/35 || nītvā tu sthāpayedbāhye rudramūrtiniketane | evaṃ tu kathitaṃ rudramūrtīnāṃ sthāpane phalam || 28/36 || śāntamūrtipratiṣṭhāyāṃ phalamadya nigadyate | brahmasthāne sthitaṃ liṅgaṃ viprakṣatriyaśobhanam || 28/37 || aindraṃ sarvapradaṃ liṅgaṃ yāmye vṛddhistathāyuṣaḥ | ārogyaṃ vāruṇaṃ liṅgaṃ saumyaṃ vittapradaṃ bhavet || 28/38 || vahnideśe sukhaṃ dadyādvijayaṃ nirṛtau śivaḥ | vāyavye sampado dadyātsarvamīśānagocare || 28/39 || antarāleṣu sarveṣu phalamevaṃ vinirdiśet | some caiśānake vāpi someśānāntarālake || 28/40 || indreśānāntarāle ca śivaliṅgaṃ sthitaṃ yadi | grāmāderabhivṛddhiḥ syādrājño rāṣṭrasya caiva hi || 28/41 || saubhāgyamāyurārogyaṃ bhavatyeva na saṃśayaḥ | || iti kāmikākhye mahātantre grāmādidevatāsthānavidhiḥ ṣaḍviṃśaḥ paṭalaḥ || || dvijasaṃkhyāvidhiḥ || (pṛ0 84) dvijādīnāṃ ca saṃkhyeha vakṣyate śṛṇuta dvijāḥ | jyeṣṭhamadhyakaniṣṭhāśca kṣudrāśceti caturvidhāḥ || 29/1 || pratyekaṃ navadhā proktā vakṣyamāṇapramāṇataḥ | caturdaśasahasrāttu ṣaṭsahasradvijāntakam || 29/2 || sahasrahīnaṃ navakaṃ catuṣkeṣūttamaṃ dvijāḥ | tataḥ pañcasahasrāttu sahasrāntaṃ yathākramam || 29/3 || hīnaṃ pañcaśatenaiva madhyamaṃ navakaṃ budhāḥ | śatahīnasahasrāttu yāvatpañcadatāntakam || 29/4 || śatārddhena krameṇaiva kanīyakṣudrayormatam | athavānyaprakāreṇa vakṣyate śṛṇuta dvijāḥ || 29/5 || aṣṭottaraśataṃ cānyadvardhayeddaśasaṃkhyayā | lakṣāntaṃ saṃgṛhītavyaṃ teṣu śaktyaikamācaret || 29/6 || aśaktaśceddaśādyaṣṭaśatāntaṃ pañcasaṃkhyayā | vardhayedatihīnaṃ cedekasmādeva vardhanāt || 29/7 || daśāntaṃ vātha kartavyaṃ teṣu ceṣṭaṃ samācaret | dvātriṃśadvā caturviṃśat ṣoḍaśa dvādaśaiva vā || 29/8 || caturuttarapañcāśatsaṃkhyākā vā prakīrtitāḥ | || iti kāmikākhye mahātantre dvijasaṃkhyāvidhiḥ saptaviṃśaḥ paṭalaḥ || || grāmādivinyāsavidhiḥ || vinyāsasya viśeṣo'yaṃ grāmādīnāmihocyate | grāmaḥ śarīramaṅgaṃ syāddevamartyaparigrahaḥ || 30/1 || upāṅgamiti boddhavyaṃ vimānabhavanādikam | padaprastarasūtre vā madhyasūtradvaye'pi ca || 30/2 || karṇasūtradvaye cāpi upāṅgaṃ naiva kārayet | vīthyantare gṛhaśreṇyāṃ sīmni vā sūtravardhanam || 30/3 || yathābhavettathā kāryaṃ na kāryaṃ sūtrapīḍanam | daṇḍacchedo na kartavyo grāme vāpi gṛhāyatau || 30/4 || upāṅgāyāmavistāre daṇḍacchedo'pi yojyate | anyatra daṇḍaṃ na chidyāccharīre tu viśeṣataḥ || 30/5 || bāhyaśreṇīṣu vṛddhiśca daṇḍacchedaśca vīthiṣu | padaśeṣayutaṃ veśma chinnadaṇḍaṃ gṛhādikam || 30/6 || iṣṭamānaṃ ca vīthīnāṃ vāstukarmaṇi śasyate | śreṇyantareṣu tatraiva padaśeṣaṃ samāpayet || 30/7 || caṇḍālānāṃ praveśāya nirgamāya malasya ca | jalasya nirgamārthaṃ tu kṣudramārgāḥ praśaṃsitāḥ || 30/8 || grāmeṣu yaḥ kṛto doṣo rājño grāmasya sarvataḥ | aṅgeṣu yaḥ kṛto doṣo grāmasya hi janasya tu || 30/9 || pratyaṅge yaḥ kṛto doṣastatrasthānāṃ viśeṣataḥ | vāstunaḥ sarvamarmādi tyaktvānyatra vasennaraḥ || 30/10 || triśūle garbhanāśaṃ syāccatuṣke preṣyanāśanam | maraṇaṃ marmaṇi jñeyaṃ sandhau mitrārthanāṃśanam || 30/11 || catuṣke nityarogaḥ syāllāṅgale mitranāśanam | maraṇaṃ brahmasūtre tu karṇasūtre'rthanāśanam || 30/12 || (pṛ0 85) padaprastarasūtre ca puranāśo bhaveddhruvam | yugmāyugmavibhāgena vinyāso vividho mataḥ || 30/13 || yugmamārgāstu sūtrasthā ayugmāḥ padamadhyagāḥ | anyonyasaṅkaro yasmādaśubhaṃ syājjaneṣu ca || 30/14 || ayaṃ vibhāgaḥ kathito vāstau daṇḍakasaṃjñake | brahmasthāne sabhādīni kalpayedvidhinā budhaḥ || 30/15 || someśānāntare sūtraṃ yāmyanairṛtamadhyame | tanmuktvā pārśvayoḥ kāryaṃ sabhāsthānasamṛddhaye || 30/16 || vyapohya madhyamaṃ bhāgaṃ vāpīkūpañca maṇṭapam | vāyavye nairṛte caiśe kuryādvai devatālayam || 30/17 || aiśaṃ cedīśabhāge tu cānyasmin vaiṣṇavaṃ bhavet | brāhmaṃ vā madhyame bhāge pīṭhaṃ vā parikalpayet || 30/18 || grāmāderbrahmasūtrasya paścimāyāṃ viśeṣataḥ | uttare mānuṣe bhāge viṣṇuṃ saṃsthāpayedbudhaḥ || 30/19 || yamasya pūrvasūtre syānmānuṣe skanda eva ca | indrasūtrādudīcyāṃ tu sūryaṃ saṃsthāpayetsudhīḥ || 30/20 || somasūtraṃ tataḥ pūrve mānuṣe ca vināyakam | durgā vā tatra kartavyā skandapārśve'thavā bhavet || 30/21 || bahirmaṅgalavīthyāstu paiśāce vā pakalpayet | || iti kāmikākhye mahātantre grāmādivinyāsavidhiḥ aṣṭāviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || || brahmadevapadādividhiḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi brahmadevapadādikam | grāmāddaśanavāṃśaṃ vā aṣṭasaptāṃśameva vā || 31/1 || kṛtvā bahiśca paiśācamantarmānuṣamucyate | tadantardaivikaṃ proktaṃ śiṣṭaṃ brāhmamiti smṛtam || 31/2 || grāmabhūtaṃ turīyāṃśaṃ vasvagnimunibhāgikam | kṛtvā teṣvekabhāgaṃ tu parito vardhayedguruḥ || 31/3 || bahirmārgamiti jñeyaṃ bāhyaṃ paiśācameva hi | daivamānuṣabhāge tu varṇānāṃ vāsa iṣyate || 31/4 || brahmapaiśācabhāge tu devatāgāramiṣyate | paiśāce na ca kartavyo vāsaḥ karmopajīvinām || 31/5 || athavānyaprakāreṇa kathyate paṇḍitottamāḥ | varṇānāṃ vāsa ityukte brahmapaiśācikāṃśake || 31/6 || pade paiśācike kuryāddaivajñabhiṣajāṃ gṛham | anyeṣāṃ karmiṇāṃ gehaṃ vāstupaiśācike matam || 31/7 || cikitsakānāṃ veśma syādgrāmamadhye bahistu vā | devālayasya pārśve tu pūjakānāṃ gṛhaṃ bhavet || 31/8 || bāhye paiśācike śāstā rudro moṭī ca mātaraḥ | anyeṣāṃ vāstudevānāṃ padapaiśācike padam || 31/9 || bāhye vā'bhyantare vāpi gaṇeśaskandayorgṛham | || iti kāmikākhye mahātantre brahmadevapadādividhiḥ ekonatriṃśaḥ paṭalaḥ || || grāmādyaṅgasthānanirṇayavidhiḥ || (pṛ0 86) idānīṃ saṃpravakṣyāmi sthānānyaṅgopajīvinām | daivajño gaṇako vaidyastvambaṣṭho bheṣajapradaḥ || 32/1 || viṣāpahaḥ karmakāro daivo grāmāṅgamaṣṭadhā | vaṇijaśca kulālāśca nāpitāḥ puṣpajīvinaḥ || 32/2 || vāditrajīvinaḥ prāṇijīvinaścakrajīvinaḥ | vaidehakāstantuvāyāḥ karmakā rajakā api || 32/3 || caṇḍālā api cetyete dvādaśāṅgopajīvinaḥ | vāruṇyāṃ vaṇijāṃ sthānamindradiśyathavā bhavet || 32/4 || kulālasthānamaiśānyāṃ saumye cendrasya vā diśi | nāpitānāṃ dvayepi syādagnerindrasya vā diśi || 32/5 || aiśānyāmiṣyate puṣpajīvināṃ sthānamatra tu | vāditrajīvināṃ sthānaṃ somadeśe ca kalpitam || 32/6 || vāruṇyāmatha vāyavyāṃ nairṛtyāṃ prāṇijīvinām | yāmyāyāṃ diśi saumyāyāṃ cakriṇāṃ sthānamiṣyate || 32/7 || vaidehakānāṃ vāyavyāṃ sthānaṃ proktaṃ śivāgame | proktaṃ tu tantuvāyānāṃ sthānaṃ yāmyadiśi sthitam || 32/8 || jātyutkarṣavaśenaiva sthānaṃ yuktyā prakalpayet | utkṛṣṭānāṃ samīpe syānnikṛṣṭānāṃ tu dūrataḥ || 32/9 || āgneyyāmatha vāyavyāṃ śatadaṇḍaṃ vyapohya tu | karmakāṇāṃ nivāsaḥ syādrajakānāṃ tato bahiḥ || 32/10 || caṇḍālānāṃ tu kartavyaṃ pūrvasyāṃ vidiśāsu ca | caṇḍālānāṃ kuṭīrāṇi krośabāhye prakalpayet || 32/11 || aiśānyāmatha vāyavyāṃ śmaśānaṃ prāci vottare | nadyādau vidyamāne tu śmaśānaṃ tīradeśake || 32/12 || prācyāṃ pratīcyāṃ vāyavyāṃ aiśānyāṃ somadiśyatha | taṭākaṃ kārayetkūpamanyadikṣu vivarjayet || 32/13 || gośālā dakṣiṇe deśe puṣpavāṭī tathottare | athavā sarvakāṣṭhāsu vāpīkūpataṭākakāḥ || 32/14 || vaiśyānāṃ parito vāsaḥ śūdrāṇāṃ pitṛke bhavet | caṇḍālakarmakārāṇāṃ śmaśānodakpradeśayoḥ || 32/15 || hīnatvaparivṛttiśca grāmāṅgānāṃ viśeṣataḥ | devaveśmagṛhādīnāṃ mārgasya ca viśeṣataḥ || 32/16 || śodhyānāṃ saṃśaye mārge nikṣipecchūnyadeśake | śleṣmātakaṃ vaṭañcāpi kaṭakañcāpyudumbaram || 32/17 || āragvadhaṃ tathāśvatthaṃ nimbaṃ plakṣañca vardhayet | pradakṣiṇakramādetānīśānādyaṣṭadikṣvapi || 32/18 || vṛkṣā sthāpyā bahirvāstau caityavṛkṣā bhavantyamī | ete doṣaharāḥ proktā gāmādīnāṃ viśeṣataḥ || 32/19 || sahasrādadhike vipre vipraśaktyā na doṣayuk | bahirbhaṅgalavīthyāṃ tu pādapādārdhavardhanāt || 32/20 || varṇāntaragṛhārāmāntaritāmaramandiram | caturādicatuṣpañcadaṇḍārdhārdhapadaṃ punaḥ || 32/21 || nītvā gṛhavaśātkāryaṃ saprakāraṃ surālayam | evaṃ tu raudradevānāṃ vimānaṃ parikalpayet || 32/22 || || iti kāmikākhye mahātantre grāmādyaṅgasthānanirṇayavidhistriṃśaḥ paṭalaḥ || || garbhanyāsavidhiḥ || (pṛ0 87) garbhanyāsavidhiṃ vakṣye grāmādīnāṃ ca sadmanām | sagarbhaṃ sarvasampatyai vigarbhaṃ nāśanaṃ bhavet || 33/1 || tasmātsarvaprayatnena garbhaṃ saṃsthāpayetsudhīḥ | devatāsthāpanātpūrvaṃ sthāpanaṃ cottamaṃ bhavet || 33/2 || devatāsthāpanasyānte sthāpanaṃ madhyamaṃ bhavet | grāmavinyāsamārabhya caikābdādūrdhvakālake || 33/3 || sthāpanaṃ kanyasaṃ proktaṃ grāmādīnāmiti smṛtam | purvokte tu śive kāle sitapakṣe viśeṣataḥ || 33/4 || grāmādīnāṃ tu rātrau syātsadmanastu divāpi vā | nāgayoge divā vāpi grāmagarbhaṃ tu vinyaset || 33/5 || naktaṃ nyasennarāṇāṃ tu devānāṃ tu divāpi vā | gṛhiṇīṃ garbhiṇīṃ kartuṃ yadi garbhaṃ na nikṣipet || 33/6 || hemākāreṇa tāmreṇa phelāṃ vā kārayedbudhaḥ | caturaṅgulamārabhya caikāṅgulavivardhanāt || 33/7 || caturviṃśatikāyāmavistāraḥ parikīrtitaḥ | tadardhaṃ syātsamutsedhaṃ tripādaṃ vātha tatsamam || 33/8 || phelotsedhastripādaṃ syātpidhānasya samucchrayaḥ | sabhāgaṃ vā dvibhāgaṃ vā vāṇabhāge dvibhāgakam || 33/9 || yavamekaṃ samārabhya yavārdhena tu vardhayet | ghanaṃ pañcayavārdhaṃ tu bhittīnāṃ parikalpayet || 33/10 || koṣṭhavṛddhistadardhaṃ syāttryaṃśakaṃ sarvameva vā | pādā aṣṭāṃśakā vāpi cocchrāyeṇa ghanena ca || 33/11 || phelā pañcāṅgulā proktā gṛhāṇāṃ nādhikā bhavet | sapañcapañcakoṣṭhaṃ vā navakoṣṭhayutaṃ tu vā || 33/12 || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā kalpayeddeśikottamaḥ | śilāmayaṃ tu vā pātraṃ yavārdhenāṅgulāni ca || 33/13 || ghanārdhaṃ kalpayeddhīmān śaṅkhe vātha karaṇḍake | ratnāni dhātukādīni svalpavistārabhājane || 33/14 || taddevasthānabhāvajñastāni tāni niveśayet | evaṃ jñātvā tu matimān garbhasthāpanamārabhet || 33/15 || ghṛṣṭvā bahirmalaṃ śodhya prakṣālyāmlena vāriṇā | pañcagavyena saṃprokṣya puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 33/16 || maṅgalāṅkurakāryaṃ tu vidhinā kārayedbudhaḥ | garbhasthāne hṛhe vāpi grāme garbhādhivāsanam || 33/17 || vimānasyottare caindre cānyeṣāmadhivāsanam | daśarandhrābdhihastairvā vistṛtaṃ maṇṭapaṃ nayet || 33/18 || tanmadhye vedikāṃ kuryāttatribhāgaikabhāgataḥ | tālamātrasamutsedhaṃ tasyāṃ dikṣu catasṛṣu || 33/19 || caturaśrāṇi kuṇḍāni pratyekaṃ hāstikāni tu | sayonyaśrāṇi kuṇḍāni caikaṃ vā pūrvataḥ sthitam || 33/20 || vitānadhvajasaṃyuktaṃ darbhamālābhirāvṛtam | puṣpamālāsamāyuktaṃ dvāratoraṇasaṃyutam || 33/21 || maṅgalāṅkurasaṃyuktaṃ padmena mahatāvṛtam | maṇḍapaṃ bhūṣayitvaivaṃ punaḥ puṇyāhamācaret || 33/22 || brāhmaṇān bhojayettatra taddinātprāgdinatrayam | śālibhiśca daśadroṇaiḥ sthaṇḍilaṃ taṇḍulaistilaiḥ || 33/23 || kṛtvālikhyāṣṭadikpatraṃ karṇikākesarairyutam | darbhairapi paristīrya sthaṇḍilaṃ pūjayedguruḥ || 33/24 || vedyāḥ paścimabhāge tu gomayālepite śubhe | citrite śālipiṣṭaiśca caturaśrāṃ samantataḥ || 33/25 || saptadvīpasamāyuktāṃ saptāmbhodhisamanvitām | bhūdharairdiggajairyuktāṃ dhātrīṃ nāgaphaṇasthitām || 33/26 || (pṛ0 88) ālikhya sitaphenaiśca bhuvanādhvakramānvitām | phelāṃ prakṣālya gavyaiśca sthāpya citre tu maṇḍale || 33/27 || deśikaḥ samalaṅkṛtya vastraiḥ pañcāṅgabhūṣaṇaiḥ | sakalīkṛtadehastu gandhaiḥ puṣpairvibhūṣitaḥ || 33/28 || prāṅmukhaḥ prayato bhūtvā vinyasedakṣarāṇi tu | madhyakoṣṭhe nyasetkūṭaṃ bindunādasamanvitam || 33/29 || pūrvādyaṣṭasu koṇeṣu yādihāntāśca vinyaset | akārādi visargāntān bāhyakoṇeṣu vinyaset || 33/30 || trilocanaṃ caturbāhuṃ varadābhayapāṇinam | śūlaṭaṅkadharaṃ saumyaṃ jaṭācandravibhūṣitam || 33/31 || evaṃ tu bhājanaṃ dhyātvā paścād dravyāṇi vinyaset | prāṅmukhodaṅmukho bhūtvā mṛdādīni tu vinyaset || 33/32 || antarāvaraṇe prācyāṃ sāmudrīṃ vinyasenmṛdam | nādeyīmatha tāṭākīṃ darbhamūlagatāmapi || 33/33 || kulīrāvṛtakāṃ cāpi valmīkavṛṣaśṛṅgajām | gajadantagatāṃ cāpi kramādetā mṛdo nyaset || 33/34 || pūrvādikramayogena cāṣṭau cāṣṭadiśāsu ca | saṃyojya tā mṛdaścāṣṭau sarvā brāhmapade nyaset || 33/35 || atha pañcamṛdo vāpi vinyasedanupūrvaśaḥ | vṛṣaśṛṅge hastidante darbhamūle jalāntare || 33/36 || nadyāstīre ca pañcaitā madhye dikṣu mṛdo nyaset | paṅkajotpalakalhārakandāśca kumudasya vai || 33/37 || raktotpalasya śvetasya padmasya ca kaśeruṇaḥ | tathā kuvalayasyāpi tatraivāvaraṇe punaḥ || 33/38 || sarvāṃśca madhyame kandān sarvalokeśamaṇḍale | vinyasedānupūrvyeṇa tadvāhye cāṣṭamaṅgalam || 33/39 || śrīvatsaṃ pūrṇakumbhaṃ ca bherīṃ darpaṇameva ca | matsyayugmāṅkuśau caiva śaṅkhakesariṇau tathā || 33/40 || indrādiṣu krameṇaiva nyasedindrādimantrakaiḥ | vajrapravālanīlendranīlamauktikapuṣyakān || 33/41 || proktābjarāgavaiḍūryaṃ dīptaśaktiṃ sma?rannyaset | athavā pañcaratnāni vinyasedānupūrvaśaḥ || 33/42 || māṇikyaṃ cendranīlaṃ ca vaiḍūryaṃ ca pravālakam | muktāṃ madhye caturdikṣu pañcabrahmāṇyanusmaran || 33/43 || haritālaśilākāṅkṣitālasūtāni gairikān | dhātūn sugandhaśṛṅgākhyān dhṛtivīryātmakānnyaset || 33/44 || hemāruṇānameyāṃkāhlādatāradhvani pannagān | prokteṃ madhye'khilānyeva dehaśaktiṃ smaran nyaset || 33/45 || bāhye tvāvaraṇe dikṣu cāntarāle tu ṣoḍaśa | bījāni vrīhigodhūmatilamāṣān pradakṣiṇam || 33/46 || mudgaṃ ca yavanīvāraśyāmākānantare'khilān | nyasettṛptyātmakānetān mantrairlokeśavācakaiḥ || 33/47 || sauvarṇaśālikaṃ raupyavrīhiṃ cāpi sakodravam | trapuṇā kaṅkusīsena māṃsapuṣpāyasāṃstilān || 33/48 || mudgaṃ cāyomayaṃ tāmraṃ nimittaṃ ca kulutthakram | viṣṇukrāntitriśūlīśrīḥ sahāpūrvāṃ ca bhṛṅgakam || 33/49 || apāmārgaikapatrābjamoṣadhīḥ prākkramānnyaset | candanāgarukarpūralavaṅgailālatāphalam || 33/50 || takvolenāṣṭagandhāṃstu nyasetpūrvādiṣu kramāt | sarveṣāmāpi sāmānyaṃ tattaccihnaistu vakṣyate || 33/51 || kapālaśūlakhaṭvāṅgān paraśuṃ vṛṣabhaṃ tathā | pinākaṃ hariṇaṃ pāśaṃ haimaṃ śaive tu vinyaset || 33/52 || yasya devasya yaccāstraṃ tadastraṃ madhyame nyaset | bhūsurāṇāṃ hitārthāya yajñasūtraṃ kamaṇḍalum || 33/53 || sruvaṃ ca praṇavākāraṃ sauvarṇaṃ madhyame nyaset | rathaṃ gajaṃ hayaṃ caiva śārdūlaṃ cāpameva ca || 33/54 || (pṛ0 89) kṣurikāṃ ca suvarṇena vinyasennṛpadeśake | tulāṃ ca mānapātraṃ ca mahiṣaṃ govṛṣadvayam || 33/55 || sauvarṇaṃ madhyame koṣṭhe vinyasedvaiśyabhāgake | vṛṣaṃ halayugaṃ caiva yugmamatsyaṃ tu śālikam || 33/56 || sauvarṇaṃ madhyame deśe śūdrasthāne prakalpayet | sthālīṃ tadupadhānaṃ ca darvīkaṃ taṇḍulaṃ ghaṭam || 33/57 || galākhyaṃ daṇḍakāṣṭhaṃ ca kṛṣṇalohe mahānase | dakṣiṇe bhavane kumbhaṃ suśālyudakapūritam || 33/58 || dhanasadmani garbhastu sārgalā kuñcikā bhavet | paryaṅkadīpaśayane garbhaṃ vidyātsukhālaye || 33/59 || māṣamānaṃ samārabhya palāntaṃ dravyamānakam | catuṣpadāśca devāśca saṃsthāpyābhyantarānanāḥ || 33/60 || pādāṅgulaṃ samārabhya pādāṅgulavivardhanāt | aṣṭāṅgulapramāṇena bimbotsedhāḥ prakīrtitāḥ || 33/61 || tadardhā vāhanotsedhāstvāsīnā vā sthitāstu vā | evaṃ dravyāṇi vinyasya pidhāyaiśānamantrataḥ || 33/62 || vastrayugmena saṃveṣṭya kuśaiścāveṣṭya pūjayet | gandhapuṣpākṣatairdhūpairdīpanaivedyakādibhiḥ || 33/63 || phelāmuddhṛtya hastābhyāṃ vinyasetsthaṇḍilopari | ācāryo mūrtipaiḥ sārdhaṃ homakarma samācaret || 33/64 || vastrahemāṅgulīyādibhūṣitaiḥ sottarīyakaiḥ | vidhināgnimukhaṃ kṛtvā tato dravyāṇi homayet || 33/65 || palāśodumbarāśvatthanyagrodhāḥ prāgdigādibhiḥ | samidājyacarūn lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān || 33/66 || pratyekaṃ śivamantreṇa śatamardhaṃ tadardhakam | śivāddaśāṃśato'ṅgāni tarpayitvā yathāvidhi || 33/67 || pūrṇāhutiṃ tato hutvā vauṣaḍantaṃ śivāṇunā | seśvarāṇi tritatvāni mūrtimūrtīśvarānnyaset || 33/68 || phelāyāṃ puṣpagandhādyaiḥ pūjayettarpayettataḥ | saṃpadā saṃskṛtaṃ kṛtvā daśadhā mūlamantrataḥ || 33/69 || dravyanyāsaṃ samārabhya garbhasaṃsthāpanāntakam | ṛgādyadhyayanaṃ kāryaṃ koṇeṣvastrajapo bhavet || 33/70 || grāmādisarvavāstūnāṃ garbhasthānānyamūni hi | brahmaṇyaryamabhāge tu vivasvati yame tathā || 33/71 || indre ca varuṇe caiva some ca pṛthivīdhare | puṣpadante ca bhallāṭe mahendre ca gṛhakṣate || 33/72 || saumyadevagrahe cāpi grāmādau sthāpayetsudhīḥ | kṛtvāvaṭaṃ tu tatraiva nayedañjalimātrataḥ || 33/73 || śirontaṃ vāthaṃ karṇāntaṃ hadayāntaṃ prakalpayet | ṣaḍaṅgulapramāṇaṃ tu caturviṃśāṅgulāntakam || 33/74 || bhājanasya samantāttu sāvakāśasamanvitam | tathāśmanā ceṣṭakayā phelākāraṃ tu gartakam || 33/75 || gomayālepanaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettataḥ | pañcagavyena saṃprokṣya tanmadhye'ṣṭamṛdo nyaset || 33/76 || śeṣanāgordhvabhūmīṣu saptadvīpārṇavāṃ bhuvam | diggajairbhūdharairyuktāṃ gandhapuṣpādibhiryajet || 33/77 || ācāryaṃ pūjayettatra vastrahemāṅgulīyakaiḥ | adhamā pañcaniṣkaṃ tu dviguṇā madhyamā bhavet || 33/78 || triguṇā cottamā proktā deśikasya tu dakṣiṇā | gobhūmidāsadhānyādigṛhopakaraṇāni ca || 33/79 || dāpayitvā viśeṣeṇa deśikaṃ toṣayettataḥ | adhyetṛmūrtipāṃścaiva daivajñaṃ pūjayettataḥ || 33/80 || saṃpūjya sthapatiṃ tatra vastrābharaṇakairapi | dhyātvā sadāśivaṃ rūpaṃ mūlamantraṃ samuccaret || 33/81 || phelāyāḥ prāṅmukho bhūtvā sthāpayedādiśaivakaḥ | pāṃsunā pūrayedgartaṃ susnigdhaṃ sudṛḍhaṃ nayet || 33/82 || (pṛ0 90) sabhāṃ vā kalpayedūrdhvaṃ bimbaṃ vopari kalpayet | śivādīnāṃ ca devānāṃ devīnāṃ dvāradakṣiṇe || 33/83 || stambhamūle tathā yoge garte garbhaṃ nidhāpayet | homastambhavati stambhe pādakūrcāvṛteradhaḥ || 33/84 || tasmādatyunnato nimno garbhaḥ sampadvināśakṛt | athavā brahmagarbhaṃ tu brahmasthāne nidhāpayet || 33/85 || sabhāprapāmaṇḍapānāṃ karṇapāde pradakṣiṇe | dvitīyastambhake dvāradakṣiṇāṅghrau tu vinyaset || 33/86 || garbhaṃ nāṭyasabhāyāṃ cet prakṣipetkuṭikāmukhe | maṇḍitastambhamūle tu garbhaṃ saṃsthāpayetsudhīḥ || 33/87 || gehagarbhe sabhābhāge dvārastambhe vidhīyate | cūlikākārapāde vā tasyā garbho vidhīyate || 33/88 || tulābhārābhiṣekārthaṃ maṇḍape'pi tathā bhavet | sarveṣāṃ maṇḍapānāṃ ca garbhasthānaṃ prakathyate || 33/89 || dvāradakṣiṇapāde vā vāmastambhe'thavāṅkaṇe | pūrvoktakarṇapāde vā dvāradakṣiṇayogake || 33/90 || maṇḍapastambhamūle tu prathamāvaraṇe nyaset | pādabandhavimāne tu gehagarbhopari nyaset || 33/91 || pratibandhavimāne tu vṛterupari vinyaset | vṛterupari viprāṇāṃ kumudopari bhūbhṛtām || 33/92 || jagatyupari vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ pādukopari | sarveṣāṃ bhūgataṃ kāryaṃ sarvasiddhikarāya ca || 33/93 || puṣpadante ca bhallāṭe mahendre ca gṛhakṣate | dakṣiṇe netrabhitau tu saumyādau tu caturgṛhe || 33/94 || dvārapradakṣiṇastambhayoge vāpi vidhīyate | parivārālayānāṃ tu mūlavatkarma cācaret || 33/95 || śālānāṃ tu catuṣkoṇeṣviṣṭadeśe pragṛhyatām | mālikāyuktaśālaṃ cetkoṇastambhe dvitīyake || 33/96 || prathamāvaraṇe vāpi dvitīyāvaraṇe nyaset | sthitvā bahirbahiḥ prekṣya vāmāvāme vikalpya ca || 33/97 || antarbahirmukhaṃ garbhaṃ vāstumadhye prayojayet | ālaye maṇḍape caiva nirgamasya pradakṣiṇe || 33/98 || gopurāṇāṃ ca sarveṣāṃ praveśasya pradakṣiṇe | svāmyākhyaraṅgahīnānāṃ śālānāṃ netrabhittike || 33/99 || tadyuktānāṃ ca sarveṣāṃ pādamūle niveśayet | athavā madhyabhittau syāddvārasavye'tha madhyame || 33/100 || vāsasya pañcasthānāni śālāsu ca gṛheṣu ca | vāpīkūpataṭākādau dīrghikāsetubandhane || 33/101 || garbhaṃ cettadudagbhāge pūrvasyāṃ vātha vinyaset | vāstupūjā ca homañca garbhanyāse vidhīyate || 33/102 || gopuraṃ parivāraṃ ca mūlavāstunirīkṣaṇam | maṇḍapānāṃ mukhaṃ śāstre sarvasmin parikīrtitam || 33/103 || bhittivyāsena cāṣṭāṃśe bahiraṃśacatuṣṭayam | antastrīnantare nītvā garbhaṃ samyagvinikṣepet || 33/104 || || iti kāmikākhye mahātantre garbhanyāsavidhiḥ ekatriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || bālasthāpanavidhiḥ || (pṛ0 91) atha vakṣye viśeṣeṇa bālagehasya lakṣaṇam | bālasthānaṃ vinā vidvān mūlasthānaṃ na kārayet || 34/1 || bālaliṅgādihīnaṃ tu mūlaliṅgādikaṃ nahi | ayaṃ vibhāgo grāmasya prārambhe'nyatra cānyathā || 34/2 || bālaliṅgādihīnaṃ vā tadyuktaṃ vā samācaret | mūlasthānasya caiśānyāmuttare pūrvayāmyayoḥ || 34/3 || āgneyyāmiṣṭadeśe vā kuryādbālagṛhaṃ guruḥ | navadaṇḍaṃ vyapohyaiva kuryāddhāma mahāntaram || 34/4 || triyugendriyaṣaḍhḍhastaiḥ saptahastena vā gṛham | yadvā karadvayenaiva mūlasthānaṃ prakalpayet || 34/5 || bālasthānamathārdhena garbhagehāttathā bhavet | mūlabhāgaviśālena bhittirdvitriguṇā matā || 34/6 || śeṣaṃ tu garbhagehasya maṇḍapaṃ vā sabhākṛti | tasya garbhagṛhārdhaṃ tu hīnamadhyārdhakaṃ tu yat || 34/7 || utkṛṣṭamadhyamāṣṭāṃśe nandamānaṃ prakīrtitam | liṅgāyāmaṃ suvṛttaṃ syānnāhāyāmau samau matau || 34/8 || citrāhiśirasopetaṃ sūtrahīnaṃ tu kārayet | navāṅgulaṃ samārabhya dvidvyaṅgulavivardhanāt || 34/9 || trayastriśāṅgulaṃ yāvadbālaliṅgaṃ tu vā bhavet | talliṅgaṃ tricaturbhāgamānena tu niveśayet || 34/10 || mūlodayasamaṃ śreṣṭhaṃ madhyahīnamadhontaram | vasudhā bhājite tatra navaliṅgocchrayā matāḥ || 34/11 || saptāṅgulaṃ samārabhya dvidvyaṅgulavivardhanāt | taruṇapratimānāṃ tu navadhā mānamīritam || 34/12 || sakale sakalaṃ kuryānniṣkale caiva niṣkalam | mūlabimbārdhamānaṃ tu śreṣṭhaṃ vedāṃśamānataḥ || 34/13 || hīnamaṣṭāṃśake madhye navamānaṃ tu berakam | niṣkalasya viśālena cāsanaṃ cottamaṃ bhavet || 34/14 || hīnaṃ syāccaturaṃśena madhyame navamānakam | liṅgamānavaśenāpi pīṭhaṃ tu parikalpayet || 34/15 || lohopalakujairbālaliṅgaberaṃ vidhīyate | kṣīravṛkṣaiḥ palāśairvā vaṭodumbarapippalaiḥ || 34/16 || madhūkapanasaplakṣaiḥ sālacandanakhādiraiḥ | saralāmaravṛkṣābhyāṃ liṅgaberaṃ samācaret || 34/17 || harmyārambhe ca jīrṇe ca bhinne ca vikalāṅgake | sphoṭanādiṣu doṣeṣu bālasthānaṃ tu kārayet || 34/18 || prāgeva dvādaśābdāttu cālane liṅgaberayoḥ | tadūrdhvaṃ neṣṭamanyatra tatraiva sthāpayetsudhīḥ || 34/19 || bālālayāgre kartavyaṃ maṇḍapaṃ caturaśrakam | tatsamaṃ vā tadardhaṃ vā tripādaṃ vāgramaṇḍapam || 34/20 || pakveṣṭakāśilādyābhirdṛḍhaṃ kuryādyathāvidhi | vistārasamatuṅgāḍhyaṃ daṇḍikācūlikānvitam || 34/21 || mūlaharmyaṃ yathādvāraṃ tathaiva taruṇālaye | turyāśramaṣṭavṛttaṃ vā tridhā pīṭhākṛtirmatā || 34/22 || liṅganāhaṃ tu vistāraṃ pīṭhaṃ vārdhonnatirmatā | iṣṭakābhiḥ supakvābhiḥ liṅgaṃ syātsudhayā mṛdā || 34/23 || ratnanyāso na kartavyaḥ pādaśailādikaṃ nahi | prāgeva kuryāttaddhīmān vidhinā cāṅkurārpaṇam || 34/24 || bālālayāgre kartavyaṃ maṇḍapaṃ caturaśrakam | daśarandhrāṣṭahastairvā maṇḍapaḥ saptahastataḥ || 34/25 || vistārastambhasaṃyuktaṃ bhānustambhayutaṃ tu vā | paṅktitrayasamāyuktaṃ caturaśraṃ satoraṇam || 34/26 || (pṛ0 92) darbhamālāsamāyuktaṃ vitānādyaiḥ samanvitam | madhyāṃśe vedikāṃ kuryāttaccaturthāṃśakonnatam || 34/27 || vasvaṅgulaṃ tu vistāramutsedhaścaturaṅgulaḥ | tasyāśca paritaścāṣṭadikṣu kuṇḍāni kalpayet || 34/28 || diśāsu caturaśrāṇi koṇeṣvabjāni kalpayet | īśānaśakrayormadhye pradhānaṃ vṛttakuṇḍakam || 34/29 || athavā pañcakuṇ.ḍāni caikaṃ vā pūrvataḥ sthitam | maṇḍapasyottare pārśve snānaśvabhraṃ prakalpayet || 34/30 || paścācchilpinamudvāsya puṇyāhaṃ vācayettataḥ | jalamadhye prapāṃ kuryātsarvalakṣaṇasaṃyutām || 34/31 || prakṣālya pañcagavyena liṅgaṃ cāstreṇa deśikaḥ | śuddhatoyena gandhādyaiḥ saṃsnāpya ca hṛdārcayet || 34/32 || vastrayugmena saṃveṣṭya lambakūrcasamanvitam | jale tu śāyayelliṅgaṃ sadyenaiva kuśopari || 34/33 || trirātraṃ dvyekarātraṃ vā vedayāmāvasānakam | prabhūtapañcagavyena snapanaṃ vā samācaret || 34/34 || paritaḥ kalaśānaṣṭau lokapālādhidaivatān | savastrānsahiraṇyāṃśca sasūtrān sāpidhānakān || 34/35 || brāhmaṇān bhojayettatra maṇḍape samalaṅkṛte | vāstuhomaṃ tataḥ kuryātprāsāde maṇḍape'pi vā || 34/36 || paryagnikaraṇaṃ kṛtvā vāstuhomasthavahninā | jalādānīya liṅgaṃ tu snānaśvabhropari nyaset || 34/37 || vastraṃ visṛjya liṅge tu pūrvavacchuddhimācaret | kautukaṃ bandhayeddhīmān hṛdayena tu mantrataḥ || 34/38 || vastreṇa veṣṭayelliṅgaṃ vāmadevena deśikaḥ | śālibhirvedikāmadhye aṣṭadroṇārdhanirmitaiḥ || 34/39 || taṇḍulaiśca tilairdarbhaiḥ puṣpaiśca suparistaret | śayanaṃ kalpayenmadhye carmajādyairanukramāt || 34/40 || sarvātodyasamāyuktaṃ stotramaṅgalavācakaiḥ | sarvalakṣaṇasaṃyuktastvādiśaivaḥ saśiṣyakaḥ || 34/41 || divyagandhānuliptāṅgaḥ puṣpamālāvibhūṣitaḥ | śuklavastraśca soṣṇīṣaḥ śuklavastrottarīyakaḥ || 34/42 || pañcāṅgabhūṣaṇopetaḥ sakalīkṛtavigrahaḥ | īdṛśairlakṣaṇairyuktastvācāryaścottarānanaḥ || 34/43 || vedyūrdhve śāyayelliṅgaṃ prākśiraskamadhomukham | abhyarcya hṛdayenaiva gandhādyairupacārakaiḥ || 34/44 || droṇāmbupūritaṃ sūtraveṣṭitaṃ kūrcasaṃyutam | pañcaratnasamāyuktaṃ sāpidhānaṃ savastrakam || 34/45 || śivakumbhaṃ nyasettasya mūrdhni deśe tu varmaṇā | vardhanīṃ vāmataḥ sthāpya sūtrakādibhiranvitām || 34/46 || śivamantraṃ nyaseddhyātvā devadevaṃ sadāśivam | aṣṭatriṃśatkalopetaṃ pūjayenmūlamantrataḥ || 34/47 || pūjayettu svamantreṇa vardhanīṃ tu manonmanīm | mukulīṃ padmamudrāṃ ca liṅgamudrāṃ pradarśayet || 34/48 || abhitastu ghaṭānaṣṭau drauṇārdhodakapūritān | sūtrādibhiḥ samopetān hemaṭaṅkasamāyutān || 34/49 || indrādiṣu krameṇaiva sthāpayeddeśikottamaḥ | anantādiśikhaṇḍyantān svasvamantrairghaṭeṣu ca || 34/50 || vinyasya gandhapuṣpādyairnaivedyāntaṃ hṛdārcayet | parivāraghaṭānaṣṭau copavedyupari nyaset || 34/51 || ṛgādyadhyayanaṃ kuryuḥ saṃskṛtā vedavittamāḥ | eko vā sarvavedāṃśca paṭhetsvasvadiśi sthitaḥ || 34/52 || tadabhāve tvajātādyā japtavyā mūrtipaiḥ saha | sadyojātastu ṛgvedo vāmadevo yajuḥ smṛtaḥ || 34/53 || aghoraḥ sāmavedastu atharvaḥ puruṣaḥ smṛtaḥ | aṣṭottarasahasraṃ vā tadardhaṃ vā tadardhakam || 34/54 || (pṛ0 93) aṣṭottaraśataṃ vāpi japedvaidikasiddhaye | mūrtidhārādyalābhe tu deśikaḥ sarvamācaret || 34/55 || agnyādhānādikaṃ sarvamagnikāryoktamācaret | khādirāśvatthabilvāśca udumbaravaṭau tathā || 34/56 || madhūkārkapalāśāśca samidhaḥ saṃprakīrtitāḥ | palāśastu pradhānaṃ ca sarveṣāmidhmamucyate || 34/57 || samidājyānnalājaiśca tilairhomaṃ samācaret | sahasraṃ vā tadardhaṃ vā śatamaṣṭottaraṃ tu vā || 34/58 || pūrṇāhutiṃ tataḥ kuryādvauṣaḍantena mūlataḥ | śivāddaśāṃśato'nyeṣāṃ dikṣu brahmāṇi kalpayet || 34/59 || vidikṣu hṛdayādīni mūlārdhaṃ samameva vā | pūrṇāhutiṃ tataḥ kuryādvauṣaḍantena mūlataḥ || 34/60 || ātmatattvādikān nyasya mūrtiṃmūrtīśvarānapi | sarvān liṅge tu vinyasya vahnāvāvāhya homayet || 34/61 || pūrṇāhutiṃ tato dadyānnayedrātriṃ ca maṅgalaiḥ | apare divase dhīmān susnāto mūrtipaiḥ saha || 34/62 || sakalīkṛtadehastu dvāradvārādhipān yajet | saṃpūjya devakumbhāgnīn kuṇḍamastreṇa cārcayet || 34/63 || saṃskṛtya sruksruvābhyāṃ tu brahmādīn paridhau yajet | pūrṇāhutiṃ tato datvā mantrānāvāhya tarpayet || 34/64 || prāyaścittāstramantraistu homaṃ samyak samācaret | aghoreṇa śataṃ hutvā jayādyairduritakṣaye || 34/65 || pūrṇāhutiṃ tataḥ kuryāddeśiko mūrtipaiḥ saha | ācāryaṃ pūjayettatra vastrahemāṅgulīyakaiḥ || 34/66 || athavā pañcaniṣkaṃ vā dviguṇā madhyamā bhavet | triguṇā cottamā proktā tvadhamatrayakalpane || 34/67 || dviguṇā madhyame kalpe triguṇā cottame bhavet | daśabhāgaikabhāgaṃ tu mūrtidhārakadakṣiṇā || 34/68 || tadardhaṃ mantrajaptṝṇāṃ vaidikānāṃ tu tatsamam | daivajñe tatsamaṃ vidyāddviguṇaṃ vāstuhominaḥ || 34/69 || ācāryasya caturthāṃśācchilpine dakṣiṇā matā | muhūrtanāḍikāpūrvaṃ liṅgasthāpanamāramet || 34/70 || utthāpya śayanālliṅgaṃ bālasthānaṃ praveśayet | sthāpayetpīṭhamadhye tu śivamantramudīrayan || 34/71 || mantrayitvā tribandhena hṛdayaṃ mantramuccaran | muhūrte samanuprāpte gurave sannivedayet || 34/72 || śaṅkhadundubhinirghoṣairgītanṛttasamāyutam | brahmaghoṣasamāyuktaṃ nānābhaktajanairyutam || 34/73 || chatradhvajavitānaiśca dhūpadīpaiḥ samākulam | vardhanyāḥ srāvasahitaṃ maṅgalāṅkuraśobhitam || 34/74 || kumbhānuddhṛtya śirasā dhṛtvā dhāmapradakṣiṇam | kṛtvā garbhagṛhe caiva sthāpayetsthaṇḍilopari || 34/75 || āsanaṃ kalpayettatra pūrvoktavidhinā saha | mūrdhni nyasya pavitrāṇi netramantraṃ ca vinyaset || 34/76|| aṣṭatriṃśatkalānyāsaṃ liṅge tu parikalpayet | dhyātvā sadāśivaṃ tatra vidyādehena pūjayet || 34/77 || kumbhādbījaṃ samādāya liṅgamūrdhni śivaṃ smaran | piṇḍikāyāṃ nasedbījaṃ śakterliṅgasya saumyake || 34/78 || saṃsnāpya kumbhavardhanyāstoyairliṅgaṃ ca pīṭhikām | aṣṭavidyeśvarāṃstara pīṭhe pūrvādiṣu nyaset || 34/79 || arcanoktaṃ samabhyarcya śeṣaṃ yuktyā samācaret | parivārasya bījāni svasvasthāneṣu vinyaset || 34/80 || snapanaṃ kārayettoyaiḥ prabhūtaṃ tu havirdadet | nityotsavādikān sarvān bālasthāne'pi kārayet || 34/81 || anyeṣāmapi devānāṃ bālasthānasya nirṇayam | beramānaṃ ca harmyādyaṃ kuryāddvāreṇa vartmanā || 34/82 || (pṛ0 94) nayanonmīlanaṃ gavyābhiṣekaṃ śayanaṃ tathā | kumbhasaṃsthāpanaṃ pūjā homaṃ ca sthāpanādikam || 34/83 || dhyānamātraṃ ca nityārcā nirmalaiḥ kusumādibhiḥ | tattaddevapratiṣṭhoktamārgeṇaiva samācaret || 34/84 || etatsāmānyamuddiṣṭaṃ viśeṣaḥ kiñcidasti hi | dvitīye sthāpanārhastu pūrvarātrau munīśvarāḥ || 34/85 || mūlagehāgrake tatra pūrvavatsthaṇḍilopari | kumbhaṃ tu sthāpya pūrvoktavidhinā deśikādhipaḥ || 34/86 || mūlaliṅgaṃ tu saṃpūjya gandhādyairhaviṣā saha | praṇamya devadeveśaṃ kartā karmavicakṣaṇaḥ || 34/87 || ekavatsaramārabhya yāvatsyāddvādaśābdakam | teṣvantare navīkṛtya punaḥ saṃsthāpayāmyaham || 34/88 || iti vijñāpya tatkartā deśikena sahaiva tu | liṅgādevaṃ samāvāhya kumbhamadhye nyasedguruḥ || 34/89 || pīṭhāddevīṃ samāvāhya vardhanyā madhyame nyaset | tadagre sthaṇḍilaṃ kṛtvā prāgvadagnimukhaṃ nayet || 34/90 || samidājyānnalājaiśca tilairaṣṭottaraṃ śatam | mūlena homayedvidvānaṅgānāṃ ca daśāṃśataḥ || 34/91 || trirmadhuplutadūrvābhirmṛtyujinmantramuccaran | sahasraṃ vā tadardhaṃ vā śatamaṣṭottaraṃ tu vā || 34/92 || evaṃ hutvā tadante tu kṣaṇahomaṃ samācaret | vāraiśca ravipūrvaiśca nakṣatraisturagādibhiḥ || 34/93 || meṣādimāsakaiścaiva tithibhiḥ prathamādibhiḥ | juhuyādekayāhutyā prativatsaramācaret || 34/94 || vatsare vatsare kāryamathavānte samācaret | pūrṇāhutiṃ tato datvā deve sarvaṃ samarpayet || 34/95 || kumbhānuddhṛtya vedyāṃ tu sthāpayetsarvamaṅgalaiḥ | sakalānāṃ tu sarveṣāṃ kartavyaṃ bālabimbakam || 34/96 || pratimāyāṃ tu kumbhe vā pīṭhe vā ceṣṭakāmaye | parivāre'pi caivaṃ syādbālabimbaṃ prakalpayet || 34/97 || anyatsarvaṃ samānaṃ syātpūrveṇaiva samāhitaḥ | || iti kāmikākhye mahātantre bālasthāpanavidhiḥ dvātriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || grāmagṛhavinyāsavidhiḥ || grāmādīnāṃ tu vinyāsaḥ niveśādyaṃ ca kathyate | ādau kālaparīkṣā syāddvitīyaṃ deśanirṇayam || 35/1 || tṛtīyaṃ bhūparīkṣā syātpraveśārthabalistataḥ | svīkāraḥ pañcamo bhūmeḥ ṣaṣṭhaḥ karṣaṇamucyate || 35/2 || śaṅkusaṃsthāpanaṃ paścādaṣṭamaḥ padanirṇayaḥ | navamaḥ sūtravinyāso daśamo devatābaliḥ || 35/3 || gṛhavīthyādibhedaḥ syādekādaśa udāhṛtaḥ | dvādaśo garbhavinyāsaḥ tato devaniveśanam || 35/4 || dvādaśānte dvijātīnāṃ praveśastadanantaram | tadante bhūsurāṇāṃ tu nirīkṣaṇamudāhṛtam || 35/5 || tato bhūmivibhāgaḥ syādevaṃ budhvā samācaret | gṛhārambhātpuraivaṃ syādamarāvāsanirṇayaḥ || 35/6 || pūrvaṃ devān pratiṣṭhāpya paścādviprānniveśayet | mūlabālālayoktena vidhinālayanirṇayaḥ || 35/7 || devānāṃ syānmanuṣyāṇāṃ kuryācchālāvidhānataḥ | utkṛṣṭe madhyame hīne devaveśma tathā matam || 35/8 || (pṛ0 95) utkṛṣṭe devaveśma syāddhīnaṃ yadi tadā naraḥ | hīnabhāvaṃ tu yatnena samaṃ votkṛṣṭamācaret || 35/9 || etatsarvaṃ tu pūrvoktakrameṇaiva samācaret | grāmādīnāṃ gṛhādīnāṃ mālikānāṃ viśeṣataḥ || 35/10 || maṇṭapādeḥ pravakṣyāmi praveśaṃ tu mahānase | anyeṣāmapi vastūnāṃ yajamānaprevaśanam || 35/11 || sadā sumanaso dāntān dayāyuktān dṛḍhavratān | patnīputrasamāyuktān sarvopaskarasaṃyutān || 35/12 || grāmānukūlanakṣatrān devāgnigurupūjakān | vedavedāṅgatattvajñān śrotriyān priyadarśanān || 35/13 || adhītaśivaśāstrāṃścadaridrān doṣavarjitān | utkṛṣṭakarmaniratānanuṣṭhānaparāyaṇān || 35/14 || viprānāhūya niścitya daśāṅgaṃ lekhayettadā | rāṣṭragrāmau gotrasūtre savyadakṣiṇalāñcchane || 35/15 || vidyā kulaṃ piturnāma svacchāṅgaṃ daśa vā matā | mulakośe likhitvaivaṃ tāmrapātre vinirmite || 35/16 || śilādau vā tadā vastu śraddhayodakapūrvakam | pradadyādbhūmipūrvāṇi gṛhopakaraṇāni tu || 35/17 || strīṇāmābharaṇaṃ dhānyaṃ vastraṃ gāṃ ca payasvinīm | dāsīdāsaṃ ca viprebhyo dadyācchraddhānvito nṛpaḥ || 35/18 || brāhmaṇebhyo mahīṃ dadyātpuṇyakāle tu sodakam | anyeṣāmiṣṭakāle tu dadyātkevalayā girā || 35/19 || śeṣaṃ sarvaṃ tu sāmānyaṃ sarvavāstuniveśane | nāstikān piśunān krūrān devāgnigurunindakān || 35/20 || balāpahṛtabrahmasvānnṛpadrohādisaṃyutān | varjayedīdṛśān viprān nṛpastaddānakarmaṇi || 35/21 || pūrṇakumbhaṃ pradīpāṃśca puraskṛtya śubhe dine | svastivācanasaṃyuktaṃ veśayedbrāhmaṇān varān || 35/22 || caturviṃśatikān madhyān ṣaṭtriṃśatsaṃkhyakān varān | alpe caikaṃ dvayaṃ vāpi trayaṃ vā sanniveśayet || 35/23 || sthāpayecca yathāpūrvaṃ viprān pūrvoddhṛtānapi | patnīputrasamāyuktān devāgnisahitāṃstathā || 35/24 || eteṣāṃ ca praveśe'pi vāstuṃ saṃpūjya homayet | akaṭavāṭamanācchādyamadattabalibhojanam || 35/25 || gṛhaṃ viśanvrajatyeva vipadāṃ padamādarāt | svaśaktito'pi viprāṃstu sve sve gehe niveśayet || 35/26 || daivike mānuṣe bhāge gehe pūrvaṃ niveśayet | yajamānānukūlarkṣe rāśau vā tanniveśayet || 35/27 || gṛhamaṇṭapakūṭādau śālāsu ca mahānase | anenaiva prakāreṇa tatkartāraṃ niveśayet || 35/28 || devālayādau deveśaṃ devīṃ skandasamanvitām | athavā kevalāṃ devīṃ deveśaṃ cātha maṇḍapam || 35/29 || devāṅgabhūtakūṭādau veśayetpūrvamārgataḥ | rājānaṃ mālikādau tu pradhānamahiṣīyutam || 35/30 || pradhānamantrisaṃyuktamamātyādibhirāvṛtam | aṅkurārpaṇapūrvaṃ vā rahitaṃ vā niveśayet || 35/31 || gṛhamaṇḍapakūṭādau śālāsu ca mahānase | brāhmaṇādicaturvarṇān mārgeṇānena veśayet || 35/32 || || iti kāmikākhye mahātantre grāmagṛhavinyāsavidhistrayastriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || vāstuśāntividhiḥ || (pṛ0 96) vāstuśāntividhiṃ vakṣye grāmādīnāṃ śubhāvaham | vāstūpaśamanaṃ nāma sarvadoṣavināśanam || 36/1 || jīrṇoddhāre navīkāre chede bhede tathaiva ca | vāyvagnijalasaṃbādhe nṛpacorādibādhake || 36/2 || dakṣiṇāparavṛddhau ca prāgudakcchedane'pi ca | nyūnātireke mānasya dvāranirgamabhedane || 36/3 || prākāraparighābhede devatālayakalpane | yajamānāntare caiva hīnalakṣaṇavāstuke || 36/4 || tyakte śūnye tathā naṣṭe prātilomye tathaiva ca | ābhicārakṛte doṣe vyādhimārībhaye'pi ca || 36/5 || utpāte durnimitte ca sarvadoṣāpanuttaye | vāstūpaśamanaṃ kuryātsadya eva vicakṣaṇaḥ || 36/6 || vakrarathyānvite vāpi vinyāsādyavivarjite | anyeṣvaśubhayukteṣu gṛhadevālayeṣu ca || 36/7 || mahādbhute ca saṃprāpte trividhe cottamādike | prāyaścittaṃ viśeṣeṇa vakṣyamāṇamidaṃ nayet || 36/8 || tato guruḥ kṛtasnānaḥ śivavipraḥ prasannadhīḥ | ahatābhyāṃ suvāsobhyāṃ saṃyuktaḥ sottarīyakaḥ || 36/9 || vāstvaṅgadevatāḥ sarvāstattacchāstroktamārgataḥ | pūjayitvā vidhānena devānanyāt tathaiva ca || 36/10 || vāstumadhye prapāṃ kuryāccānyasmin vā manorame | darbhamālādibhiryuktāṃ sarvālaṅkārasaṃyutām || 36/11 || vāruṇyamindrakāṣṭhāyāṃ dakṣiṇe cottare'pi vā | tanmadhye daṇḍamātreṇa vedīṃ pañcāṅgulocchritām || 36/12 || tasyāṃ piṣṭāktasūtreṇa padāni parikalpayet | caturṇavavikārāṃśca pañcaviṃśatpadaṃ tu vā || 36/13 || ṣaṭtriṃśadaṃśakaiścāpi catvāriṃśannavādhikam | aṣṭāṣṭakapadaṃ vāpi sūtravargapadaṃ tu vā || 36/14 || eteṣvanyatamaṃ yogyaṃ vinyasedvāstu vittamaḥ | śālibhiḥ sthaṇḍilaṃ kṛtvā taṇḍulaistilamiśrakaiḥ || 36/15 || lājadarbhasamāyuktaṃ puṣpaiścaiva samanvitam | caruṃ ca tatra saṃsthāpya ghṛtenaivābhidhārya ca || 36/16 || saṃprokṣya hṛdayenaiva vastreṇācchādya satkuśaiḥ | vedyāstu paścime deśe kuṇḍaṃ kṛtvā trimekhalam || 36/17 || caturaśraṃ hastamānaṃ navāṅgulasamucchrayam | tatra vahniṃ samādhāya vahnikāryoktamārgataḥ || 36/18 || samidājyahavirbhiśca yavakṛṣṇatilairapi | madhvājyakṣīrasaṃyuktadūrvayā homamācaret || 36/19 || pañcabrahmaśivāṅgaiśca vidyāṅgaiḥ śivapūrvakaiḥ | aghoreṇa śataṃ vārdhaṃ dravyaiḥ pūrvaistu pañcabhiḥ || 36/20 || aṣṭottaraśataṃ dūrvāhomo mṛtyujito bhavet | pūrṇāhutiṃ tato hutvā vāstudevān samarcayet || 36/21 || padeṣu kūrcaṃ nikṣipya kuryādāvāhanādikam | brahmāṇaṃ prathamaṃ ceṣṭvā tataḥ sarvāṃśca pūjayet || 36/22 || dvādaśābdasusaṃpūrṇāṃ viprajātisamudbhavām | sarvalakṣaṇasaṃpūrṇāṃ nānābharaṇabhūṣitām || 36/23 || śuklāmbaradharāṃ kanyāṃ śuklapuṣpairalaṅkṛtām | śuklavastrottarīyāṃ tāṃ saṃpūjyānnādibhiḥ sukham || 36/24 || tasyāśca datvā tāmbūlaṃ balidravyasamanvitam | dadyāttasyāśca haste tu balipātraṃ gurustadā || 36/25 || pañcāṅgabhūṣaṇopetaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | navavastradharaḥ śaivavipro dadyādbaliṃ pure || 36/26 || (pṛ0 97) madhvājyadadhisaṃyuktaṃ śuddhamannaṃ tu vā dadet | sarvadravyasamāyuktamathavainaṃ samācaret || 36/27 || rātrau grāmabaliṃ dadyātprāsādādau yatheṣṭataḥ | catuṣkuṇḍe tu vā vāstudevānāṃ tarpaṇaṃ bhavet || 36/28 || dakṣiṇāṃ dāpayetpaścādācāryādiṣvanukramāt | adhamā pañcaniṣkaṃ syāddviguṇā madhyamā bhavet || 36/29 || triguṇā cottamā proktā deśikasya tu dakṣiṇā | agrahārādike devāgāre rājñāṃ dvijanmanām || 36/30 || vaiśyānāṃ śūdrajātīnāmāvāse maṇḍapādiṣu | caṇḍālādyuṣite caiva tajjanmamaraṇe'pi ca || 36/31 || dūṣiteṣvasurādyaiśca vidhimenaṃ samācaret | kūpe vā puṣkariṇyādau jalaṃ sarvaṃ bahiḥ kṣipet || 36/32 || sahasrakumbhatoyaṃ vā śatakumbhodakaṃ tu vā | pañcagavyaṃ tu nikṣipya śāntihomaṃ tu kārayet || 36/33 || || iti kāmikākhye mahātantre vāstuśāntividhiḥ catustriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || śālālakṣaṇavidhiḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śālānāṃ lakṣaṇaṃ param | devānāṃ brāhmaṇānāṃ ca kṣatriyāṇāṃ viśeṣataḥ || 37/1 || vaiśyānāṃ śūdrajātīnāṃ vāsayogyāstu tāḥ smṛtāḥ | ekadvitricatuḥ saptadaśaśālāḥ prakīrtitāḥ || 37/2 || tadūrdhvaṃ tritrivṛddhyā tu yāvadiṣṭaṃ pragṛhyatām | tā eva mālikāḥ proktā mālāvatkriyate yataḥ || 37/3 || mānaṃ tāvaddvidhā khyātaṃ hastabhaktivaśena tu | sārdhahastaṃ samārabhya tritryaṅgulavivardhanāt || 37/4 || aṣṭottaraśataṃ yāvaddhastānāṃ vistaro mataḥ | vistārādardhahastaṃ syāttriguṇāntaṃ samāyatiḥ || 37/5 || evaṃ hastapramāṇaṃ syādbhaktimānavaśāttataḥ | ekahastaṃ samārabhya tritryaṅgulavivardhanāt || 37/6 || navahastāntavistārā bhaktayaḥ parikīrtitāḥ | vistārāddvyaṅgulārdhā syāddviguṇāntā samāyatiḥ | ekabhaktiviśālāttu cārdhabhaktivivardhanāt || 37/7 || triguṇāntapramāṇena vistārādāyatirmatā | vistāre cāyate caiva vinyastā bhaktayaśca tāḥ || 37/8 || pramāṇena samastāścedviṣamā vā yatheṣṭataḥ | vistāre cāyate caiva yugmā ojāśca bhaktayaḥ || 37/9 || bhaktyabhyantaramānaṃ vā bhaktibāhyamathāpi vā | bhaktimadhyapramāṇaṃ vā tatsthapādāttathāpi vā || 37/10 || caturaśraṃ tu devānāṃ dvijānāmapi sattamāḥ | kṣatriyāṇāṃ tathā proktamanyayorāyatāśrakam || 37/11 || hīnoktaṃ śreṣṭhajātīnāṃ hitaṃ noktaṃ viparyayāt | vistārasama utsedhaḥ sapādo vātha sārdhakaḥ || 37/12 || pādonadviguṇo vāpi dviguṇo vāyatiḥ samā | pādāyāmaistu vā kuryādvakṣyamāṇairyathākramam || 37/13 || āyādisaṃpadarthaṃ tu vistāre cāyatau tathā | utsedhe caiva hastānāṃ samyaksampūrṇatāṃ nayet || 37/14 || vistārātkevalaṃ vāthavāyāmādunnate tathā | vistārāyāmasaṃsargādāyādyaṃ parigṛhyatām || 37/15 || aṣṭatritryaṣṭabhirhatvā aṣṭamanvarkabhairbhajet | āyo vyayaśca yoniśca nakṣatraṃ śeṣato bhavet || 37/16 || (pṛ0 98) triṃśadāpnotu paryantaṃ tithirvāraṃ tu saptabhiḥ | athavānyaprakāreṇa cāyādyaṃ parigṛhyatām || 37/17 || dairghyaṃ dairghyasya vistāraṃ dairghyanāhañca nāhakam | aṣṭanandāgnivasubhirgaṇayennandanandanāḥ || 37/18 || arkadigvasubhaiḥ saptanavabhiśca kramādbhajet | āyādyaṃ pūrvavatproktamāyādhikyaṃ śubhapradam || 37/19 || yajamānasya janmarkṣeṇānukūlaṃ yathā bhavet | tathā parīkṣya kartavyaṃ nāmanakṣatrakaṃ tu vā || 37/20 || parīkṣya bahudhā kuryādubhayaṃ vā parīkṣayet | sarvānukūlyaṃ sarvatra vāstu yasmānna labhyate || 37/21 || tasmādguṇadhikaṃ grāhyamalpadoṣaṃ yathā bhavet | adhiṣṭhānaṃ ca pādaṃ ca prastaraṃ kaṇṭha eva ca || 37/22 || śikharaṃ sthūpikā caiva śālāṅgamiti kathyate | yajamānasya jānvantaṃ nābhyantaṃ hṛdayāvadhi || 37/23 || galāvadhi śiro'ntaṃ ca pādārdhaṃ vā tribhāgikam | tryādiṣoḍaśabhāgānāmadhikaṃ voktamānataḥ || 37/24 || adhiṣṭhānasya mānaṃ syāttatpādasyātha kathyate | sārdhahastaṃ samārabhya tritryaṅgulavivardhanāt || 37/25 || navahastapramāṇāntāḥ stambhotsedhāḥ prakīrtitāḥ | aṅgulatrayamārabhya cārdhāṅgulavivardhanāt || 37/26 || triṃśanmātrāvasānāstu vistārāḥ parikīrtitāḥ | caturaṃśaṃ samārabhya ṣoḍaśāṃśaṃ yathāvidhi || 37/27 || bhāgānkṛtvaikabhāgena nyūnaṃ syādagravistaraḥ | evamūrdhvordhvapādānāṃ tārāyāmau prakalpayet || 37/28 || prastaraṃ pādadairghyasya cārdhamānena kārayet | tanmānaṃ navadhā kṛtvā caikādyācaturaṃśakaiḥ || 37/29 || nyūnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi prastaraṃ kārayedbudhaḥ | prastaroktapramāṇaṃ tu sarvaṃ kaṇṭhe vidhīyate || 37/30 || pādoktaṃ sarvamānaṃ tu śikhare'pi vidhīyate | dhruvāvidhānarītyā vā śikharaṃ parikalpayet || 37/31 || kaṇṭhoktaṃ sarvamānaṃ tu sthūpyutsedhaḥ prakīrtitaḥ | pādaviṣkambhamānena dviguṇādinavāntakam || 37/32 || bhittiviṣkambha uddiṣṭo dvyaṅgulenāthavā nayet | aṣṭāṅgulaṃ samārabhya dvidvyaṅgulavivardhanāt || 37/33 || trihastāntaṃ tu vistāro bhittīnāṃ parikīrtitaḥ | mūlabhitteridaṃ mānamūrdhve pādārdhahīnakam || 37/34 || anyonyamadhikā vāpi nyūnā vā bhittayaḥ samāḥ | śālaikā daṇḍakhaṇḍābhā dviśālā taddvayena tu || 37/35 || tattrayeṇa triśālā syāccatuḥ śālā catuṣṭayī | saptabhiḥ saptaśālā syādevamanyāstu kīrtitāḥ || 37/36 || vistāre caikabhaktyādipañcāśadbhaktikāvadhi | āyāme'pi tathā vṛddhyā śatāntaṃ parikalpayet || 37/37 || āsāmagre tvalindāḥ syuḥ pradhāne vā viśeṣataḥ | ekadvitricatuṣpañcaṣaṭsaptālindasaṃyutāḥ || 37/38 || pṛṣṭhe pārśve tathaiva syuriṣṭadeśe'thavā punaḥ | pṛthudvāraṃ ca dvārāṃ?śca evameva prakalpayet || 37/39 || madhye tu prāṅkaṇaṃ kāryaṃ viśālenaikapaṅktikam | ardhapaṅktivivṛddhyā tu triṃśatpaṅkyantamiṣyate || 37/40 || āyāme caikapaṅktyāditriguṇāntaṃ viśālatā | evaṃ brahmāṅkaṇaṃ kāryaṃ jalapātayutaṃ na vā || 37/41 || miśraṃ vāpi prakartavyaṃ bhramaṇasravavāriyuk | bāhyavāriyutaṃ vāpi vivaraṃ vā prakalpayet || 37/42 || ekapaṅktiviśālādipādapādavivṛddhitaḥ | pañcabhāgāvasānāntaṃ śālāvistāra iṣyate || 37/43 || pṛthudvāraviśālaṃ tu caivameva prakalpayet | alindaḥ pṛthudvāreṇa samo vā cārdhamānataḥ || 37/44 || (pṛ0 99) dvāramānaṃ tathaivaṃ syāddaṇḍikādvāramardhataḥ | garbhādhānakramaṇakaṃ kabhittirmukhyadhāmani || 37/45 || dakṣiṇe netrabhittau vā garbhādhānaṃ prakīrtitam | athavā brahmabhittau vā garbhādhānaṃ vidhīyate || 37/46 || kabhitterdakṣiṇe bhāge svāmyāvāsaḥ praśasyate | uttare raṅmityuktaṃ tadgṛhiṇyā gṛhaṃ bhavet || 37/47 || kabhittyagrabhṛte dvāradvayaṃ kuryādviśiṣyate | navabhāge gṛhe tatra dakṣiṇe pañcabhāgakam || 37/48 || vāmabhāge trayaṃ tyaktvā madhye dvāraṃ vidhīyate | alinde dvāramevaṃ syādanyatrāpyevameva tu || 37/49 || kampadvāraṃ tu vā kuryānmadhyapārśvadvayostathā | bhittivyāse'rkabhāgaṃ tu bāhye bāhyaśarāṃśakam || 37/50 || yogasya madhyamaḥ pādamadhyamaśca vidhīyate | bhittimadhyaṃ tayormadhyaṃ pādamadhyaṃ tu vā samam || 37/51 || koṇaṃ ca madhyamaṃ sthānaṃ tyaktvā vārivaho bhavet | koṇāttṛtīyabhāge tu jalanirgama iṣyate || 37/52 || gṛhakṣate mahendre ca puṣpadante vidhīyate | bhallāṭe caiva madhye ca dvāramāsu vidhīyate || 37/53 || hastastambhatulādīni narāṇāṃ yugmasaṃkhyayā | devānāmubhayaṃ grāhyaṃ madhyadvāraṃ tu vai tale || 37/54 || annāgārādimadhyaṃ tu vāstumadhyātpradakṣiṇe | ādityān nandapādānte pañcāṅgulagatikramāt || 37/55 || vāstumadhyādudakpūrvaṃ dakṣiṇāparataḥ kramāt | dharmanandāṣṭadhātvaṃśāḥ pūrvabhāgādipādakāḥ || 37/56 || ekaikāṃśagatāstatra stambhasthāpanakarmaṇi | gṛhāṅghrimadhyayormadhyaṃ bhittimadhyamiti smṛtam || 37/57 || evaṃ caturgṛhaṃ proktaṃ śālāyāṃ kalpayennava | etatsarvaṃ tu śālānāṃ sāmānyamiti kīrtyate || 37/58 || taitilānāṃ dvijātīnāṃ pāṣaṇḍāśramiṇāmapi | hastyaśvarathayodhānāṃ yāgahomādikarmasu || 37/59 || devānāṃ bhūpatīnāṃ ca nṛttagītādikarmasu | ekaśālā praśastā syātstrīṇā raṅgopajīvinām || 37/60 || lāṅgalaṃ gaṇikādīnāṃ śūrpamugropajīvinām | śālāvirahitasthāne kuḍye dvāraṃ prayojayet || 37/61 || ūrdhvabhūmiṃ samārabhya racanā kathyate'dhunā | pradhānaśālā yatraiva raṅgasthānaṃ vidhīyate || 37/62 || svāmyāvāsasya vinyāsaṃ maṇḍapākārasaṃyutam | cūlīharmyayutaṃ cordhve cāgradvārasamanvitam || 37/63 || vāstudvārayutaṃ caiva kabhitteśca viśeṣataḥ | sarvataḥ kuṇḍasaṃyuktaṃ gṛhadvārasanvitam || 37/64 || raṅgabhittisamāyuktaṃ dhāmasopānasaṃyutam | sordhvavāstavyasaṃyuktaṃ cūlīharmyayutaṃ tu vā || 37/65 || agrakarmasamāyuktaṃ karṇakūṭadvayānvitam | karṇakūṭavihīnaṃ vā cānyatsarvaṃ tu vāstuṣu || 37/66 || madhyamaṃ cāṅkaṇasthānaṃ maṇḍapena yutaṃ tu vā | sabhākārayutaṃ vāpi kevalaṃ vā jalasthalam || 37/67 || ūrdhvabhūmiriti khyātā sānyathā ca nigadyate | pradhānamaṇḍapāgāraṃ cūlīharmyavivarjitam || 37/68 || svāmivāsaṃ vidhāyaivaṃ raṅgaṃ kuryāttu tatsamam | lūpārohakriyāyuktamanyatpūrvoktavartmanā || 37/69 || athavā sarvaśālāyāṃ lūpārohaṇameva vā | ūrdhvabhūmiriti khyātā dvitīyāṃ śṛṇuta dvijāḥ || 37/70 || catuḥ śālāpradeśe tu tadadhobhūmirucyate | sā bhūmirmaṇḍapāgāracūlīharmyavibhūṣitā || 37/71 || tadadhastātsamantāttu pṛthudvārayutā tathā | bhāgadvayena tasyaiva vinyāsaḥ paripaṭhyate || 37/72 || (pṛ0 100) catuṣkoṇe catuṣkūṭaṃ tadvistāreṇa nirmitam | caturbhāgadvibhāgena pṛṣṭhāvāsasabhāṃ nayet || 37/73 || agrakūṭadvayormadhye śālāḥ pṛṣṭhasabhā yathā | pārśvayorubhayoścaiva caturbhāgāntavistaram || 37/74 || pañjaradvitayaṃ kāryaṃ karṇakūṭasamodayam | pradhānāvāsanetrasthanetrakūṭadvayaṃ nayet || 37/75 || tayorūrdhvaṃ ca paryāptirūrdhvato dvitalāntikā | pṛṣṭhāvāsasabhā tadvadanyatsarvamadhaḥ sthale || 37/76 || avasānasamāyuktaṃ tritalañcaitadīritam | alindasya samantāttu bhāgenaikena vārakam || 37/77 || pārśvayorubhayoścaiva cāgraśālānusārataḥ | tathā pradhānaśālāyāstvanusāreṇa pārśvayoḥ || 37/78 || alindasyānusāreṇa pūrvabhāge viśeṣataḥ | bhāgadvayaviniṣkrāmo bhāgadvayaviśālataḥ || 37/79 || sadvāranetraśālānāṃ ṣaṭkaṃ cālindato bahiḥ | catuḥ śālāvasānāntāmūrdhvādhaḥ parikalpayet || 37/80 || tadadho bhūpraveśe tu taddvārasyāvasānakam | ṣaṇṇāṃ vai netraśālānāṃ antarāle ca vāssthalam || 37/81 || caturbhāgāyataṃ bhāgadvayavistārasaṃyutam | dakṣiṇe cottare caiva pūrve caiva viśeṣataḥ || 37/82 || agrakoṇe dvayoścaiva pañcasthāne prakalpayet | athavā nairṛte vāyau devabhāgasamanvitam || 37/83 || vāḥsthalaṃ vā vidhātavyamūrdhvataḥ ṣaṭtalopari | tadadho bhūdvayaṃ yattu rajjusūtrakapotayuk || 37/84 || etatsaptatalaṃ proktaṃ rājñāmāvāsayogyakam | tadadhastātsamantāttu bhāgenaikena vārakam || 37/85 || etaddaśatalaṃ proktaṃ rajjusūtramadhastalam | tadadhastāttalaṃ caikādaśadvādaśabhūmikam || 37/86 || evameva prakāreṇa kuryādāṣoḍaśakṣmakam | ādyaṃ tu sarvatobhadraṃ dvitīyaṃ vardhamānakam || 37/87 || tṛtīyaṃ svastikaṃ proktaṃ nandyāvartaṃ caturthakam | carukaṃ pañcamaṃ vidyācchālānāmapidhānakam || 37/88 || sarvatobhadramaṣṭāsyaṃ vedāsyaṃ vardhamānakam | dakṣiṇe cottare caiva ṣaṇṇetraṃ svastikaṃ matam || 37/89 || pārśvayoḥ purataścaiva caturnetrasamāyutam | nandyāvartaṃ smṛtaṃ pūrve dakṣiṇe paścime tathā || 37/90 || uttare saumyaśālādiśālānāmāsyamīrtitam | niṣpaṭaṃ carukaṃ vidyātsarvatraiva viśeṣataḥ || 37/91 || ādyaṃ catuṣṭayaṃ yattu sarveṣāmapi śaṃsitam | viśeṣādbhūbhṛtāṃ śastaṃ carukaṃ devayogyakam || 37/92 || dvijānāṃ vihitaṃ caiva pāṣaṇḍāśramiṇāmapi | śālābhāge tvalinde vā pṛthuvārāṃśake api || 37/93 || vinyāsastviṣṭa ākhyāto maṇḍape uktabhūmike | etāsāṃ mālikānāṃ tu kuryādagre tu maṇḍapam || 37/94 || ekabhāgaṃ samārabhya vāsavyāsasamāvadhi | āyāmastvaṃśavṛddhyā tu vistāro vāsataḥ samaḥ || 37/95 || ekaikabhaktihānyā tu tribhaktayantastu vistaraḥ | ekadvitritalopetaṃ catuṣpañcatalaṃ tu vā || 37/96 || maṇḍapaṃ tu vidhātavyaṃ śālānāmagradeśake | evaṃbhūtasya vāsasya samantānmaṇḍapaṃ nayet || 37/97 || ekabhāgaṃ samārabhya pādabhāgavivṛddhitaḥ | pañcabhāgāvasānāntaṃ kuryādāvṛtamaṇḍapam || 37/98 || hastamānena vā kuryāttrihastādardhavṛddhitaḥ | pañcadaśakarāntaṃ tu kuryādāvṛtamaṇḍapam || 37/99 || maṇḍapena vinā vāpi tena mānena pīṭhikā | vibhadrā vā sabhadrā vā kartavyā mālikā budhaiḥ || 37/100 || (pṛ0 101) śālānāṃ tu caturdikṣu caikabhāgāditaḥ kramāt | pādabhāgavivṛddhyā tu cāṣṭabhāgāvasānakam || 37/101 || vinirgamasya cāyāmo tadvṛddhyā tasya vistaraḥ | dviguṇānto vidheyaḥ syādevaṃ syānmadhyavāraṇam || 37/102 || madhyavāraṇayuktaṃ vā tadvihīnaṃ tu vā dvijāḥ | evaṃbhūtasya vāsasya samantātsyātkhalūrikā || 37/103 || vāsavyāsaṃ caturbhāgaṃ kṛtvā caikādibhāgataḥ | vṛdhyāṃ vāsasya bāhye tu ṣoḍaśāvadhibhāgakān || 37/104 || vyapohya paritaḥ kuryātprathamāvaraṇāditaḥ | khalūrikāstu caikādisaptabhāgāvasānakāḥ || 37/105 || mukhe ca pārśvayoḥ pṛṣṭhe bhaktayaḥ syuryatheṣṭataḥ | ojoyugmapramāṇena nyūnā vāpyadhikā tu vā || 37/106 || sabhadrā vā vibhadrā vā khalūrī syādyatheṣṭataḥ | etāsāmantarālaṃ tu samaṃ vā viṣamaṃ tu vā || 37/107 || khalūrīdhāmamadhyaṃ tu tadvadeva vidhīyate | antarāle bahirvāpi adhikaṃ nyūnameva vā || 37/108 || ekapārśve'dhikaṃ vāpi pṛṣṭhe vāpyadhikaṃ yathā | mukhāyāmamukhe vāpi pārśvayoḥ pṛṣṭhatastathā || 37/109 || śālāyāmuktamānena bhaktirhastaṃ vaśena vā | tatsarvamatra saṃgrāhyaṃ śālāmātraṃ tu vā bhavet || 37/110 || ekabhaktyādibhaktyardhavṛddhyā digbhaktikāntikam | khalūrikāvidhau proktaṃ sālaṃ tatrobhayatra tu || 37/111 || khalūrikāviśālāṃstu tricatuṣpañcabhāgakān | ṣaṭsaptabhāgaṃ vā kṛtvā bahirekaṃ vyapohya ca || 37/112 || antare śeṣabhāgāṃstu hitvā madhye tu sālakam | ekānekatalopetamūlāyāmena bhūmikām || 37/113 || sabhākāraśiroyuktāṃ śālākārāmathāpi vā | athavā maṇṭapordhve tu cūlīharmyavibhūṣitām || 37/114 || talādhiṣṭhānapādebhyaḥ kiñcidūnapramāṇakām | tadvardhitopapīṭhāṃ vā tadvardhitamasūrakām || 37/115 || pādāyāmasamottuṅgamasūrakayutāṃ tu vā | mūladhāmatalot?tuṅgādhisṭhānatalasaṃyutām || 37/116 || tadvihīnatalāṃ vāpi samasthalayutāṃ tu vā | etāṃ khalūrikāṃ kuryātprāsādādiṣu buddhimān || 37/117 || devānāṃ manujānāṃ ca viśeṣādrājadhāmani | puṣpadante ca bhallāṭe mahendre ca gṛhakṣate || 37/118 || upamadhye'thavā dvāramupadvāraṃ tu vā nayet | khalūrikāyutaṃ caiva gopuraṃ vidhinācaret || 37/119 || evaṃ śālāṃ yathāśālāpramāṇena samācaret | garbhāgārayutaṃ vāpi madhye bhaktiyutaṃ tu vā || 37/120 || khalūrikāvidhānoktaṃ bāhyāntarmārgasaṃyutam | caturaṃśādibhānvantabhāgān kṛtvaikabhāgakam || 37/121 || hitvā mūlatalādyaṃ tu kuryāccheṣeṇa buddhimān | adhiṣṭhānādiṣaḍvargaṃ tanmānamupapīṭhake || 37/122 || dvārotsedhāya dātavyaṃ samaṃ vāpyadhikaṃ tu vā | khalūrikātalaṃ yadvattadvadatra vidhīyate || 37/123 || mūladhāmatalātkiñcidūnaṃ vāpi samācaret | sālagopurayostuṅgastvadhikaścāpi mūlataḥ || 37/124 || gopurasyāpyalaṅkāraṃ śālālaṅkāravannayet | sabhākāraśiroyuktaṃ śālākāraśiraḥkriyam || 37/125 || maṇḍapākārasaṃyuktaṃ cūlīharmyavibhūṣitam | agrato'lindakopetamaṭṭālaṃ sālakāntare || 37/126 || gopurasya tu vistāratribhāgādekabhāgikam | caturbhāgaikabhāgastu pañcabhāgaikabhāgikaḥ || 37/127 || nirgamo gopurāṇāṃ tu prākārādbāhyato bhavet | gopuraṃ ca khalūrī ca mūlavāstunirīkṣitam || 37/128 || (pṛ0 102) antare rājadevīnāṃ gṛhāṇyantarmukhāni ca | pradhānamahiṣīgehaṃ vāmabhāge samācaret || 37/129 || anyāsāmapi tadbāhye gṛhasyāvṛtya kārayet | anyeṣāmapi tadbāhye karturicchāvaśena tu || 37/130 || prāgaṅkaṇaṃ pradhānaṃ syātprāgavāgaṅkaṇe jvaraḥ | dakṣiṇe jayadaṃ rājñāṃ nairṛte ripuvardhanam || 37/131 || pratīcyāṃ putramitrarddhiḥ paścimottarato mṛtiḥ | udīcyāṃ kośavṛddhiḥ syādīśāne maraṇaṃ dhruvam || 37/132 || samantātparighāṃ kuryādrājadhāmnīdamīritam | devānāmanyajātīnāmapi yogyaṃ sanātanam || 37/133 || ārambhakāle tveteṣāṃ pṛthakpṛthagihocyate | kumbhasthe makarasthe'rke pūrvagehamathārabhet || 37/134 || meṣasthe vṛṣage dākṣyamāpyaṃ siṃhakulīrake | tulāyāṃ vṛścike saumyaṃ neṣṭamanyaccatuṣṭayam || 37/135 || bhāskarasya diśi veśma neṣṭañcāntarmukhaṃ sadā | yadi kuryādgṛhaṃ tattu vatsare tu vinaśyati || 37/136 || sūryasthāne kṛtaṃ veśma tadgṛhaṃ pīḍyate dhruvam | bhaumasthe tu gṛhakṣetraṃ sthāpitaṃ nāśitaṃ bhavet || 37/137 || śanaiścare tu saṃprāpte kṣudbhayaṃ tatra vāsinām | jīvasthāne gṛhakṣetraṃ sarvasampatkaraṃ bhavet || 37/138 || śukrakṣetre kṛtaṃ veśma nityaṃ kalyāṇamādiśet | budhasya paramaṃ saukhyaṃ candraḥ puruṣadainyakṛt || 37/139 || kuryātstrībhyaḥ sukhaṃ vāpi caivaṃ rāśau phalaṃ bhavet | aṃśakādiṣu vijñeyamevaṃ jñātvā samācaret || 37/140 || evameva prakāreṇa sthāpayetprathameṣṭakām | chāyāyāṃ vihitaṃ veśma girerdevālayasya vā || 37/141 || bādhitaṃ ca nadīsrotasā ca śokāpahaṃ bhavet | chinne bhinne tathā naṣṭe namite'bhimate gṛhe || 37/142 || agaḥ syaḥ karavīraśca nandyāvartañca kiṃśukaḥ | arkaḥ kārpāsakaścaiva ṣaḍete gṛhanāśanāḥ || 37/143 || palāśaḥ khādiraścaiva plakṣaścintāvaṭastathā | gṛhe na vardhanīyāḥ syurgrāmādau śubhadā matāḥ || 37/144 || sabhāyāmamitaṃ vāstu padadairghyasamaṃ yadi | yuktavyayādhikaṃ tasmāttadā gṛhamaśobhanam || 37/145 || pratyaṅmukhaṃ tu śayanaṃ doṣadaṃ dakṣiṇāmukham | dvāre pādaṃ tu neṣṭaṃ syāt nodak pratyakchiro bhavet || 37/146 || bhojanaṃ nānuvaṃśaṃ syācchayanaṃ ca tathaiva ca | anuvaṃśagṛhadvāraṃ naiva kāryaṃ śubhārthibhiḥ || 37/147 || ekaśālāgṛhaṃ kurvan yāmye kuryātprayatnataḥ | dve dve vāruṇayāmye te śāle kārye tvatandritaḥ || 37/148 || koṇaśālāṃ tu kṛtvā tu vasannāśu vinaśyati | dvijagehasya vaṃśaṃ tu pūrvāgraṃ parikalpayet || 37/149 || yāmyāgraṃ kṣatriyāṇāṃ tu paścimāgraṃ viśāṃ bhavet | śūdrāṇāmuttarasyāṃ syādeṣa vaṃśāgrako vidhiḥ || 37/150 || dvijakṣatriyavaiśyānāṃ yugmapādāḥ prakīrtitāḥ | śūdrāṇāmanyajātīnāmayugmastambha iṣyate || 37/151 || khadiraṃ khādiraṃ caiva śamī syāddvijarājayoḥ | silindhraḥ piśitaṃ caiva madhūko vaiśyapādapaḥ || 37/152 || rājādanaṃ ca nimbaśca silindhraḥ piśitaṃ tu vā | śūdrāṇāṃ stambhayogyaṃ syāt tvaksārāḥ sarvayogyakāḥ || 37/153 || gehākāraṃ caturbhāgaṃ pañcabhāgāntaraṃ tu vā | pādavyāsa iti prokto gehavyāsakarāttu vā || 37/154 || yāvanto vipulā hastāstāvadaṅgulisaṃkhyayā | sarveṣāmapi gehānāṃ stambhavistāra iṣyate || 37/155 || uttare vipragehaṃ syātpūrve nṛpagṛhaṃ matam | dakṣiṇe vaiśyagehaṃ syātpaścime śūdrajātaye || 37/156 || (pṛ0 103) gṛhamadhyamabhittiśca padamadhyavivarjitā | tāmāśritya tu kulyābhaṃ dvāradvayamiheṣyate || 37/157 || sarvathā bhinnaśālāsu sandhikarma na kārayet | devatāsthāpanaṃ piṇḍaṃ śālāsu na vidhīyate || 37/158 || ekaikāntaritāḥ pādā nīrandhrā vā niveśitāḥ | anyāgārādiṣu dvau dvau pañca vā syuryathecchayā || 37/159 || dhanakṣayo mandavedhe tīvraḥ syād-ṛṇabandhanam | tricūlī vaiśyaśūdrāṇāṃ pañca sapta mahībhṛtām || 37/160 || brāhmaṇānāṃ tathaiva syurekādaśa tu vedikāḥ | pāṣaṇḍāśramiṇāṃ yugmasaṃkhyā cūlī vidhīyate || 37/161 || śilāstambhaṃ śilākuḍyaṃ narāvāse na kārayet | tṛṇādyairmṛṇmayācchādyaṃ loṣṭācchādyaṃ ca mṛṇmayam || 37/162 || kuryādānanahṛnnābhīrutsedhaḥ kramaṇena tu | adhiṣṭhānaṃ ca yāmyādicaturgṛhavidhau bhavet || 37/163 || dvārasyāntastu nimnaścedvṛddhirveśmādhipasya tu | unnatiśca bahirjñeyā dvārasya ripuvardhanī || 37/164 || bhallāṭe dvāramiṣṭaṃ syādbrāhmaṇānāṃ viśeṣataḥ | māhendraṃ bhūbhujāṃ vidyādvaṇijāmapi rākṣasam || 37/165 || puṣpadantapadadvāraṃ śūdrāṇāmeva bhāṣitam | taddigīśān samāśritya dvāraṃ vidhivadācaret || 37/166 || madhyasūtrasya vāme vā dvāraṃ vidhivadācaret | jaladvāraṃ punasteṣāṃ pravakṣyāmi niveśanam || 37/167 || jayante tu mahendre ca rākṣase vitathe bhṛśe | puṣpadante ca sugrīve bhallāṭe gṛhamukhyake || 37/168 || brahmaṇo'bhimukhaṃ brahma parāvṛddhirniṣidhyate | ekatripañcasaptāṃśe dhvajasiṃhavṛṣadvipāḥ || 37/169 || pūrvādyāsu śubhā hyete āyādyāstvanulomataḥ | dvicatuḥ ṣaḍvasusthānāṃ dhūmaśvakharavāyasāḥ || 37/170 || āgneyādividikṣvete varjanīyā bubhukṣubhiḥ | dhvajaḥ siṃho vṛṣo hastī yasya tadveśmano mukham || 37/171 || tasya pratyagudakprācīṃ dakṣiṇaṃ svāmino gṛham | dhvajo yāti haristhānaṃ gajasthānaṃ ca kesarī || 37/172 || sarvepyukṣapadaṃ yānti na cokṣā yānti kutracit | ukṣe dvāraṃ na kartavyamupamadhye'thavā bhavet || 37/173 || brāhmaṇānāmudagdvāraṃ prāgdvāraṃ kṣatriyasya tu | vaiśyasya dakṣiṇadvāraṃ śreṣṭhaṃ śūdrasya paścimam || 37/174 || śālādvāramidaṃ proktaṃ caturgṛhavidhāvapi | yāmyālayabahirdvāraṃ bhallāṭe parikalpayet || 37/175 || māhendraṃ paścime bhāge gāndharvaṃ saumyagehake | puṣpadantapadadvāraṃ pūrvagehe vidhīyate || 37/176 || aiśānyāṃ pacanasthānaṃ brāhmaṇānāṃ vidhīyate | āgneyyāṃ pacanasthānaṃ kṣatriyāṇāṃ praśasyate || 37/177 || nairṛtyāṃ pacanasthānaṃ vaiśyānāṃ tu praśasyate | vāyavyāṃ pacanasthānaṃ śūdrāṇāṃ saṃpraśasyate || 37/178 || pūrvasyāṃ bhojanasthānamāgneyyāṃ tu mahānasam | yāmyāyāṃ śayanasthānaṃ nairṛtyāmāyudhālayaḥ || 37/179 || maitrasthānaṃ tu vā tatra vāruṇyāmudakālayaḥ | goṣṭhāgāraṃ ca vāyavyāmuttarasyāṃ dhanālayaḥ || 37/180 || nityanaimittikārthaṃ syādaiśānyāṃ yāgamaṇḍapam | kāñjīlavaṇayoḥ pātraṃ prāgudagdiśi vinyaset || 37/181 || antarikṣe'pi vā cullī lūkhalī savitaryapi | annaprāśanamāryāṃśe cendrāṇyāṃ ca savitrake || 37/182 || vivasvadaṃśe śrapaṇaṃ vivāho maitradeśake | kṣaudramindrajaye vidyādvāyau some ca vā bhavet || 37/183 || vitathopanayaścaiva pitṛdauvārike pade | sugrīve puṣpadante ca prasūtigṛhamiṣyate || 37/184 || (pṛ0 104) āpavatse tu kośaḥ syātkuṇḍamāpe vidhīyate | aṅkaṇaṃ tu mahendrāṃśe peṣaṇī ca mahīdhare || 37/185 || bhṛṅgarājani sugrīve pitṛdauvārike pade | ariṣṭāgāramiṣṭaṃ syāttatropaskārabhūmikam || 37/186 || vāhanaṃ dvārayāmye syātsnānaśālā ca vāruṇe | asure dhānye?vāsaḥ syādāyudhādīndrarājake || 37/187 || mitravāsastathā mitre roge volūkhalaṃ matam | bhūdhare kośagehaṃ syānnāgāṃśe ghṛtamauṣadham || 37/188 || jayante cāpavatse ca parjanye ca śive kramāt | viṣapratyauṣadhaṃ caiva kūpe devagṛhaṃ bhavet || 37/189 || savitrādyantarikṣāntaṃ savyañjanamahānasam | vitathe pūṣṇi sāvitre bhojanāgāra eva vā || 37/190 || ṛkṣabhallāṭasomeṣu bhavedāsthānamaṇḍapam | mukhe volūkhalaṃ kuryādgaṇikāśca praśaṃsitāḥ || 37/191 || vāhanātpurato vāme kīrtidā vā viśeṣataḥ | madhyamaṇḍapasaṃyuktaṃ caturgṛhamudāhṛtam || 37/192 || paryantabhittiśirasi jalapātaḥ kulakṣayaḥ | tīvrasaṅkramaṇaṃ tasmin gṛhasyāsya na śobhanam || 37/193 || etatsarvaṃ tu sāmanyaṃ śālāsu ca gṛheṣu ca | || iti kāmikākhye mahātantre śālālākṣaṇavidhiḥ pañcatriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || viśeṣaśālālakṣaṇavidhiḥ || viśeṣalakṣaṇaṃ vakṣye śālānāṃ śṛṇuta dvijāḥ | tricaturhastamārabhya dvidvihastavivardhanāt || 38/1 || caturviṃśatyaratnyantā rudrasaṃkhyā samīritā | ekaśālā dviśālā syātkathyate dvitriśālake || 38/2 || saptāṣṭāratnimārabhya dvidvihastena vardhayet | ekonaviṃśadratnyantāḥ saptadhā dvitriśālake || 38/3 || evaṃ vistāra ākhyāta āyāmastviha kathyate | pādādhikamathādhyardhaṃ pādonadviguṇaṃ tathā || 38/4 || dviguṇaṃ vā tadardhaṃ ca tripādadviguṇopari | triguṇāntapramāṇena āyāmasvaṣṭadhā mataḥ || 38/5 || sarvadairghyaṃ surāṇāṃ syāddviguṇāntaṃ nṛṇāṃ matam | dviguṇādyāyatāḥ sarve vihārāśramavāsinām || 38/6 || sarvasmin saṅgamopete dviguṇāsyāyatirmatā | vistārasama utsedhaḥ sāṅghriḥ sārdhastripādayuk || 38/7 || dviguṇaḥ pañcadhotsedhaḥ śālānāṃ parikīrtitaḥ | śāntidaḥ puṣṭidaḥ paścājjayado dhanado bhavet || 38/8 || adbhutapradamityevamutsedhaphalamīritam | dakṣiṇe paścime caiva śālā vaiśeṣikī nṛṇām || 38/9 || yāmyapaścimahīne tu lāṅgale maraṇaṃ bhavet | tadyukte lāṅgale gehe śrīḥ puṣṭiśca prakīrtitā || 38/10 || yāmyapaścimahīnāyāṃ śālāyāṃ sarvadoṣadā | ekā vā sadviśālā vā triśālā vā dvisandhikā || 38/11 || pāṣaṇḍakānāṃ martyānāṃ viprāṇāṃ dharaṇībhṛtām | vaiśyānāmapi śūdrāṇāmanyaddvyantarajanmanām || 38/12 || śālaikā daṇḍakhaṇḍābhā dvinetrā mukhadhāriṇī | tathaiva dvitriśāle ca sarvagrāmādike mate || 38/13 || tricaturdaśahastāttu dvidvihastena vardhayet | ṣaṭsaptaṣaṣṭihastāśca catuḥ śālāviśālatā || 38/14 || (pṛ0 105) hīnaṃ nikṛṣṭaṃ madhyañcotkṛṣṭaṃ sā ca pṛthakpṛthak | aṣṭāviṃśatimānāni catuḥ śālāviśālake || 38/15 || tasmātriṃśatkarairvṛddhicchatraśālāviśālake | tasmāttasmāddvihastābhyāṃ ṣaṭsaptakarapūrvakā || 38/16 || navatyarattriṃruddiṣṭā tripañcāṣṭasamāhṛtā | tata ārabhya hastābhyāṃ bandhayecchataratnikam || 38/17 || ṣaṭsaptaratnisaṃyuktaṃ daśaśālaṃ tu mānataḥ | sarvatra citramityuktaṃ saṃkhyayā tvaṣṭaṣaḍ bhavet || 38/18 || hīnaṃ jātiriti proktā nikṛṣṭaṃ chanda ucyate | madhyamaṃ syādvikalpaṃ tu śreṣṭhamābhāsanāmabhāk || 38/19 || etannāmnā catuḥ saptadaśaśālaṃ krameṇa tu | turaṅgāvadhimedhākhyā labhate dīrghahīnakam || 38/20 || atrāpyutsedhadīrghe ca pūrvavatparikalpayet | samaṃ tu caturaśraṃ tu daivamānuṣamīritam || 38/21 || pāṣaṇḍadevaviprādiyāgayogyamiti smṛtam | daṇḍakaṃ maulikaṃ svastibhadraṃ caiva caturmukham || 38/22 || devādīnāṃ tu sāmānyaṃ caturvidhamudāhṛtam | vinyāsaṃ daṇḍakādīnāṃ pravakṣyāmi yathākramam || 38/23 || bhāgatrayaṃ tu vistāre tvāyāme caturaṃśakam | dvibhāgo gehavistāra agre vārastvathaikataḥ || 38/24 || dvinetraṃ khaṇḍadaṇḍābhaṃ sarveṣāṃ vāsayogyakam | etaddaṇḍakamuddiṣṭaṃ śālānāṃ syuḥ ṣaḍaṃśakāḥ || 38/25 || vistāre caturaṃśāḥ syurāyāme syāt ṣaḍaṃśakam | gehatāro dvibhāgaḥ syāddvyaṃśaṃ ca kramaṇaṃ bhavet || 38/26 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ dvitīyaṃ daṇḍakaṃ matam | tribhāgo gehavistāro dviguṇaṃ dairghyamiṣyate || 38/27 || bhāgaṃ ca kramaṇaṃ kuryādbrahmabhittisamanvitam | kulyābhadvārasaṃyuktaṃ śeṣaṃ sarvaṃ tu pūrvavat || 38/28 || vaṃśamūle tu vāsaḥ syādvaṃśāgre raṅgamiṣyate | sarvatra paritaḥ kuḍyaṃ raṅgaṃ pādasamanvitam || 38/29 || purataḥ pṛṣṭhato vāpi pārśvato vāpyalindakam | prāsādavadalaṅkuryāttṛtīyaṃ daṇḍakaṃ matam || 38/30 || tadeva madhyamaṃ raṅgaṃ vāso vaṃśāgramūlayoḥ | śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ caturthaṃ daṇḍakaṃ matam || 38/31 || ṣaḍaṃśo gehavistārastvāyāmo dvādaśāṃśakaḥ | bhāgena parito'lindaśālāvyāso dvibhāgataḥ || 38/32 || tatsamaṃ purato'lindayuktāntaḥ stambhasaṃyutam | pārśvayordvitribhāgena tārāyāmau vivāsakau || 38/33 || dvicaturbhāgavistāraṃ dhāmamadhye tu raṅgakam | pañcamaṃ daṇḍakaṃ proktaṃ pūrvavaccheṣamācaret || 38/34 || vyāse nibhṛtapātālanandāṃśaikadvikatrikaiḥ | caturbhiḥ purato'lindaṃ syādekadvitriśālake || 38/35 || etadeva sabhākāraṃ śikharaṃ maulikaṃ matam | tadeva purato bhadraṃ caturdvyaṃśe tu sammatam || 38/36 || āyāmena viśālena purataḥ parśvayordvayoḥ | aśaṃke'lindakaṃ kuryādvyāse netratrayānvitam || 38/37 || etatsvastikamityuktaṃ caturmukhamathocyate | tadeva pṛṣṭhato bhadrayuktaṃ yadvatpuro bhavet || 38/38 || karkarīvaṃśaśālāgre caturnetrasamanvitam | adhiṣṭhānādivārgāḍhyaṃ prāsādavadalaṅkṛtam || 38/39 || nāsikātoraṇādyaṅgairyuktaṃ vātāyanādibhiḥ | caturmukhamidaṃ nāmnā kramājjātyādināmabhāk || 38/40 || ekādipañcabhūmyantaṃ daṇḍakādicatuṣṭayam | svāmicittavaśānnyastaṃ sthānavinyāsasaṃyutam || 38/41 || hastyaśvavṛṣabhādīnāṃ pratyekaṃ vā sapattikam | sadvicūlītricūlyaṅgaṃ sugrīvaṃ savitalpakam || 38/42 || (pṛ0 106) sapādaḥ sārdha utsedhastatsamo vāpi nīyate | daṇḍakaṃ maulikaṃ vāpi yatheṣṭadiśi vāraṇam || 38/43 || ekaśālamidaṃ proktamadhiṣṭhānādiśobhitam | || iti kāmikākhye mahātantre ekaśālāviśeṣalakṣaṇavidhiḥ ṣaṭtriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || dvitriśālālakṣaṇavidhiḥ || dviśāle caturaśre tu daśabhāgavibhājite | bahirbhāgena vāraḥ syāddvyaṃśaśālāviśālataḥ || 39/1 || prāṅmukhe vāramekāṃśaṃ maṇḍapo navabhāgabhāk | tadāvṛtyaikakālindaṃ śeṣaṃ ca kramaṇaṃ bhavet || 39/2 || mukhyagehaṃ bahirdvāraṃ lāṅgalābhaṃ yathātathā | caturmukhasamāyuktaṃ dviśālamiha kīrtitam || 39/3 || pauramaṇḍalahīnaṃ vā maṇḍapena vināpi vā | alindenānvitaṃ vāpi dviśālaṃ parikalpayet || 39/4 || tadeva pañcabhāgāntamekaśālāmukhāyatam | dvāraṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ sarvālaṅkāraśobhitam || 39/5 || maṇḍapādbāhyato'lindaṃ sāyataṃ pravidhīyate | netratrayasamāyuktaṃ svastikaṃ tvabhidhīyate || 39/6 || tadeva dvimukhopetaṃ daṇḍavaktramiti smṛtam | sāvakāśāntaropetaṃ maṇ.ḍapena vināpi vā || 39/7 || alindenānvitaṃ vāpi dviśālaṃ parikalpayet | savāraṃ vā vivāraṃ vā ekānekatalānvitam || 39/8 || dvibhāge tvekabhāgaṃ vā tribhāge tu dvayaṃ tu vā | caturaṃśe tribhāgaṃ vā dvyaṃśaṃ pañcatribhāgakam || 39/9 || dvibhāgaṃ vaikabhāgaṃ vā ṣaḍbhāge pañcabhāgakam | saptāṃśe pañcabhāgādidvibhāgāntamathāpi vā || 39/10 || navāṃśe saptabhāgādidvibhāgāntamathāpi vā | rudrabhāgāddvibhāgāntaṃ bhāgān kṛtvā tribhāgataḥ || 39/11 || navabhāgāvasānāntaṃ śālāvyāsaṃ prakalpayet | ekadvitricatuḥ śālāsāmānyamidamīritam || 39/12 || yathā samīkṣya tatraiva yuktaṃ kuryāttu deśikaḥ | maulikasya tu vistāraṃ vasubhāgairvibhājayet || 39/13 || aṅkaṇaṃ tu dvibhāgaḥ syāttripārśve'lindamekataḥ | śālāvyāso dvibhāgena prāsādavadalaṅkṛtam || 39/14 || ṣaḍānanasamopetaṃ pracchannamapi cāṅkaṇam | ekānekatalopetamadhiṣṭhānādiśobhitam || 39/15 || aṅkaṇena vihīnaṃ vā vārahīnaṃ tu vā nayet | merukāntamidaṃ proktaṃ sarveṣāmapi yogyakam || 39/16 || vyāse paṅktyarkabhāge tu pārśvayoḥ paścime matam | vāramekāṃśataḥ kuryāddvyaṃśastu gṛhavistaraḥ || 39/17 || prāṅmukho vāramekāṃśaṃ parito mārga ekataḥ | dvyaṅkaṇaṃ vāramekāṃśamarkāṃśe parikalpayet || 39/18 || pārśvayorvā pare mukhyavyāsaḥ syāddvilalāṭakam | maulibhadramidaṃ nāmnā śeṣaṃ pūrvavadīritam || 39/19 || sāvakāśāntaropetamaṅkaṇaṃ syāt triśālake | sālindamanalindaṃ vā triśālaṃ parikalpayet || 39/20 || śālāvirahitasthāne kuḍyadvāraṃ prayojayet | || iti kāmikākhye mahātantre dvitriśālālakṣaṇavidhiḥ saptattriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || catuḥ śālālakṣaṇavidhiḥ || (pṛ0 107) catuḥ śālādiśālānāmalaṅkāro'tha ucyate | aṣṭādidvādaśāntaṃ tu nīce tu parikalpayet || 40/1 || daśārkamanubhāgāṃstu nikṛṣṭe saṃprakalpayet | ādityamanvorekāṃśaṃ bhāgaṃ madhye tu kalpayet || 40/2 || caturdaśadviraṣṭāṣṭādaśāṃśāḥ śreṣṭhavartmani | bījabhāgaḥ samākhyāto jātirdvyaṃśādhikā yataḥ || 40/3 || caturaṃśādhikāścātra prakalpyaṃ syādrasādhikam | aṣṭāṃśādhikamābhāsaṃ sarvatobhadrasaṃjñake || 40/4 || bījaṃ tu caturaśraṃ syājjātyā dvandvādivṛddhitaḥ | bījajātyādisaṃbhūtā saṃkhyā ṣaṣṭiriti smṛtā || 40/5 || nikṛṣṭe sarvatobhadre dvibhāgaṃ madhyamāṅkaṇam | samantānmārga ekāṃśo dvibhāgo gehavistaraḥ || 40/6 || aṣṭanetrasamāyuktaṃ caturdigbhadrasaṃyutam | bhadramadhye sabhāsyaṃ syāccatuṣkaṃ karṇakūṭakam || 40/7 || madhyame vārasaṃyuktaṃ kūṭe śaṅkhaṃ yugānvitam | pūrvasminnaparasmin vā svāmyāvāsaḥ praśasyate || 40/8 || sarvataḥ kuḍyasaṃyuktaṃ kuḍyābhadvārasaṃyutam | bahirjālakakuḍyāḍhyamantaraṃ lūtapādakam || 40/9 || pakṣaśālāṃśake dvāraṃ pūrvasmin vā praśaṃsyate | samastambhaṃ samadvāraṃ samavaṃśaṃ tu kārayet || 40/10 || daṇḍikādvārasaṃyuktaṃ śikharaṃ dikpradīpakam | karkarīvaṃśajālāgraṃ kūṭahīnaṃ tu vā nayet || 40/11 || antardvāraṃ parityajya bahirdvārayutaṃ tu vā | sālindaṃ vā'nalindaṃ vā sāvakāśāntaraṃ tu vā || 40/12 || aṅkaṇaṃ tu prakartavyaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam | jātyākhyaṃ sarvatobhadraṃ bhūpatīnāmihoditam || 40/13 || tadeva parito dvyaṃśaṃ mahāvārasamanvitam | karkarīvaṃśajālākhyaṃ kūṭahīnaṃ tu vā nayet || 40/14 || aṣṭāsyordhvatalagrīvasasthūpisamavaṃśakam | aṣṭāsyamukhapaṭyaṅganīvrāṅgakasamāvṛtam || 40/15 || bhadrordhvaṃ mukhyakūṭāṅgaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam | citraṃ tu sarvatobhadraṃ bhūpatīnāṃ praśasyate || 40/16 || tadeva purato dvyaṃśaṃ mahāvārasamanvitam | catasṛṇāṃ tu śālānāṃ śikharaṃ tu sabhākṛti || 40/17 || vikalpaṃ sarvatobhadraṃ gṛhaprāsādasaṃyutam | ekadvitritalopataṃ sarvālaṅkāraśobhitam || 40/18 || vihīnakarṇaśikharaṃ harmyāṅgaṃ svāmivāsakam | śikharasthūpikānāsāvedikājālakānvitam || 40/19 || uccaśālāsamāyuktaṃ nībrakūṭamathāpi vā | ubhayaṃ viparītaṃ vā harmyaṃ syānmadhyamaṇḍapam || 40/20 || jātyādīnāṃ tu saṃyogādābhāsaṃ gṛhamālikam | nikṛṣṭaṃ sarvatobhadraṃ caturvidhamudāhṛtam || 40/21 || nīce tu sarvatobhadre dvibhāgaṃ madhyame'ṅkaṇam | samantādaṃśataḥ panthā dvyaṃśaḥ śālā dviśālake || 40/22 || paritoṃ'śena bāhye tu dvāraṃ syādviśvabhaktikam | masūrikāṅghrikocce tu prastarordhvagaṇānvitam || 40/23 || śikharastūpikānāsāvedikājālakānvitam | tadeba cāṅkaṇaṃ kuryādantarvārasamanvitam || 40/24 || bhadrādikaṃ tu pūrvoktaṃ tvidaṃ bhūpatiyogyakam | tadeva ca bahidvaryaṃśavāradvayasamanvitam || 40/25 || kartavyaṃ vā mahāvāraṃ kūṭakoṣṭhādyalindayuk | vikalpamiti nirdiṣṭaṃ niṣkrāntādi puroktavat || 40/26 || (pṛ0 108) devadvijanarendrāṇāmetadbhavanamīritam | yatheṣṭadiśi vāraḥ syādyatheṣṭadiśi bhadrakam || 40/27 || vāramārgamalindaṃ ca svāmivāñchāvaśānnayet | vikalpamiti nirdiṣṭamābhāsaṃ sarvayogataḥ || 40/28 || muṇḍaprāsādasaṃjñaṃ tu harmyaprāsādasaṃjñikam | ābhāsaṃ sarvatobhadraṃ devadvijamahībhṛtām || 40/29 || nīcaṃ tu sarvatobhadraṃ caturvidhamudāhṛtam | madhyamaṃ sarvatobhadraṃ caturaṃśāṅkaṇānvitam || 40/30 || ekāṃśāvṛtamārgaḥ syācchālāṃśo dviguṇo bhavet | bahistvalindamekāṃśaṃ prāgvadeva prakalpayet || 40/31 || sarvatobhadrajātiḥ syāttadevāṃśena bāhyake | vārayuktaṃ dvibhāgena pṛthuvārayutaṃ tu vā || 40/32 || prāgvadbhadrasamopetaṃ devadvijamahībhṛtām | dvibhāgamaṅkaṇañcāntarvārahīnaṃ tu vā nayet || 40/33 || tadaṃśato bahirdvāraṃ mahāvāraṃ tu vā nayet | ṣoḍaśāṃśaviśālaṃ tu vikalpamiti nirdiśet || 40/34 || tatrāṅkaṇaṃ ṣaḍaṃśaḥ syātparito mārga ekataḥ | dvyaṃśaḥ śālāvibhāgaḥ syādantarvāraṃ tu caikataḥ || 40/35 || bhāgaikena bahirvāraṃ prāgvaccheṣaṃ prakalpayet | vikalpamiti nidirṣṭamābhāsaṃ tatra miśritam || 40/36 || muṇḍaprāsādaharmyāṅgaṃ mālikābhāsamiṣyate | utkṛṣṭaṃ sarvatobhadraṃ caturaṃśāṅkaṇānvitam || 40/37 || bhāgena parito mārgaścāntarvāramathaikataḥ | śālāvyāso dvibhāgaḥ syādbāhyālindamathaikataḥ || 40/38 || nāsikājālasaṃyuktaṃ toraṇādyaistu saṃyutam | antarvāraṃ parityajya bāhye vā tatra kalpayet || 40/39 || aṅkaṇaṃ tu dvibhāgaṃ vā mukhyavārastvalindabhāk | sabhadraṃ vā vibhadraṃ vāpyaṅkaṇāṃśena vāraṇam || 40/40 || eṣa jātikramaḥ prokto rājñāmāvāsayogyakaḥ | tameva parito mārgayukto vā pṛthuvārakaḥ || 40/41 || chandaṃ hi sarvatobhadramanuktaṃ cātra pūrvavat | tadeva paritoṃ'śena bahirvāraṃ tu kalpayet || 40/42 || vikalpaṃ sarvatobhadraṃ bhūmīndrāṇāmihoditam | jāticchandavikalpānāṃ miśramābhāsanāmabhāk || 40/43 || harmyāṅgaṃ mālikāṅgaṃ ca muṇḍaprāsādasaṃjñikam | etadābhāsamākhyātaṃ rājñāmāvāsayogyakam || 40/44 || svāmipañcāṅgavinyāsamanuktaṃ cātra pūrvavat | utkṛṣṭaṃ sarvatobhadraṃ caturvidhamudāhṛtam || 40/45 || evaṃ vikārabhedaṃ tu sarvatobhadramiṣyate | || iti kāmikākhye mahātantre catuḥ śālāsarvatobhadralakṣaṇavidhiḥ aṣṭatriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || vardhamānaśālākṣaṇavidhiḥ || (pṛ0 109) śālā tu vardhamānākhyā ṣaḍaṣṭadaśabhāgikā | nikṛṣṭabhāginī cāṣṭadaśadvādaśabhāgikā || 41/1 || daśadvādaśamanvaṃśā madhyamā parikīrtitā | dviṣaṭsaptāṣṭabhāge tu śreṣṭhā tu parikīrtitā || 41/2 || mūlamevaṃ samākhyātaṃ jātirdvyaṃśādhikā tathā | chandādayastathādvyaṃśavardhitāyāmasaṃyutāḥ || 41/3 || nīcādayastrayo'pyatra navabhedasamanvitāḥ | jātyādyābhāsakāntā yā uktā mūlasamanvitā || 41/4 || saṃkhyayā pañcacatvāriṃśadantāvadhi bhavādibhiḥ | utkṛṣṭā cātra yā jātirvikalpādyantadīrghikā || 41/5 || dvādaśātra militvā tu saptapañcāśadīritā | nikṛṣṭe vardhamāne tu dvibhāgaṃ madhyamāṅkaṇam || 41/6 || śālāvyāso dvibhāgena madhyabhāgo hyalindabhāk | madhyabhittisamāśliṣṭakulyābhadvārasaṃyutam || 41/7 || apare dīrghaśālā syāddvinetrā tuṅgasaṃyutā | alpanimnā bhavetprācī śālādīrghā dvinetrakā || 41/8 || pakṣage dve tu śāle tu vaṃśanimne dvivaktrake | bāhye bhittisamāyuktamantaḥ pādaiḥ samanvitam || 41/9 || sarvataḥ kuḍyasaṃyuktaṃ madhyagehaṃ vidhīyate | dvibhāgakṛtaniṣkrāntaṃ caturdiṅmadhyavāraṇam || 41/10 || karṇe dvyaṃśaviśālaṃ tu sopānaṃ vaṃśasaṅgame | mukhyagehasya mūle tu snānagehaṃ dvibhāgataḥ || 41/11 || tasyāpare tu saṃśliṣṭaṃ pracchannaṃ maitragehakam | vāstūnāṃ tu caturmadhye catuḥ sūtraṃ prayojayet || 41/12 || prādakṣiṇyaṃ tu tadvāraṃ tadante jalanisravaḥ | nāsikātoraṇastambhajālakādivicitritam || 41/13 || prāsādavadalaṅkuryādvibhadraṃ vā sabhadrakam | nikṛṣṭaṃ vardhamānaṃ syādrājñāmāvāsayogyakam || 41/14 || tadeva paritoṃ'śena dvāraṃ tu parikalpayet | yatheṣṭadiśi bhadrāṅgaṃ yatheṣṭadiśi vāsakam || 41/15 || yatheṣṭadvārasaṃyuktaṃ chandamityabhidhīyate | tadeva pṛthuvāraṃ tu daṇḍikāvārasaṃyutam || 41/16 || sabhadraṃ vā vibhadraṃ vā vikalpamiti kīrtitam | jātyāditrayasaṃyuktamābhāsamiti kīrtitam || 41/17 || nīcamānāṃśake dvyaṃśe nāṅkaṇaṃ parikalpayet | aṃśena parito'lindaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ || 41/18 || ucchritaṃ mukhyagehaṃ syācchālāḥ śeṣāḥ samā matāḥ | prāguktavadalaṅkuryānnīce jātiḥ prakīrtitā || 41/19 || tadeva parito'lindamekāṃśena prakalpayet | chandanāmnā samuddiṣṭaṃ viśvamanyatpuroktavat || 41/20 || tadeva paritoṃ'śena vāraṃ vā pṛthuvārakam | karkarīmukhavaṃśāgraṃ mukhapaṭṭisamāyutam || 41/21 || uttuṅgaṃ svāmivāsāṅgamitaradvivṛtāṅghrikam | vikalpamiti nirdiṣṭamābhāsaṃ tatra miśritam || 41/22 || madhyamaṃ vardhamānaṃ tu bhāgaṃ dvimadhyamāṅkaṇam | samantānmārgaekāṃśaḥ śālāvyāso dvibhāgataḥ || 41/23 || ekāṃśāvṛtavāraṃ syādaṣṭanetrasamanvitam | daṇḍikāvārasaṃyuktaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam || 41/24 || catuḥ ṣaḍaṃśadīrghaṃ tu madhye śālācatuṣṭayam | mukhapaṭyaṅganetrāṅgaṃ vistāre cāyatau kramāt || 41/25 || jātyākhyaṃ vardhamānaṃ syācchandaṃ syātpṛthuvārayuk | vikalpaṃ pṛthuvāreṇa bāhyavāreṇa saṃyutam || 41/26 || (pṛ0 110) daṇḍikāvārasaṃyuktamābhāsaṃ sarvamiśritam | uttamavyāsabhāge tu dvibhāgaṃ madhyamāṅkaṇam || 41/27 || aṃśena parito vāraṃ maṇṭapākāramūrdhvataḥ | śālāvyāso dvibhāgena parito'lindavārake || 41/28 || antarvāraṃ parityajya bahirvāraṃ yatheṣṭataḥ | pūrvavadbhadrasaṃyuktaṃ pūrvavatkarkarīkṛtam || 41/29 || madhyaśāloccayuktaṃ ca sarvālaṅkārasaṃyutam | jātyākhyaṃ vardhamānaṃ syādviprabhūmīndrayogyakam || 41/30 || tadevaikāṃśato vāraviśeṣaṃ parikalpayet | chandaṃ syātparito mārgayuktaṃ vaikalpasaṃjñitam || 41/31 || jātyādīnāṃ tu saṃyogādābhāsamiti kīrtitam | viśiṣṭaṃ vardhamānākhyaṃ sālaṅkāramathocyate || 41/32 || vistāre ṣoḍaśāṃśāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakāḥ | brahmāṅkaṇaṃ dvibhāgaṃ syādāyāme caturaṃśakam || 41/33 || śālāvyāso dvibhāgena mukhyagehamalindabhāk | bhāgadvayena tadbāhye alindaṃ parikalpayet || 41/34 || tadbahirvāramekāśaṃ pṛthuvāraṃ dvibhāgataḥ | vihāya pṛṣṭhadeśe tu racanā miśradeśake || 41/35 || tṛtīye vāḥsthalaṃ pañcapradeśe tu prakalpayet | madhyasūtrānusāreṇa pūrvasmin pārśvayordvayoḥ || 41/36 || āgneyaiśānayoścaiva kṣetraprānte prakalpayet | tritale vāḥ sthalaṃ cāntarnetraśālā catuḥ sthale || 41/37 || ṣaṇṇirgamasamāyuktā sacārā prāntamāgatā | svāmivāsāgraśālānusāreṇobhayapārśvayoḥ || 41/38 || catasraḥ pūrvadeśe tu dve cālindānusārataḥ | alindasya catuṣkoṇe karṇakūṭacatuṣṭayam || 41/39 || kuryātpañcatalaprānte tanmadhye pūrvabhāgataḥ | caturbhāgasamāyāmadvibhāgavistṛtānvitā || 41/40 || karṇakūṭasamopetasavāramukhapaṭṭikā | alindapārśvayoḥ karṇakūṭānāṃ madhyadeśataḥ || 41/41 || pañjaradvitayaṃ kuryātkūṭadvayasamodayam | pārśvaṃ vāḥ sthalasaṃyuktaṃ vārayuktadvibhāgikam || 41/42 || karṇakūṭadvayormadhye paravedadvibhāgataḥ | pṛṣṭhavārasabhāṃ kuryāt ṣaṭtale tu dvijottamāḥ || 41/43 || pārśvayornetrakūṭe dve mukhāyāmastu ṣaṭtale | aṅkaṇaṃ maṇṭapākāraṃ sabhākāramathāpi vā || 41/44 || vāsadakṣiṇasaṃsthaṃ yaccūlīharmyavibhūṣitam | vāmasopānasaṃyuktaṃ netrayugdvārasaṃyutam || 41/45 || mukhaṃ caṅkramaṇopetaṃ guhyasopānasaṃyutam | vāḥ sthalaṃ ca viśiṣṭaṃ syātsaptabhaumamidaṃ smṛtam || 41/46 || vardhamānamidaṃ rājñāṃ sarvakāmaphalapradam | athavā tvaṣṭabhāgena pṛṣṭhabhadrayutaṃ bhavet || 41/47 || nairṛte vāyudeśe tu vāḥ sthālaṃ vā vidhīyatām | madhyaśālāsamāyuktaṃ koṭihīnaṃ tu vā bhavet || 41/48 || netraśālāsamāyuktaṃ vātha kuryādyathābidhi | evaṃ ṣoḍaśadhā proktaṃ vardhamānamihāgame || 41/49 || || iti kāmikākhye mahātantre vardhamānaśālālakṣaṇavidhiḥ ekonacatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || nandyāvartavidhiḥ || (pṛ0 111) nandyāvartaṃ pravakṣyāmi ṣaḍaṣṭadaśabhāgikam | nikṛṣṭaṃ vasudigbhānubhāgaṃ nīcamiti smṛtam || 42/1 || daśadvādaśamanvaṃśaṃ madhyamaṃ ceti kīrtitam | ādityamanvorekāṃśaṃ bhāgaṃ jyeṣṭhamiti smṛtam || 42/2 || mūlamevaṃ vinirdiṣṭaṃ jātayo dvyaṃśavardhitāḥ | chandāḥ syurvedabhāgāḍhyā vikalpāḥ ṣaḍvivardhitāṃ || 42/3 || aṣṭāṃśavṛddhyā tvābhāsā hīnādyā militā yadā | catvāriṃśadbhavantyatra saṃkhyā pañcasamanvitā || 42/4 || niṣkṛṣṭāḥ syustrayo dīrghāstṛtīyena samanvitāḥ | milite saptapañcāśatsaṅkhyātra parikīrtitā || 42/5 || nikṛsṭe ṣaṭkṛte dvyaṃśamaṅkaṇaṃ madhyamaṃ bhavet | dvyaṃśaśālāviśālā syātsarvālaṅkārasaṃyutā || 42/6 || nandyāvartaṃ catuṣpaṭṭaṃ mūlenātra vihīnakam | dvāraṃ catuṣṭayaṃ vāpi yatheṣṭadiśi vā bhavet || 42/7 || jālakaśca kavāṭaśca bāhye bāhye prakalpayet | sarvataḥ kuḍyasaṃyuktaṃ mukhyadhāmātra kīrtitam || 42/8 || antarvivṛtapādaṃ ca bāhye kuḍyaṃ prakīrtitam | caturdikṣu viniṣkrāntamardhakūṭaṃ prayojayet || 42/9 || daṇḍikāvārasaṃyuktaṃ jātirūpamidaṃ matam | tadevāṃśāvṛtālindaṃ caturṇāṃ chandamiṣyate || 42/10 || tadeva syādvivāraṃ vā pṛthuvārayutaṃ tu vā | vikalpaṃ bahubhaumaṃ syādābhāsaṃ tatra miśritam || 42/11 || harmyāṅgaṃ mālikāṅgañca naikaikatalasaṃyutam | nīcaiḥ syādaṅkaṇaṃ dvyaṃśaṃ vāramekāṃśamiṣyate || 42/12 || śālāvyāso dvibhāgena daṇḍikāvārasaṃyutam | sarvālaṅkārasaṃyuktaṃ bhadrakarma yatheṣṭataḥ || 42/13 || yatheṣṭadiśi saṃyuktadvārajālavibhūṣitam | bahirabhyantare kuḍyaṃ mukhyagehaṃ vidhīyate || 42/14 || śeṣāṃśaṃ paritaḥ kuḍyamaṃśaṃ tadapi pādakam | jātirūpamidaṃ viprā bhūbhujāmeva bhāvitam || 42/15 || vihīnapaścimadvāraṃ chandamatra vidhīyate | dvibhāgamaṅkaṇaṃ madhye mārgamaṃśena kalpayet || 42/16 || śālāvyāso dvibhāgena dvāramaṃśena bāhyake | catuṣṭayānāṃ śālānāṃ madhyamadhyordhvamastakam || 42/17 || pure pure bhavetkūṭaṃ pakṣaśālānanānvitam | caturnetrasamāyuktaṃ chandamānaṃ prakīrtitam || 42/18 || tadeva vṛtavāraṃ vā pṛthuvārayutaṃ tu vā | sālindacūlīharmyaṃ vā yathāśakti yathāruci || 42/19 || savāramukhabhadraṃ ca sādhiṣṭhānāṅghribhūṣitam | ūrdhvordhvamaṅkaṇaṃ kāryaṃ pakṣaśālāsamopari || 42/20 || sabhā vā maṇṭapo vātha mālikā vāṅkaṇakriyā | caturṇāmuditaṃ dhāma viśeṣādrājayogyakam || 42/21 || vikalpaṃ tattrayāṇāṃ tu yadā sammiśritaṃ bhavet | muṇḍaprāsādasaṃyuktaṃ harmyāṅgaṃ mālikaṃ bhavet || 42/22 || caturṇāmuditaṃ nandyāvartākhyaṃ madhyameṃ'śake | aṅkaṇaṃ tu dvibhāgaṃ syānmārgamekena kārayet || 42/23 || antarvāraṃ tu cāṃśena śālāvyāso dvibhāgataḥ | daṇḍikāvārasaṃyuktaṃ caturānanasaṃyutam || 42/24 || ūrdhve śālāstathāṣṭau syuradhastāccaturānanam | dvādaśāsyasamāyuktamūrdhvādhastāddvitīyataḥ || 42/25 || caturdigbhadrasaṃyuktaṃ dvārajālakaśobhitam | jātirūpamidaṃ na?ndyāvartaṃ kṣoṇibhṛtāṃ gṛham || 42/26 || (pṛ0 112) tadeva paritoṃ'śena vārayukchandamiṣyate | tadvāhye vāramekaṃ vā pṛthuvārayutaṃ tu vā || 42/27 || nandyāvartānanāḥ śālāścatasrastāḥ svavaṃśakāḥ | tasyopari gatāḥ śālāścatuṣkaśikharānvitāḥ || 42/28 || nandyāvartaṃ tu vaikalpaṃ nṛpādīnāṃ niveśanam | tattadviniścitaṃ kuryānmuṇḍaprāsādasaṃjñikam || 42/29 || mālikāṅgañca harmyāṅgamekānekatalānvitam | ābhāsaṃ nandikāvartaṃ caturṇāmapi kīrtitam || 42/30 || utkṛṣṭaṃ madhyame dvyaṃśamaṅkaṇaṃ caikamārgakam | antarvāramathaikāṃśaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ || 42/31 || aṃśenāvṛtavāraṃ tu sarvālaṅkāraśobhitam | madhyaśālāśirastambhāścaiva nimnāstathāpare || 42/32 || dvādaśānanasaṃyuktā jātirbhūpatiyogyakam | jātistu parito dvyaṃśaṃ mahāvārasamanvitam || 42/33 || vāradvasamāyuktaṃ chandametatprakīrtitam | sālindaṃ khaṇḍaharmyaṃ vā kūṭakoṣṭhakabhārakam || 42/34 || catuḥ śālāḥ śiraścaiva sabhāmukhaśironvitam | nadyāvartaṃ vikalpaṃ syātprāsādavadalaṅkṛtam || 42/35 || teṣāṃ teṣāṃ tu sammiśraṃ prāsādāṅgasamanvitam | harmyāṅgaṃ mālikāṅgaṃ vā ekānekatalānvitam || ūhapratyūhasaṃyuktaṃ yathāyukti yathāruci | ābhāsaṃ nandikāvartaṃ caturṇāmapi kīrtitam || evaṃ ṣoḍaśadhā proktaṃ nandyāvartaṃ dvijottamāḥ | || iti kāmikākhye mahātantre nandyāvartavidhiḥ catvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || svastikavidhiḥ || nikṛṣṭaṃ svastikaṃ tatra ṣaḍaṣṭadaśabhāgikam | vasudigdvādaśāṃśaṃ tu nīcaṃ vai svastikaṃ bhavet || 43/1 || daśadvādaśamanvaṃśaṃ madhyamaṃ svastikaṃ matam | ādityamanvorekāṃśamuttamaṃ bhāgamiṣyate || 43/2 || mūlaṃ tu caturaśraṃ syāttaddvibhāgādhikāyatam | jātirūpaṃ bhavecchandaṃ caturaṃśādhikāyatam || 43/3 || ṣaḍbhāgādhikadairghyaṃ tu vikalpamiti kīrtitam | ābhāsamaṣṭavṛttaṃ yaccatvāriṃśattu pañcayuk || 43/4 || hīnādyaistritribhāge tu saṃkhyaiṣāṃ parikīrtitā | tritridīrghāni nīcāḥ syuḥ pañcāśatsaptasaṃkhyayā || 43/5 || nikṛṣṭādyaiḥ ṣaḍaṃśe tu dvyaṃśamaṅkaṇamiṣyate | śālāvyāso dvibhāgena sarvālaṅkārasaṃyutaḥ || 43/6 || pṛṣṭhe tu dīghakoṣṭhaṃ syātpūrvakoṣṭhaṃ tathā bhavet | bāhyaśālādvayaṃ netraṃ yuktaṃ tu karkarīyutam || 43/7 || evaṃ jātisvarūpaṃ tu proktaṃ bhūmīndravaiśyayoḥ | tadevāṃśāvṛtālindaṃ chandaṃ śāstre prakīrtitam || 43/8 || pṛṣṭhe netravihīnaṃ syātsaṃyuktaṃ pṛṣṭhaśālayā | daṇḍikāvārasaṃyuktaṃ bhadrāṅgaṃ parikīrtitam || 43/9 || tadevāvṛtavāraṃ vā pṛthuvārayutaṃ tu vā | vikalpaṃ svastikaṃ jñeyamābhāsaṃ tatra miśritam || 43/10 || muṇḍaprāsādaśobhāṅgaṃ harmyāṅgaṃ mālikāṅgakam | anekabhūmisaṃyuktaṃ prāsādavadalaṅkṛtam || 43/11 || ābhāsaṃ svastikaṃ proktaṃ nṛpāṇāṃ vaṇijāmapi | hīne dvyaṃśāṅkaṇaṃ madhye mārgastu paritoṃ'śataḥ || 43/12 || (pṛ0 113) śālāvyāso dvibhāgena ṣaṇṇetrasamavaṃśakam | tatra madhye catuḥ śālāścordhvagānekasaṃyutāḥ || 43/13 || manusaṃkhyātanetraṃ tu sarvatra parikīrtitam | sthūpikādisamāyuktā sabhā bhadrānanānvitā || 43/14 || aṅkaṇaṃ maṇṭapākāramūrdhvordhvopari kalpayet | daṇḍikāvārasaṃyuktaṃ svastikaṃ jātirūpakam || 43/15 || tadevāṃśāvṛtālindaṃ chandaṃ svastikamiṣyate | aṃśenāvṛtavāraṃ vā pṛthuvārayutaṃ tu vā || 43/16 || cūlīharmyayutaṃ vāpi vikalpaṃ svastikaṃ matam | jātyādīnāṃ tu saṃyogādābhāsamiti kīrtitam || 43/17 || muṇḍaprāsādaharmyāṅgaṃ mālikābhāsamīritam | madhyame tvaṅgaṇaṃ prāgvanmārgamekāṃśato bhavet || 43/18 || antarvāramathaikāṃśaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ | daṇḍikāvārasaṃyuktaṃ ṣaṇṇetrasamavaṃśakam || 43/19 || vaṃśoparigatāḥ śālāścatasro'ṣṭānanānvitāḥ | ūrdhvordhvamaṇṭapākāraharmyasthalamathāṅkaṇam || 43/20 || caturdigbhadrasaṃyuktaṃ sabhāṅgaṃ svastikaṃ bhavet | tadevāṃśābhito dvāraṃ chandamityabhidhīyate || 43/21 || taddvyaṃśaṃ pṛthuvāraṃ yadvikalpamiti kīrtitam | ābhāsaṃ tatra miśraṃ yanmuṇḍaprāsādaśobhitam || 43/22 || harmyāṅgaṃ mālikāṅgaṃ ca madhyamaṃ ceti kīrtitam | utkṛṣṭe tvaṅkaṇaṃ dvyaṃśaṃ mārgastu paritoṃ'śataḥ || 43/23 || antarvāramathaikena śālāvyāso dvibhāgataḥ | aṃśena parito'lindaṃ nīvravāraḥ śiraḥkriyā || 43/24 || arkanetrasamāyuktaṃ caturdigbhadrasaṃyutam | jālakastambhakuḍyāṅganāsikātoraṇānvitam || 43/25 || prastarakṣudrasopānaṃ sopānādisamanvitam | pādottaraṃ tulādyaṅgaṃ bhittisaṃśliṣṭaviṣṭaram || 43/26 || prāsādavadalaṅkuryājjātirūpamidaṃ matam | tadeva parito mārgaṃ vārabhadrasabhāmukham || 43/27 || pārśvaśāle sabhākāre pūrve pṛṣṭhe sakoṣṭhakam | ekacchandamiti proktaṃ pṛthuvāraṃ vikalpakam || 43/28 || mahāvārānvitaṃ vāpi muṇḍaharmyamathāpi vā | ābhāsaṃ tatra miśraṃ syānmuṇḍaprāsādaśobhitam || 43/29 || harmyāṅgaṃ mālikāṅgaṃ vā svastikaṃ caitadīritam | bhūmīndravaiśyayoreva bhāṣitaṃ syādihāgame || 43/30 || || iti kāmikākhye mahātantre svastikavidhiḥ ekacatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || catuḥ śālāvidhiḥ || (pṛ0 114) sarvatobhadrakākhyā ca pūrvoktāyāmasaṃyutā | nikṛṣṭā rucakā jñeyā devapāṣaṇḍayogyakā || 44/1 || sarvatobhadrakākhyāśca prāgatra kathitāśca yāḥ | antarvāraṃ ca mārgaṃ ca parityajya bahistu vā || 44/2 || bāhye bāhyāntaraṃ yojyaṃ yajamānecchayā kramāt | tathaiva pṛthuvāraṃ tu yojanīyaṃ vicakṣaṇaiḥ || 44/3 || dīrghahīnā tu yā śālā daive pāṣaṇḍake dvije | dānādau yojanīyā sā pañcāṃśādinavāṃśakam || 44/4 || kṛtvā gehaṃ dvibhāgena caikabhāgena kārayet | śālāvyāsaṃ tu śeṣeṇa vāramaṅkaṇamiṣyate || 44/5 || catuḥ śālamidaṃ proktaṃ sarvasāmānyamis.yate | bhittimadhyaṃ tu vā mānaṃ pādamadhyamathāpi vā || 44/6 || grāmādivāstumānaṃ tu tyaktabhaktikamiṣyate | prāsādamālikāyānaprabhṛtīnāṃ tu mānakam || 44/7 || pādamadhyaṃ tu vārbāhyavyāsāyāmapramāṇakam | piṇḍahīnaṃ catuḥ śālaṃ sarvavarṇeṣu yogyakam || 44/8 || muktāṅkaṇaṃ ca sāmānyāṅgaṇaṃ koṇāṅgaṇaṃ ca yat | gehaṃ tu sarvavarṇānāmaniṣṭamiti ca smṛtam || 44/9 || || iti kāmikākhye mahātantre catuḥ śālāvidhānaṃ nāma dvicatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || pañcaśālādividhiḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa pañcaśālādilakṣaṇam | pañcaśālāṃ pravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ || 45/1 || ravibhāgaṃ gṛhaṃ kṛtvā catuḥ śālāsamantataḥ | dvibhāgena tathā madhye cāṅkaṇadvayasaṃyutam || 45/2 || prastarāgre tathā grīvavibhaktiśikharāṅgini | madhyame dvyaṃśavistāraḥ ṣaḍaṃśāyāmasaṃyutaḥ || 45/3 || sarvatobhadraśālādi netrayuktaṃ samantataḥ | mūlaśālādisaṃyuktā pañcaśālā divaukasām || 45/4 || ṣaṭśāle madhyame dvyaṃśamaṅkaṇaṃ parikalpayet | tatpārśvayostu śāle dve dvidvibhāge viśālake || 45/5 || jātyādyāyāmasaṃyuktāṃ ṣaṭśālāṃ parikalpayet | saptaśālāsamāśraṃ tu navadhā parikalpayet || 45/6 || ekena madhyaśālā syādaṅkaṇaṃ pārśvayoḥ samam | tatpārśvayostathā śālā pārśvayoraṅkaṇaṃ bhavet || 45/7 || samantādekabhāgena śālānāṃ syāccatuṣṭayam | evaṃ tu saptaśālaṃ syāddevadvijamahībhṛtām || 45/8 || jātyādyāyāmasaṃyuktaṃ saptaśālaṃ tathā bhavet | vistāre pañcabhāgāḥ syurāyāme rudrasaṃkhyayā || 45/9 || aṅkaṇaṃ gṛhavistāraṃ pūrvavatparikalpayet | kintvaṅkaṇaṃ tu bhāgena vardhitāyāmasaṃyutam || 45/10 || vistāre saptabhāgāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakāḥ | dvibhāgena samantācca madhye śālāṃ prakalpayet || 45/11 || aṅkaṇaṃ tu tribhāgaṃ syādvistāre cāyatāvapi | vistāre tvaṣṭabhāgāḥ syurāyāme syuścaturdaśa || 45/12 || (pṛ0 115) samantānmadhyame caiva śālāvyāso dvibhāgataḥ | aṅkaṇaṃ dvitayaṃ kāryaṃ pañcabhiḥ saptabhiḥ padaiḥ || 45/13 || ṣaṇṇetramaṣṭanetraṃ vā daśāsyaṃ vātha kalpayet | saptaśālamidaṃ proktamaṣṭaśālamathocyate || 45/14 || vistāre rudrabhāgāḥ syurāyāme ca tathaiva ca | samantādekabhāgena catuḥ śālāṃ prakalpayet || 45/15 || ekabhāgāṅkaṇaṃ kuryānmadhye śālācatuṣṭayam | aṣṭanetrayutaṃ vāpi ṣoḍaśāsyayutaṃ tu vā || 45/16 || viśiṣṭaprastarārdhāṃśāmaṣṭaśālāṃ prakalpayet | devānāṃ bhūsurāṇāṃ syādaṣṭaśālā dvijottamāḥ || 45/17 || vistāre rudrabhāgāḥ syurāyāme syustrayodaśa | samantādekabhāgena catuḥ śālāṃ prakalpayet || 45/18 || madhyame pañcaśālāḥ syurekabhāgavinirmitāḥ | aṅkaṇānāṃ catuṣkaṃ tu madhyabhāgadvayena tu || 45/19 || ekabhāgakṛtaṃ śeṣaṃ dvyaṅkaṇaṃ parikalpayet | bhavanti vipule saptadaśadairghyadvayādhikam || 45/20 || ekabhāgamitā dikṣu catuḥ śālāḥ prakīrtitāḥ | śālānāṃ pañcakaṃ madhye catuḥ śālāḥ prakīrtitāḥ || 45/21 || bhāgadvayamidaṃ tāsāṃ ṣaḍaṅgaṇamudāhṛtam | ekonaviṃśadaṃśāḥ syurvistāre dairghyake punaḥ || 45/22 || ekaviṃśatibhāgāḥ syurdvibhāgena samantataḥ | madhyame pañcaśālāḥ syurbhāgadvayavinirmitāḥ || 45/23 || ekabhāgena madhye tu aṅkaṇānāṃ tu ṣaṭkakam | navaśālamidaṃ proktaṃ daśaśālamihocyate || 45/24 || pañcādinavabhāgāntaṃ vistāre'śaṃ prakalpayet | āyāme dviguṇaṃ kuryādathavāyāma ucyate || 45/25 || aṣṭadigbhāgamanvaṃśaṃ vikārāṃśāḥ krameṇa tu | athavāyāmakḷptistu pañcādīnāṃ krameṇa tu || 45/26 || ādityamanvorekāṃśādaṣṭādaśāṃśāśca viṃśatiḥ | yathāyukti gṛhāṇāṃ ca aṅkaṇaṃ tatra kalpayet || 45/27 || daśaśālamidaṃ proktaṃ sarveṣāmapi yogyakam | vihāraśālā kartavyā caikaśālā viśālakā || 45/28 || ekaviṃśadguṇānāṃ tu śālāvyāsena vardhayet | dviguṇādyāyasaṃyuktaṃ mānaṃ viṃśatisaṃkhyakam || 45/29 || kūṭakoṣṭhādisaṃyuktaṃ purato bhadrasaṃyutam | purataḥ pṛṣṭhato vāpi vārālindayutaṃ na vā || 45/30 || netradvayasamāyuktamagranāsāvibhūṣitam | ekadvitritalopetaṃ kūṭakoṣṭhayutaṃ na vā || 45/31 || vihāraśālā caivoktaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam | bauddhārhatādipāṣaṇḍayogyametadudīritam || 45/32 || sakalakṣitipendrāṇāmekādaśatalaṃ matam | navabhūmirdvijānāṃ syānnṛpāṇāṃ saptabhūrmatā || 45/33 || ṣaṭtalaṃ maṇḍalīkasya pañcakaṃ yuvarājake | vaiśyānāṃ ca caturbhūmiryodhaseneśayorapi || 45/34 || ekasmādātritalāntaṃ tu śūdrāṇāṃ pravidhīyate | sāmantapramukhānāṃ tu pañcabhūmīrvidhīyate || 45/35 || yugmaṃ vāyugmasaṃkhyaṃ vā sarvabhūmīndramandiram | rājñāṃ strīṇāṃ ca devīnāṃ yugmaṃ vāyugmasaṃkhyakam || 45/36 || sadaṇḍikaṃ lupārohaṃ dvinetraṃ prastarānvitam | mṛṇmayaṃ tu tṛṇācchādyamekadvitritalānvitam || 45/37 || sthūpivarṇalupāsīnaṃ praśastaṃ sarvajātiṣu | || iti kāmikākhye mahātantre pañcaśālādividhiḥ tricatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || hastiśālāvidhiḥ || (pṛ0 116) atha vakṣye viśeṣeṇa hastiśālāvidhikramam | trikaraṃ tu samārabhya karārdhena tu vardhayet || 46/1 || yāvatpañcakaraṃ bhittimānaṃ pañcavidhaṃ bhavet | hastiśālā vidheyā tu bhittimānena dhīmatā || 46/2 || vistāre bhaktayaḥ ṣaṭ ca āyāme nava bhaktayaḥ | caturbhaktiviśālā vā saptabhittyā athāpi vā || 46/3 || tripañcabhittayo vāsyurvistāre cāyatāvapi | mukhaśālaikabhittiḥ syāt sārdhā vā dviguṇāpi vā || 46/4 || vistāre cāyate vāpi nirgamāgamayogyakāḥ | dakṣiṇe śayanasthānaṃ ceṣṭabhaktyā vidhīyate || 46/5 || rājādano madhūkaśca kadaraḥ khadiraḥ punaḥ | tintriṇī cārjunaḥ proktāḥ stabakaḥ pihitaḥ śamī || 46/6 || kṣīriṇī padmakādyāste śālāstambhā gajasya ca | navāṣṭasaptahastoccāḥ kākamānaṃ vihāya ca || 46/7 || vistāre syātṣaḍaṅgulyamekāṅgulavivardhanāt | dvādaśāṅgulamānaṃ tadavagāho yathā valam || 46/8 || śālāstambhā ime proktā viṭapāṅgaśikhānvitāḥ | ālānasya viśālaḥ syāddvādaśāṅgulamānataḥ || 46/9 || ekāṅgulavivṛddhyā tu pañcaviṃśāṅgulāntakam | chatrābhāgraṃ suvistāramaṣṭāṃśaṃ pīnasaṃyutam || 46/10 || pañcadhā tu kṛte śālāvyāse pṛṣṭe tribhāgikam | nītvāreḥ ṣoḍaśāṃśaṃ tu vāme'ṣṭāṃśaṃ vyapohya tu || 46/11 || sthāpayetkūṭamālānaṃ pūrvoktoccasamanvitam | anuvātāḥ samantātsyustatra bhittiṃ prakalpayet || 46/12 || tadardhaṃ pādahīnaṃ vā aṣṭāṃśonamathāpi vā | tadūrdhve chādanaṃ kuryātkūṭādyaistu samantataḥ || 46/13 || gostanaṃ syādvitastyā tu bahirānanasaṃyutam | phalakāprastaraṃ kāryaṃ dṛḍhadārubhireva tu || 46/14 || śilābhiśceṣṭakābhiśca prastaraṃ naiva yojayet | mūtradvārasamopetaṃ sthūladvāraṃ prakalpayet || 46/15 || gajarāśiṃ samārabhya cāṣṭamaṃ dvādaśaṃ tathā | parihṛtya vidheyā syādgajaśālā vicakṣaṇaiḥ || 46/16 || evaṃ tu gajaśālā syādaśvaśālā vidhīyate | nagare rājaveśmādau kuryāddevālayādiṣu || 46/17 || aśvānāmapi pūrvoktabhaktyā śālāṃ prakalpayet | dvihastaṃ tu samārabhya vistareṇāpi vardhayet || 46/18 || navahastapramāṇāntaṃ bhittimānamathāpi vā | etadvistāramākhyātaṃ tvāyāmastvadhunocyate || 46/19 || pādādhikamathādhyardhaṃ pādonadviguṇaṃ tu vā | dviguṇaṃ vātha vistārādāyāmaṃ parikalpyate || 46/20 || ekabhittyā dvibhittyā vā tribhittyā vātha vājinaḥ | sthānaṃ prakalpayecchreṇyāḥ pṛthu vā kartṛvāñchayā || 46/21 || samantātkuḍyayuktaṃ vā yatheṣṭadiśivāraṇam | atrānuktaṃ tu sāmānyaśālāmānoktamācaret || 46/22 || pañcāṅgulaṃ sāmārabhya vṛddhyā caikāṃṅgulena tu | dvādaśāṅgulaparyantaṃ stambhamānamihoditam || 46/23 || ājānudvayavistīrṇaṃ phalakāprastarānvitam | mūtradvārasamāyuktaṃ sāradārumayaṃ dṛḍham || 46/24 || sāradārumayaṃ kīlaṃ dvisaptāṅguladairghyakam | vistāraṃ tryaṅgulaṃ proktaṃ sūcikāgrasamanvitam || 46/25 || paścādvandhe'grabandhe ca yojayeddṛḍhaghātavat | aṣṭamaṃ dvādaśaṃ rāśiṃ parihṛtyānukūlataḥ || 46/26 || (pṛ0 117) aśvānāmadhipasyāpi sthānaṃ samyaksamācaret | uṣṭrādīnāmanenaiva pramāṇena samācaret || 46/27 || aśvaśālā samākhyātā gośālā pravidhīyate | aśvaśāloktabhaktyā tu gośālāṃ parikalpayet || 46/28 || ekaśālā dviśālā vā triśālā vātha kalpayet | catuḥ śālāsamā vāpi āyāmena yutāpi vā || 46/29 || brahmāṅkaṇaṃ vṛṣopetaṃ viyuktaṃ vā prakalpayet | gorāśeravirodhena sthānaṃ tāsāṃ prakalpayet || 46/30 || gavāṃ rakṣā prakartavyā dhānyena tṛṇarāśibhiḥ | palālairodanādyaiśca nirmālyairvāpi poṣayet || 46/31 || nirmālyabhakṣaṇaṃ tāsāṃ na doṣāya prakalpitam | āyādisampatsaṃyuktaṃ gajādisthānamīritam || 46/32 || || iti kāmikākhye mahātantre hastiśālādividhiḥ catuścatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || mālikālakṣaṇavidhiḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa mālikālakṣaṇaṃ dvijāḥ | caturdhā mālikā śālā sabhā muṇḍajasaudhaje || 47/1 || śālāyāmapi śālāṅgā niṣkrāntānanaśobhitā | sā śālā mālikā jñeyā śāstre'smin kāmikāhvaye || 47/2 || sabhāvadvihitā bāhye prāsādavadalaṅkṛtā | ūhapratyūhasaṃyuktā yā sabhā sā ca mālikā || 47/3 || yatheṣṭadiśi saṃyuktā bhogabhūmisamanvitā | prāsādavyāsadīrghoccā proktā prāsādamālikā || 47/4 || maṇḍapasyoktavistārāyāmatuṅgavibhūṣiṇī | sarvatra muṇḍākāratvātkathitā muṇḍamālikā || 47/5 || pratyekaṃ trividhaṃ proktaṃ sañcitaṃ cāpyasañcitam | upasañcitamityevaṃ nāgaraṃ drāmiḍaṃ tathā || 47/6 || vesaraṃ ca tathā jāticchando vaikalpameva ca | śuddhaṃ miśraṃ ca saṅkīrṇaṃ bījamūlaṃ tathāṅkuram || 47/7 || alindasahitaṃ vāpi ṣaḍvargasahitaṃ ca yat | arpitaṃ saṃcitaṃ proktaṃ puṃliṅgaṃ taddhanīkṛtam || 47/8 || devānāmasurāṇāṃ ca siddhavidyādhareṣvapi | rakṣogandharvayakṣāṇāṃ praśastānāṃ ca janminām || 47/9 || sarvatra bhogabhūmyaṅgamalindapariśobhitam | sarvavargasamāyuktaṃ manaḥprītisamanvitam || 47/10 || caturṇāmanulomānāṃ yogyaṃ strīliṅgamiṣyate | pañcavargayutaṃ miśramarpitānarpitāṅgakam || 47/11 || pāṣaṇḍānāmidaṃ śastaṃ napuṃsakasamanvitam | svavistāravāśācchannahastapūrṇāyatānvitam || 47/12 || yugmāyugmavibhāgena nāgaraṃ syātsamīkṛtam | antaraprastaropetamūhapratyūhasaṃyutam || 47/13 || nīvrasandhārasaṃstambhavrātaiḥ paridṛḍhaiḥ śubhaiḥ | drāmiḍaṃ vakṣyate'thātastathā vistāradairghyakam || 47/14 || raktacchannapratikṣepādyugmāyugmaviśeṣataḥ | hitvā tatra samībhūtaṃ bhadrālaṅkārasaṃyutam || 47/15 || anekavārasaṃyuktaṃ ṣaḍvargaṃ drāmiḍaṃ smṛtam | labdhavyāsāyataṃ yattu nātiriktaṃ na hīnakam || 47/16 || bahuvargayutaṃ vāpi daṇḍikāvāraśobhitam | mahāvāraṃ vimānordhve nirvyūhānanasaṃyutam || 47/17 || svakṣetropetamadhyāṅghriyuktaṃ tadvesaraṃ matam | yatīnāṃ gaṇikānāṃ ca jīvināṃ krūrakarmaṇām || 47/18 || (pṛ0 118) praśastaṃ vesaraṃ teṣāmanyeṣāmitare śubhe | karṇamadhye'ntare kūṭakoṣṭhe pañjarasaṃyutam || 47/19 || ṣaḍvargakasamāyuktaṃ jātiryeṣāṃ hyanarpitam | karṇe śālāsabhāmadhye chandaṃ syācchandameva tat || 47/20 || tyaktamadhyāṃśake koṣṭhe yasya syāttadvikalpakam | drumeṇeṣṭakayā vāpi dṛṣadādyairathāpi vā || 47/21 || etena sahitaṃ gehaṃ śuddhamityabhidhīyate | dravyadvayayutaṃ miśraṃ saṅkīrṇaṃ bahubhiryutam || 47/22 || devānāmeva saṃkīrṇamanyeṣāmanyadiṣyate | vistāre caturaṃśaṃ syādāyāme tu ṣaḍaṃśakāḥ || 47/23 || parito vāramekāṃśaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ | āyāmaṃ caturaśraṃ syācchālānāṃ ca viśeṣataḥ || 47/24 || madhyāgāraviniṣkrāntanirgamena samanvitā | nirgamastu dvibhāgena vistāro dvyaṃśamānataḥ || 47/25 || koṣṭhānanasamāyuktaṃ tadagre maṇḍapaṃ nayet | vistāre nirgame caiva vibhāgo maṇḍapasya tu || 47/26 || bahirvārasamāyuktaṃ vyāsaḥ pārśvadvayorapi | pṛṣṭhe ca maṇḍapasyāpi pārśvayoragradeśake || 47/27 || ekabhāgaṃ viniṣkrāntaṃ dvyaṃśavistārasaṃyutam | saṃśliṣṭavārasaṃyuktaṃ ṣaṭsu cārdhasabhāmukham || 47/28 || śālāśikharasaṃyuktaṃ nāmnā sindhukamiṣyate | etadeva sabhākāraśikharaṃ mantrapūrvakam || 47/29 || saṃtyaktaśikharagrīvacūlīharmyasamāyutam | saṃpūrṇamiti vikhyātamanyatsarvaṃ tu pūrvavat || 47/30 || pūrvoktasindhukaṃ vāravṛkṣasthalasamanvitam | mukhavatpṛṣṭhaśobhāḍhyaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam || 47/31 || merukūṭamidaṃ nāmnā cānyatpūrvoktavadbhavet | etadeva sabhākāraśikharaṃ kṣemamucyate || 47/32 || kṣemameva ca pūrvoktaṃ pūrvabhadravihīnakam | agrabhaktisamāyuktaṃ śālāpṛṣṭhe ca pārśvayoḥ || 47/33 || bhadrapārśvadvayoragre ṣaḍbhāgān parivarjayet | tatraiva śālāpṛṣṭhe ca netrayorubhayorapi || 47/34 || śālānanaṃ prakartavyamekadvyaṃśavinirmitam | tattadagre prakartavyaṃ vāre bhadrasya paścime || 47/35 || dvibhāgaṃ caturaśrasya bhadrasyaiva ca pārśvayoḥ | agre ca vāḥ sthalaṃ kuryāddvitryaṃśāyāmavistaram || 47/36 || pārśvayoḥ sthalapūrve ca dvāramaṇḍapapārśvayoḥ | karṇakūṭadvayaṃ kuryāccaturbhāgavinirmitam || 47/37 || agre ca pārśvayoścaiva kuryādekāṃśavārakam | caturmadhye catuṣkoṇe sabhākāraṃ prakalpayet || 47/38 || śivametatsamākhyātamanyatsarvaṃ tu pūrvavat | etadeva ca karṇe tu karkarīkṛtakūṭakam || 47/39 || madhye śālā sudṛṣṭākhyā anyatsarvaṃ tu pūrvavat | etadeva sabhākāraśikharaṃ harmyamiṣyate || 47/40 || ante tu prastaropetametatsaumyaṃ tu kathyate | sarvamaṅgaṃ sabhākāraṃ karṇakūṭavivarjitam || 47/41 || sabhāvyāvṛtavārāṅgaṃ viśālamiti kathyate | viśāle ṣaṭ tu bhāgaṃ syādāyāme daśabhāgakam || 47/42 || ṣaḍdvyaṃśāyāmavistārā madhyaśālā vidhīyate | tadbahirvāramekāṃśaṃ tadbāhye tu vṛṣasthalam || 47/43 || tadbahiśca caturdikṣu dvyaṃśāṃśaṃ vāraniṣkramaḥ | catasrastu sabhāḥ kāryāḥ koṇakūṭacatuṣṭayam || 47/44 || lāṅgalākārasaṃyuktaṃ vārsthalasya bahirgatam | netrayorubhayoścaiva vārsthalāṃśe sabhe mate || 47/45 || dvyaṃśaṃ vāsasamāyuktaṃ vārasyaiva bahiḥ sthitaḥ | catuḥ ṣaḍaṃśavistāradairghyabhadraṃ mukhe mukhe || 47/46 || (pṛ0 119) tanmadhye caturaṃśena sabhāṃ kuryātsamantataḥ | vārsthalaṃ caikabhāgena pārśvayorubhayorapi || 47/47 || catuṣkoṇe catuṣkūṭamekabhāgavinirgamam | śālāmadhye ca kartavyā dvibhāgenaikabhāgataḥ || 47/48 || antare vārsthalaṃ kuryādvijayaṃ nāmato bhavet | etadeva ca pṛṣṭhe tu bhadrayuktaṃ bhavedyadi || 47/49 || sarvakalyāṇamityuktamanyatsarvaṃ tu pūrvavat | pūrvoktameva vijayaṃ bhadrayoragrapṛṣṭhayoḥ || 47/50 || parityaktasabhākāraṃ maṇṭapākārasaṃyutam | sabhākāraśiroyuktaṃ pradhānāgāramīritam || 47/51 || bhadranāmnā samākhyātamanyatpūrvoktavadbhavet | etadevamukhaṃ bhadraṃ sabhākāraśiroyutam || 47/52 || etadraṅgamukhaṃ proktamanyatsarvaṃ tu pūrvavat | pūrvoktameva vijayaṃ bhadrayoragrakūṭayoḥ || 47/53 || etadeva tu śālā syānmadhye bhadraṃ bhavedyadi | nāmnā cālpamiti proktamanyatpūrvoktavannayet || 47/54 || āyāme daśabhāgāḥ syurvistāre rasabhāgakāḥ | vāsomadhye tu ṣaḍdvyaṃśe vāraṃ bāhye tu kārayet || 47/55 || tadbāhye vārsthalaṃ caikabhāgenaiva prakalpayet | vārsthale tu catuṣkarṇe kūṭamekena kārayet || 47/56 || tatraiva madhyabhāge tu caikadvyaṃśena maṇḍapam | vāsādyaṃśaviniṣkrāntaśālāmukhasamanvitam || 47/57 || harmyasthalasya bāhye tu dvyaṃśaikāṃśasabhāmukham | pṛṣṭhe tu tadvadiṣṭaṃ syānnāmnedaṃ koṇasaṃjñakam || 47/58 || etadeva sabhākāraśironāhamiti smṛtam | agrataḥ pṛṣṭhataḥ śālāmukhāgatamiti smṛtam || 47/59 || netrayoḥ pṛṣṭhakāsyaṃ cedgeyaṃ nāmnā samīritam | śālāmukhaṃ tu karṇe syātsāraṃ nāmnā prakīrtitam || 47/60 || tadagre caiva pṛṣṭhe ca dvicaturbhāgasaṃyutam | pārāvṛtasya śālāsyaṃ puṣkaraṃ tviti kathyate || 47/61 || ubhayaṃ ca daśāsyaṃ ceddbhutaṃ ceti kīrtitam | madhye śālānanopetaṃ bāhukoṣṭhānanānvitam || 47/62 || anyatra saṃjñayā caitatsaṅkīrṇaṃ paripaṭhyate | bhadradvyaṃ ca saṃtyaktaṃ śikharaṃ maṇṭapaṃ tu cet || 47/63 || nāmnā puṣkaramityuktamanyatpūrvoktavartmanā | etadeva ca sarvatra sabhāgaṃ daṇḍamucyate || 47/64 || || iti kāmikākhye mahātantre mālikālakṣaṇavidhiḥ pañcacatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || lāṅgalamālikāvidhiḥ || (pṛ0 120) mālikāṃ lāṅgalākhyāṃ tu pravakṣyāmi viśeṣataḥ | vistāreṣṭāṃśakaṃ kuryādāyāme dvādaśāṃśakaḥ || 48/1 || parito vāramekāṃśaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ | śeṣaṃ harmyasthalaṃ kuryānmadhye vāraṇasaṃyutam || 48/2 || caturdvyaṃśena vistārayuktametadihoditam | karṇe syāllāṅgalākārakūṭanirgamasaṃyutam || 48/3 || netradvayasamāyuktaṃ gomecamiti kathyate | tadeva vedanetraṃ cedviśvamityabhidhīyate || 48/4 || harmyadvayasya madhye tu karṇakūṭadvayānvitam | ādeyamiti vikhyātaṃ lāṅgalaṃ trividhaṃ bhavet || 48/5 || || iti kāmikākhye mahātantre lāṅgalamālikāvidhiḥ ṣaṭcatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || maulikāmālikāvidhiḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa mālikāmaulikāhvayam | vistāre daśabhāgāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakam || 49/1 || samantāddvāramekāṃśaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ | vedanetrasamāyuktamanyatsyātsalilasthalam || 49/2 || karṇakūṭadvibhāgena maṇṭapaṃ madhyamaṃ bhavet | kūṭaṃ ca maṇṭapaṃ caiva niṣkrameṇa samanvitam || 49/3 || yugmanābhamiti proktaṃ madhyamaṇṭapamadhyame | caturaśrasamāyuktaṃ dhanamityabhidhīyate || 49/4 || tadeva kūṭakaṃ cettu sukhamityabhidhīyate | bahiḥ śālānanopetaṃ yadi syādraudramucyate || 49/5 || ṣaḍbhirnetraiḥ samāyuktaṃ ṣaṇṇetramiti kathyate | evaṃ pañcavidhaṃ proktaṃ triśālāmaulikaṃ tu tat || 49/6 || || iti kāmikākhye mahātantre maulikāmālikāvidhiḥ saptacatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || padmamālikāvidhiḥ || (pṛ0 121) atha vakṣye viśeṣeṇa mālikāṃ padmakāhvayam | aṣṭāṃśavyāsasaṃyuktaṃ daśāṃśāyāmasaṃyutam || 50/1 || samantātparitoṃ'śena vāraṃ tu parikalpayet | antaḥ śālādvibhāgena madhyāṅkaṇasamanvitā || 50/2 || dvibhāgavistṛtaṃ vedabhāgāyāmasamanvitam | śālākāraṃ sabhākāraṃ maṇṭapaṃ vāṅkaṇaṃ bhavet || 50/3 || ekabhāgaviniṣkrāmaṃ bhāgadvayaviśālataḥ | pāśvayorbhadrasaṃyuktamaṅkaṇasyoktarūpavat || 50/4 || mukhyavārasamāśliṣṭaṃ kuryāccaṅkramaṇatrayam | netrāṇi cārdhakūṭāni karṇāśliṣṭāni cāṣṭa ca || 50/5 || śālābhaśikharaṃ mukhyadhāma kuryāttaduddhṛtam | maṇṭapāgrajaśālā syātpakṣaśālā tu vārsthale || 50/6 || bāhye vāre catuṣkoṇe sabhā syāddvayaṃśanirgamā | madhye śālā sabhā vā syānmadhye vāraṇamiṣyate || 50/7 || kūṭaśālāntare kuryāddhastipṛṣṭhābhanāsikām | śālāgrapṛṣṭhapārśveṣu dvibhāgenaikabhāgataḥ || 50/8 || śālāḥ syurvā sabhā vā syurantarāntaradeśake | hārāṅkālaṃkṛtaṃ kuryācchrīvardhanamidaṃ matam || 50/9 || etatsaubhadramityuktaṃ tyaktamastakameva ca | śikharaṃ tu sabhākāraṃ mukhe śālāsyameva ca || 50/10 || pūrvoktamanyatsarvaṃ syāt śrībhadraṃ nāmato bhavet | vistāre daśabhāgāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakāḥ || 50/11 || brahmāṅkaṇaṃ dvibhāgaṃ syādvistāre dviguṇāyatam | antarvāraṃ bahirvāraṃ śālāyāstvekabhāgataḥ || 50/12 || śālāvyāso dvibhāgena pārśvayorubhayorapi | catasro'rdhasabhāyāstāḥ saktāvāraviśeṣataḥ || 50/13 || pūrve ca paścime bhāge dvyaṃśāṃśavyāsanirgame | śālāsye vā sabhāsye vā bhadre vārāntare sthire || 50/14 || pārśvayorubhayordvyaṃśavyāse vedāṃśadairghyake | madhyaṃ vāraṇake kalpyaṃ savāre vāsabāhyataḥ || 50/15 || mukhaśālā viśālā syānmukhavāsāttu maṇṭapaḥ | śeṣaṃ harmyasthalaṃ kāryamaṅkaṇaṃ tu viśeṣataḥ || 50/16 || bhadrasundarametatsyātkalpayetkalpavittamaḥ | etadeva sabhākāraṃ śiraścenmukhyavāsakam || 50/17 || merukāntamiti proktaṃ sarvālaṅkāraśobhitam | vistāre dvādaśāṃśaḥ syādāyāme navabhāgakam || 50/18 || vedabhāgasamāyāmabhāgadvayasuvistaram | aṅkaṇaṃ bāhyato vāramekaśālādvibhāgataḥ || 50/19 || aṅkaṇaṃ maṇṭapaṃ mukhyavāraṃ tattadbhavediha | agraśālā ca tadvatsyāccheṣaṃ sarvaṃ tu vārsthalam || 50/20 || svāyāmārdhapramāṇena coddhṛtaṃ mukhyavāsakam | hārāṅgaśobhitaṃ tacca maṇṭapaṃ pravidhīyate || 50/21 || vāsabāhyeṃ'śato vāraṃ tatrāṣṭau syuḥ sabhāmukhe | karkarībandhayuktāstu vāsāśliṣṭāstvime matāḥ || 50/22 || pradhāne cāgraśālāyāmantaḥ pārśvadvayorapi | bahuśālānusāreṇa sabhāśālānane mate || 50/23 || tadbāhye cāvṛtaṃ vāramekabhāgena kalpayet | tadbāhye ca caturdikṣu pañcabhāgavinirgamāt || 50/24 || daśabhāgaviśālena kuryādbhadracatuṣṭayam | tatraiva ca caturdikṣu vedabhāgaviśālataḥ || 50/25 || bhāgadvayavidiṅmārgaṃ madhyavāraṇamiṣyate | tatpārśvayordvayoścaivāntarālā dvyaṃśavistarāḥ || 50/26 || (pṛ0 122) ekabhāgaviniṣkrāntāścāṣṭau syuste sabhāmukhāḥ | madhyavāraṇabāhye tu pārśvayordvyaṃśavistare || 50/27 || caturaṃśāyayukte caikāntarālasamanvite | dve śāle ca prakartavye dakṣiṇe cottare'pi ca || 50/28 || tatpārśvayordvayodvyaṃśaṃtryaṃśe ca vipulāstathā | viparītāyasaṃyuktāścaikabhāgāntarālakāḥ || 50/29 || śālāścatasraḥ kartavyāḥ pārśvayorubhayorapi | purataḥ pṛṣṭhato vāpi madhyavāraṇapūrvakam || 50/30 || caturaṃśena kūṭaṃ syādekabhāgāntarālakam | athavā caturaṃśena śālā pūrvavadīritā || 50/31 || tatpārśvayordvayoścaiva karṇakūṭadvayaṃ bhavet | bhāgadvayāntarālaṃ tu dakṣiṇottarakūṭayoḥ || 50/32 || kūṭārdhasabhayorevaṃ paścime'pyevameva tu | anyatsarvaṃ samānoktaṃ nāmnā caitatsumaṅgalam || 50/33 || pañcaṣaṭsaptabhaumāntaṃ bhūpālānāṃ prakīrtitam | tadeva cāṅkaṇaṃ mukhyaṃ vāsaśālākhyamīritam || 50/34 || karṇakūṭadvayaṃ cāgraśālāṃśe vedabhāgataḥ | ahanyametaduddiṣṭamanyatsarvaṃ tu pūrvavat || 50/35 || sabhāgramaṅkaṇaṃ mukhyāgāraṃ cetkāntivardhanam | vistārāyāmatorkāṃśaṃ manvaṃśena samāyutam || 50/36 || aṅkaṇaṃ syāccaturbhāgaṃ vistāre cāyate'pi ca | śālāvyāso dvibhāgena sarvatra parikīrtitaḥ || 50/37 || mukhyadhāmnaḥ samantāttu vāramekāṃśato bhavet | mukhyadhāmno mukhe pṛṣṭhe śālā syānnāsikādvayam || 50/38 || śālākhyamukhyadhāma syātkabhittyā ca samanvitam | agraśālāṃśake koṇe kūṭe dvyaṃśena nirmite || 50/39 || śeṣaṃ harmyasthalaṃ cāntaḥ śiṣṭaṃ kuḍyasamanvitam | bahirāvṛtavāraṃ syātpatākākuḍyasaṃyutam || 50/40 || bahirvāre dvibhāgaikabhāgavistāranirgame | śālāsabhāmukhe pūrve pūrvakāryāgraśālake || 50/41 || tadbahiḥ kārayedvarṣasthalaṃ bhāgadvayena tu | khaṇḍaharmyasamāyuktaṃ samantātparikalpayet || 50/42 || svavyāsārdhaṃ tadardhaṃ vā karṇakūṭasya nirgamaḥ | śālāyāmaviśālena pañcabhāgaviniṣkramāt || 50/43 || bāhye tu khaṇḍaharmyaṃ syāccaturbhadraṃ prayojayet | dakṣiṇe cottare vāpi bhadrayośca dvayorapi || 50/44 || khaṇḍaharmyasya pārśve tu vārsthalaṃ caikabhāgataḥ | tadagre maṇṭape madhye vedabhāgena nirmitam || 50/45 || tatkarṇayordvayoścaiva karṇakūṭadvayaṃ bhavet | pārśvayormaṇṭapaṃ vedabhāgenaiva tu vārsthalam || 50/46 || pārśvayordvyekabhāgena tadvadeva ca vārsthalam | tatpārśvayordvayorvedadvyaṃśenaiva tu nirmite || 50/47 || pratilomāyate śāle kārye madhye tu vārsthalam | ubhayoḥ pārśvayorvāre kāryā cārdhasabhāmukhā || 50/48 || bhāgadvayaviśālāstu caikabhāgavinirgamāḥ | pṛṣṭhataḥ purato bhadradvaye tvevaṃ samācaret || 50/49 || khaṇḍaharmyasya bāhye tu vārsthale caikabhāgataḥ | tadagre maṇṭapaṃ vedabhāgenaiva tu nirmitam || 50/50 || tatkarṇakūṭayoścaiva karṇakūṭadvayaṃ bhavet | pārśvayormaṇṭapasyaiva vedabhāgena vārsthalam || 50/51 || tadagre vārsthalaṃ caikabhāgenaiva tu nirmitam | tadagre vāramekāṃśaṃ kuḍyaṃ cāpi prayojayet || 50/52 || tadagre dvyaṃśavistārāccaikabhāgaviniṣkramāt | mukhaśālā prakartavyā viśeṣeṇa vimānavat || 50/53 || pūrvapaścimabhadraṃ tu savāraṃ vākṣipakṣmavat | etattadvardhamānaṃ syādbhūpālānāṃ praśaṃsitam || 50/54 || (pṛ0 123) tadeva ca śirohīnaṃ śukapañjarasaṃyutam | manoramyamiti khyātaṃ dvijātīnāṃ praśaṃsitam || 50/55 || tadeva mukhyadhāmaivaṃ sabhāśikharasaṃyutam | aṅkaṇaṃ tu sabhāraṃ syāt śrīkaraṃ caitadīritam || 50/56 || vistāre dvādaśāṃśāḥ syurāyāme manubhāgataḥ | aṅkaṇaṃ vedabhāgaṃ syācchālāvyāso dvibhāgataḥ || 50/57 || mukhāgāre'graśālāyāṃ syāccaṅkramaṇamekataḥ | aṅkaṇaṃ tu sabhāraṃ syānmukhyāgāraṃ tu koṣṭhakam || 50/58 || tatsaṃśliṣṭadvibhāgaikabhāgavistāranirgamam | śālāvaktrasamāyuktaṃ tadbhadraṃ ca kramojjhitam || 50/59 || tasya paścimabhāge tu tadvadeva vidhīyatām | vārsthale bāhuśāle dve mukhyāgārasya pārśvayoḥ || 50/60 || maṇṭapadvitayaṃ kuryādvāsakaṃ vāpi maṇṭapam | parito vāramekāṃśaṃ sabhāraṃ syājjalasthalam || 50/61 || pārśvayormukhaśālāyāḥ kuryādardhasabhāmukhe | pārśvayorubhayoścaiva śāle kārye vicakṣaṇaiḥ || 50/62 || bahirbhāgadvayeneṣṭaṃ vārsthalaṃ khaṇḍaharmyayuk | karṇakūṭacatuṣkaṃ tu tatra koṇeṣu kārayet || 50/63 || sadvāraṃ syāccaturdikṣu vibhāgena tu nirmitam | caturbhāgasamāyāmaṃ savāraṃ mukhapārśvake || 50/64 || śālācatuṣṭayaṃ kuryāduttare kūṭakoṣṭhayoḥ | nīḍāṣṭakaṃ prakartavyaṃ diśāmukhamidaṃ matam || 50/65 || etadeva śirohīnaṃ mukhāgāraṃ sabhārakam | aṅkaṇaṃ maṇṭapākāraṃ nāmnā vipulamucyate || 50/66 || mukhyāgāraṃ sabhākāraṃ śālā syāccāṅkaṇakriyā | maṇṭapaṃ cāgraśālāsthadvayaṃ hitvā tu kūṭakam || 50/67 || dvayaṃ tatra pakartavyaṃ sūryakāntamidaṃ matam | vistāre daśabhāgāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakam || 50/68 || dvyaṃśenāyatadīrghe tu vibhāgo vistaraḥ punaḥ | aṅkaṇasya puraḥ pṛṣṭhavāramekāṃśato bhavet || 50/69 || śālāvyāso dvibhāgena sarvatra parikīrtitaḥ | bahirvarṣasthalaṃ caikabhāgaṃ bhāgena vārakam || 50/70 || vyāsāyāmaviśālena tadardhena ca nirgamam | bahirvarṣasthalādbhadradvayaṃ bhadrānvitaṃ bhavet || 50/71 || pratilomāyate śāle dvicaturvyāsadairghyake | tayormadhye'nulomena śālāyāmamiheṣyate || 50/72 || bahiṣṭhadvyekabhāgena pārśvābhyāṃ nirgamaṃ bhavet | ekabhāgāntarālena sarvāḥ śālā niveśitāḥ || 50/73 || pūrvasmin pṛṣṭhadeśe tu vibhāgenaiva nirgamam | madhye vārāṇamiṣṭaṃ syāducchritaṃ svāmivāsakam || 50/74 || agrahāraṃ tu tadvatsyāttatsaṃśliṣṭe tu bāhuke | jālakaistoraṇaiścaiva nāsikādyairalaṅkṛtam || 50/75 || śrīkāntametadākhyātaṃ yogyamaiśvaryabhoginām | tadeva mukhyāgārasya śikharaṃ tu sabhākṛti || 50/76 || vāraṇaiścāvṛtaṃ brahmāṅkaṇasthānaṃ sabhākṛti | pūrvaśālāgramūlasthaṃ karṇakūṭadvayaṃ bhavet || 50/77 || śeṣaṃ tu vārsthalopetaṃ rudrakāntamidaṃ matam | mukhyāgāraṃ tu goṣṭhābhaṃ koṣṭhāgraṃ tvaṅkaṇaṃ bhavet || 50/78 || agraśālāṅgake pārśve kartavye koṣṭhakānane | tatraiva pūrvabhāge tu koṣṭhakasya dvibhāgataḥ || 50/79 || vistārānnirgamādekabhāgaṃ ṣaṇmukhamīritam | ṣaṇṇetraṃ syāditi brahmāṅkaṇaṃ koṣṭhānane'pi ca || 50/80 || saṃtyaktaśikharaṃ sarvamaṇṭapākāramiṣyate | jayantaṃ nāmataḥ proktaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam || 50/81 || vistāre manubhāgāḥ syurāyame ṣoḍaśāṃśakāḥ | aṅkaṇaṃ tu caturbhāgaṃ śālādvyaṃśena bāhyataḥ || 50/82 || (pṛ0 124) tadbahirvāramekāṃśaṃ khaṇḍaharmyaṃ tu bāhyataḥ | khaṇḍaharmyāṅgake bāhye vedabhāgena nirmitam || 50/83 || catuṣkūṭaṃ catuṣkoṇe caturnāsisamanvitam | tayormadhye caturdvyaṃśe catuḥ śālāḥ prakīrtitāḥ || 50/84 || karkarīśikharopetā agravārānvitā nava | hārabandhaṃ yathāsthānaṃ kāmāṅkaṇamudīritam || 50/85 || etadevāṅkaṇaṃ bhāgatrayeṇāyāmasaṃyutam | tena vāraṃ prakartavyaṃ mukhyāgārasya cāgrataḥ || 50/86 || uttuṅgaśikharagrīvaṃ mukhyāgāraṃ prakīrtitam | śālāsyamaṅkaṇaṃ ca syātkarkarīkṛtavaktrakam || 50/87 || śeṣaṃ tu vārsthalaṃ kuryādvārabandhāntamaulikam | bhadreṇa bhadrasaṃyuktaṃ sukhadaṃ svastikaṃ matam || 50/88 || vistāre cāyate caiva pūrvavadbhāgasaṃyutam | dvicaturbhāgasaṃyuktamaṅkaṇaṃ tasya bāhyataḥ || 50/89 || vāramekena kartavyaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ | bahirvāramalindaṃ ca khaṇḍaharmyaṃ ca bhāgaśaḥ || 50/90 || śālābhāge catuṣkoṇe catuṣkūṭaṃ tu kārayet | caturṇāmapi madhye tu kuryācchālācatuṣṭayam || 50/91 || aṅkaṇaṃ maṇṭapākāraṃ śālātuṅgādhikonnatam | antarvinyāsavatkhaṇḍaharmyaṃ tu parikalpayet || 50/92 || śālāmadhyānanopetaṃ caturdikṣu prakalpayet | antare pañjarān kuryātkhaṇḍaharmye viśeṣataḥ || 50/93 || guhye guhye kriyopetaṃ viśvabhadraṃ bhavedidam | dvicaturbhāgavistāradairghyamaṅkaṇamiṣyate || aṅkaṇāvṛtavāraṃ tu nandicchandaṃ pradakṣiṇam || 50/94 || nandyāvartānanopetaṃ kuryācchālācatuṣṭayam | samavaṃśaṃ yathākāryaṃ khaṇḍaharmye tu koṇake || 50/95 || ekāṅganirgatacchandaṃ chandākārānanānvitam | śālācatuṣṭayaṃ kuryācchālāvyāsārdhanirgamam || 50/96 || dviguṇāyāmasaṃyuktaṃ madhyavāraṇamiṣyate | prāsādavadalaṃkuryānnandyāvartaṃ dvijottamāḥ || 50/97 || śālācatuṣṭayaṃ kuryātsabhākāraśiro yathā | aṅkaṇaṃ maṇṭapaṃ kuryāducchritaṃ tatamīritam || 50/98 || saumukhyamidamākhyātaṃ sarveṣāṃ tu sukhāvaham | sarvaṃ tu maṇṭapākāraṃ śālānāṃ parikīrtitam || 50/99 || śukapañjarasaṃyuktaṃ bāhye vārādi pūrvavat | rucakaṃ cedamākhyātamanyatsarvaṃ tu pūrvavat || 50/100 || vistārāyāmamānena samaṃ syādvāramaṅkaṇam | śālāvyāso'pi tadvatsyādvārāditritayaṃ tataḥ || 50/101 || maṇṭapaṃ tu caturdikṣu koṇe vedasabhānvitam | śeṣaṃ tu vārsthalaṃ kuryātsupratiṣṭhitamīritam || 50/102 || mukhyāgāraṃ tu śālāsyamaṅkaṇaṃ ca yathā bhavet | anyadvarṣasthalaṃ sarvaṃ nāmato jayamaṅgalam || 50/103 || aṅkaṇaṃ tu sabhākāraṃ mukhyāgāraṃ tu harmyavat | kūṭākāraṃ caturdikṣu maṇṭapaṃ parikalpayet || 50/104 || anyatsarvaṃ tu pūrvoktametadadbhutamiṣyate | vistāre ṣoḍaśāṃśāḥ syurāyāme'ṣṭādaśāṃśakāḥ || 50/105 || madhyame dvicaturbhāgairaṅkaṇaṃ parikalpayet | tadbāhye dvāramekāṃśaṃ śālāvyāso dvibhāgataḥ || 50/106 || samantādvāramekāṃśaṃ bāhye vāraṃ tathaiva ca | alindaṃ caikabhāgena khaṇḍaharmyaṃ tu caikataḥ || 50/107 || mukhyaśālāgraśāle ca netrahīne prakalpayet | bāhuśālādvayaṃ kāryaṃ tatsaṃśliṣṭaṃ tathā bhavet || 50/108 || mukhyāgārāparasthāne sthāne mūle tu varcasā | madhyavāraṃ ca bhadraiśca khaṇḍaharmyaiśca maṇḍitam || 50/109 || (pṛ0 125) karṇadvyaṃśena sopānamagraśālāṃśake nayet | agre śālāsamāyuktaṃ triśiromaṇṭapaṃ tu vā || 50/110 || vāsasthānaṃ ca bhogaṃ ca svāmivāñcchāvaśānnayet | etatpadmakamityuktamanyatsarvaṃ tu pūrvavat || 50/111 || || iti kāmikākhye mahātantre padmamālikāvidhiḥ aṣṭacatvāriṃśattamaḥ paṭalaḥ || || nāgarādivibhedavidhiḥ || nāgarādivibhedaṃ tu pravakṣyāmi viśeṣataḥ | vindhyāntaṃ caiva kṛṣṇāntaṃ kanyāntaṃ tu himācalāt || 51/1 || tasmāttasmāttridhā dhātrī yuktasatvatamorajāḥ | nāgaraṃ drāmiḍaṃ caiva vesaraṃ sārvadeśikam || 51/2 || kāliṅgaṃ ca varāṭaṃ ca ṣaḍvidhaṃ tviha kīrtitam | nāgaraṃ sātvike kṣetre vesaraṃ syāttamo'dhike || 51/3 || rājase drāmiḍaṃ sārvadeśyaṃ sarvatra sammatam | kāliṅgaṃ ca varāṭaṃ ca grāhyaṃ satvarajodhi'ke || 51/4 || mūlaṃ masūrakaṃ jaṅghā kapotaṃ śikharaṃ galam | ūrdhve cāmalasāreṇāṣṭavargaḥ kumbhaśūlayuk || 51/5 || anyairupari nikṣiptaṃ proktaṃ vargāṣṭakaṃ tu yat | rathaiḥ pratirathaiḥ koṇairanyonyādhikabhadrakaiḥ || 51/6 || tribhirvā pañcabhirbhāgairnavabhirvātha saptabhiḥ | soṣṭrabhāvādibhirnīḍayuktopāntaiścaraṇḍakaiḥ || 51/7 || sarvākṛtivicitrāṅgaiḥ santāraprastarakriyam | ūhapratyūhasaṃyuktamojānojāṃśamuṇḍayuk || 51/8 || sakarmākarmajaṃ yattu maṇḍalāmalasārakam | śukanāsikayopetaṃ pārśvayoḥ pramukhe mukhe || 51/9 || muṇḍamaṇḍapasaṃyuktamaṅgapratyaṅgakalpitam | yathāyukti yathāśobhaṃ vidhātavyaṃ hi nāgaram || 51/10 || bahirabhyantarastambhabhittitulyakriyānvitam | prakṛtyupari janmordhve sopapīṭhamasūrakam || 51/11 || samastambhāntaraṃ yattu sabhāramavibhāgabhāk | janmopapīṭhādhiṣṭhānastambhaprastarakandharaiḥ || 51/12 || śikharasthūpikābhyāṃ ca ṣaḍvargasahitaṃ nayet | mānasūtrādbahistiryaksamasūtrāṅgabhadrakam || 51/13 || samastambhāntarasyordhvaṃ prastarāntarabandhanam | nālikāndhārikādhārahārorasyābhimaṇḍanam || 51/14 || kapotaśālayā brahmadvārayuktaṃ patākayā | śukanāsikayopetaṃ yuktaṃ pramukhamaṇṭapam || 51/15 || śreṣṭhaṃ trayodaśāṃśaṃ tu dvādaśāṃśamiti smṛtam | tathā ṣaṭsaptabhaumaṃ triḥpañcatriḥ saptabhāgabhāk || 51/16 || tathā cāṣṭatalaṃ proktaṃ navabhaumaṃ niketanam | saptadaśadviraṣṭāṃśanavāṣṭadaśakāṃśakam || 51/17 || ṣaḍvidhākṛtivinyāsaṃ sarvāṅgaparimaṇḍanam | madhyakarṇavinirgacchatpramāṇabhavanānvitam || 51/18 || evamādiviśiṣṭāṅgaṃ vimānaṃ drāmiḍaṃ matam | yuktaṃ drāmiḍavinyāsaṃ nāgarakriyayānvitam || 51/19 || nāgaraṃ drāmiḍoddiṣṭaviśeṣeṇa vibhūṣitam | sakhaṇḍākhaṇḍaharmyaṃ tu khaṇḍaharmyobhayātmakam || 51/20 || (pṛ0 126) uttarottaraniryūhayuktāntaratalakriyam | evamādivicitrāṅgaṃ vimānaṃ nāma vesaram || 51/21 || mūlādūrdhvordhvasandheyā dhārikopari maṇḍanam | taduparyucitagrīvaśikharasthūpikānvitam || 51/22 || bhadropabhadracitrāṅgamāptāntaratalakriyam | sādhāraṇatalāsaktakāyastambhaniveśanam || 51/23 || śreṇyākārakriyopetacchāyāprastarabandhanam | evamādyaṅgavaicitryaṃ varāṭaṃ dhāma sammatam || 51/24 || vināndhārikayorasya patākābāhyamaṇḍanam | uttarādha upārohakriyāndhārikayānvitam || 51/25 || unnatāvanatasyāṅgaiḥ sarvāṅgaiḥ parimaṇḍanam | caturaśrāṣṭavṛttābhaṃ grīvāśikharasaurabham || 51/26 || īdṛgbhūtāṅgasaṅkalpaṃ kāliṅgaṃ sadma sammatam | nālikāndhārikādhārahārorasyābhimaṇḍanam || 51/27 || kapotaśālayā yuktaṃ brahmadvārapatākayā | ṣaḍvidhākṛtiyuksadma sammataṃ sārvadeśikam || 51/28 || pratyekaṃ trividhaṃ proktaṃ drāmiḍaṃ tvadhunocyate | hastacchedaparīhāranyūnādhikasamīkṛtam || 51/29 || svāyasampatsamutpannairnāgaraṃ tatsamāṅgakam | hastacchedeparīhṛtyairhṛtvā dhāmavidhānavit || 51/30 || bhadrālaṅkārasaṃyuktaṃ drāmiḍaṃ ceti kīrtitam | labdhamātrāvihīnaṃ tu nātiriktaṃ savaktrakam || 51/31 || uttarottaraniryūhasaṅgataṃ vesaraṃ matam | tripañcasaptadvicatuḥ ṣaḍabhaktyaikatalakramāt || 51/32 || nāgarādiṣu ṣaḍbhedahīnamuktaṃ ca madhyamam | sākṣāddvitricatuṣpañcatalamaṣṭanavāṃśakam || 51/33 || kaniṣṭhaṃ madhyamaṃ jñeyaṃ daśāṃśaikadaśāṃśakam | śreṣṭhaṃ trayodaśāṃśaṃ tu dvādaśāṃśamiti smṛtam || 51/34 || tathā ṣaṭsaptabhaumaṃ triḥpañcadviḥ saptabhāgabhāk | tathā cāṣṭatalaṃ proktaṃ navabhaumaṃ niketanam || 51/35 || saptadaśadviraṣṭāṃśaṃ navāṣṭādidaśāṃśakam | vimānaṃ daśabhaumaṃ tu dvātriṃśatsaptabhāgayuk || 51/36 || ekādaśatalaṃ dvitribhāgayugviṃśadaṃśakam | tathā dvādaśabhaumaṃ tu catuḥ ṣaṭpañcabhāgabhāk || 51/37 || śuddhayuktiriyaṃ proktā tvanyathā ca nigadyate | saptatridvyaṃśakādaṃśāddaśāṣṭadaśabhāgikam || 51/38 || yugmāyugmatribhūmyādivyāsāddvidvyaṃśavardhanāt | daśadvādaśabhūmyantā saṃkhyā khyātā kramāgatā || 51/39 || kaniṣṭhā madhyamā śreṣṭhā nāgarādiṣu pañcasu | avirodhena vinyāsabhūṣaṇaṃ sārvadeśikam || 51/40 || asamā nāgare bhāgā drāmiḍe vai samāsamāḥ | dvividhā bhaktayo grāhyā vesare sārvadeśike || 51/41 || ananyonyādhikakṣīṇaṃ kṣīṇaṃ nāgaradhāmani | drāmiḍe svāṅgaviśleṣe kṣetrabhāgocitaṃ kṣaṇāt || 51/42 || īṣadūnādhikā vā syurvesarādiṣu bhaktayaḥ | tricatuḥpañcamātrābhiḥ kapotaiḥ sthalaniścayaḥ || 51/43 || evaṃ bhaktivibhāgaḥ syādgarbhagehamathocyate | saikatripañcabhaktyaṃśaṣaṇṇavaikādaśāṃśabhāk || 51/44 || nāgarasyaikabhaumasya prāsādasyaikanālikā | śreṣṭhamadhyahīnasya bahiḥ śeṣeṇa bhittikā || 51/45 || garbhaḥ ṣaḍaṣṭadaśasu tricatuḥpañcabhāgabhāk | dvitale nāgarasyoktā nālīgehaviśālatā || 51/46 || ṣoḍaśāṃśe tu ṣaḍbhāgo garbhasaptadaśāṃśake | aṣṭādaśāṃśe saptāṃśastritale nāgarasya tu || 51/47 || drāmiḍe tricatuḥpañcabhāgairnāliviśālatā | pañcasaptanavāṃśaiśca bahiḥ śeṣāstu bhittayaḥ || 51/48 || (pṛ0 127) evamekatale proktamuttamādivibhedataḥ | saptatryekādaśāṃśe ca catuṣpañcaṣaḍaṃśakam || 51/49 || dvitale drāmiḍasyoktā nālīgṛhaviśālatā | garbhe navadaśāṃśe tu bahiḥ śeṣāstu bhittayaḥ || 51/50 || evameva navāṃśastu tritale drāmiḍe mataḥ | tripañcasaptabhirnālī ṣaḍaṣṭādaśabhājite || 51/51 || vesarasyaikabhaumasya śreṣṭhamadhyādhamakramāt | navaikādaśaviśveṣu catuṣpañcaṣaḍaṃśakaḥ || 51/52 || vesare dvitalasyoktā nālīgṛhaviśālatā | dvitrivedāṃśake viṃśatyaṃśe navadigaṃśakaḥ || 51/53 || vesare garbhagehaḥ syāttritale tu dvijottamāḥ | ekadvitritalānāṃ tu garghastvevamudāhṛtaḥ || 51/54 || nāgaroktaṃ varāṭe syātkāliṅge drāmiḍocitam || vesaroktaṃ tu yatsarvaṃ tadyogyaṃ sārvadeśike | yathākramaṃ vā tadbāhyaṃ sarvaṃ vā sārvadeśike || 51/55 || aṣṭatritridaśatryaṃśagarbhaḥ syāttritalādiṣu | nāgarādiṣu sāmānyaviśeṣālaṅkṛtisthitiḥ || 51/56 || śreyasī śreyasī nārdhaśreyasī śreyasī matā | evaṃ garbhagṛhaṃ proktaṃ bhadrasya vidhirucyate || 51/57 || saikatripañcapaṅktyaṃśapañcaṣaṭsaptavistarāḥ | tattāraikāṃśaniṣkrāntā madhye mūṣā kanīyasī || 51/58 || kaniṣṭhe navapañcāṃśā saptatryaṃśā ca madhyame | mūle dvipañcaṣaṭsaptacatuṣpañcaṣaḍaṃśikā || 51/59 || madhyame madhyamā mūṣā sarvavyāsārdhaniṣkramā | ṣoḍaśāṃśe ṣaḍaṃśāṣṭādaśasaptāṃśavistarāḥ || 51/60 || pañcādaśaṣaḍaṃśaḥ syānmadhye mūṣā kanīyasau | kaniṣṭhe navapañcāṃśāḥ saptatryaṃśābdha madhyame || 51/61 || tryaṃśakaikāṃśake ṣaṭsu nāgarādiṣvanukramāt | niṣkrāntirāsāṃ pūrvoktarītyaivaṃ parikalpyatām || 51/62 || śāntikādyāḥ kāmadāntāḥ pañcāśaddrāmiḍocitāḥ | vyāsadviguṇa-utsedhāḥ kāmadādyāstu nāgare || 51/63 || ekadvitricatuḥpañcabhāgaistu dviguṇādhikāḥ | aṣṭāṃśeṣu viśāleṣu utsedhāḥ śāntikādikāḥ || 51/64 || varāṭe cāpi kāliṅge vesare nāgaroktavat | nāgare samahastāḥ syurdrāmiḍādiṣu pūrvavat || 51/65 || svāyambhuvādiliṅgānāṃ pūjāṃśapriṇāhake | pañcādaśāṃśake pañcabhāgotsedhaṃ tu śāntikam || 51/66 || nāgaraṃ samaliṅgaṃ tannāhe saptadaśāṃśake | nāgaraṃ pauṣṭikaṃ nāma saptāṃśoccaṃ śivādhikam || 51/67 || ekonaviṃśadaṃśāttu navāṃśaṃ vardhamānakam | jayadaṃ nāgaraṃ tasmāddaśāṃśādhikatuṅgakam || 51/68 || adbhutaṃ cābhivāraṃ ca tadardhaṃ sārvadeśikam | evaṃ nāgaraliṅge tu saudhamojaḥpadena tu || 51/69 || pariṇāhe vikārāṃśe bhūtakauśikadhātubhiḥ | udayaṃ drāmiḍaṃ proktaṃ śāntipuṣṭijayāvaham || 51/70 || tattardhāṃśakādhikyaṃ hīnadvyantaramānakam | adbhutaṃ cābhivāraṃ ca sārvakāmikamucyate || 51/71 || nāhe tu bhāskare bhāge tricatuḥpañcabhāgikam | pauṣṭikaṃ tuṅgajayadaṃ jayadaṃ vesaraṃ matam || 51/72 || pūrvoktavidhinā jñeyā adbhutādyāstrayastrayaḥ | drāmiḍe vesare liṅge samabhāgapramāṇataḥ || 51/73 || prāsādaṃ yojayedvidvān yathāśāstraṃ dvijottamāḥ | mānave labdhadairghyaṃ yat tadviraṣṭāṃśake kṛte || 51/74 || bhūtavedaguṇavyāsaṃ nāgaraṃ śāntikādikam | ardhārdhādhikahīnaṃ tu dvyantaraṃ tu viśālakam || 51/75 || (pṛ0 128) adbhutaṃ cābhivāraṃ ca nāgaraṃ sārvakāmikam | aṣṭādaśāṃśake tuṅge kauśikendriyavedikam || 51/76 || drāmiḍaṃ śāntikādi syādadbhutādyatha pūrvavat | vesare viṃśadaṃśe tu vasubhānurasāṃśakam || 51/77 || śāntikādikrameṇaivamadbhutādyatha pūrvavat | liṅgāyāmasamo vyāsaḥ pūjāṃśoccadvayena vā || 51/78 || tadantare'ṣṭabhāge tu navaite pīṭhavistarāḥ | vyāsārdhamucchrayaṃ kuryāddvātriṃśaddvyaṃśameva vā || 51/79 || tadantare'ṣṭabhāge tu navaite pīṭhikocchrayāḥ | liṅgāyāme navāṃśaistu saptabhāgaistu kanyasaḥ | uttamo navabhirbhāgairdrāmiḍe pīṭhavistaraḥ || 51/80 || tadantare'ṣṭabhāge tu navadhā pīṭhavistarāḥ | tasya cocce'ṣṭabhāge tu tyaktvaikaṃ dvitribhāgikam || 51/81 || śeṣaṃ pūrvocchrayaṃ pūjābhāgamarvāksthalopari | drāmiḍe vihitaṃ hyevaṃ vesaraṃ tu nigadyate || 51/82 || vesare pariṇāhe tu vikārāṃśe tu vistaraḥ | pīṭhasya saptanandāṃśairadhamottamamiṣyate || 51/83 || tadantare'ṣṭabhāge tu pūrvavatparikalpayet | viṣṇubhāgasamutsedhaḥ śeṣaṃ bhūgatamiṣyate || 51/84 || viṣṇubhāge turīyāṃśenādhikā vātha pīṭhikā | viṣkambhatriguṇo vyāso'dhastādbrahmaśilāṃ nyaset || 51/85 || vyāsatribhāga utsedhaścaturaṃśaika eva vā | yasya liṅgasya viṣkambhaścāṣṭabhāgaikameva vā || 51/86 || navabhāgaikabhāgaṃ vā gāmbhīryamavaṭasya tu | eṣā nāgaraliṅge tu brahmākhyā kathitā śilā || 51/87 || garbhakarṇaturīyāṃśā vyāsāttattryaṃśakodayā | liṅgavyāsāṣṭabhāgaikaravātā drāmiḍabhūśilā || 51/88 || garbhādardhacaturbhāgahīnavistārasaṃyutā | tatpādāṃśakayopetā śilā vā vesare sthitā || 51/89 || liṅgapīṭhaśilāyāmasajātīyā susaṃpade | viparīte vipatyai syātkartuḥ kārayitustathā || 51/90 || ayaṃ vibhāgo liṅge tu neṣyate sārvadeśike | prāsāde'pi tathā liṅge niyamo neṣyate dvijāḥ || 51/91 || evaṃ pīṭhaśilāyāṃ ca niyamo nepyate'tra tu | mukhyatvātsarvaliṅgebhyaḥ sarvatrāpi ca sammatam || 51/92 || tathā prāsāda eva syātpīṭhaścāpi tathaiva ca | śāntikaṃ pauṣṭijayadamadbhutaṃ sārvakāmikam || 51/93 || śāntikaścocchraye'ṣṭāṃśo bhāgocchrāyavinirmitam | dvibhāgaścaraṇotsedhaḥ prastaro'ṣṭāṃśahīnakaḥ || 51/94 || tribhāgaṃ galamityuktamardhāṃśaṃ śikharodayam | sthūpikāṣṭāṃśahīnā syāddrāmiḍaṃ caikabhūmikam || 51/95 || navāṃ'śeṣṭāṃśayugbhāgaṃ masūraṃ dviguṇaṃ bhavet | tāroccaprastaro bhāgo galaṃ bhāgavinirmitam || 51/96 || tribhāgaśikharotsedhaṃ śeṣeṇa sthūpikā bhavet | drāmiḍaṃ pauṣṭikaṃ proktaṃ daśāṃśe tu sapādakam || 51/97 || masūradviguṇaḥ pādo bhāgaḥ prastara ucyate | pādamānaṃ galaṃ proktaṃ sarvātmyāṃśaṃ śiro bhavet || 51/98 || bhāgena sthūpikājayyaṃ drāmiḍaṃ parikīrtitam | dvādaśāṃśe sapādāṃśaṃ masūraśca tribhāgabhāk || 51/99 || dvipādaḥ pāda ityuktaḥ sapādaprastarodayaḥ | ekāṃśaṃ galamityuktaṃ caturardhaṃ śiro bhavet || 51/100 || sapādabhāgaṃ sthūpyuccamudbhūtaṃ drāmiḍaṃ bhavet | trayodaśāṃśe sārdhāṃśaṃ masūraṃ vā tribhāgataḥ | sapādaḥ prastaraḥ proktastvekena galamiṣyate || 51/101 || pañcāṃśaṃ śikharaṃ jñeyaṃ sapādaḥ sthūpikā bhavet | sārvakāmikasaṃjñaṃ tu drāmiḍaṃ parikīrtitam || 51/102 || sabhadraṃ vā vibhadraṃ vā karṇakūṭayutaṃ tu vā | niṣkarṇakūṭaṃ vā kāryaṃ sanīḍaṃ vā satoraṇam || 51/103 || (pṛ0 129) evaṃ lakṣaṇasaṃyuktaṃ vidheyaṃ caikabhūmikam | garbhāntargalaveśastu yadi syānmaraṇaṃ bhavet || 51/104 || nāgare sārvadeśye ca kāliṅge drāmiḍe'pi vā | varāṭe na praveśaṃ tu vesare parikalpayet || 51/105 || 51/ viṣṇurbrahmā haraśceti viprarājanyavaiśyakāḥ | nāgare drāmiḍe dhāmni vesare tvadhipā matāḥ || 51/106 || upānāt sthūpiparyantaṃ yugāśraṃ nāgaraṃ bhavet | kaṇṭhātprabhṛti vṛttaṃ yadvesaraṃ parikīrtitam || 51/107 || kaṇṭhātprabhṛti vasvaśraṃ drāmiḍaṃ parikīrtitam | sārvadeśikadhāmnyetannāgarādyaṃ prakīrtitam || 51/108 || caturaśrāyatāśraṃ tannāgaraṃ prarikīrtitam | aṣṭāśraṃ ca ṣaḍaśraṃ ca tattadāyāmameva ca || 51/109 || saudhaṃ drāmiḍamityuktaṃ vesaraṃ tu prakathyate | vṛttaṃ vṛttāyataṃ cāśraṃ vṛttaṃ cānyatprakīrtitam || 51/110 || drāmiḍākhyavimāne'pi nāgarādiprabheditam | liṅgādyaṃ kathitaṃ pūrvaṃ vapustatrāpi kathyate || 51/111 || nāgare lakṣaṇaṃ pūjābhāge ṣoḍaśabhājite | ūrdhve ṣaḍbhūtavedāṃśaṃ tyaktvādho lakṣma kārayet || 51/112 || viṣṇvaṃśābhimukhe sūtre pārśvayordve'valambayet | pṛṣṭhe tayoryūtihīne vedāgninayanānyatha || 51/113 || vihāya madhyame bhūtavedāgninayanāni ca | jyeṣṭhe ṣaṭpañcavedāgnipādabhāgānadhastyajet || 51/114 || tribhāgaṃ tvekabhāgaṃ tu dvyaṃśaṃ sūtrāntaraṃ matam | tadardhaṃ pārśvasūtrāgraṃ tāraṃ proktaṃ munīśvarāḥ || 51/115 || yavamānaṃ bhavetsūtragāmbhīryaṃ vistareṇa ca | hīne hīne bhavedaṣṭayavaiḥ śreṣṭhottame dvijāḥ || 51/116 || evaṃ nāgaraliṅgeṣu lakṣaṇaṃ dvijasattamāḥ | drāmiḍe śivabhāge tu tripañcāṃśe kṛte kramāt || 51/117 || navabhāgairdaśāṃśena hyekādaśavibhāgakaiḥ || 51/118 || hīnamadhyottamākhyaṃ tu lakṣaṇoddhārakaṃ bhavet | saptāṣṭanavabhāgebhyaḥ sūtre saṃlambayetkramāt || 51/119 || tricaturdvyaṃśake hīne yūtiḥ syātpakṣasūtrayoḥ | madhyame bhūtavedāgniyūkaiścāpi yutirbhavet || 51/120 || ṣaḍbhūtavedavahnyaṃśaiḥ śreṣṭhe pṛṣṭhe tayoryutiḥ | svabhāgātsūtravistāraḥ pakṣasūtraṃ puroktavat || 51/121 || ṣoḍaśāṃśe śivāyāme sūtrāyāmo daśāṃśakaḥ | caturbhāgaṃ tadūrdhve'tha pṛṣṭhe dvyaṃśaṃ vihāya ca || 51/122 || mukulākāramārabhya saṃyutaḥ pārśvasūtrayoḥ | athavātha trayāṃśaṃ tu tyaktvordhve rudrabhāgataḥ || 51/123 || nālāyāmaḥ samuddiṣṭaḥ śeṣaṃ pūrvavadeva hi | evaṃ drāmiḍaliṅgasya brahmasūtraṃ prakalpitam || 51/124 || vesarasyārcanāṃśocce tripañcāṃśe taśāṃśataḥ | nālāyāmaḥ samuddiṣṭastvaṣṭabhāgātprabhṛtyadhaḥ || 51/125 || bhūtavedaguṇāṃśeṣu saṅgamaḥ pakṣasūtrayoḥ | dvaḥdaśāṃśārcanābhāge ṣoḍaśadvyaṃśamūrdhvataḥ || 51/126 || nālāyāmo navāṃśaḥ syātsaṅgamaḥ pūrvavadbhavet | vyāse dvirasṭabhāge tu bhāgaḥ syātsūtravistaraḥ || 51/127 || tadardhaṃ pakṣasūtraṃ syādantaraṃ śeṣapūrvavat | evaṃ vesaraliṅgasya brahmasūtramudāhṛtam || 51/128 || sārvadeśikaliṅge tu vibhāgo'yaṃ na kīrtitaḥ | tathā pīṭhe tu pīṭhasya nāgarādyaṃ vidhīyate || 51/129 || abhadraṃ drāmiḍe pīṭhaṃ bhadraṃ bhadropabhadrakam | nāgare vesare yogyaṃ kāliṅge'pi varāṭake || 51/130 || sāmānyaṃ pīṭhamuddiṣṭaṃ pratimāpyadhunocyate | garbhe dhiṣṇye masūre ca dvāre stambhe ca mastake || 51/131 || sthūpikocce daśāṃśocce saptāṃśā pratimā varā | caturthyaṃśodayā hīnā ṣaḍviṃśatyantare'ntaram || 51/132 || (pṛ0 130) nakṣatrasaṃkhyātuṅgāni pratimāyāṃ bhavanti hi | nāgare tritrisaṃkhyāni drāmiḍe navasaṃkhyayā || 51/133 || vesarāṇi tathānyāni śreṣṭhamadhyādhamakramāt | sāttvikaṃ rājasaṃ caiva tāmasaṃ ca kramāttridhā || 51/134 || sāttvikaṃ sthānake yogyaṃ rājasaṃ nṛttarūpake | tāmasaṃ cānyarūpe tu yojanīyaṃ vicakṣaṇaiḥ || 51/135 || sārvadeśikaliṅge tu vidhānaṃ neṣyate budhaiḥ | dhāmavāstvamarāṇāṃ tu nāgarādyaṃ paraṃ matam || 51/136 || grāme vā nagare vāpi pattane rājadhānike | kheṭādau parameśasya brahmasthāne'ṣṭadikṣu vā || 51/137 || bahirvāṣṭāsu kāṣṭhāsu kuḍyāntarvā bahiṣkṛtam | eteṣāmantarāle vā prāsādaṃ kartumārabhet || 51/138 || uttare nāgaraṃ kuryādvāyau vaiśānadeśake | dakṣiṇe drāmiḍaṃ kuryādvahnau vā nairṛte'pi vā || 51/139 || pūrvasmin paścime vāpi vesaraṃ harmyamācaret | somapārśvadvaye tadvadyamapārśve yamoktivat || 51/140 || indrasya pārśvayostadvadvāruṇobhayastathā | dhāmānyetāni sarvāṇi drāmiḍāni bhavanti hi || 51/141 || sārvadeśikaharmyaṃ cetsarvatrāpi samācaret | eteṣāmiṣṭakāmādyāmiṣṭadeśe samācaret || 51/142 || brāhme cedagnikoṇasthakoṣṭhaḥ syādvāpaṇasya ca | nairṛtepyekadeśasthaṃ sabhāyā vāvirodhataḥ || 51/143 || dhāmānyetāni kāryāṇi vaṃśasūtrāvirodhataḥ | pārvatībhavanaṃ sārvadeśe śarvoktavannayet || 51/144 || valabhyākārakopetaṃ drāmiḍākārameva vā | vighneśvarasya madhye vā pūrvokte vā yathā śive || 51/145 || hastipṛṣṭhaśiraḥ kāryaṃ sādhāraṇaśirastu vā | senānībhavanaṃ kāryaṃ yathā śarvasya sammatam || 51/146 || pūrvoktadeśe kartavyaṃ nāgaraṃ viṣṇumandiram | madhyame ca caturdikṣu nairṛte'nyatra brahmaṇaḥ || 51/147 || vesaraṃ dhāma kartavyaṃ caturbhadrasamanvitam | vāruṇyāṃ vātha yāmyāgnimadhye vā grāmamadhyame || 51/148 || śrīdhāma vaiṣṇavaṃ kuryādyāmye nairṛtamadhyame | grāmādimadhyame'nyatra yathā vā brahmamandiram || 51/149 || tathāvidhe vā cagneyyāṃ sūryasya śivavanmatam | aṣṭadikṣviṣṭadeśeṣu kṣetreśe drāmiḍaṃ tataḥ || 51/150 || pārvatībhavanaṃ yadvatpūrvoktasthānakaṃ dvijāḥ | jeṣṭhādhāma yathā vācastvindrapāvakamadhyame || 51/151 || pūrvoktadeśe vā kāryaṃ vahnau someśamadhyame | śāsturdhāma vidhātavyaṃ yathā vighneśamandiram || 51/152 || somasya somadigbhāge nairṛte vātha tadgṛham | nāgaraṃ somavāyavye vāstuvaiśravaṇaṃ gṛham || 51/153 || somamandiravatkāryaṃ vahnau someśamadhyame | kāmadhāma yathā viṣṇorathavānyatra deśataḥ || 51/154 || anuktānāṃ ca sarveṣāṃ devānāṃ yoṣitāmapi | prāguktānāṃ ca devānāṃ devīnāṃ sārvadeśikam || 51/155 || athavā kārayeddhāma tattadvāhanasaṃyutam | sārvadeśikasaṃjñasya prāsādasya ca lakṣaṇam || 51/156 || liṅgasya lakṣaṇaṃ viprāstadvatpīṭhasya lakṣaṇam | lakṣaṇaṃ brahmaśailasya tadvadberādilakṣaṇam || 51/157 || tattadadhyāyasaṃsiddhaṃ saṃgrāhyaṃ deśikottamaiḥ | iti kāmikākhye mahātantre nāgarādivibhedavidhiḥ navacatvāriṃśattamaḥ paṭaḥ || || bhūmilambavidhipaṭalaḥ || (pṛ0 131) atha vakṣye viśeṣeṇa bhūmilambavidhikramam | caturaṃśādisaṃsthānaṃ bhūmilambamiti smṛtam || 52/1 || athavā kṣayavṛddhirvā hastānāṃ parikīrtitam | hastānāṃ saptatistāre śataṃ tuṅge prakīrtitam || 52/2 || ekonaṃ vā prakartavyaṃ talaṃ dvādaśasaṃjñikam | triṣaṣṭi vistṛtaṃ tatra navatyunnatamīritam || 52/3 || ekādaśatalaṃ saptapañcāśadvistṛtaṃ bhavet | caturhastamaśītyuccaṃ daśabhaumaṃ dvijottamāḥ || 52/4 || ekayuktaṃ tu pañcāśatkaraṃ tāre tu tuṅgake | pañcasaptatisaṃkhyātaṃ navabhaumaṃ prakīrtitam || 52/5 || pañcahastasamāyuktaṃ catvāriṃśatkarānvitam | ṣaṣṭyunnatasamāyuktamaṣṭabhaumaṃ prakīrtitam || 52/6 || navatriṃśatkaropetaṃ saptapañcāśadunnatam | etatsapta iti proktaṃ ekaviṃśatisaṃyutam || 52/7 || triṃśaddhastasamutsedhaṃ catustalamudāhṛtam | tithihastaviśālaṃ yadekaviṃśatituṅgakam || 52/8 || ekatritalamākhyātaṃ śāstre'smin kāmikāhvaye | saptatyantaṃ dviraṣṭādi vistāre vā prakalpyatām || 52/9 || etaduttamamānaṃ syājjātyākhyasya dvijottamāḥ | vistāre cāpi cotsedhe dvitrihastakṣayeṇa tu || 52/10 || madhyamaṃ cādhamaṃ jñeyaṃ saptaviṃśatibhedakam | mahastritalasyeṣṭatribhedo naiva vidyate || 52/11 || aṣṭāviṃśatihastaṃ tu jātyākhyamiha kīrtitam | ekādyekādaśāntānāṃ hastānāmantarakṣayāt || 52/12 || dvyādidvādaśasīmnāṃ tu ṣaṇṇāmapyantarakṣayāt | saptaviṃśatimāne tu ṣaṭtriśatsaṃkhyakaṃ matam || 52/13 || chandaṃ vikalpamābhāsamekaike tu dvisaṃkhyakam | navādirudrabhāgāntadhāmnāmuktaṃ pramāṇataḥ || 52/14 || yattu ṣoḍaśabhūmyantaṃ vimānaṃ mānavaṃ dvijāḥ | etadantaramānaṃ syātkṣudramānamathocyate || 52/15 || tricaturhastamārabhya dvidvihastavivardhanāt | ekabhūmipramāṇaṃ tu caturvidhamudāhṛtam || 52/16 || pañcaṣaḍḍhastamārabhya dvidvihastavivardhanāt | dvitale tu caturmānaṃ rudrabhānukarāntakam || 52/17 || saptāṣṭahastamārabhya dvidvihastavivardhanāt | tritale tu caturmānaṃ manuviśvakarāntakam || 52/18 || navadikkaramārabhya dvidvihastavivardhanāt | pakṣaṣoḍaśahastāntaṃ catuṣpañcatalaṃ bhavet || 52/19 || ekahastaṃ dvihastaṃ vā kṣudramekatalaṃ matam | yugmāyugmakaraṃ mānaṃ pādārdhakarasaṃyutam || 52/20 || vyomahastaṃ samārabhya vyomahastavivardhanāt | vimānaṃ yojitavyaṃ syātsarveṣāmapi śaṃsitam || 52/21 || āyāme dviguṇāntaṃ syādvedāntā maṇṭape matāḥ | tathā bhaktyā vidheyāḥ syurāyāme dvijasattamāḥ || 52/22 || devabhūsurabhūmīndra viṭchūdrāṇāṃ samānakam | vistāre saptaṣaṭpañcacatustryaṃśe'dhikaṃ tribhiḥ || 52/23 || śāntikaṃ puṣṭijayadamadbhutaṃ sārvakāmikam | utsedhe dviguṇo vyāsaḥ pādādhikyaṃ ca sammatam || 52/24 || vistāradviguṇādaṣṭāṃśādhikaṃ vādhiyojayet | kṣudrāṇāmevamuddiṣṭaṃ kaniṣṭhānāmathocyate || 52/25 || saptāṃśe tu kṛte vyāse saptāṃśaṃ vā ṣaḍaṃśakam | vistārādadhikastuṅgo madhyamānamathocyate || 52/26 || (pṛ0 132) vistāraṃ pūrvavatkṛtvā catuḥpañcādhikaṃ tu yat | madhyamānamidaṃ proktamuttamānāṃ trayāṃśakam || 52/27 || pūrvamuddeśamānaṃ syādetannirdeśamānakam | ekadvitrikarairyuktaṃ mānahīnaṃ tu vādhikam || 52/28 || utsedhaṃ kalpayeddhīmān sarveṣāmapi sadmanām | devānāṃ sārvabhaumānāmādvādaśatalaṃ viduḥ || 52/29 || rakṣogandharvayakṣāṇāmekādaśatalaṃ matam | dvijānāṃ navabhaumaṃ syāddaśabhaumaṃ tu dhāma vā || 52/30 || yuvarājasya rājñāṃśca ca pañcamasyaiva pañcabhūḥ | nandādyekādaśatalaṃ ṣaṇṇāṃ vai cakravartinām || 52/31 || tribhaumaṃ ca caturbhaumaṃ vaiśyānāṃ śūdrajanmanām | rājñāṃ pañcatalaṃ vāpi mataṃ paṭṭabhṛtāṃ tu tat || 52/32 || saptahastasamutsedhādūrdhvaṃ saptativistarāt | neṣyate'dhikamānaṃ tu sarvathā tadvicakṣaṇaiḥ || 52/33 || śivasya ṣoḍaśakṣmādisarvabhūmirvidhīyate | prāsādavaśato liṅgaṃ liṅgātprāsāda eva vā || 52/34 || parīkṣya matimān kuryād yathāśāstraṃ taducyate | svāyaṃbhuvaṃ bāṇaliṅgaṃ daivikaṃ cārṣakaṃ tviti || 52/35 || gāṇavaṃ mānuṣaṃ liṅgaṃ ṣaṭprakāraṃ prakīrtitam | svenaivodbhūtaliṅgaṃ tu svāyambhuvamudāhṛtam || 52/36 || śivena saṃskṛtaṃ yattu bāṇaliṅgamiti smṛtam | devaiḥ saṃsthāpitaṃ daivamārṣaṃ ṛṣihitaṃ smṛtam || 52/37 || gaṇaiḥ saṃsthāpitaṃ liṅgaṃ gāṇavaṃ tadudāhṛtam | mānuṣaṃ manujaiḥ śiṣṭaiḥ śiṣṭaṃ ṣaṣṭhamihoditam || 52/38 || mānuṣe liṅgamānaṃ tu prāsādavaśato bhavet | anyeṣāṃ caiva sarveṣāṃ liṅgātprasāda iṣyate || 52/39 || prāsādagarbhamānena liṅgaṃ jyeṣṭhādibhedataḥ | mukhyataḥ siddhaye proktaṃ muktyarthamanuṣaṅgataḥ || 52/40 || hastādiliṅgamānāni yāni tāni vimuktaye | muktaye cānuṣaṅgeṇa bhavanti vidhiyogataḥ || 52/41 || svāyaṃbhuvādiliṅgānāṃ dṛśyabhāgādadhastanam | darśayedyadi mohena sarvadoṣakaraṃ nṛṇām || 52/42 || nāhatārau tathā sthūladeśe saṃgṛhya kalpayet | mānaveliṅgamānaṃ tu śiromānaṃ vinodayam || 52/43 || svāyaṃbhuvādiliṅgānāṃ śirasā saha mānakam | kalpayedarcanābhāgaṃ tena pīṭhaṃ prakalpayet || 52/44 || liṅgaviṣkambhamānena bhaveddvitricaturguṇaḥ | tathā pañcaguṇo vāpi pīṭhavistara iṣyate || 52/45 || eteṣāmapi sarveṣāṃ karṇamānena vā bhavet | kṛtvāṣṭadhā vā navakaṃ ekadvyaṃśatrayāṃśakam || 52/46 || caturaṃśaṃ tu vā hīnamadhikaṃ vā prakalpayet | pīṭhadviguṇamāno vā triguṇo vā caturguṇaḥ || 52/47 || pañcaṣaḍguṇato vāpi garbhagehasya vistaraḥ | garbhagehatrayāṃśaṃ tu bhittiviṣkambha iṣyate || 52/48 || ardho vā sadṛśaḥ pīṭhāddviguṇastriguṇo'pi vā | eteṣāṃ karṇamāno vā bhittiviṣkambha iṣyate || 52/49 || anenaiva prakāreṇa sandhāne'pi prakalpyatām | pīṭhavyāsena harmyasthanālīgehamayugmakam || 52/50 || yadi tadbāhyabhāgaṃ ca yugmameva samācaret | yugmaṃ cedyugmabhāgaṃ syātsammiśraṃ naiva kārayet || 52/51 || yatra liṅgena yanmānaṃ yugmaṃ vāyugmahastakam | yadi tatra karacchedo hīno vāpyadhiko bhavet || 52/52 || mānasaṃpūrṇakaṃ kuryāttatra doṣo na vidyate | aṅgulairgarbhamāne tu vibhakte liṅgadairghyake || 52/53 || liṅgaṃ cedaṅgulaṃ chinnaṃ tatra sampūrṇatāṃ nayet | āyādisampadarthaṃ ca ekadvitribhiraṅgulaiḥ || 52/54 || (pṛ0 133) kṣīṇaṃ vāpyadhikaṃ vāpi kartavyaṃ sampadicchatā | triḥ saptabhāgatāre tu bhāgaṃ kṛtvā ṣaḍaṃśakam || 52/55 || liṅgamadhyāttadekāṃśaṃ dakṣiṇena vyapohati | prāsādamadhyamiṣṭaṃ syātpaścime'pi tathaiva ca || 52/56 || pūrvadvāraṃ praśastaṃ syātpaścimāsye viparyayaḥ | evamādau parīkṣyaiva prāsādaṃ parikalpayet || 52/57 || eteṣāmapi sarveṣāmāyādividhirucyate | vistāraṃ dviguṇaṃ kṛtvā vasubhirbhājite sati || 52/58 || śiṣṭaṃ yoniriha proktā tadabhāve tu śodhakaḥ | udaye vasubhiḥ saptaviṃśadbhirbhamihoditam || 52/59 || paridhau nandaguṇite saptamūrdvāramucyate | sakalaṃ triguṇaṃ kṛtvā triṃśadbhirbhājitā tithiḥ || 52/60 || udayaṃ vasubhirbhaktvā sūryairāyastu śeṣataḥ | punarapyudayaṃ nandavasubhirvyaya ucyate || 52/61 || pūrvoktena prakāreṇāpyanena vidhināpi vā | parikṣyāyādiṣaṭkaṃ tu prāsādaṃ parikalpayet || 52/62 || pādādikaṃ tu yacchiṣṭaṃ tatsarvaṃ sakalaṃ bhavet | pūrvavadguṇitaṃ kṛtvā bhāgaṃ tāraṃ ca tatsamam || 52/63 || kṛtvā tenaiva vibhajet yallābhādadhikaṃ bhavet | yugmahastaiḥ svarodbhūtaiḥ śikhibhiryonirucyate || 52/64 || athavānyaprakāreṇa āyādividhirucyate | nāgaiḥ sūtrāgnirandhrairhatadinadaśavasvabdhiśiṣṭaṃ tu tat syā- dāyonau yonivāraṃ vasuhatamuḍubhirbhaktaśiṣṭaṃ tu ṛkṣam | hatvā bhaktvātha sūtrairbhuvanamatha phalaṃ śiṣṭamaṃśaṃ vasughnaṃ triṃśadbhaktaṃ tithiḥ syādgṛhadinatithiyogādayo yonibhedāḥ || 52/65 || athavānyaprakāreṇa cāyādin parikalpayet | nāganandaguṇanāganandadṛk bhānunāḍivasubhaṃ munirnava | āyamanyatarayoniṛkṣakaṃ vāramaṃśakaguṇakṣayakramāt || 52/66 || idaṃ liṅge ca sakale dvāre stambhādike matam || 52/67 || idamāyādikaṃ cārdhamaṇṭape śiṣṭamaṇṭape | parivārālaye tuṅgaharmye'nyasmin prakalpayet || 52/68 || evaṃ parīkṣya bahudhā prāsādaṃ parikalpayet | tryaśaikāṃśo bhavedgarbhaḥ pañcāṃśāt tryaṃśameva vā || 52/69 || saptāṃśe caturaṃśo vā navāṃśe pañcabhāgataḥ | rudrabhāge ṣaḍaṃśaḥ syādviśvāṃśe saptabhāgakaḥ || 52/70 || tithyaṃśe vasubhiḥ saptadaśāṃśe tu navāṃśakaḥ | vistārārdhapramāṇaṃ tu garbhavistāra iṣyate || 52/71 || ekadvitritalānāṃ syādgarbhagehe pramāṇakam | prāsādasya navāṣṭāṃśaḥ daśāṃśaḥ kūṭavistaraḥ || 52/72 || śālāvyāso mato dvitriguṇāyāmasamanvitaḥ | pañjaraścārdhabhāgo vā tripādo vātha bhāgikaḥ || 52/73 || alindāndhārikāndhārahārā bhāgena kalpitāḥ | bhāgārdhadvitribhāgaṃ vā pañcatriṃśamathāpi vā || 52/74 || alindaṃ kalpayeccheṣaṃ gṛhavinyāsake matam | mahatāṃ ca vimānānāṃ racanātra vidhīyate || 52/75 || navabhāgatribhāgo vā vyāsanālīgṛhānvitaḥ | bahirāndhārikāndhārahārabhāgena vistṛtāḥ || 52/76 || hārapramāṇaṃ bāhye tu racanārthaṃ prakalpayet | bhittyantasthaṃ pramāṇaṃ syādbhittibāhye tvabāhyataḥ || 52/77 || racanākṣetramānaṃ tu hitvā mānaṃ prakalpayet | evamantasthavinyāso bāhyavinyāsa ucyate || 52/78 || saptaviṃśatibhāge tu prāsādasya tu vistare | ekaikabhāgaveśāttu kūṭaśādikaṃ nayet || 52/79 || ādau bhāgadvayenātha kūṭamekena vā bhavet | talamekaṃ bhavedgrāsaṃ khaṇḍaharmyaṃ tribhūmike || 52/80 || (pṛ0 134) athavānyaprakāreṇa cāntarvinyāsa ucyate | saptaviṃśatibhāge tu prāsādasyāya ucyate || 52/81 || tribhāgena bhavedgarbhaṃ samantādbhittiriṣyate | pañcālindaṃ saṣaṭkuḍyaṃ bahirāndhārikāvṛtam || 52/82 || trinavāṃśamidaṃ jātivimānaṃ dvādaśa kṣmakam | etanmaṇimaye liṅge bāṇādau vā prakalpayet || 52/83 || daśādipañcahastarddhyā yadā prāsāda iṣyate | pañcāśatkaraparyantaṃ navaliṅgeṣvanukramāt || 52/84 || tadāyāmāyavistāre hastarāśau karāhate | liṅgavatpīṭhamanyena saikena trayamantaram || 52/85 || dvyadhikena bahirbhittiḥ śeṣaṃ prāgvatprakīrtitam | liṅge śilāsu ca krodhe bhittipañcāṃśavarjitāḥ || 52/86 || kriñcinnyūnamalindaṃ vā śeṣaṃ kuḍyeṣu yojayet | talastambhottarāḥ sarvasāmānyāḥ parikīrtitāḥ || 52/87 || prāgvaṃśairanyavaṃśaiśca nālikeradalādibhiḥ | ācchāditā prapā nāma prastaraṃ cātra maṇḍapaḥ || 52/88 || prabhūta śikharopetaṃ harmyaṃ nāmnā prakīrtitam | anekabhūmiyuktā tu mālākārā tu mālikā || 52/89 || vaṃśādivaṃśasahitā śikharastūpikānvitā | nāsikāmukhyapaṭyaṃśā śāleti parikīrtitāḥ || 52/90 || ṣaḍvargasahitaṃ yattu garbhagehasamanvitam | andhāryāndhārihāroktakhaṇḍaharmyaviśeṣitam || 52/91 || kūṭaśālānvitaṃ yattu pañjaraiśca samanvitam | hastipṛṣṭhayutaṃ cendraśālābhiśca samanvitam || 52/92 || tilakakṣudranāsyoktatoraṇaiśca samanvitam | brahmadvārapatākādyairaṅgairyuktaṃ vimānakam || 52/94 || maṇṭape maṇṭapaṃ yattu raṅgamityabhidhīyate | mūlakūṭasamāyuktā bālakūṭasamanvitā || 52/95 || kacagrahasamāyuktā sabheti parikīrtitā | vividhaṃ vastumukhyaṃ syādgauṇamanyatprakīrtitam || 52/96 || yathoktaṃ mukhyamevaṃ syāttadabhāve tu gauṇakam | || iti kāmikākhye mahātantre bhūmilambavidhiḥ pañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || ādyeṣṭakāvidhiḥ || (pṛ0 135) ādyeṣṭakāvidhānaṃ tu vakṣye harmyādike kramāt | aindre vā cottare caiśe kūṭaṃ vā maṇṭapaṃ prapā || 53/1 || bhūtādiviśvahastāntaṃ vitānādyairalaṅkṛtam | darbhamālāsamāyuktaṃ diggajaiśca samanvitam || 53/2 || tanmadhye vedikāṃ kuryāt tattribhāgaikabhāgataḥ | ekahastaṃ dvihastaṃ vā muṣṭimātrasamanvitam || 53/3 || kuṇḍāni kārayeddikṣu vidikṣvaṣṭau pradhānakam | pañcavācaikakuṇḍaṃ vā vṛttaṃ vā caturaśrakam || 53/4 || visṛjya śilpinaṃ paścādgomayena tu lepayet | pañcagavyena saṃprokṣya hṛdayenānumantrataḥ || 53/5 || tryaṅgulaṃ tu samārabhya caikaikāṅgulavardhanāt | aṣṭatriṃśāṅgulāntāstu ceṣṭakā vistarā matāḥ || 53/6 || ekādidvādaśāntānāṃ talānāṃ syāttrayaṃ trayam | athavā vistarastāsāṃ pādavyāsaṃ mahālaye || 53/7 || sapādārdhatripādā vā dviguṇā vā sapādakāḥ | iṣṭakāyā iha proktaṃ vistārārdhaṃ tripādakam || 53/8 || pādaṃ vā pañcabhāge tu tridvyaṃśaṃ vā ghanaṃ bhavet | ācārya ādiśaivastu śivadīkṣāsamanvitaḥ || 53/9 || susnātastu śucirbhūtvā sakalīkṛtavigrahaḥ | suśuklavastraḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyaḥ subhūṣitaḥ || 53/10 || pañcāṅgabhūṣaṇopetaḥ saśiṣyaparicārakaḥ | iṣṭakāḥ pañjagavyaiśca kṣālayedvarmaṇā guruḥ || 53/11 || hemakautukasūtreṇa kārpāsotthena bandhayet | sthaṇḍilaṃ kārayedvidvānaṣṭadroṇaiśca śālibhiḥ || 53/12 || tadardhaṃ taṇḍulopetaṃ taṇḍulārdhatilānvitam | tilārdhaṃ lājasaṃyuktaṃ darbhaiścaiva samanvitam || 53/13 || idamuttamakalpaṃ syāttadardhaṃ madhyamiṣyate | tadardhamadhamaṃ jñeyaṃ sarvatraiva vinirmitam || 53/14 || likhitvāṣṭadalaṃ padmaṃ karṇikākesarānvitam | sthaṇḍilaṃ pañcagavyena saṃprokṣya hṛdayena tu || 53/15 || svasvadiksthāpanārthaṃ ca lekhayediṣṭakāntare | pūrvabhāge tvakāraṃ tu yāmye tvākārameva ca || 53/16 || ikāraṃ paścime deśe tvīkāraṃ cottare nyaset | ukāramūrdhvabhāge tu vastrairācchādya pūjayet || 53/17 || ṛgyajuḥ sāmātharvāṇi śivaśāstraṃ yathākramāt | adhidevā iha proktāḥ pūrvādīnāṃ yathākramam || 53/18 || tantunāveṣṭitān kumbhān gandhāmbuparipūritān | pidhānasitavastrāḍhyān hemayuktān sakūrcakān || 53/19 || puṣpāmrapallavopetānindrādyaṣṭadiśāsu vai | lokapālādhipānaṣṭaśivakumbhasamāyutān || 53/20 || indreśānāntarāle tu saṃsthāpyābhyarcayedbudhaḥ | tato homaḥ prakartavyastvagnikāryoktamārgataḥ || 53/21 || palāśodumbarāśvatthanyagrodhāḥ prāgdigāditaḥ | vahnyapāmārgakhadiravaṭāstvagnyādikoṇataḥ || 53/22 || pradhānasya palāśaḥ syātsamidājyacaruṃ tilam | taṇḍulena samāyuktaṃ mūlabrahmāṅgasaṃyutam || 53/23 || pratyekaṃ homayeddhīmān madhye dikṣu vidikṣvapi | sahasraṃ vā tadardhaṃ vā śataṃ tasyārdhameva vā || 53/24 || vinyasemūrtipān tattvatattveśvarasamanvitān | teṣāṃ homaṃ vidhātavyaṃ pūrṇāhutimathācaret || 53/25 || prabhāte vidhinā snātvā deśiko mūrtipaiḥ saha | saṃpūjya ceṣṭakānkumbhānpūrṇāhutimathācaret || 53/26 || (pṛ0 136) prāyaścittaṃ tato hutvā punaḥ pūrṇāhutiṃ caret | garbhavinyāsamārgoktasthāne tān vinyasetkramāt || 53/27 || hṛdayaṃ ca śikhā caiva kavacaṃ ca śirastathā | mūlaṃ caiva krameṇaiva paṭhannetāṃśca vinyaset || 53/28 || agramagraṃ tathaiśānyāṃ pṛṣṭhaṃ pṛṣṭhaṃ ca nairṛte | pṛṣṭhāgre tvanale vāyau jñātvā karma samācaret || 53/29 || mānuṣe prāgudagdīrghā divye prākpratyagāyatā | iṣṭakā prāgavāgekā prakṣepyādau krameṇa tu || 53/30 || nandyāvartākṛti sthāpyamiṣṭakānāṃ catuṣṭayam | pañcamītvīśavadanā śaivī prāgvadanā sure || 53/31 || kauberavadanā nṝṇāmevaṃ jñātvā tu vinyaset | ācāryaṃ prāk prapūjyātha tenaitatkārayetsudhīḥ || 53/32 || niṣkādinavaniṣkāntaṃ kāñcanaṃ deśikasya tu | ratnādīnvinyasenmadhye tvavaṭeṣu ca vinyaset || 53/33 || ekavargaṃ dvivargaṃ vā trivargaṃ sarvameva vā | garbhanyāsoktamārgeṇa vinyaseddeśikottamaḥ || 53/34 || ādau jalena saṃpūrya śivakumbhasthitena tu | puṣpaṃ nikṣipya tatraiva paścādratnāni vinyaset || 53/35 || śubhaṃ pradakṣiṇāvarto vāmāvartastvaśobhanam | vāmāvarte tu saṃjāte śāntihomaṃ samācaret || 53/36 || mandire maṇṭape caiva prākāre gopure gṛhe | parivārālaye pīṭhe śālāyāṃ ca sabhāvidhau || 53/37 || puṣkariṇyāṃ ca kulyāyāṃ kūpe setośca bandhane | anenaiva prakāreṇa karma caitatsamācaret || 53/38 || atrānuktaṃ tu yatsarvaṃ garbhanyāsoktamācaret | || iti kāmikākhye mahātantre ādyeṣṭakāvidhiḥ ekapañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || upapīṭhavidhiḥ || upapīṭhavidhiṃ vakṣye adhiṣṭhānasamanvitam | ekahastaṃ dvihastaṃ vā trihastaṃ parito'dhikam || 54/1 || vimānādiviśālāttu khātayetparito'dhikam | tatra cikvaṇapāṣāṇamuṣṭimṛdvālukādibhiḥ || 54/2 || adhiṣṭhānaṣaḍaṣṭāṃśahīnaṃ tu paripūrayet | pañcāṃśadbyaṃśatryaṃśaṃ vā hīnaṃ vā parikalpayet || 54/3 || mudgarairgajapādaiśca kāṣṭhatuṇḍairghanīkṛte | jalena pūrite tatsthaṃ nirūnamudakaṃ yadi || 54/4 || tadvyapohya samuddhṛtya daṇḍamānaṃ tu śailake | patite bhāramātre tu na nimnaṃ ca bhavedyadi || 54/5 || tata ārabhya śailairvā tviṣṭakābhiśca bandhayet | ādau prakṛtibhūmiḥ syāt triprakārā tu sā smṛtā || 54/6 || prakṛtirhastamātreṇa cottame tu praśasyate | aṣṭādaśāṅgulā madhye hīne syāddvādaśāṅgulā || 54/7 || jalasya nisravārthaṃ tu pratiśālaṃ prakalpayet | ṣaḍaṅgulakṣayeṇādau caturardhaṃ dvitīyake || 54/8 || pakṣayostryaṅgulaṃ hīnaṃ prakṛtyupari janmabhūḥ | tadupānamiti proktā saiva bhaumā prakīrtitā || 54/9 || tadūrdhvasthamadhiṣṭhānaṃ kevalaṃ tu vidhīyate | pādavistāramānena sādhyardhadvitridaṇḍakam || 54/10 || (pṛ0 137) nirgataṃ bāhyadeśe tu tadardhabahulānvitam | upānopari padmaṃ vā sopānaṃ tu tadūrdhvataḥ || 54/11 || yathā śobhāṃśamānena bhūtavedāgnibhājite | unnatārthaṃ ca śobhārthaṃ rakṣārthaṃ ca balārthakam || 54/12 || sabhadraṃ vā vibhadraṃ vā janmaprabhṛti madhyame | upapīṭhaṃ vidhātavyamadhiṣṭhānodayārdhataḥ || 54/13 || pādena ca tripādena samena triguṇena vā | pañcāṃśe tu trayāṃśena vahnyaṃśe tvaikabhāgataḥ || 54/14 || taduccārdhatripādaṃ vā pādaṃ vāṣṭāṃśahīnakam | dvidaṇḍaṃ vā tridaṇḍaṃ vā nirgamaṃ pādabāhyataḥ || 54/15 || pādukācca bahirvādho upānastambhabāhyakam | navapaṅktyaṃśakaṃ kṛtvā tryaṃśoccopānabhiṣyate || 54/16 || dvyaṃśaṃ padmaṃ tadūrdhve tu kampamekāṃśamiṣyate | ṣaḍaṃśaḥ karṇamiṣṭaḥ syāccheṣaṃ prāgvatprakīrtitam || 54/17 || kampastvaṃśena kartavyamaṣṭāṃśamupapīṭhakam | tadevordhvamadhastāccedambujena vihīnakam || 54/18 || ṣaḍaṃśamupapīṭhaṃ syāccaturviṃśatibhājite | tadardhaṃ karaṇaṃ prāgvadaṃśenottaramiṣyate || 54/19 || rudrāṃśena tribhāgena kapotamiha sammatam | alindāntaritaṃ dvyaṃśaṃ pratyutsedhaṃ tu tatsamam || 54/20 || vājanaṃ caikabhāgaṃ syātkarṇastvaṣṭāṃśa iṣyate | uttare caikabhāgaṃ syādrudrabhāgena kīrtitā || 54/21 || kapotakaṃ tribhāgena bhāgenālindamiṣyate | antarītaṃ tu bhāgena bhāgābhyāṃ prati iṣyate || 54/22 || prativājanamekāṃśaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam | triḥ saptāṃśata utsedho dvābhyāṃ janma tathāmbujam || 54/23 || galamardhena cārdhena padmaṃ dvyaṃśena vājanam | ardhenābjaṃ tathā kampamaṣṭāṃśaṃ karṇamīrtitam || 54/24 || aṃśenottaramardhena padmaṃ copānakaṃ tribhiḥ | bhāgārdhamūrdhvakampaḥ syāt triḥ saptāṃśe tadunnate || 54/25 || janma dvyaṃśena tryaṃśena padmamaṃśena kandharam | bāhyavājanamekena kampamaṣṭāṃśakairgalam || 54/26 || aṃśenottaramaṃśābhyāṃ vājanaṃ kampamaṃśakam | siṃhebhamakarairvyālairbhūtaiḥ patrailaṅkṛtam || 54/27 || prativaktraṃ caṣālaṃ syādbālenārūḍhamastakam | arpite nārpite matsyaiḥ sarvatra parikalpayet || 54/28 || aṅgamaṅgaṃ viśeṣeṇa vṛddhiṃ hāniṃ ca kārayet | catuḥpañcaṣaḍaṃśaṃ vā saptāṣṭāṃśamathāpi vā || 54/29 || aṃśadvayaṃ trayāṃśaṃ vā parigṛhyāvaśeṣataḥ | parilopya vidhātavyamādyaṅgaṃtvopapīṭhakam || 54/30 || anenaiva prakāreṇa hyadhiṣṭhānaṃ ca kārayet | dvividhaṃ tadiha proktaṃ pratyaṅgaṃ paṭṭikāṅgakam || 54/31 || caturviṃśatibhāgaṃ tu kṛtvādhiṣṭhānatuṅgakam | jagatyaṣṭāṃśakenoktā kumudaṃ tatsamānakam || 54/32 || aṣṭapādaṃ taduddiṣṭaṃ kampamaṃśastribhāgabhāk | karṇastvaṃśena kampaṃ syāt tryaṃśaṃ vājanamiṣyate || 54/33 || jagatī prāgvaduddiṣṭā saptāṃśaṃ kumudaṃ bhavet | padmamaṃśena kartavyaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret || 54/34 || saptāṃśā jagatī proktā ṣaḍaṃśaṃ kumudaṃ bhavet | padmamaṃśena kartavyaṃ kampamekāṃśato bhavet || 54/35 || tryaṃśaṃ tu galamityuktamekāṃśaṃ cordhvakampakam | padmamekāṃśato jñeyaṃ vājanaṃ dvyaṃśamiṣyate || 54/36 || ūrdhvapadmaṃ tadaikāṃśamupakampaṃ tathaiva ca | pañcāṃśā jagatī proktā padmamekāṃśato bhavet || 54/37 || dṛgaṃśenāṃśataḥ padmaṃ kumudaṃ caturaṃśakam | śeṣaṃ prāgvatsamuddiṣṭaṃ kampastambhodayāśritam || 54/38 || (pṛ0 138) bhāgenaikena janma syāttribhāgaṃ galamucyate | kampamekāṃśato jñeyaṃ ṣaḍaṃśaṃ jagatirbhavet || 54/39 || ekena padmamaṃśena galamekena padmakam | tribhāgaṃ kumudaṃ padmamekāṃśaṃ parikīrtitam || 54/40 || ekena kampaṃ dvyaṃśena galamaṃśena kampakam | dalamaṃśena kartavyaṃ vājanaṃ dvyaṃśamīritam || 54/41 || ekāṃśaṃ jalajaṃ proktaṃ kampamaṃśena kīrtitam | ekabhāgena janma syātpañcāṃśā jagatirbhavet || 54/42 || prakartavye tathānyeṣāṃ sarvametatprakalpayet | ārtādhiṣṭhānatuṅgena dviguṇāpātatuṅgatā || 54/43 || athavārtāṃśamānena taṃ bhedaiḥ parikalpayet | ekāṃśaṃ jalajaṃ proktaṃ galamardhāṃśato bhavet || 54/44 || urdhvapadmaṃ tathārdhāṃśaṃ caturbhiḥ kumudaṃ bhavet | ardhena padmamardhena kampaṃ dvyardhāṃśakairgalam || 54/45 || aṃśena kampamardhena padmaṃ dvyaṃśena vājanam | ardhena padmamekena kampamardhena padmakam || 54/46 || ekena janma dvābhyāṃ tu padmamekena kampakam | ṣaḍaṃśā jagatī vedabhāgaṃ ca kumudaṃ bhavet || 54/47 || ekāṃśaṃ kampakarṇau hṛdbhāgaṃ bhāgena nirmitam | kampamekena kartavyaṃ vājanaṃ dvyaṃśamiṣyate || 54/48 || ekāṃśaṃ kampakaṃ padmaṃ sārdhenārdhena kampakam | ṣaḍviṃśatyaṃśakaṃ proktaṃ sarvasmin dhāmni yojayet || 54/49 || dvibhāgaṃ janma saṃproktamekāṃśaṃ padmamiṣyate | ekena kampakaṃ pañcabhāgena jagatī bhavet || 54/50 || kumudaṃ caturaṃśaṃ syādekaṃ padmaṃ tu bhāgataḥ | kampakarṇau dvibhāgena ekaṃ kampaṃ tathābjakam || 54/51 || vājanaṃ tu dvibhāgaṃ syātkampamaṃśena kīrtitam | evaṃ syātpādabandhaṃ tu chedanīyaṃ yathocitam || 54/52 || devānāṃ ca dbijātīnāṃ caturṇāmapi yogyakam | pratibandhaṃ pravakṣyāmi trayoviṃśatibhājite || 54/53 || aṣṭāṃśā jagatī proktā kumudaṃ tatsamānakam | āliṅgamardhabhāgaṃ syāt dvāviṃśatyaṃśake kṛte || 54/54 || evaṃ syātpādabandhe tu chedanīyaṃ yathocitam | tadevaṃ kumudaṃ proktaṃ vājanaṃ syātkapotakam || 54/55 || pratyutsedhaṃ tribhāgena sābjakaṃ pañcabhāgataḥ | devadvijanarendrāṇāṃ praśastaṃ nānyajātiṣu || 54/56 || aṣṭāṃśamambujaṃ proktaṃ kaṇṭhabhāge ca bhāgataḥ | ambujaṃ kumudaṃ bhūtairekāṃśaṃ padmamiṣyate || 54/57 || āliṅgasya dvibhāgaṃ syāttathaivāntaritaṃ matam | pratyutsedhaṃ tribhāgena sābjakṣepaṇamaṃśukam || 54/58 || tṛtīyaṃ viṃśatibhāgaiḥ kalpayetkalpavittamaḥ | aṣṭabhāgaṃ mahāpadmaṃ dṛgekenāṃśato'mbujam || 54/59 || vṛttaṃ tu pañcabhāgena bhāgenordhvāmbujam bhavet | kampamekena karṇastu tribhiraṃśena vājanam || 54/60 || nidrāṃśena kapotastu sārdhadvyaṃśena kalpitam | āliṅgāntarite dvābhyāṃ pratibhāgadvayena tu || 54/61 || ardhāṃśenordhvakampaṃ tu bhāgena triṃśadaṃśake | ekaviṃśatibhāge tu janmabhāgena kīrtitam || 54/62 || sārdhena padmamardhena kampaṃ syātsaptabhāgataḥ | jagatī kumudaṃ ṣaḍbhirekenāliṅgagamaṃśuke || 54/63 || proktamantaritaṃ dvābhyāṃ pratisābjaṃ tu vājanam | ekabhāgena kartavyaṃ latāpatrādiśobhitam || 54/64 || dvātriṃśadbhājite tuṅge janma dvābhyāmathaikataḥ | vājanaṃ syānmahāpadmaṃ saptabhāgena kīrtitam || 54/65 || karṇastvaṃśena padmaṃ syādekaṃ vedena vṛttakam | abjamekena kampaṃ syādaṃśamagnyaṃśakairgalam || 54/66 || (pṛ0 139) kampamekena tadvatsyātpadmaṃ vedaiḥ kapotakam | āliṅgāntarite dvābhyāṃ pratibhāgadvayena tu || 54/67 || sapadmakampamekena sarvālaṅkāraśobhitam | ekena janmaṣaḍbhāgairjagatī śarabhāgikam || 54/68 || kumudaṃ bhāgavetraṃ syāt tribhiḥ kaṇṭhaḥ prakīrtitaḥ | ekena kampamaṃśena galaṃ tryaṃśaiḥ kapotakam || 54/69 || ekaṃ kampaṃ bhaveduccaiḥ kṛte dvāviṃśakāṃśake | tattadeva bhavedūrdhvaṃ bhāgenāntaritaṃ bhavet || 54/70 || dvābhyāṃ pratirathāṃśena galatryaṃśaiḥ kapotakam | sārdhajaṃ vārdhajaṃ kampaṃ mahāpadmaṃ śarāṃśakam || 54/71 || galamaṃśena bhāgena galavṛttaṃ tribhāgikam | padmamaṃśaṃ bhavetkampamaṃśena parikīrtitam || 54/72 || aṃśenāntaritaṃ dvābhyāṃ pratiraṃśena vājanam | dvābhyāṃ janmāṃśataḥ padmaṃ kampamekena kīrtitam || 54/73 || jagatī pañcabhāgena vedāṃśaiḥ kumudaṃ bhavet | ekāṃśaṃ padmamekena padmaṃ kaṇṭho dvibhāgataḥ || 54/74 || kampamaṃśena bhāgena padmaṃ dvābhyāṃ kapotakam | ekena kampamaṃśena tryaśaṃ dvābhyāṃ pratirbhavet || 54/75 || aṃśena vājanaṃ tuṅge kṛte ṣaḍviṃśakāṃśake | tryaṃśaṃ pratiśca kampaṃ ca tyaktvānyairanyadiṣyate || 54/76 || ekena janma bhāgābhyāṃ padmamaṃśena kampakam | jagatī caturaṃśena kampaṃ padmaṃ dvibhāgakam || 54/77 || kampamaṃśena bhāgena padmaṃ vṛttaṃ tribhirbhavet | ekāṃśaṃ padmamāliṅgamaṃśamantaritaṃ tathā || 54/78 || dvābhyāṃ pratiśca bhāgena vājanaṃ pañcaviṃśeke | yavamekaṃ samārabhya caikaikayavavardhanāt || 54/79 || pañcamātrāntakaṃ vṛddhimādhikyaṃ vā prakalpayet | masūrakamadhiṣṭhānaṃ vastvādhāraṃ dharātalam || 54/80 || talaṃ kṛṭṭimamādyaṅgaṃ paryāyavacanāni hi | jagatyā niṣkramo yāvat tāvadeva ca kairave || 54/81 || ambujānāṃ ca sarveṣāṃ sve sva yo niṣkramo mataḥ | vetrāṇāmapi sarveṣāṃ caturbhāgaikanirgamaḥ || 54/82 || svasamo vā tribhāgo vā mahāvājananirgamaḥ | evaṃ nivṛttamevaṃ syāt śobhābalavaśena vā || 54/83 || praveśanirgamau kāryau sarvāṅgānāṃ masūrake | praticchando na kartavyo sarvatraiva vicakṣaṇaiḥ || 54/84 || dvārārthaṃ yaḥ paricchedaḥ sampaddvāraṃ ca netyalaṃ | svāyambhuvādiliṅgeṣu praticchando na doṣakṛt || 54/85 || pādabandhamadhiṣṭhānaṃ chedanīyaṃ yathocitam | janmādipañcavargeṣu tattadaṃśe'vasānake || 54/86 || paṭṭikāṅge tvadhiṣṭhānairanyasminnevamūhyatām | tadadhisṭhānamānaṃ ca śrūyatāṃ munipuṅgavāḥ || 54/87 || devānāṃ syāccaturhastaṃ dvijānāṃ tatsamo bhavet | nṛpāṇāṃ trikaraṃ sārdhaṃ dvihastaṃ yauvarājakam || 54/88 || dvihastaṃ vaṇijāmekahastaṃ śūdrasya kīrtitam | etajjātivaśād bhūmivaśādatraiva kathyate || 54/89 || daṇḍāt ṣaṇmātrahatyāttu dvādaśādyāt tribhūmikāt | tritalasyottamasyeṣṭaṃ pādenonaṃ dvihastakam || 54/90 || mahattarāṇāṃ kṣudrāṇāṃ mānamevātra cānayet | masūrakonnataṃ pañcahastairdvātriṃśadaṅgulam || 54/91 || triṃśadaṅgulamūlaṃ vā dvidvyaṅgulavivardhanāt | aṣṭatriṃśāṅgulaṃ cānte trayodaśaviśālataḥ || 54/92 || ṣaḍādīnāṃ tu pañcānāmekatriṃśāṅgulāditaḥ | navatriṃśāṅgulaṃ tatsyāccaturdaśakarasya tu || 54/93 || tricaturhastayordhāmnostannītyaiva viniścayaḥ | ārtotsedhāṃśamānaṃ vādhiṣṭhānasya vidhīyate || 54/94 || (pṛ0 140) tattatpādodayārdhena ṣaḍaṣṭāṃśonamānataḥ | adhiṣṭhānochrayo vā syāt pādatuṅgonameva vā || 54/95 || tribhāgādravibhāgāntaṃ tyaktvādhiṣṭhānatuṅgakam | bhāgena vā prakartavyamaṅgulairvā yavaistu vā || 54/96 || nyūnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi kārayetkarturicchayā | adhiṣṭhānādiṣaḍvargepyevameva samācaret || 54/97 || || iti kāmikākhye mahātantre upapīṭhādhiṣṭhānavidhiḥ dvipañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || pādamānavidhipaṭalaḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pādamānaṃ vicakṣaṇāḥ | pādaśca dvividho homastambhaḥ syātpratipādakaḥ || 55/1 || adhiṣṭhānopagūḍhastu nirghātastambha iṣyate | pratistambhavṛterūrdhve cottarāntasamāyatiḥ || 55/2 || 55/ savitastyaṣṭahastoccaḥ pratistambhodayo mataḥ | ayaṃ dvādaśabhūmeḥ syāttalaṃ prati talaṃ prati || 55/3 || vitastyāḥ kṣapayedekabhūmau trikara iṣyate | anenaiva kramānneyaṃ ṣoḍaśakṣmāntameva hi || 55/4 || dbyantarāṇāṃ ca ṣaḍvedāṅgulena kṣaya iṣyate | jātītarāṇāṃ kṣapaṇaṃ dvābhyāṃ vā tryaṅgulena vā || 55/5 || ravibhaumasya visṛtiraṣṭāviṃśatimātrakam | dvyaṅgulena kṣayo bhūmau bhūmāveva ṣaḍaṅgulā || 55/6 || ekabhūstambhavistārastaloparitale matam | dvyantarāṇāṃ ca sarveṣāṃ dvābhyāṃ vā tribhiraṅgulaiḥ || 55/7 || ūnādhikye prakartavye tathānyeṣāṃ prakalpayet | ārtādhiṣṭhānatuṅgena dviguṇaḥ pādatuṅgakaḥ || 55/8 || athavārtāṃśamānena stambhadairghyaṃ prakalpyatām | ārtotsedhāṃśamānaṃ tu ṣaṭsaptāṣṭanavāṃśakam || 55/9 || hīnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi stambhotsedhaṃ prakalpayet | athavā stambhatuṅge tu vasunandadaśāṃśake || 55/10 || vistārastvekabhāgaḥ syātsarveṣāṃ dārupādake | tadvyāsārdhaṃ ca pādena tridvyaṃśaṃ vā prakalpayet || 55/11 || bhittistambhaviśālaṃ yattena dvitriguṇaṃ matam | śilāstambhaviśālaṃ syādyatheṣṭaṃ vā prakalpayet || 55/12 || ṣaḍaṃśaṃ tu samārabhya dvādaśāṃśasamāvadhi | bhāgaṃ kṛtvaikabhāgena vordhvordhvaṃ stambhatuṅgatā || 55/13 || mūlādagraṃ yathā proktaṃ kuḍyaṃ cāpi tathā matam | dvitrivedacaturdaṇḍaḥ kuḍyavistāra iṣyate || 55/14 || pañcaṣaḍguṇito vāpi stambhālaṅkāra iṣyate | ucyate caturaśraṃ ca vṛttaṃ vā tatprakīrtitam || 55/15 || sarvaṃ taccaturaśraṃ tu kumbhamaṇḍīsamanvitam | brahmakāntaṃ vijānīyādvyāsatriguṇamānataḥ || 55/16 || madhyeṣṭāśraṃ potikāntaṃ madhyāṣṭāśraṃ prakalpayet | sarvatrāṣṭāśrasaṃyuktaṃ kumbhamaṇḍyādisaṃyutam || 55/17 || viṣṇukrāntaṃ svayaṃ nāmnā kaumāraṃ syātṣaḍaśrakam | bhānukāntaṃ tadagraṃ syātkalāśraṃ candrakāntakam || 55/18 || mūle karṇapramāṇena caturaśrastadūrdhvataḥ | pūrvoktākṛtisaṃyuktāḥ pūrvāśrā nanu kīrtitāḥ || 55/19 || sarvatra vṛttasaṃyuktamīśakāntamiti smṛtam | samatribhāgamānena caturaṣṭāśravṛttakam || 55/20 || (pṛ0 141) kumbhamaṇḍyādisahito rudrakāntastu kīrtitaḥ | śuklabhedasamāyukta īśakāntaḥ prakīrtitaḥ || 55/21 || piṇḍapāda iti prokto mūle vipulamānataḥ | caturaśraḥ tadūrdhve tu ṣoḍaśāśrādisaṃyutaḥ || 55/22 || syānmūlacaturaśro'sau stambhavyāsodvayena ca | vistṛtaṃ tu tadūrdhvoccaṃ mūle padmāsanaṃ bhavet || 55/23 || yatheṣṭākṛtiśeṣaṃ tu mūlapadmāsanaṃ bhavet | dvitridaṇḍaviśālocco lūkhalo yadi mūlataḥ || 55/24 || tadūrdhve'ṣṭāśrasaṃyuktaḥ syādulūkhalapādapaḥ | udayaṃ tu caturbhāgaḥ siṃhavyālebhabhūtakaiḥ || 55/25 || naranārīyuto mūle yatheṣṭākārasaṃyutaḥ | upariṣṭācca tannāmnā pādāśca bahavo matāḥ || 55/26 || stambhārdhaniṣkramaḥ kuḍyādaṣṭāśrāṇāṃ vidhīyate | tribhāgaikaṃ ca vṛttānāṃ vedāśrāṇāṃ tu pādataḥ || 55/27 || kumbhaścaturvidhaḥ proktaḥ sapādaḥ sārdha eva ca | pādonadviguṇaścaiva dviguṇastūnnatikramāt || 55/28 || śrīkāntabrahmakāntādicandrakāntāḥ prakīrtitāḥ | bhānukānta iti proktaḥ taducce tu navāṃśake || 55/29 || aṃśena dṛk caturbhāgaḥ kalaśaḥ kaṇṭha ekataḥ | āsyamaṃśamathāṃśena padmamardhena vṛttakam || 55/30 || ardhena hīnakau kāryau stambhadviguṇamānataḥ | kumbhavistāra uddiṣṭaścādhyardhaṃ cāsyamīrtitam || 55/31 || mūlapādaviśālaṃ tu hīnakau pādavistarau | dṛkkaṇṭhau ca vidhātavyau pādavistāramānataḥ || 55/32 || tadvistārasamāyuktaṃ tato dbiguṇamūlataḥ | kiñcidagraṃ vihīnaṃ syātkamalaṃ tadadho bhavet || 55/33 || aṣṭāṃśādhikapadvyāsamardhapādena tuṅgakam | mūlasthānamadhastatsyāddaṇḍamānamathocyate || 55/34 || triguṇārdhayutā sā ca caturaśrā samāyatā | maṇḍitā pañcadhā kṛtvā sārdhena phalakāsanam || 55/35 || tatsamaṃ vetramityuktaṃ maṇḍī śeṣeṇa kalpyatām | daṇḍākrārastu vetrāntaṃ pādākārasamo bhavet || 55/36 || pālikābhā ca padmāgrā tathā nāgatalākṛtiḥ | tridhā maṇḍī samākhyāta pādordhve potikā bhavet || 55/37 || nāgavṛttā patracitrā samudrormiriti tridhā | stambhatriguṇamānā sā daṇḍodayasamāyutā || 55/38 || chāyākṣepaṇasaṃyuktā nāgavṛtteti kīrtitā | caturdaṇḍasamāyāmā tripādodayasaṃyutā || 55/39 || chāyākṣepaṇapatraiśca yuktā patravicitritā | pañcadaṇḍasamāyāmā daṇḍamānasamodayā || 55/40 || caturbhāgaikamānena yuktā yugmaistaraṅgakaiḥ | yatheṣṭaiḥ pārśvayoścaiva samudrormiriti smṛtā || 55/41 || potikānāṃ ca sarvāsāṃ vistāraḥ pādataḥ samaḥ | taduccastritribhāgena tasyāstvagre tu paṭṭikā || 55/42 || tadardhārdhena kartavyaṃ tadadhaḥ kṣepaṇaṃ dvijāḥ | chāyāyāmaṃ taduccārdhaṃ tridvyaṃśaṃ vātha kalpayet || 55/43 || svavyāsārdhaṃ tribhāgaṃ vā tvagramaṇḍanamiṣyate | sanālikaṃ samatalaṃ siṃhavyālādimaṇḍitam || 55/44 || muṣṭibandhopari kṣiptaṃ vyālādyairbhūṣitaṃ tu vā | pūrvāśracaturaśrāṇāṃ nāgavṛttā prakīrtitā || 55/45 || sarveṣu cātihāreṣu patracitrā prakīrtitā | samudrormistathānyeṣāṃ pādānāṃ phalakā matā || 55/46 || vistāre tricaturbhāge caikāṃśena śikhā bhavet | hastādipañcahastāntaṃ ṣaṭṣaḍaṅgulavardhanāt || 55/47 || stambhāntaraṃ prayoktavyamojaṃ vā yugmameva vā | samāḥ stambhāntarāḥ sarve prāsāde sārvadeśike || 55/48 || (pṛ0 142) viṣamastambhabhāgaṃ tu vāstu cāśu vinaśyati | sāyaṃ cāpi ca tatsarvaṃ tatprakāreṇa kārayet || 55/49 || śilāmayāstu devānāmanyeṣāṃ naiva kīrtitāḥ | iṣṭakābhirdrumaiḥ sarve stambhāḥ kāryā vicakṣaṇaiḥ || 55/50 || yugmāyugmāstu devānāmayugmāstu nṛṇāṃ matāḥ | antastambhā bahistambhā ṛjustambhāḥ samā matāḥ || 55/51 | adhiṣṭhānaṃ ca pādaṃ ca bhittiruttarasaṃjñakam | tulā jayantī cākhyātā chāyākhyamiti kīrtitam || 55/52 | ebhyo viśiṣṭaṃ yadvastu tanukāyamiti smṛtam | || iti kāmikākhye mahātantre pādamānavidhiḥ tripañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || prastaravidhipaṭalaḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa prastarasya vidhikramam | uttaraṃ vājanaṃ caiva muṣṭibandhaṃ mṛṇālikam || 56/1 || daṇḍikāvalayakṣudragopanācchādanāni ca | āliṅgāntaritā caiva pratyaṅgaṃ vājanaṃ kramāt || 56/2 || trayaṃśaikāṃśāṃśapañcaikadvitribhāgaikabhāgakaiḥ | tribhāgenaikabhāgena uparyupari yojayet || 56/3 || etāni prastarāṅgāni trividhaṃ cottaraṃ bhavet | khaṇḍottaraṃ patrabandhaṃ rūpottaramiha dvijāḥ || 56/4 || pādavistāravistāraṃ samodayasamanvitam | khaṇḍottaramiti jñeyaṃ pādenotsedhasaṃyutam || 56/5 || pādavistārasaṃmuktaṃ patrabandhamiti smṛtam | ardhoccaṃ pādavistāraṃ rūpottaramihoditam || 56/6 || tripādaṃ vā tritribhāgonamardhaṃ vā karṇanirgamam | svastikaṃ cārdhamānaṃ ca nandyāvartasamākṛti || 56/7 || sarvatobhadravṛttaṃ vā pratyuttaraniveśanam | prāguktotsedhasaṃyuktaṃ tatpādādatha vistaram || 56/8 || chandaḥpādāgrasaṃyuktamathavā parikalpayet | taduccatricaturbhāganirgamodgamasaṃyutam || 56/9 || vājanaṃ caturaśraṃ vā padmāśraṃ cottaropari | āyataṃ tricatuḥpañcadaṇḍairardhaṃ tripādikam || 56/10 || vistāraṃ tatsamotsedhaṃ potikālaṅkṛtikriyām | sanālīkavidhīkaṃ syānmṛṇālikamathopari || 56/11 || tulāvalīkayormadhye kṣoṇīvājanameva vā | stambhavyāsī tripādoccā tvardhapādonavistarā || 56/12 || mahābhāratulā kāryā valīkordhve viśeṣataḥ | tulāvistāratāroccā jayantī syāttulopari || 56/13 || ardhadaṇḍaghanopetamadhyardhoccaṃ samodaram | sthānamārgaṃ jayantyamūrdhve pārśvagaṃ tūttaraṃ bhavet || 56/14 || vājanāśca tulādvārānugāḥ sarvatra kīrtitāḥ | jayantī vaṃśakā jñeyā tulāvadanumārgakam || 56/15 || prastaraḥ pādaviṣkambhastridaṇḍaṃ cārdhadaṇḍakam | tulāvalīkayormadhye dvidaṇḍamathavā punaḥ || 56/16 || ekadaṇḍāntaraṃ vāpi jayantyuttarameva ca | pādātpādavivṛddhyā tu tridaṇḍāntaṃ prakalpayet || 56/17 || tathaiva cānumārgāṇāmantaraṃ pravidhīyate | anumārgayutaṃ vāpi rahitaṃ vāpi kārayet || 56/18 || (pṛ0 143) yathābalaṃ yathāśobhamācchādyaṃ taduparyatha | dārubhirveṣṭakābhirvā yathābalaghanānvitam || 56/19 || haṃsabhūtabalirvātha nidrā vā daṇḍamānataḥ | tripādodayayuktā vā vidheyā vājanopari || 56/20 || bahiḥ kapotakaraṇaṃ vājanopari kalpayet | adhyardhadvitridaṇḍo vā nirgamaścodgamo bhavet || 56/21 || ardhatripādadaṇḍaṃ vā kapotālambanaṃ bhavet | uttaropari saṃsthāpya vājanasya tadūrdhvakam || 56/22 || potikāntāvalambaṃ vā tulāntaritamantaram | daṇḍārdhātpādavṛddhyā tu tridaṇḍāntaṃ taducyate || 56/23 || tadardhārdhatribhāgaikaṃ sopānaghanamiṣyate | pādāṣṭāṃśaṣaḍaṃśaikaphalakaiśchādayet pari || 56/24 || kampāstadupari kṣepyā yatheṣṭākṛtivistaraiḥ | chādayellohaloṣṭairvā mṛlloṣṭairvā dvijottamāḥ || 56/25 || sopānanirgamādyena daṇḍikānirgamo bhavet | daṇḍikā pādatārārdhaṃ tadardhaṃ hi ghanaṃ bhavet || 56/26 || daṇḍikāvipulopetaṃ tadardhaṃ ca galānvitam | sanālīkaṃ tu maṇḍyaṅgaṃ daṇḍaniṣkramasaṃyutam || 56/27 || muṣṭibandhaṃ pṛthak kuryādvājanopari buddhimān | tulācchedena vā kuryāt stambhāgravipulānvitam || 56/28 || tadardhaṃ niṣkramopetaṃ svāgrapaṭṭikayānvitam | kāyapādaṃ nayeddhīmān daṇḍikāvājanāntare || 56/29 || kāyapādāntaraṃ chādyaṃ phalakaiḥ sāradārujaiḥ | daṇḍikāmuṣṭibandhāntaḥ samādyāyasamanvitam || 56/30 || daṇḍatripādavisṛtaṃ tadardhārdhaghanānvitam | hastimuṇḍakasaṃsthānaṃ kumbhamaṇḍīsamāyutam || 56/31 || ūrdhvādhastācchiropetaṃ nānākampasamāyutam | maṇḍanaṃ tvantare kāryaṃ daṇḍikāmuṣṭibandhayoḥ || 56/32 || vyālanālakasiṃhādyaṃ madhye vā parikalpayet | muṣṭibandhasamākāraṃ caturaśrasamākṛti || 56/33 || yatheṣṭavipulottuṅgaṃ tuṅgārdhasamaveśanam | daṇḍikordhve tu valayaṃ gopanaṃ syāttadūrdhvataḥ || 56/34 || hitvāvaśiṣṭamānaṃ tu gopanaṃ cārpayedbudhaḥ | vasantakaṃ vālindaṃ vā vidheyaṃ vājanopari || 56/35 || tripādoccaṃ tadūrdhve syātkapotoccaṃ tu pūrvavat | evaṃ syāddṛḍhakalpaṃ tu śilayeṣṭakayā drumaiḥ || 56/36 || yathā prayogasthairyaṃ tu tathā yojyaṃ vicakṣaṇaiḥ | kapotoccatribhāgaṃ vā pādaṃ vā kṣudranidrakam || 56/37 || kapotanāsikā kṣudranīvrordhve sthitakarṇikā | sapādadaṇḍā vādhyardhadvidaṇḍā vistṛtānvitā || 56/38 || siṃhaśrotraśikhāliṅgapaṭṭikāntasya paṭṭikā | vidheyā svastikākṛtyā nāsikordhvena nāsikā || 56/39 || kukṣikādiśikhāmānaṃ yathāśobhanameva vā | vātāhatacalaccārulatāvatkarṇikākriyā || 56/40 || prativājanakasyordhve neṣyate nāsikocchrayaḥ | pādapādaghanopetaṃ pādātpādavinirgamaḥ || 56/41 || āliṅgaṃ syāttadūrdhvasthaṃ tadūrdhvāntaritaṃ matam | pādārdhavipulaṃ tvardhanivṛtyāśrāgrapaṭṭikā || 56/42 || pāde pādāntare tvantaḥpraviṣṭaṃ pādabāhyakam | pādākāraṃ tripādārdhasadṛśodayasaṃyutā || 56/43 || pratiṃ niveśayettasya tritribhāgaikabhāgataḥ | pādena vājanaṃ kuryāttadanantaramucyate || 56/44 || taccennimnonnataṃ sarvaṃ devānāṃ kulanāśanam | vikāraḥ syāttu devānāṃ dvijānāṃ bhūbhṛtāmapi || 56/45 || anyayoścārdhacandrābhā pratiḥ kāryā dvijottamāḥ | daṇḍaṃ sapādaṃ sārdhaṃ vā pratinirgamanaṃ nayet || 56/46 || (pṛ0 144) ekadvitricaturmātrairyavairvā parikalpayet | hīnādhikyaṃ tu cāṅgānāṃ prastarasya dvijottamāḥ || 56/47 || pādāṅgānāṃ tathā kuryādgalāṅge ca masūrake || || iti kāmikākhye mahātantre prastaravidhiḥ catuḥpañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || prāsādabhūṣaṇavidhiḥ || prāsādabhūṣaṇaṃ vakṣye śrūyatāṃ dvijasattamāḥ | syāt pādaprastara grītvāvarge mūle tu vedikā || 57/1 || adhyardhādyaṃ tridaṇḍena bhittimātravisāriṇī | ṣaṭsaptāṣṭadaśotsedhā tatsamaṃ dīrghikā bhavet || 57/2 || pratyuccādviguṇotsedhā vedikā prastarottare | grīvotsedhatribhāgācca grīvādhastātsthirā bhavet || 57/3 || pañcasaptāṃśake dvitribhāgoccaṃ vāgrabandhanaṃ | śeṣo'dhastambhakhaṇḍaḥ syād bhittiḥ pādaviśālabhāk || 57/4 || tatpādaḥ pādanirveśaḥ ṣaṭsaptāṣṭāṃśa eva vā | caturdhā bandhanaṃ kṛtvā kampamekena kārayet || 57/5 || tadūrdhve tu dvibhāgena nidrā tvekena vājanam | pādaṃ vā pañcabhāge tu tridvyaṃśaṃ vājanaṃ bhavet || 57/6 || kampamardhena nidrā syādadhyardhenārdhataḥ kajam | ardhena kampamaṃśena vājanaṃ parikalpayet || 57/7 || dvāviṃśatyaṃśake tuṅge karṇo dvādaśabhāgikaḥ | netrāṃśena tathā nidrā kapotaṃ caturaṃśakam || 57/8 || tadūrdhve vājanaṃ caikaṃ tadvatkarṇo dvibhāgataḥ | nidrā kāryā tadūrdhvasthā paṭṭaṣaṭkasamanvitā || 57/9 || dvāviṃśatyaṃśake tuṅge karṇo dvādaśabhirbhavet | vājanaṃ caikabhāgena nidraikā vājanaṃ tribhiḥ || 57/10 || padmakampagalābjāni tadvatkarṇo dvibhāgataḥ | ṣoḍaśāṃśe tadutsedhe navāṃśaṃ galamiṣyate || 57/11 || vājanaṃ caikabhāgena tathā nidrā tribhāgataḥ | paṭṭapadmamathaikāṃśaṃ padmamekena kīrtitam || 57/12 || vedikājālākārthaṃ tu naivaṃ chedyāddvijottamāḥ | dvārārthaṃ devaveśmārthaṃ chedanīyaṃ yathocitam || 57/13 || vedikāniyamo dhāmni neṣyate sārvadeśike | evaṃ vediḥ samākhyātā dvāraṃ tu śrūyatāṃ dvijāḥ || 57/14 || stambhadeśe navāṣṭāṃśe saptāṃśe tvaikabhāgabhāk | dvāratuṅgaṃ tadardhaṃ syādvistāro devasadmani || 57/15 || nālīgehaṃ tribhāgaikamardhaṃ vā navapañcabhāk | pañcatriṃśadbhavettuṅgamidaṃ vaiśeṣikam bhavet || 57/16 || vistāraḥ prāgvaduddiṣṭastvathavā tatprakīrtyate | trivitasti viśālaṃ syāddairdhyaṃ saptavitastikam || 57/17 || vistārāyāmatastasmātṣaḍdvādaśakarāgrakaiḥ | vṛddhyā tripañcamānādiṣaḍvitastyantakāni hi || 57/18 || (pṛ0 145) pañcaviṃśatimānāni dvāratārodayāni hi | tadādyaṃ śayanīyasya gṛhasya dvādaśaiva hi || 57/19 || samāvṛtakhalūrīṇāṃ tānyevoktāni paṇḍitāḥ | nagaragrāmadurgāṇāṃ śeṣāṇyuktāni veśmanām || 57/20 || vistāro dviguṇotsedhaḥ ṣaṇmātramadhikaṃ bhavet | navamātrādhikaṃ vāpi sarveṣāṃ samudīritam || 57/21 || saṣaṇmātraṃ dvitālaṃ ca satrimātraṃ dvitālakam | dvitālaṃ kṣudramānaṃ tu sārdhatālaṃ tu yojayet || 57/22 || svavyāsāddviguṇotsedhātṣaṇmātraṃ vā trimātrakam | nyūnaṃ tu śubhadaṃ vāraṃ viprādīnāṃ gṛhaṃ matam || 57/23 || stambhāyāme'ṣṭabhāge tu ṣaḍardhaṃ dvāradairghyakam | tadardhe navabhāge tu sārdhāṣṭāṃśātsamunnatiḥ || 57/24 || trivyāsadviguṇottuṅgaṃ neṣṭaṃ dvāraṃ nṛṇāṃ gṛhe | pādottuṅgavaśādbhūmau bhūmāvevaṃ vidhīyatām || 57/25 || uktotsedhatripañcaikamaṅgulenādhikaṃ tu vā | vipule'pi tathaivaṃ syātṣaṭsaptāṣṭāṃśakaistu vā || 57/26 || dvārasyobhayapārśve tu maṇḍitasthambhayugmakam | bhūṣaṇaṃ tu bahiḥ kāryaṃ sarveṣāmapi sadmanām || 57/27 || mānaṃ labdhodayaṃ yatsyādbhaktvā mātrairviśeṣataḥ | parihṛtyāṅgulicchedamāyādyaṃ parikalpayet || 57/28 || aṣṭanandāgnibhiścaiva vasunandacatuṣṭayaiḥ | guṇatvaravidiṅmūrtiṛkṣasaptanavāṃśakaiḥ || 57/29 || hṛtamāyaṃ vyayaṃ caiva yo vistārastu vārakaḥ | aṃśakāścāvaśiṣṭāstu kalpanīyāstu deśikaiḥ || 57/30 || vāstunaḥ pārśvayormadhye stambhaṃ samyaṅnidhāpayet | kabhittivisṛtārthaṃ tu tyaktvā tatpārśvayordvayoḥ || 57/31 || mukhyadvāraṃ tu tadvāme kampadvāraṃ tadanyake | kampadvāraṃ ca madhye tu yogārthaṃ bahulānvitam || 57/32 || kampaṃ samāntaraṃ kuryādyathāśobhamathāpi vā | mūlavāstutripārśveṣu kampadvāraṃ yathocitam || 57/33 || kampadvāraṃ samuddiśya bhittyantaḥ stambhasaṃyutam | na tyajedyadi tatsvāmī maraṇāya bhaviṣyati || 57/34 || sapādapādavistāraḥ sārdho vā yogavistaraḥ | stambhavyāsasamo vāpi tadardhaṃ bahulaṃ matam || 57/35 || tripādaṃ vottarādhastātpratīkaṃ tatsvavājanam | dvārodayāya śeṣaṃ tu tridhā vā pañcadhā kṛte || 57/36 || ekāṃśaṃ vā dvyaṃśakaṃ syādadhobhūṣaṇamūrdhvataḥ | śeṣeṇa bhūṣaṇaṃ kuryācchuddhadvāraṃ tu madhyamam || 57/37 || aṣṭamaṅgalakasyordhve latādyāḥ parito matāḥ | tricatuḥpañcaṣaḍbhāgabhāgena stambhavaipule || 57/38 || kavāṭabahulaṃ proktaṃ daṇḍārdhaṃ vā ghanaṃ bhavet | ayugmaphalakā grāhyā madhyasandhivivarjitā || 57/39 || talpasya bhūṣaṇordhve vā bāhye vā parikīrtitā | madhyaṃ tyaktvā prayoktavyā yathābalasamanvitā || 57/40 || asya talpaghanasyārdhaghanadviguṇavistarā | daṇḍāstripaṃcasaptaiva navaikādaśasaṃkhyayā || 57/41 || aśvaskandhakhurābhā vāśvatthapatrasamā api | yugme mahati talpe ca dakṣiṇasthe kavāṭake || 57/42 || vistāre tvāyatau caiva tryaṃśapañcāṃśake kṛte | upariṣṭāttrayāṃśaṃ tu tyaktvādhoṃ'śaṃ dvipārśvayoḥ || 57/43 || teṣāṃ madhye tu yaddvāraṃ maṇidvāramihocyate | yathābalaṃ yathāśobhamayaḥpaṭṭairdṛḍhīkṛte || 57/44 || śrīmukhyairvāmadaṇḍaiśca kṣepaṇaiḥ sandhipatrakaiḥ | ardhacandraistathā śṛṅgaiḥ puṣpairnānāvidhairapi || 57/45 || yogasamabandhakīlaiśca daivatādyairalaṅkṛtam | ūrdhvādhaḥ śikharāśliṣṭamūlabandhāgrabandhanam || 57/46 || (pṛ0 146) gulphe lalāṭasandhau ca paṭṭairhemādinirmitaiḥ | badhnīyātsarvadeśe vā yathāśobhaṃ yathābalam || 57/47 || talpatīvraghanā tasya tadvaddviguṇavistarā | padmapatravicitrāṅgā paṭṭāṅgā skandhapaṭṭikā || 57/48 || praveśadakṣiṇe talpe vidhātavyā manoharā | argalaṃ dakṣiṇe bhāge vāmabhāge tu talpakam || 57/49 || kavāṭaṃ tvekavṛkṣotthaṃ bhedo bāhyaṃ tu bāhyakam | antaraṃ ca vinirdiṣṭaṃ jñātvā karma samācaret || 57/50 || devadvijanarendrāṇāṃ kavāṭayugalaṃ matam | anyayorekamuddiṣṭaṃ mahādvāre caturyugam || 57/51 || anekaśṛṅkhalopetaṃ bahukuṇḍalabhūṣitam | kavāṭayugmaṃ kartavyaṃ kokilārgalasaṃyutam || 57/52 || prastare bhittike vāpi praviṣṭo nirgato'thavā | tathā kavāṭo vā kāryo yantrairbahuvidhairapi || 57/53 || kūjat kavāṭo neṣṭavyo viśiṣṭo'pi tathā bhavet | dvāreṇa siddhaṃ dvāraṃ tu rathyārūpādivoditam || 57/54 || liṅgaṃ prāsādasiddhaṃ cenneṣṭaṃ dvāraṃ śivadvijāḥ | bhittiṃ kṛtvā tu paṃcāśadantastriṃśadbahirdvayam || 57/55 || saptāṃśairvā catustryaṃśairnītvāntaryoga ucyate | athavā yogavistārastvaṅgulaistribhireva vā || 57/56 || aṅgulāṅgulivṛddhayā tu dvātriṃśatkarajāntaram | bahulaṃ prāgvaduddiṣṭaṃ pādaṃ vā tadudīritam || 57/57 || pañcādyekādaśāntaṃ tu dvāratuṅgaṃ vidhāya ca | ekāṃśahīnaṃ tanmānaṃ dvāraṃ śuddhamihoditam || 57/58 || tatra dvyādhikaṃ grāhyaṃ tanmānaṃ devatocitam | evaṃ dvāraṃ samākhyātaṃ toraṇaṃ śrūyatāṃ dvijāḥ || 57/59 || tridaṇḍo vā catuḥpañcadaṇḍastoraṇavistaraḥ | tatpādaḥ pādapādonadvyaṃśastryaṃśo'thavā mataḥ || 57/60 || pādārdhavistaro vāpi toraṇastambhavistaraḥ | uttarāntasamutsedhe navāṣṭadaśabhāgike || 57/61 || tribhāgo maulikotsedho vīrakāṇḍāduparyadhaḥ | uttaraṃ ca tridaṇḍaṃ syāttadardhaṃ vājanaṃ bhavet || 57/62 || uttareṇa samānaṃ tu paṭṭikā tviha kathyate | tadardhaṃ vājanaṃ cordhve tatsarvaṃ syātsanātanam || 57/63 || toraṇaṃ trividhaṃ patratoraṇa makarānvitam | citratoraṇamityeṣāṃ maṇḍanaṃ cādhunocyate || 57/64 || bālacandranibhaiḥpatraiścitritaṃ patratoraṇam | dvayormakarayorvaktraiḥ saktaṃ madhyamapūritam || 57/65 || nānāvidhalatāyuktametanmakaratoraṇam | tadeva pārśvayormadhyaṃ pūritaṃ ca dvayorapi || 57/66 || nakratuṇḍapragrahaiśca tayorāsyavinirgataiḥ | vidyādharaiśca bhūtaiśca siṃhebhavyālahaṃsakaiḥ || 57/67 || vāle sragdaṇḍakairanyairmaṇibandhairvicitrakam | citratoraṇametatsyāddevānāṃ bhūbhṛtāṃ varam || 57/68 || guhāsu pratimādyāḥ syuḥ pādāḥ sarvāṅgaśobhitāḥ | caturaśrāṣṭavṛttābhāḥ kumbhamaṇḍyādisaṃyutāḥ || 57/69 || potikāsahitā vā syurviyuktā vā prakīrtitāḥ | utsandhyādavalambaṃ tu kuryānmakarapṛṣṭhakam || 57/70 || ekadaṇḍaṃ samārabhya sārdhadaṇḍavivardhanāt | catudaṇḍāntamānaṃ tu guhāveśanamiṣyate || 57/71 || guhāsu devatāḥ sthāpyāḥ prāsādasya samantataḥ | dakṣiṇe dakṣiṇāmūrti liṅgotthaṃ tasya paścime || 57/72 || brahmāṇamuttare deśe sthāpayeddeśikottamaḥ | ardhamaṇḍapadakṣāṃśe vighneśaṃ nṛttarūpiṇam || 57/73 || durgāñcottarabhāge syādrudraṃ vā sārvadeśike | nānākārayutaṃ vāpi sarvatraikaṃ tu vā nyaset || 57/74 || (pṛ0 147) pratimālakṣaṇoktena mārgeṇaiva samācaret | tale tale tu devāṃśca gale cāpyevamācaret || 57/75 || kvacidasminviśeṣo'sti subrahmaṇyaṃ tu pūrvataḥ | indraṃ vāhanayuktaṃ vā rudrarūpaṃ tu vā nyaset || 57/76 || dvārasyobhayapārśve tu dvārapālau tu vinyaset | guhādvayaṃ prakartavyaṃ dvārasyobhayapārśvataḥ || 57/77 || uttarāntaṃ guhoccaṃ syānmadhya?maṃ vā vidhīyate | vihāya ca guhābāhye dvārapān viniveśayet || 57/78 || devatā vātha saṃsthāpyā kalpite bāhyabhittike | dakṣiṇe nandisaṃjñaṃ tu mahākālaṃ tu vāmataḥ || 57/79 || vyatyāso vā tayoḥ pūrvadvāre vā paścimānane | dakṣiṇānanayukte ca uttarāsya eva meva vā || 57/80 || caturdvārasamopete dvārapānaṣṭa vinyaset | yasyāṃ diśi bhaveddvāraṃ tāṃ prācīṃ parikalpayet || 57/81 || athavodayadeśaṃ tu raveḥ prācīṃ prakalpayet | sarvatra cottare nālaḥ somasyābhimukho bhavet || 57/82 || aiśānyāṃ vā praṇālaṃ syātpūrvasyāṃ vā prakīrtitam | evaṃ praṇālamākhyātaṃ padmamadhye viśeṣataḥ || 57/83 || gale vā dvāradeśe vā dvāratoraṇamiṣyate | dvāratulyo natirtryāsāntaraḥ stambhadvayorapi || 57/84 || uttarottarayuktāṣṭamaṅgalaistu nava kramāt | phalakaṃ pañcavaktraṃ tu tadūrdhve śūlasaṃyutam || 57/85 || citraketupatākāśrībherīkumbhāśca dīpikā | nandyāvartaṃ ca devānāṃ sarveṣāmaṣṭamaṅgalam || 57/86 || bherī vṛṣo gajaścaiva cāmarau kesarī jhaṣaḥ | patākā ca pradīpaśca devānāmaṣṭamaṅgalam || 57/87 || darpaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca vṛṣabho yugmacāmaram | śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṅkhaṃ dīpaścaivāṣṭamaṅgalam || 57/88 || patākāḥ svastikāḥ śaṅkhāḥ pūrṇakumbhaṃ sapadmakam | chatralakṣmīpradīpāśca dvijānāmaṣṭamaṅgalam || 57/89 || patākā pūrṇakumbhaṃ ca śaṅkhaṃ cakraṃ ca śryaṅkuśau | chatraṃ caiva pradīpaśca bhūbhujāmaṣṭamaṅgalam || 57/90 || pūrṇakumbhaṃ pradīpaśca pādukaṃ chatrabherike | śrīnandikau mahāśaṃkho vaiśyānāmaṣṭamaṅgalam || 57/91 || darpaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca halaṃ śapharayugmakam | śrīdīpachatrabheryaśca śūdrāṇāmaṣṭamaṅgalam || 57/92 || devadvijanarendrāṇāṃ toraṇaṃ makarākhyakam | toraṇaṃ citrasaṃjñaṃ tu vaiśyānāṃ pravidhīyate || 57/93 || padmākhyatoraṇaṃ śūdre sarvaṃ sarvatra vā matam | jālakaṃ phālakaṃ śailamaiṣṭyaṃ kuḍyaṃ ca iṣyate || 57/94 || jālakairbahubhiryuktaṃ jālakaṃ kuḍyamiṣyate | stambhānāmantare cetstambhān saṃsthāpya cāntare || 57/95 || phalakaiḥ sāradārutthaiścchāditaṃ phalakāmayam | ūrdhvādhaḥ padmakampaiśca bhittibandhanameva vā || 57/96 || yathārhavipulopetamuttarāntasamucchitam | niṣpādaṃ vā sapādaṃ vā kuḍyaṃ śailamathaiṣṭakam || 57/97 || athavā mṛṇmayaṃ vāpi kuḍyamiṣṭaṃ dvijottamāḥ | kuḍye stambhalatā kāryā vastvādhārasya copari || 57/98 || vedikordhvādhare kūṭakoṣṭhādīnāṃ tridhā smṛtā | citrakumbhalatā pūrvā stambhakumbhalatā parā || 57/99 || kumbhakumbhalatā cānyā tāsāṃ lakṣaṇamucyate | kumbhakumbhalatāmūle daṇḍadviguṇavistaraḥ || 57/100 || sapādā vātha sārdhā vā pādonadviguṇā tu vā | pādonatriguṇā vāpi tadardhenocchrayo bhavet || 57/101 || pādapadmāvasānordhvasthānatiryaglatāmbujam | nandyāvartāvalambaḥ syātkumbhataḥ pādanirgatiḥ || 57/102 || (pṛ0 148) āsyabhāgatribhāgaikā tadā syātpatranirgatiḥ | padmādīnāṃ ca kampātī? mānaṃ śobhābalānugam || 57/103 || stambhārdhaṃ kalaśādbātī? latāvartanamiṣyate | kumbhordhve stambhatārā*? nakrapatrāvalī kriyā || 57/104 || pādasya pārśvayoḥkāmī? pādasarvāṅgamaṇḍitā | yathā śobhāntaravyāsā? muktā śaṅkhāntare sthitā || 57/105 || stambhaśālā viśālā syātstambhavistāra eva ca | tasyāstvalaṅkṛtiḥ prāpta?vallīmaṇḍanamaṇḍitam || 57/106 || kuḍyādvinirgatā rūpapadmamālāgrabhāginī | eṣāṃ niṣkrāntiveśī tu yathāśobhaṃ samācaret || 57/107 || agrapatrāvadhermadhye mukti?bandhaṃ sanālakam | pādapādaviniṣkrāntapadmapaṭṭavicitritam || 57/108 || madhye dvipārśvayorgrātī? tatsamāsyodayāvadhi | muṣṭibandhopari kṣiptaṃ vyā?lāntaṃ kalaśāvadhi || 57/109 || vyālamṛtpaṭṭikāpādāpādo?ccā patracitritā | padmahṛtpadmasaṃyuktaṃ tadūrdhve narabandhanam || 57/110 || tatsarvaṃ phalakotsandhi?paryantaṃ paripaṭhyate | vīrakāṇḍāvadhi kṣeṇī? tadūrdhve nakrapaṭṭikā || 57/111 || lasanmakarakāṇḍaḥ syānnirgacchadvyālapaṭṭikā | ūrdhve makaratuṇḍasya pūritaṃ maulibandhavat || 57/112 || tasyāvataṃsakordhvaṃ tu vā?janāya samullikhet | ghmātaśaṅkhaṃ tu bhūtaṃ vā kārayeduttarādadhaḥ || 57/113 || yathāśobhanasarvāṅgā gatā kumbhalatedṛśī | citrakumbhalataivaṃ syātstambhakumbhalatānyathā || 57/114 || stambhadviguṇavistāraṃ stambhordhve padmaviṣṭaram | paṭṭikā padmadhṛgveṣa *?padmopari paṭṭikā || 57/115 || tripañcasaptaśākhābhiryuktāryāmburuhāsanā | ūrdhvasthapūrṇakumbhāṅkā kumbhakumbhalatā matā || 57/116 || atha padmāsanordhvasthastambhakṣepaṇapaṭṭikā | khaḍgādiphalakāntāṅgā tadūrdhve pūrṇakumbhavat || 57/117 || kumbhasya tiryakpatrā ca patrālaṅkārasaṃyutā | stambhakumbhalataidṛk syādanyadapyevamūhyatām || 57/118 || evaṃ kumbhalatā proktā vṛttasphaṭikamucyate | ṣaḍaṣṭadaśabhirbhānumanuvaikāramātrakaiḥ || 57/119 || vyāsatārārdhaniṣkrāntā dvitryaṃśaṃ vā dvibhāgikam | vṛttākāraṃ samaṃ cetu toraṇāṅghrivadāyatam || 57/120 || sakandharaṃ tadūrdhve tu śukanāsyā vibhūṣitam | vṛttasphaṭikamatroktaṃ dyusthasadmavibhūṣitam || 57/121 || ūrdhvakṣmapādasaptāṃśe vedikā ca galadvayam | tribhāgaiḥ śikharañcaikabhāgaḥ sthūpyudayo bhavet || 57/122 || kūṭakoṣṭhakanīḍānāṃ pramāṇamiha kīrtitam | kūṭakoṣṭhādisarvāṅgaṃ mānasūtrādbahirnayet || 57/123 || antaḥ pramāṇasūtrāttu veśanaṃ sarvadoṣadam | caturaṃśraṃ tu vasvaśraṃ ṣoḍaśāśraṃ tu vartulam || 57/124 || mastakasthūpikopetaṃ karṇakūṭamidaṃ matam | madhye nāsāsamāyuktam ardhakoṭīsamanvitam || 57/125 || mukhapaṭṭikayopetaṃ śaktidvayasamanvitam | anekasthūpikopetaṃ koṣṭhakaṃ madhyaśo bhavet || 57/126 || haṃsatuṇḍanibhaṃ pṛṣṭhe śālākāraṃ mukhe mukhe | pañjaraṃ vihitaṃ kūṭakoṣṭhayorantaraṃ dvijāḥ || 57/127 || pārśvavaktraṃ tadeveṣṭaṃ hastituṇḍaṃ samaṇḍalam | eṣa jātikramaḥ proktaḥ karṇakoṣṭhasamanvitam || 57/128 || madhye kūṭaṃ tayormadhye kṣudrakoṣṭhādiśobhitam | chandametatsamuddiṣṭaṃ kūṭaṃ vā koṣṭhakaṃ tu vā || 57/129 || antaraprastaropetaṃ nimnaṃ vonnatameva vā | vikalpamiti nirdiṣṭamābhāsaṃ tadvimiśritam || 57/130 || (pṛ0 149) jātyādibhaidakairyuktaṃ vimānaṃ sampadāṃ padam | viparīte vināśāya bhavedeva viniścayaḥ || 57/131 || nāsikā tvaṣṭadhā jñeyā tasyādau siṃhasaṃjñakam | sārdhapañjaramanyatsyāttṛtīyaṃ pañjaraṃ matam || 57/132 || niryūhapañjaraṃ paścātpañcamaṃ lambanāsikam | siṃhaśrotraṃ tu ṣaṣṭhaṃ syātkhaṇḍaniryūhakaṃ tataḥ || 57/133 || jhaṣapañjaramanyatsyāttāsāṃ lakṣaṇamucyate | śliṣṭaprāsādanīvrāṅgavipulaṃ samanirgamam || 57/134 || ṣaḍvargasahitaṃ śaktidhvajayuṅmukhapaṭṭikam | vedikājālakastambharājitaṃ siṃhapañjaram || 57/135 || tridaṇḍādicaturdaṇḍaparyantaṃ vipulānvitam | yathārhāyāmasaṃyuktaṃ sūcipādadvayaṃ dvijāḥ || 57/136 || sarveṣāṃ pañjarāṇāṃ tu madhyame saṃprayojayet | dhāmni prāsādamāśliṣṭaṃ satīvraṃ cārdhanirgatam || 57/137 || adhiṣṭhānādipañcā"gaśaktidhvajasamanvitam | mukhapaṭṭikayopetaṃ vedikājālakānvitam || 57/138 || karṇapādayutaṃ sārdhapañjaraṃ tu vidhīyate | prāgvadvipulasaṃyuktaṃ pādanirgamanānvitam || 57/139 || tribhāganirgataṃ vāpi vṛttasphaṭikasannibham | pañjaraṃ syādidaṃ śeṣaṃ prāgvadatra samīritam || 57/140 || svānurūpaśikhāsvāgraṃ śliṣṭanīvrāṅgakarṇakam | kapotādyaṅgasaṃyuktametanniryūhapañjaram || 57/141 || saṃśliṣṭanīvrakarṇāṅghrikṛtanāgatalaṃ śiraḥ | niryūharahitaṃ yuktaṃ sarvāṅgaṃ lambanāsikam || 57/142 || tadeva siṃhaśretrābhaśikhaṃ yadvadanīvrakam | saṃśritaṃ karṇapādena siṃhaśrotraṃ taducyate || 57/143 || vistāre pañcamāṃśe tu dvyaṃśanirgamanānvitam | nīvrādhastātkapotādyaitśairmaṇḍitarūpakam || 57/144 || nāmnā tu khaṇḍaniryūhaṃ jñātvā samyak prayojayet | daṇḍadaṇḍāntaniṣkrāntanīvrādhastāduparyadhaḥ || 57/145 || aṅgairyuktakapotādyaiḥ kandharaṃ toraṇānvitam | jhaṣapañjarametatsyādaṣṭamaṃ nāmato dvijāḥ || 57/146 || adhiṣṭhānāntarāntasthatuṅge pañcavibhāgake | sāṅghridvyaṃśena pādaḥ syādardhena prastarodayaḥ || 57/147 || tatsamaṃ galamityuktaṃ madhye koṭistu śeṣataḥ | ūrdhve tu bhāgamāropya śirastena samācaret || 57/148 || stambhādhastādadhiṣṭhānaṃ kuryātstambhārdhamānataḥ | tadaṣṭāṃśādhikaṃ vātha śeṣaṃ syādupapīṭhakam || 57/149 || sarveṣāṃ pañjarāṇāṃ tu mānamevamudāhṛtam | pādukottarayormadhye navāṃśenopapīṭhakam || 57/150 || masūrakaṃ dvibhāgaṃ syāddviguṇaṃ stambhadairdhyakam | sārdhāṃśaṃ prastarotsedhaṃ madhyāṃśaṃ vedikodayam || 57/151 || uttarādikapotāntaṃ nālodayamitīritam | pañjarākṛtisaṃyuktaṃ kapotāttu vinirgatam || 57/152 || yathāśobhaṃ yathāyukti tathā śaktidhvajānvitam | kapotapañjaraṃ hyetatprāsāde sārvadeśike || 57/153 || madhye dvitricaturbhittivistāraṃ samanirgamam | śālākāraṃ sabhākāraṃ prasādaśikharāvṛti || 57/154 || mahāvārāvṛtaṃ vāpi hārasthaśikharakriyam | brahmadvāramiti proktaṃ vimānānāṃ sanātanam || 57/155 || ekabhittiviśālena toraṇaṃ syāttu bhārakāḥ | sapatākā bahirgrāhyāstadvistāralupānvitāḥ || 57/156 || mahāvārakriyāyuktā śālodyuktakapetayuk | garbhadvitrikaravyāsā śukanāsā mukhe mukhe || 57/157 || na kartavyā vimāneṣu nāsikordhve na nāsikā | ṛjujālakramādyaṃ syādgavākṣaṃ kuñjarākṣakam || 57/158 || (pṛ0 150) gomūtraṃ gaṇikāpatranandyāvartaṃ ca saptadhā | ṛjukampayutaṃ yattu ṛjujālakamucyate || 57/159 || karṇagatyā yadā śrotraṃ gavākṣamiti kīrtitam | tadeva caturaśrotthaṃ kuñjarākṣamiti smṛtam || 57/160 || vidigvaktragatā dṛṣṭirgomūtramiti kīrtitam | mūlamapyagragulikamṛdubhittyantarārcitam || 57/161 || nānāchidrasamāyuktaṃ gaṇikājālakaṃ bhavet | patrairvicitrita randhraṃ patrajālakamiṣyate || 57/162 || pañcasūtragataṃ randhraṃ prādakṣiṇyakrameṇa tu | nandyāvartamiti proktaṃ vedyardhve jālakaṃ nayet || 57/163 || svāyaṃbhuvādiliṅge tu yathākāmaṃ prayojayet | tyaktvā bhityāṅghrimadhyaṃ tu saptadaṇḍāntavistṛtam || 57/164 || ekadaṇḍaṃ samārabhya vyāsadviguṇasaṃyutam | ardhapādena kampoccamaṣṭāṃśādhikameva vā || 57/165 || tyaktvā madhyāṅghrirandhraṃ tu yugmāyugmāṅghrikampayuk | bhittimadhyādbahistasyāḥ stambhayogakavāṭayuk || 57/166 || kavāṭayugalaṃ vaikaṃ ghaṭanoddhāṭanakṣamam | pādavarge bhavedgrīvāvarge vātāyanasthitiḥ || 57/167 || tale tale tu sopānamārohārthaṃ prakalpayet | mūlaṃ trividhamuddiṣṭaṃ caturaṃ vṛttamāyatam || 57/168 || caturvidhaṃ prakartavyaṃ trikhaṇḍaṃ śaṅkhamaṇḍalam | vallīmaṇḍalamityūrdhve gomūtreṇa samanvitam || 57/169 || satrikhaṇḍaṃ trikhaṇḍaṃ syāddvikhaṇḍaṃ cārdhamūlakam | mūlādagrāgramākṣīṇaṃ śaṃkhasopānamiṣyate || 57/170 || syādvallīmaṇḍalaṃ vṛkṣārohivallīsamakriyam | aśvapādasya vistāraṃ dviguṇaṃ ca caturguṇaṃ || 57/171 || tasmādaṅgulavṛddhyā tu dvātriṃśatisamāvadhi | śayitaphalakavyāsaṣaḍaṅgulamudāhṛtam || 57/172 || dviguṇaṃ tu samārabhya caikaikāṅgulavardhanāt | dairghyaṃ tithiguṇāntaṃ syādyathākāmaṃ tu vā bhavet || 57/173 || śayitavyāsapādārdhaṃ tripādasadṛśodayaiḥ | hastisopānakaṃ lājasopānaṃ vṛddhisaṃjñakam || 57/174 || samakhaṇḍaṃ samaṃ proktaṃ khaṇḍaśaḥ syātsamāgamaḥ | hastavyāsaṃ tu daṇḍāditridaṇḍāntaṃ prayojayet || 57/175 || tatpādaṃ tadghanaṃ proktaṃ yathābalamathāpi vā | ayugmameva sopānaṃ prādakṣiṇyakramānnayet || 57/176 || sopānaṃ pārśvayoragre tanmūlasya prayojayet | tanmūlaṃ syādadhiṣṭhānaṃ pādaprastaravargayuk || 57/177 || aśvapādopari sthitvā rohaṇaṃ dakṣiṇāṅghriṇā | īdṛglakṣaṇasaṃyuktaṃ sopānaṃ sampadāṃ padam || 57/178 || uttare vātha pūrve vā praṇālaṃ kalpayedbudhaḥ | janmādipañcavarge tu bāhye nālaṃ prayojayet || 57/179 || paṭṭikāntatale nālamatha chidraṃ tu vā bhavet | pañcāṅgulaṃ samārabhya caikaikāṅgulavardhanāt || 57/180 || ṣaṭtriṃśadaṅgulāntaṃ tu nālāyāmaṃ prakalpayet | aṅgulatrayamārabhya cārdhāṃgulavivardhanāt || 57/181 || caturviṃśatimātrāntaṃ nālānnālaṃ prakalpayet | samaṃ tripādamadhyaṃ vā ghanacchidraṃ tu madhyame || 57/182 || dvitribhāge tu bhāgaṃ vā vedabhūtāṃśake dvayam | ṣaṭsaptāṃśatrayaṃ vātha vedāṃśaṃ vā prakalpayet || 57/183 || gāmbhīryamapi tadvatsyādagraṃ kiñcinnataṃ bhavet | mūlātpañcatribhāgaṃ vā dvibhāgaṃ vā prakalpayet || 57/184 || athavā bandhabhāge tu bhāgenāgraṃ prakalpayet | patitaṃ siṃhavaktrādyaiḥ kevalaṃ vā prakalpayet || 57/185 || bhāgoccaṃ dvitribhāgoccabhāgaṃ sarvāṅgasaṃyutam | potikārahitaṃ vīrakāṇḍopari samanvitam || 57/186 || (pṛ0 151) uttaraṃ vājanaṃ sābjakṣepaṇaṃ nimnavājanam | tadūrdhve jhaṣakāṇḍaṃ syānnānācitravicitritam || 57/187 || toraṇākṛtisaṃyuktaṃ mṛṇālānvitakandharam | sarvālaṅkārasaṃyuktaṃ stambhatoraṇamīritam || 57/188 || pādāntare vā pāde vā karṇaprāsādamadhyame | śālāmadhyāntarāle tu kuryātsarveṣu dhāmasu || 57/189 || mūlapādoccamānaṃ tu kṛtvāṣṭāṃśaṃ yathākramam | adhiṣṭhānādiṣaḍvargasahitaṃ mūladhāmavat || 57/190 || kuryātkṣudravimānaṃ tu stambhānāmantarālake | sakalaṃ niṣkalaṃ miśraṃ yadyadrūpaṃ śivasya tu || 57/191 || anyeṣāṃ devatādīnāṃ rūpamārṣānurūpakam | madbhaktānāṃ svarūpaṃ yanmānuṣaṃ vā gajādikam || 57/192 || pipīlikāvasānāntāstathā teṣāṃ tu vā bhavet | sarvaṃ dhāmani kartavyaṃ dhāmnaḥ ṣaḍvargameva vā || 57/193 || yānaṃ vā śayanaṃ vāpi gopurākṛtimeva vā | pīṭhākṛtiṃ vā mervādiparvatākṛtimeva vā || 57/194 || nandyādyākṛti vā dhāmni vidheyaṃ ceṣṭadeśake | maṇḍape gopure vapre parivārālayādiṣu || 57/195 || evamevaṃ vidheyaṃ syāttathā bhuvi viśiṣyate | pañjarādiṣu paryāyavacanaṃ tviha kathyate || 57/196 || pramāṇabhavanaṃ karṇa prāsādasyāṣṭakaṃ tathā | sabheti kūṭanāma syācchāyā valabhireva ca || 57/197 || brahmadvāraṃ tato madhye maṇḍapaṃ koṣṭhake matam | ṛjuvaktraṃ dvijāvāsaṃ krīḍaṃ syātsiṃhavaktrakam || 57/198 || pañjarasyābhidhānaṃ syāt hastipṛṣṭhamathocyate | gajapṛṣṭhaṃ ca tattuṇḍaṃ gajavaktraṃ gajāparam || 57/199 || hastipṛṣṭhābhidhānaṃ syāddvāri kuḍyaṃ ca kuṭṭimam | bhitterākhyeyamākhyātaṃ gṛhapiṇḍirathocyate || 57/200 || madhye vāsāvṛtaṃ vāsā piṇḍirandhāriketi ca | saṃjñaivaṃ gṛhapiṇḍeḥ syādandhāraṃ gṛhamādyakam || 57/201 || parimaṇḍanasālindāvalindasyābhidhānakam | masūrakamadhiṣṭhānaṃ vastvādhāraṃ dharātalam || 57/202 || talaṃ kuṭṭimamādyaṅgamadhiṣṭhānasya kīrtitam | sthāṇuḥ sthūṇaśca pādaśca jaṅghā ca caraṇāṅghrikam || 57/203 || stambhastu talipaṃ kampaḥ pādānāmabhidhānakam | prastaraṃ caiva gopānaṃ kapotaṃ mañcameva ca || 57/204 || nīvramityevamākhyātaṃ prastarasya dvijottamāḥ | kandharaṃ galasaṃjñaṃ ca kaṇṭhaṃ grīvā śirodharam || 57/205 || evaṃ kaṇṭhasya nāma syācchikharaṃ punarucyate | śikharaṃ śiramūrdhā ca śikhā mauliśca mastakam || 57/206 || śīrṣaṃ kamiti vijñeyaṃ śirovargasya paṇḍitāḥ | sthūpikā ca ghaṭaḥ kīlo culukaḥ sthūpirityapi || 57/207 || śikhā sthūpiriti khyātā cūlikā ca dvijottamāḥ | vimānaṃ bhavanaṃ harmyaṃ saudhaṃ dhāma niketanam || 57/208 || prāsādaṃ sadanaṃ sadma gehamāvasakaṃ gṛham | ālayaṃ nilayaṃ vāso'pyāspadaṃ vāstu vāstukam || 57/209 || kṣetramāyatanaṃ veśma mandiraṃ dhiṣṇyakaṃ padam | layaṃ kṣayamagāraṃ ca tathopavasitaṃ punaḥ || 57/210 || sthānamityevamuktāni paryāyavacanāni hi | dhāmnaḥ samyak samākhyātā evamanyatsamūhyatām || 57/211 || || iti kāmikākhye mahātantre prāsādabhūṣaṇavidhiḥ pañcapañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || kaṇṭhalakṣaṇavidhipaṭalaḥ || (pṛ0 152) kaṇṭhasya lakṣaṇaṃ vakṣye samāsācchṛṇuta dvijāḥ | tanmūle vedikā kāryā kaṇṭhotsedhāttribhāgataḥ || 58/1 || garbhabhittitribhāgaikamaṅghrervedyaṅghriveśanam | catuṣpañcaṣaḍaṃśe tu samāveśādhivedikā || 58/2 || grivāveśastatastāvatsaptāṣṭāṃśe tathaiva ca | samaṃ vādhyardhakaṃ vāpi dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā || 58/3 || vedikotsedhamānena grīvoccaṃ parikalpayet | uttaraṃ vājanaṃ caiva muṣṭibandhaṃ mṛṇālikam || 58/4 || daṇḍikā valayaṃ caiva galabhūṣaṇamiṣyate | daṇḍikāntaṃ galaṃ proktaṃ tadūrdhve śikharaṃ bhavet || 58/5 || prastarordhve vṛṣaṃ sthāpyaṃ śivadhāmni viśeṣataḥ | ūrdhvena sthāpitāste ca dhāmno'dhastātsamantataḥ || 58/6 || antarmaṇḍaladeśe tu sthāpanīyāḥ sapīṭhikāḥ | anyeṣāmapi devānāṃ dhāmni tadvāhanān nyaset || 58/7 || devīnāṃ ca tathā proktaṃ galadevāṃstu vinyaset | ekapādayutaṃ brahmaviṣṇusaṃyuktameva vā || 58/8 || īdṛgrapasamāyuktaṃ maheśaṃ vāpi vinyaset | pūrvoktavidhinā vāpi pādavarge'thavā nayet || 58/9 || grivāyāṃ tu caturdikṣu nāsi pādāṃśca vinyaset | tatraiva kārayedvṛttaṃ sphuṭitaṃ ca samantataḥ || 58/10 || evaṃ kaṇṭhaḥ samākhyātaḥ tadūrdhve śikharaṃ bhavet | || iti kāmikākhye mahātantre kaṇṭhalakṣaṇavidhiḥ ṣaṭpañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || śikharalakṣaṇavidhiḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa śikharasya tu lakṣaṇam | śikharotsedhamānāṃśabhāgamānavaśena vā || 59/1 || daṇḍikāvadhi tāreṇa pañcāṃśaṃ dvyaṃśakaṃ tu vā | saptanandaśivāṃśeṣu trayodaśatithau tathā || 59/2 || saptadaśāṃśake bandhavedapañcaṣaḍaṃśakam | saptāṣṭāṃśaṃ tu tārārdhamityaṣṭau śikharodayāḥ || 59/3 || pāñcālaṃ cāpi vaidehaṃ māgadhaṃ cāpi kauravam | kosalaṃ śaurasenaṃ ca gāndhāraṃ patrikaṃ tathā || 59/4 || yathākrameṇa nāmāni jñātavyāni vicakṣaṇaiḥ | jaghanādūrdhvamevaite bhāgāḥ sarve samīritāḥ || 59/5 || sarve tu taitilānāṃ syurardhādhastāttu mānataḥ | ekādaśātsaptadaśabhāgādekāṃśavardhanāt || 59/6 || avantikāprabhṛtyūrdhvamardhāviṣṭalupodayaḥ | vyāmiśraśca kaliṅgaśca tathā kauśikameva ca || 59/7 || varāṭaṃ drāmiḍaṃ caiva barvaraṃ kollakaṃ punaḥ | tathā śauṇḍikamityevaṃ vyāmiśrādilupodayaḥ || 59/8 || devānāṃ prathitā hyete tā tāpasāśramiṇāmapi | caturaśraṃ ca vṛttaṃ ca ṣaḍaśrāṣṭāśrameva ca || 59/9 || dvādaśaṃ ca dviraṣṭāśraṃ padmakuḍmalasannibham | tathāmalakapatrābhaṃ dīrghavṛttaṃ ca komalam || 59/10 || (pṛ0 153) aṣṭādyaṣṭāṣṭadhārāṇi harmyādīnāṃ śirāṃsi ca | ṣaḍādyāṣaṣṭikarṇāntāḥ sammataṃ śikharākṛteḥ || 59/11 || pañcādyekādaśāntāśca caturādyā daśāntakāḥ | caturvidhā lupāsaṃkhyā deve devyā niketane || 59/12 || pūrvoktadvyantaroccaṃ tu vyāmiśraṃ nāma puṣkaram | ūrdhvasthānyapyadhasthāni puṣkarāṇyardhamānataḥ || 59/13 || ardhamārabhya saṃvardhya paścāduccārdhabhāji hi | ārohaṇyavarohāṇi guhyametadudāhṛtam || 59/14 || daṇḍikāvadhi tārārdhaṃ caturaśrīkṛtaṃ samam | koṣṇīṣāsitasīmākhyaṃ sūtraṃ yuktaṃ ghanaṃ nayet || 59/15 || daṇḍikottarabāhulyaṃ sūtravedāsanānyadhaḥ | āsane caturaṃśādi nyasedvindudaśāntakān || 59/16 || koṣṇīṣasandhestadbindusīmantoccaṃ samāharet | avākvāthoccamānāni kaṃ mūlādāsanaṃ nyaset || 59/17 || tānyeva daṇḍikādīnāṃ paryantāni bhavanti hi | koṣṇīṣasaṅgātparyantabindvantaṃ tallupāyanam || 59/18 || tattatparyantavistāraṃ sasūtraṃ? vinyasetpunaḥ | vinyasedāsane vāpi tanmānaṃ syāllupāvadhi || 59/19 || etanmadhyalupāsīmnā vardhate varṇasaṃkhyayā | evamāvartya tatpaścādārohe vāvaruhya ca || 59/20 || tattatkoṣṭeṣu saṃjātaṃ tattanmallayutaṃ bhavet | samadhyaṃ vā vimadhyaṃ vā lupānyāso dvidhā mataḥ || 59/21 || madhyaṃ ca madhyakarṇaṃ ca vyākarṇamanukoṭikam | kotirityevamucyeta pañcavarṇalupāḥ kramāt || 59/22 || tattatsūtrādadhaḥ pṛṣṭhavaṃśanidrāṇi sūtrayet | śayitasthitisūtrāntaṃ kīlaṃ tatkūṭamūrdhani || 59/23 || nidhāyārdhenduvatsarvāścūlikā vilikhetsamāḥ | lupāvilupamadhyāntargatā sā cūlikākṛtiḥ || 59/24 || evaṃ syādṛjukāyaṃ tu cānyadapyevamūhyatām | bālakūṭasya vistārasthitisūtrastanāntaraḥ || 59/25 || lupātārastu daṇḍo vā sapādaḥ sārdha eva vā | yathābhimatamāno vā vistarādbahulādapi || 59/26 || vistārastricatuḥpañcabhāgaikāṃśaṃ tu tadghanam | jānuvyāsastūttarārdhacūlikā vārdha eva vā || 59/27 || daṇḍikāvipulaṃ tāvattripādārdhaṃ tu tadghanam | valayaṃ jānu nīvraṃ ca daṇḍikāvipulārdhataḥ || 59/28 || mallamadhyādathālīnatālamānaṃ ca yadghanam | paryantājjānukāntaṃ ca cūlikābhāga eva vā || 59/29 || śayanāttāvadeva syānnīvrālambanasūtrakam | kuṭhārikā lalāṭaṃ ca jaghanaṃ caiva sammatam || 59/30 || pādaviṣkambhakaṇṭhe vā viṣkambhadviguṇe tathā | kūṭavyāso lupāmadhyaṃ dvikarṇo dviguṇo yathā || 59/31 || tadardhaṃ nālikālambamūrdhve mallāgrasaṅgatiḥ | chidraṃ tannīvramātraṃ vā mallānāṃ tu praveśanam || 59/32 || jānukāntaṃ lupāmadhye ūrdhvādhaḥ pṛṣṭhavaṃśakam | samaṃ syānnīvratārābhyaścūlyaṃśo vā lupāṃśakam || 59/33 || lupā vā sughanaṃ vāpi valayo vaṃśavistaraḥ | tadardhaveśanānnīvraṃ valayasya vidhīyate || 59/34 || lupordhve ca phalanyāse pādabandhasamārdhataḥ | ālipya ca dhanurvaṃśaṃ nikṣipya ca tadūrdhvataḥ || 59/35 || chādayellohaloṣṭaiśca bandhayedaṣṭabandhanaiḥ | lupāmadhyādatha chidraṃ valayasya vidhīyate || 59/36 || kriyāyāḥ pañcarekhāstu kalpyāḥ ṣoḍaśasaṃkhyayā | kukṣivyāsāṣṭabhāgaikaṃ mānamātramiti smṛtam || 59/37 || tena mātreṇa saptārdhānyardhabhāgavivardhanāt | āpañcadaśasaṃkhyātāḥ parilekhyāstu ṣoḍaśa || 59/38 || (pṛ0 154) lupāntordhvāntabindvādimatho vinyasya tadvidham | tadbandvādi vilekhyātha rūpalekhāvicakṣaṇaiḥ || 59/39 || prāsādānāmimāḥ proktā gṛhādīnāṃ tu ṣoḍaśa | lupāgamādyaddviguṇaṃ yanmānaṃ tena buddhimān || 59/40 || koṣṇīṣāsanasīmābhyāmadhaḥ śapharamālikhet | tasmādupari mallasya lekhayettadvicakṣaṇaḥ || 59/41 || mallāyatādardhabhāge tripañcāśīkṛte kramāt | tattadaṃśāvasānaṃ tu tattanmadhye samālikhet || 59/42 || sarvāsāṃ parilekhānāṃ kramo'yaṃ parikīrtitaḥ | pāñcālādilupānāṃ tu pratyekaṃ procyate dvijāḥ || 59/43 || ṛjukāyayutā mallādyā rekhāsanakāgrayoḥ | madhye kṛtā kriyārekhā parilekhā tu sā smṛtā || 59/44 || lupāghanapramāṇena ghaṭikāṃ caturaśrikām | vitastyāyāminīmṛjvīṃ kṛtamadhyamasūtrakām || 59/45 || cūlikāntarvarṇalupātiryaksūtrasya madhyamām | vinyasya ghaṭikāṃ paścācchinnāṃ śayanasūtravat || 59/46 || prativarṇe tu ghaṭikāṃ tadvarṇe tāṃ nidhāpayet | kṣiptasūtrasya śeṣāṃśacchinne varṇalupodare || 59/47 || daṇḍikottaravalayasthirasūtrasamaṃ likhet | udarāyāmamadhye tu likhite karakaṃ bhavet || 59/48 || ghaṭikālalāṭamadhyasthaṃ karakaṃ ca samaṃ yathā | tathā nidhānaghaṭikāṃ lupodaravaśāyatām || 59/49 || tallalāṭākṛtiścchedyā valayādyā lupodayāḥ | iṣṭapārśve kṣipecchāyāṃ chidre ca valasya tu || 59/50 || tattadghaṭikayā tattanmadhyasaṃhitamadhyayā | tallalāṭagatacchāyā tāsāṃ tāsāṃ tu vā bhavet || 59/51 || daṇḍikāvalayachidrastanajānūttarādiṣu | ghaṭikāmadhyamāyāmachidrāṇi valasya tu || 59/52 || śiromadhyer'dhamadhye ca nyasenmuṇḍaṃ tulopari | suvarṇā madhyabandhāśca kharjūradalasannibhāḥ || 59/53 || savalarkṣā vidhātavyā lupā śikharakāntare | śikharoccacatuṣpañcabhāgaḥ syātpadmatuṅgakam || 59/54 || vedīvistāratulyaṃ syācchisvarasya tu nīvrakam | śikharasya tribhāge tu nāsikāvistaro bhavet || 59/55 || samatripādo hyardho vā mahānāsīvinirgamaḥ | tadvatsatricaturbhāgahīnaṃ skandhāṅgatuṅgakam || 59/56 || śaktidhvajastadardho vā tripādo vātha tuṅgakam | sārdhadaṇḍo dvidaṇḍo vā kṣudranāsāviśālatā || 59/57 || vistāre mukhapaṭyaśca daṇḍo vādhyardha eva vā | sapādo vā tripādo vā tadghanaṃ syādyatheṣṭataḥ || 59/58 || śaktidhvajasya mūle tu vipulaṃ daṇḍamānataḥ | mukhapaṭayuktamāno vā tāvattatkandharādayaḥ || 59/59 || grīvāntarāgrapatraṃ tu stambhavyāsārdhamānakam | grīvopari kapolaṃ taddviguṇaṃ sārdhameva vā || 59/60 || tridaṇḍaṃ vā prakartavyaṃ galastvardhena vā bhavet | tāvacchaktidhvajāntaṃ syātsapatraṃ vā saśūlakam || 59/61 || netrasaṃśliṣṭamallaṃ tu cūlikāstanamaṇḍitam | śayitasthitipaṭṭābhyāmaṅgulādyairvibhūṣitam || 59/62 || śliṣṭakarṇordhvapaṭṭordhvapratyūrdhve muṣṭibandhanam | yathāśobhananiṣkrāntaṃ trimukhaṃ syāttadūrdhvataḥ || 59/63 || yatra yatra vicitraṃ tu prāsāde parikalpayet | || iti kāmikākhye mahātantre śikharalakṣaṇavidhirnāma saptapañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || sthūpikālakṣaṇavidhiḥ || (pṛ0 155) sthūpikālakṣaṇaṃ vakṣye prāsādādeḥ sanātanam | padmoccaṃ vārdhabhāgo vā tadūrdhve sthūpikāyati || 60/1 || alpīyasī śirordhā vā bhāgoccaṃ vā tribhāgike | lohajaṃ dārujaṃ vāpi sthūpikākīlamiṣyate || 60/2 || ūrdhvabhūmestu pādoccaṃ vistāraṃ pādataḥ samam | agramaṅgulavistāramānupūrvātkṛśaṃ nayet || 60/3 || caturaśraṃ samaṃ kuryāt tribhāgaikamadhastataḥ | vṛttamūrdhvamadhaḥkuryācchikhipādānnyasedadhaḥ || 60/4 || vistāraṃ triguṇāyāmaṃ vyāsoccaṃ pādataḥ samam | āyāmaṃ tu yathāśobhaṃ tathā kuryādvicakṣaṇaḥ || 60/5 || athavā tacchikhāyāmadviguṇaṃ kīladairghyakam | stambhavyāsārdhavistāraṃ tricaturbhāga eva vā || 60/6 || agramardhāṅgulaṃ vyāso śikhipādaṃ yathāsukham | śikharākṛtivatkīlaṃ liṅgacchandamathāpi vā || 60/7 || dvāviṃśatyaṃśake dairghye padmaṃ sārdhāṃśamīritam | saptāṃśavistarastasyāstadūrdhve ca tu vājanam || 60/8 || vistāraṃ dvitribhāgena vetramardhoccamīritam | tribhāgo vistaraṃ cordhve vājanaṃ cordhvamucyate || 60/9 || tribhāgaṃ vistaraṃ cordhve padmamaṃśavinirmitam | pañcāṃśo vistarastambhaḥ kumbhaṃ pañcāṃśanirmitam || 60/10 || vistāro navabhāgaḥ syādūrdhve padmamathāṃśataḥ | pañcāṃśo vistarastasya vetramardhavinirmitam || 60/11 || tribhāgo vistaraḥ tasya karṇastvaṃśavinirmitaḥ | vistāreṇa dvibhāgaḥ syādūrdhvaṃ vājanamardhataḥ || 60/12 || vistāreṇa tribhāgaḥ syādvetramaṃśavinirmitam | vistāraṃ caturaṃśa syāt kampakarṇantu kampakam || 60/13 || pūrvavatpadmamardhaṃ syādvistāraṃ pañcabhāgikam | vājanaṃ caikabhāgena ṣaḍaṃśo vistaro bhavet || 60/14 || ūrdhvapadmamadho yadvattadūrdhve vetramaṃśataḥ | vistāraḥ syāttribhāgena tadūrdhve padmakuḍmalam || 60/15 || vedāṃśe tryaṃśavistāro mūlataḥ parikalpayet | caturaśradviraṣṭāśraṃ sādhāraṃ vartulaṃ tu vā || 60/16 || athavānyaprakāreṇa sthūpikābhūṣaṇaṃ nayet | padmakaṃ pañcakarṇaṃ tu pañcakaṃ padmatuṅgakam || 60/17 || padmakumbhaṃ ca pūrvoktamānenaiva samācaret | vedāṃśaiḥ karṇamityuktastadūrdhvaṃ pūrvavannayet || 60/18 || dvāviṃśatyaṃśakāstatra pūrvavatparikalpitam | īdṛglakṣaṇasaṃyuktaṃ vimānaṃ sampadāṃ padam || 60/19 || viparīte vipatyai syātkartuḥ kārayitustathā | evāmadau tu śāstrārthamālocyālekhya buddhimān || 60/20 || sthāpite samyaguddiśya sāmānyaṃ tena kārayet | prārambhakāle sañcitya sarvavastu samācaret || 60/21 || kṛtasya viparītatvamanarthāya bhavediha | pramāṇasahitaṃ caivamathavānādikaṃ tu vā || 60/22 || uktasthāne vidhātavyaṃ sapramāṇaṃ yathā bhavet | kāmikādyāgamoktena pramāṇena samācaret || 60/23 || tatrānyekena kartavyaṃ noktaṃ cedanyaśāstrataḥ | siddhānte noditaṃ cettu gāruḍādyaṃ pragṛhyatām || 60/24 || tatrāpi noditaṃ cettu vāstuśāstraṃ samāśrayet | vaktraikyamuttamaṃ proktaṃ tantraikyaṃ madhyamaṃ bhavet || 60/25 || adhamaṃ srotasāmaikyaṃ srotomiśraṃ tu nīcakam | tadabhāvānnikṛṣṭaṃ syādevaṃ budhvā samācaret || 60/26 || kāmikākhyaṃ śivajñānaṃ sarvasāmānyamīritam | mukhyatvātsarvaśāstrebhyaḥ sarvatra parikīrtitam || 60/27 || || iti kāmikākhye mahātantre sthūpikālakṣaṇavidhirnāma aṣṭapañcāśattamaḥ paṭalaḥ || || nālādisthāpanavidhipaṭalaḥ || (pṛ0 156) sthāpanaṃ nālayogāṅghreḥ sravadūrdhvopalasya ca | sthūpikāsthāpanaṃ caiva vakṣye tacchṛṇuta dvijāḥ || 61/1 || ayane cottare vāpi dakṣiṇe prāptadeśake | avilambena kartavyaṃ sumuhūrte śubhe dine || 61/2 || prāsādasyāgrataḥ kuryāduttare veśadeśake | maṇṭapaṃ navahastādipañcahastāntameva ca || 61/3 || madhyame vedikāṃ kuryānnavabhāgaikabhāgataḥ | kuṇḍāni paritaḥ kuryādbhūtavedaikasaṃkhyayā || 61/4 || vṛttābhaṃ caturaśraṃ vā sarvakuṇḍaṃ samācaret | maṅgalāṅkurakāryaṃ tu pūrvameva samācaret || 61/5 || athavā tadvihīnaṃ tu sthāpanañcaitadācaret | maṇḍapaṃ samalaṃkṛtya puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 61/6 || astrāmbunāthavā prokṣya nālādyaṃ sthāpayetataḥ | pañcamṛtpañcagavyaiśca śuṃddhodakasamanvitam || 61/7 || ālipya candanādyaistu puṣpamālābhirāvṛtam | kṛtakautukabandhastu vañjairāveṣṭya deśikaḥ || 61/8 || sthaṇḍilaṃ vedikordhve vā bhūtale vā samācaret | aṣṭadroṇena śālīnāmardhenārdhena vā bhavet || 61/9 || tadardhaṃ taṇḍulopetaṃ tadardhaṃ tilalājakam | vastrairdarbhaiḥ samāchādya hṛdayena tu mantrataḥ || 61/10 || pūjayetparitaḥ sarvān vastreṇācchādayetpunaḥ | sthāpayetparitaḥ kumbhānaṣṭau vastrādisaṃyutān || 61/11 || sasūtranudasampūrṇānindrādyadhipa saṃyutān | gandhādyairarcanāṃ kuryāddhṛdayena vivakṣaṇaḥ || 61/12 || mūrdheṣṭakāpratiṣṭā cedākāraṃ pūrvaśailake | ikāraṃ dakṣiṇe nyastvā ukāraṃ paścime nyaset || 61/13 || ekāraṃ saumyadeśe tu pṛthag vastreṇa veṣṭayet | nandāṃ bhadrāṃ jayāṃ pūrṇāṃ krameṇābhyarcayetsudhīḥ || 61/14 || tato homaḥ prakartavyaḥ vahnikāryoktamārgataḥ | samidājyacarūṃścaiva tilaṃ vai homayetsudhīḥ || 61/15 || palāśodumbarāśvatthavaṭāḥ pūrvādideśake | pradhānasya palāśaḥ syādekaṃ vā sarvakuṇḍake || 61/16 || śatasaṃkhyaṃ tadardhaṃ vā śivamantreṇa homayet | śivāddaśāṃśato'ṅgāni tarpayitvā samāhitaḥ || 61/17 || ātmāditatvaṃ vinyasya brahmādyadhipatīnnyaset | mūrtimūrtīśvarānnyastvā tattvatattveśvarān nyaset || 61/18 || pūrṇāhutiṃ tato hutvā vauṣaḍantena mūlataḥ | nālādyaṃ sthāpayetpaścādadhivāsayutaṃ tu vā || 61/19 || mūle tu navaratnaṃ vā pañcaratnamathāpi vā | tadalābhe hiraṇyaṃ vā nyastvā saṃsthāpayeddhṛdā || 61/20 || mūrdheṣṭakāvidhānaṃ cedādyopalavidhānataḥ | sthāpayitvā tadūrdhve tu sthūpikīlaṃ tu vinyaset || 61/21 || anekasthūpikākīlepvevameva samācaret | dārunirmitaharmyaṃ cedvaṃśe vā mūlakūṭake || 61/22 || sthūpikīle nyaseddhīmāniṣṭakāsthāpanaṃ vinā | stambhasaṃsthāpanaṃ cetu garbhasthānaṃ tu vinyaset || 61/23 || nālānāṃ sthāpanaṃ cettu kiñcidīśāśritaṃ nyaset | lupānāṃ rohaṇaṃ cettu mūladhāmnastu dakṣiṇe || 61/24 || (pṛ0 157) paścime vinyasetpādān paścātsarvaṃ ca vinyaset | dvāre tu garbhagehasya sthāpayedyogyamāditaḥ || 61/25 || ācāryamūrtipāṃścaiva daivajñaṃ sthapatiṃ punaḥ | pūjayedvastrahemādyairdadyāttebhyaśca dakṣiṇām || 61/26 || evaṃ tu vihitaṃ dhāma sarvasampatsukhāvaham | || iti kāmikākhye mahātantre nālādisthāpanavidhirnāma ekonaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || ekabhūmyādividhiḥ || lakṣaṇaṃ caikabhūmyāderviśeṣeṇa nigadyate | harmyatāratribhāgaikabhūtāṃśeṣu guṇāṃśakam || 62/1 || dhātubhāge yugāṃśaṃ tu bāṇāṃśaṃ navabhāgake | rudrāṃśe rasabhāgaṃ tu viśvāṃśe saptabhāgakam || 62/2 || tithyaṃśe vasubhāgaṃ tu saptādaśanavāṃśakam | vistārārdhaṃ tu tatsarvaṃ nālīgṛhamiti smṛtam || 62/3 || ekadvitricatuṣpañcaṣaḍaṃśastvekabhūmikam | tricatuṣpañcamātraṃ tu pādaviṣkambha iṣyate || 62/4 || ekabhāgamadhiṣṭhānaṃ pādadairghyaṃ dvibhāgataḥ | prastaraścaikabhāgaḥ syātkaṇṭhastvekena kīrtitaḥ || 62/5 || śikharasya dvibhāgena sthūpirekena kīrtitaḥ | vṛttakaṇṭhaśiroyuktaṃ vijayaṃ nāmato bhavet || 62/6 || karṇakūṭayutaṃ tattu śrībhogamiti kīrtitam | madhye bhadrayutaṃ cet tu śrīviśālaṃ prakīrtitam || 62/7 || vasvaśraśikharagrīvaṃ svastibandhanamiṣyate | vedāśraśikharagrīvaṃ śrīkaraṃ syāddvijottamāḥ || 62/8 || dvyaśravṛttaśirogrīvaṃ hastipṛṣṭhamiti smṛtam | ṣaḍaśraśikharagrīvaṃ skandakāntamiti smṛtam | madhye bhadrayutaṃ karṇakūṭayuktaṃ tu mastake || 62/9 || koṣṭhakaṃ bhadranāsyaṅgaṃ vṛttaṃ vā galamastakam | kesaraṃ nāmataḥ proktaṃ yugāśraṃ vā galaṃ śiraḥ || 62/10 || pañcasaptartubhāge tu tridvyaṃśe madhyabhadrakam | ekabhaumamidaṃ proktaṃ dvitalaṃ tu vidhīyate || 62/11 || tāre sapta tribhāge tu sauṣṭhikaṃ vistaraṃ smṛtam | dvibhāgaṃ koṣṭhakāyāmaṃ śeṣaṃ hāraṃ sapañjaram || 62/12 || vimānoccaṃ tu vibhajedaṣṭāviṃśatisaṃkhyayā | adhiṣṭhānaṃ tribhāgaḥ syātpādaḥ ṣaḍbhāga īritaḥ || 62/13 || tribhāgaḥ prastaraḥ pañcabhāgaḥ syādūrdhvabhāgataḥ | dvibhāgaḥ prastaraḥ karṇastribhāgaḥ parikīrtitaḥ || 62/14 || sārdhavedaiḥ śirasthūpiradhyardhena vinirmitaḥ | caturaśramadhiṣṭhānaṃ tadvatkandharamastakam || 62/15 || catuṣkūṭasamāyuktaṃ catuṣkoṣṭhasamanvitam | kṣudranīḍamuparyaṣṭau nāmnaitatsvastikaṃ bhavet || 62/16 || tadeva sauṣṭhikaṃ nimnamunnataṃ koṣṭhakaṃ yadi | antaraprastaropetametadvipulasundaram || 62/17 || aṃśamaṃśatrayaṃ satripādāṃśaṃ sāṅghribhāgikam | bhāgatrayavitastyaṃghriprastaraṃ grīvamastakam || 62/18 || (pṛ0 158) pādodaye daśāṃśe tu dvitalādivimānake | antaraprastaropetaṃ kūṭaśālāntamīritam || 62/19 || tadeva koṣṭhakaṃ nimnamunnataṃ sauṣṭhikaṃ yadi | antaraprastaropetametatkailāsamucyate || 62/20 || tadeva vartulaṃ vedikandharaṃ śikharaṃ ghaṭam | vasukūṭaṃ catuḥ śālopetaṃ pañjarabhūṣitam || 62/21 || koṣṭhakaṃ nirgamaṃ madhye dvitridaṇḍena sauṣṭhikam | samagrīvaśiroyuktaṃ kūṭakoṣṭhakasaṃyutam || 62/22 || nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nāmnaitatparvato bhavet | tadeva śikharaṃ dikṣu cārdhakoṣṭhakasaṃyutam || 62/23 || caturaśraśiroyuktaṃ catuṣkūṭasamanvitam | nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nāmnaitatsvastikaṃ bhavet || 62/24 || tadeva sauṣṭhikaṃ koṣṭhamantaraprastarānvitam | hārapañjarasaṃyuktaṃ nāmnā kalyāṇamiṣyate || 62/25 || tadeva śikharaṃ cārdhakoṣṭhakaṃ rahitaṃ yadi | caturṇāsisamāyuktametatpāñcālamiṣyate || 62/26 || tadevāṣṭāśrakaṃ vedikandharaṃ śikharaṃ ghaṭam | śikharāṣṭamahānāsiyuktaṃ syādviṣṇukāntakam || 62/27 || tadeva kūṭaśālānāmantaraprastaraṃ vinā | taccaturbhāgamānena cāyataṃ caturaśrakam || 62/28 || āyataṃ ca tathā vedikandharaṃ śikharaṃ bhavet | sthūpitrayasamāyuktaṃ tannāmnaitatsumaṅgalaṃ || 62/29 || tadevāyatavṛttaṃ cedvedikākandharaṃ śiraḥ | sarvāvayavasaṃyuktametadgāndhāramiṣyate || 62/30 || tārādardhādhikāyāmasaṃyuktaṃ caturaśrakam | dvyaśravṛttaśiroyuktaṃ netraśālāmukhānvitam || 62/31 || hastipṛṣṭhamidaṃ dvyaśraṃ vṛttaṃ vāpi masūrakam | caturaśramadhiṣṭhānaṃ vṛttaṃ syādgarbhagehakam || 62/32 || sarvālaṅkārasaṃyuktaṃ nāmnaitatsyānmanoharam | tadeva janmādyākumbhādvṛttaṃ cettu bahirbahiḥ || 62/33 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ proktamīśvarakāntakam | dvibhūmirevamākhyātā tribhūmiradhunocyate || 62/34 || prāsādasya tu vistāre saptāṣṭāṃśairvibhājite | bhāgena kūṭavistāraṃ koṣṭhāddvitriguṇāyatam || 62/35 || lambapañjaramardhāṃśaṃ hārabhāgaṃ tu tatsamam | ūrdhvakṣmatāre ṣaḍbhāge bhāgaḥ kūṭasya vistaraḥ || 62/36 || koṣṭhakaṃ dviguṇāyāmaṃ hāraṃ bhāgena kalpayet | ūrdhvabhūmerdvibhāgena madhyabhadraṃ vidhīyate || 62/37 || daṇḍaḥ sārdhadvidaṇḍo vā harmyanirgama iṣyate | vimānoccaṃ tu vibhajeccaturviśatisaṃkhyayā || 62/38 || dharātalaṃ dvibhāgena caturbhiḥpāda īritaḥ | dvibhāgaḥ prastaraḥ pādaḥ satripādaguṇāṃśakaiḥ || 62/39 || prastaraḥ sārdhabhāgaḥ syādbhāgaḥ sārdhatribhāgakaḥ | sapādabhāgo mañcaḥ syātsārdhakaṃ kaṇṭhamīritam || 62/40 || śikharaṃ sārdhabandhaṃ syādekena sthūpikā bhavet | kūṭaṃ koṣṭhaṃ ca nīḍaṃ ca vasusaṃkhyāsamīritam || 62/41 || janmādisthūpikāntaṃ tu vedāśrakamiti smṛtam | dvitīye ca tṛtīye ca cakranīḍāstu ṣoḍaśa || 62/42 || yathāśobhaṃ tathā nāsyaḥ sarvatra parikīrtitāḥ | śikhare tu mahānāsyaścatasraḥ parikīrtitāḥ || 62/43 || koṣṭhakaṃ connataṃ kūṭaṃ nimnamantarapañcakam | vimānākṛtikaṃ nāmnā sarvālaṅkārasaṃyutam || 62/44 || caturbhāgādhikāyāmaṃ vistāraṃ parikalpayet | vistāre vasubhāgāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakam || 62/45 || tadvistārordhvamānena vartulaṃ vartanīyakam | masūrakācchiro'ntaṃ tu dvyaṃśavṛttaṃ tu kārayet || 62/46 || (pṛ0 159) athavā śikharaṃ khaṇḍaṃ dvyaśravṛttaṃ nayeddvijāḥ | tadadhaścaturaśraṃ syānmūlato dvyaśravṛttake || 62/47 || agrāt pārśvadvayoḥ pṛṣṭhe kuryādvṛttadvayāṃśakam | kūṭakoṣṭhakanīḍānāṃ vistāro bhāga iṣyate || 62/48 || koṣṭhakaṃ dviguṇāyāmaṃ hārā bhāgena kīrtitāḥ | śikhare tu mahānāsyaścatasraḥ parikīrtitāḥ || 62/49 || koṣṭhataśconnataṃ kūṭaṃ nimnamantaramañcakam | svastikaṃ tattribhaumaṃ syācchivaprītikaraṃ bhavet || 62/50 || tāre saptanavāṃśe tu bhāgaḥ sauṣṭhikavistaraḥ | śālāyāmastathā dvyaṃśo hāraṃ bhāgena kalpayet || 62/51 || aṣṭakūṭaṃ tu tatkoṣṭhaṃ dvādaśaiva vidhīyate | aṣṭanīḍāni nāḍyaḥ syurnīḍaṃ śobhāvaśena tu || 62/52 || aṣṭāśramastakaṃ vedikandharaṃ cāṣṭanāsikam | vimalākṛtikaṃ nāmnā sarvālaṅkārasaṃyutam || 62/53 || caturbhāgādhikāyāmaṃ vistārātparikalpayet | vistāre vasubhāgāḥ syurāyāme dvādaśāṃśakaḥ || 62/54 || tadvistārārdhamānena vartulaṃ vartanīyakam | masūrakācchiro'ntaṃ tu dvyaśraṃ vṛttaṃ tu kārayet || 62/55 || athavā śikharaṃ kaṇṭhaṃ dvyaśravṛttaṃ nayeddvijāḥ | tadadhaścaturaśraṃ syānmūlato dvyaśravṛttake || 62/56 || agrātpārśvadvayoḥ pṛṣṭhe kuryādarkadvayāṃśakam | kūṭakoṣṭhakanīḍāṃśavistāro bhāga iṣyate || 62/57 || koṣṭhakaṃ dviguṇāyāmaṃ hāraṃ bhāgena kīrtitam | ṣaḍbhāgāḥ syustadūrdhve tu pṛṣṭhatastasya pārśvayoḥ || 62/58 || kṛtvārkadviguṇāṃśaṃ tu kūṭakoṣṭhādi pūrvavat | ūrdhvabhaumaṃ caturbhāgaṃ yathāyuktivaśānnayet || 62/59 || mastake purato netraṃ śālāvaktrasamanvitam | garbhakūṭopasaṃyuktaṃ kṣudranāsīvibhūṣitam || 62/60 || kūṭakoṣṭhayutaṃ vātha tadvihīnaṃ tu vā nayet | śikhare dabhranāsyaḥ syustisraḥ pādasamanvitāḥ || 62/61 || aṣṭakūṭaṃ tu tatkoṣṭhaṃ nīḍaṃ dvādaśa eva hi | harāyāṃ kṣudranīḍaṃ syādarkadviguṇasaṃkhyayā || 62/62 || ekādiravibhūmyantaṃ vartanāyuktameva vā | hastipṛṣṭhamidaṃ nāmnā sarvālaṅkārasaṃyutam | vistārāstvaṣṭabhāgāḥ syurāyāmo daśabhāgikaḥ || 62/63 || kūṭaṃ koṣṭhaṃ ca nīḍaṃ ca bhāgena parikalpayet | hārabhāgaṃ tu bhāgena ṣaḍaṃśañcordhvabhūmike || 62/64 || tadūrdhve tu caturbhāga āyāmo'ṣṭāṃśa ādhikaḥ | sāyataṃ dvyaśravṛttaṃ syādvedikāgalamastakam || 62/65 || kūṭakoṣṭhādisarvāṅgaṃ pūrvavatparikalpayet | etaddhastyādikaṃ saudhaṃ gajapṛṣṭhaṃ purātanam || 62/66 || navadhā bhājite tāre garbhagehaṃ tribhāgataḥ | bhāgato gṛhapiṇḍī syātkandharaṃ vāṃśato bhavet || 62/67 || aṃśenāndhārikā jñeyā sauṣṭhikaṃ cāṃśato bhavet | tribhāgaḥ koṣṭhakāyāmaḥ sārdhato nīḍavistaraḥ || 62/68 || koṣṭhamadhye tridaṇḍena nāḍīnirgamanānvitaḥ | ūrdhvakṣme'pi ṣaḍaṃśāṃśaṃ kūṭaṃ taddviguṇāyatam || 62/69 || koṣṭhabhāgagato hāraḥ pañjarairañjito bhavet | ūrdhvabhūmau tribhāgena madhye daṇḍena nirgataḥ || 62/70 || ādau talaṃ catuṣkarṇe kūṭaṃ vedāśramastake | aṣṭāśra ūrdhvabhūmau tu sauṣṭhikānāṃ tu mastakam || 62/71 || caturaśramadhiṣṭhānaṃ vasvaśragalamastakam | aṣṭakūṭaṃ tathā koṣṭhaṃ nīḍakaṃ ca tathā bhavet || 62/72 || kṣudranīḍaṃ tathāpyaṣṭau cāṣṭausyurgalanāsikāḥ | bhadrakoṣṭhamidaṃ nāmnā sarvālaṅkārasaṃyutam || 62/73 || tadeva vartulaṃ karṇakūṭamūrdhvordhvabhūmike | mastakaṃ tasya vṛttaṃ syāccaturṇāsisamanvitam || 62/74 || (pṛ0 160) vṛttakūṭamidaṃ nāmnā sarvāvayavasaṃyutam | tadevāṣṭāṃśadairghyeṇa sāyataṃ caturaśrakam || 62/75 || karṇakūṭaṃ ca vedāśraṃ sāyataṃ vṛttamastakam | koṣṭhabhadravihīnaṃ vā śeṣaṃ pūrvavadācaret || 62/76 || sthūpitrayasamāyuktaṃ nāmnaitatsyātsumaṅgalam | pañcādaśakaraṃ vyāsaṃ daśabhāgena yojayem || 62/77 || garbhagehaṃ caturbhāgaṃ gāndhāryaṃśena kīrtitā | alīndramaṃśamaṃśena khaṇḍaharmyaṃ bahiṣkramāt || 62/78 || karṇamadhye'ntaraṃ kuryātkūṭakoṣṭhakapañjarān | bhāgena koṣṭhakāyāmaṃ dviguṇaṃ sammataṃ budhāḥ || 62/79 || ūrdhvabhūmau rasāṃśe tu bhāgaḥ sauṣṭhikavistaraḥ | koṣṭhakaṃ dviguṇāyāmaṃ hāraṃ bhāgena yojayet || 62/80 || tadūrdhve ca caturbhāge bhāgo madhyena nirgamaḥ | daṇḍenādhyardhadaṇḍena dvidaṇḍenāthavā bhavet || 62/81 || caturaśramadhiṣṭhānaṃ tadvatkandharamastakam | vasukūṭaṃ tathā nīḍaṃ koṣṭhakaṃ ca tathaiva hi || 62/82 || ūrdhve'ṣṭau lambanīḍāḥ syurjalasthalasamanvitam | nāsikādyaṅgasaṃyuktaṃ sarvāvayavasaṃyutam || 62/83 || unnatau kūṭakoṣṭhau cedantaraprastarānvitau | evaṃ gāndhāramatroktaṃ aṣṭāśraṃ vā galaṃ śiraḥ || 62/84 || tadeva vartulaṃ vedikandharaṃ śikharaṃ yadi | śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ nāmnā śrībhogamiṣyate || 62/85 || vṛttaṃ vṛttāyataṃ dvyaśraṃ vṛttamaṣṭaṣaḍaśrakam | vṛttaṃ vṛttāyataṃ dvyaśraṃ vṛttamaṣṭaṣaḍaśrakam || 62/86 || kūṭakoṣṭhakanīḍaiśca maṇḍitaṃ harmyakhaṇḍake | ṛjubhāgaviśālāttu dvyaśravṛtte'tha vartule || 62/87 || bhāgaḥ kaścidbhavennyūno bhāgaḥ sarvasamastu vā | aṣṭāṃśena daśāṃśena cordhvāṃśasyodayāṃśakān || 62/88 || yathāśobhaṃbalavyāptistathā yuñjīta buddhimān | vakṣye'tha munayaḥ śreṣṭhāścaturbhaumaniketanam || 62/89 || tricatuṣpañcahastādirdvidvyaṅgulavivardhanāt | ekaviṃśatihastānto vyāsatuṅgastu pūrvavat || 62/90 || trayodaśakaravyāsamaṣṭadhā vibhajettataḥ | ekāṃśaḥ kūṭavistāraḥ śālāyāmo dvibhāgataḥ || 62/91 || bhāgaḥ pañjaravistāro bhavedūrdhvamatho'ṣṭadhā | prāgvadeva sabhāśālāpañjarāṇāṃ tu kalpanam || 62/92 || ūrdhve ṣaḍaṃśabhāgena kūṭavistāra īritaḥ | dvibhāgaḥ koṣṭhakāyāmo nīḍaṃ bhāgordhvamiṣyate || 62/93 || ūrdhve guṇāṃśabhāgena bhadro daṇḍena madhyame | uccaṃ yadvibhajeddhāmno navatriṃśatisaṃkhyayā || 62/94 || sārdhaṃdvyaṃśamadhiṣṭhānaṃ pañcāṃśaḥ pādadairghyataḥ | tasyārdhaprastarotsedhaḥ satripādayugāṃśakaiḥ || 62/95 || ūrdhvabhūmyaṅghrikotsedhaḥ sapādadvyaṃśamaṃśakam | jaṅghā ca dviguṇaṃ cordhve dvyaṃśena prastarodayaḥ || 62/96 || bhāgādhikacaturbhāga upariṣṭātsvatuṅgatā | syāt satripādabhāgena prastaro vedikāṃśataḥ || 62/97 || galoccamaśvinībhāgaṃ sārdhavedaiḥ śiro bhavet | śeṣabhāgaiḥ śikhāmānaṃ harmyāntaṃ caturaśrakam || 62/98 || ravisaṃkhyā bhavetsauṣṭhikoṣṭhaṃ tadvatsapañjaram | śikhare vedanāsāḥ syuralpanāsyastathaiva ca || 62/99 || sarvālaṅkārasaṃyuktametaddharmyaṃ subhadrakam | tadeva kūṭakoṣṭhādi madhyemadhye dvijottamāḥ || 62/100 || mastakaṃ maṇḍalābhaṃ syādvṛttābhaṃ syāttathā śiraḥ | vistārārdhapramāṇena garbhagehasamanvitam || 62/101 || śeṣaṃ dvyaṃśāvṛtā piṇḍī tadvadandhārahārakau | nānāmasūrakādyaṅgaṃ nāmnedaṃ śrīviśālakam || 62/102 || (pṛ0 161) pañcādaśakaravyāse navadhā bhājite sati | garbhagehaṃ tribhirbhāgairgṛhapiṇḍastadaṃśataḥ || 62/103 || alindaṃ paritoṃ'śena khaṇḍaharmyamathāṃśataḥ | kūṭakoṣṭhakanīḍānāṃ bhāgenaikena vistaraḥ || 62/104 || vistāratriguṇāyāmaḥ svavyāsasamanirgamaḥ | śālāmadhye mahānāsī bhāgamadhyavinirgamaḥ || 62/105 || bhadrakoṣṭhakanīḍānāmantarārdhena bhārakam | tadūrdhve vasubhāge tu bhāgamaṭṭasya vistaram || 62/106 || koṣṭhakasya tu vistārastathaiva parikīrtitaḥ | āyāmastu dvibhāgena tanmadhye nīḍamaṃśataḥ || 62/107 || tadūrdhve rasabhāge tu kūṭamaṃśena koṣṭhakam | vistāradviguṇāyāmastanmadhye'rdhena pañjaram || 62/108 || ūrdhvabhūmiścaturbhāgo madhye daṇḍena nirgataḥ | aṣṭāśraṃ karṇakūṭaṃ syātkoṣṭhakaṃ karkarīkṛtam || 62/109 || mahāśikharamaṣṭāśramaṣṭanāsyā vibhūṣitam | kūṭakoṣṭhakanīḍānāṃ saṃkhyā pūrvavadīritā || 62/110 || asyāpyutsedhabhāgaṃ tu pūrvavatparikalpayet | bhadrakoṣṭhamidaṃ nāmnā vedabhaumaṃ divaukasām || 62/111 || saptādaśakaravyāsaṃ daśabhāgairvibhājayet | nālibhedaṃ caturbhāgaṃ bhāgenāndhārikāṃ nayet || 62/112 || parito'lindramaṃśena paritaḥ khaṇḍaharmyakam | kūṭakoṣṭhakanīḍañca bhāgena parikalpayet || 62/113 || śālāyāmo dvibhāgaḥ syāddhāraḥ śeṣeṇa kīrtitā | jalaṃ vihāya cordhve ca vasubhāgairvibhājite || 62/114 || bhāgena sauṣṭhi bhāgābhyāṃ śālā bhāgena pañjaram | tadūrdhve rasabhāge tu bhāgaḥ sauṣṭhikavistaraḥ || 62/115 || dviguṇaḥ koṣṭhakāyāmo hārāyāṃ kṣudrapañjaram | tadūrdhvaṃ tu tribhāge tu madhyāddaṇḍena nirgamaḥ || 62/116 || caturaśramadhiṣṭhānamaṣṭāśraṃ mastakaṃ galam | ravikoṣṭhaṃ tathā śālāpañjarāṇāmathāṣṭakam || 62/117 || lambapañjaramaṣṭau hi kṣudranīḍaṃ dviraṣṭakam | galanāsāṣṭasaṃyuktaṃ koṣṭhakaṃ kiñcidunnatam || 62/118 || nānāmasūrakastambhavedijālādimaṇḍitam | sopapīṭhamadhiṣṭhānaṃ kevalaṃ vā masūrakam || 62/119 || svastikākārasaṃyuktaṃ nāsikābhiśca saṃyutam | pūrvavattuṅgabhāgaṃ syādetannāmnā jalāvaham || 62/120 || navapaṅktikaravyāse daśabhāgavibhājite | garbhavāsaścaturbhāgo bhāgena gṛhapiṇḍikā || 62/121 || kandharaṃ paritoṃ'śena paritaḥ khaṇḍaharmyakam | kūṭakoṣṭhakanīḍānāṃ vistāro bhāga eva hi || 62/122 || dvyaṃśena koṣṭhakāyāmo hārā bhāgena sammatam | kūṭakoṣṭhaṃ ca nīḍaṃ cāvāntaraprastarānvitam || 62/123 || jalasthalaṃ vihāyordhve cāṣṭāṃśaṃ sauṣṭhikaṃ bhavet | tathā dviguṇaśālā syāttayormadhye tu pañjaram || 62/124 || tadūrdhve rasabhāge tu kūṃṭakoṣṭhādi pūrvavat | vijayasya tathā proktaṃ śeṣamūrdhve tu yojayet || 62/125 || kūṭakoṣṭhādi sarvāṅgaṃ pūrvavatsaṃkhyayā viduḥ | mahānīḍaṃ dviraṣṭa syurnāmnaitadbhadrakūṭakam || 62/126 || tadevānyadalaṅkāraṃ koṣṭhamadhye tu bhadrakam | pratigrīvaśiroyuktametannāmnā manoharam || 62/127 || 62/ tadevānyadalaṅkāraṃ vedāśraṃ kandharaṃ śiraḥ | nāmnāvantikamityuktaṃ śambhormandiramuttamam || 62/128 || trisaptahastavistāre daśabhāgavibhājite | vedāṃśo garbhagehaṃ syādaṃśena gṛhapiṇḍikā || 62/129 || andhārāṃśena bhāgena maṅgalāṅgaṃ prakalpayet | kūṭakoṣṭhakanīḍam ca pūrvavatparikalpayet || 62/130 || (pṛ0 162) maṇḍitaṃ vedikāśālatoraṇapramukhairapi | jalasthalaṃ vihāyordhve vasubhāgairvibhājite || 62/131 || śālāsauṣṭhikanīḍādyaṃ pūrvavatparikalpayet | ūrdhvabhūmiḥ ṣaḍaṃśā syādbhāgaḥ sauṣṭhikavistaraḥ || 62/132 || śālāyāmo dvibhāgena nīḍatārordhvabhāgataḥ | ūrdhvabhūmidvibhāgena madhyabhadro vidhīyate || 62/133 || daṇḍena nirgamastasya sārdhadaṇḍadvayena tu | grīvānāḍī viśālā syādvṛttavedisamanvitam || 62/134 || vṛttābhaśikharagrīvamahānāsīcatuṣṭayam || alpāṣṭanālikopetamasya mūlatale dvijāḥ || 62/135 || samaṃ cottuṅgaśikharaṃ kūṭakoṣṭhakanīḍakam | uttaṅgaśālādvitalaṃ mūle tvadhikakūṭakam || 62/136 || caturaśrāṣṭavṛttābhāḥ karṇakūṭāstu mūlataḥ | nānāmasūrakastambhavedikājālatoraṇam || 62/137 || nānāsukhāvahaṃ proktaṃ devānāmāspadaṃ matam | pañcabhaumamahaṃ vakṣye śrūyatāṃ munipuṅgavāḥ || 62/138 || tuṅge ṣaṣṭhāṣṭabhāge tu satribhāgaṃ dvibhāgikaḥ | masūrakoccamākhyātaṃ pādaḥ sārdhaśarairbhavet || 62/139 || sārdhadvibhāgairbimbaḥ syātsāṅghribhūtaiśca pādakaḥ | bhāgadvayena sārdhena prastaraḥ parikīrtitaḥ || 62/140 || pañcabhāgena pādaḥ syānmañcasyāṅghrirdvipādabhāk | tripādavedaistalipo dvibhāgaḥ prastaro bhavet || 62/141 || sārdhavedaiḥ punaḥ pādaḥ satripādāṃśakena ca | prastarodaya iṣṭaḥ syādvitardiścaikabhāgataḥ || 62/142 || dvibhāgaḥ kandharaḥ proktaḥ sāṅghrivedaiḥ śiro bhavet | vibhāgaḥ kumbha ityukto bhāgāścaivaṃ prakīrtitāḥ || 62/143 || rasādirudrabhāgena pañcabhaumaṃ prakalpayet | ṣaṭtalādyaṃ kramādvakṣye pañcabhūmyaṃśakaiḥ saha || 62/144 || pañcabhaumasya dhāmnaḥ syānmūladhāmordhvataḥ kramāt | prastarastadadhiṣṭhānaṃ mānenaiva prakīrtitam || 62/145 || rasabhāgena pādaḥ syādadhiṣṭhānatribhāgataḥ | ṣaḍbhaumamevamākhyātaṃ prāyo vistārabhāgayuk || 62/146 || tadadhaḥ sārdhasaptāṃśaiḥ sapādaguṇabhāgakaiḥ | stambhaṃ masūrakaṃ kuryāttāre rudrārkabhājite || 62/147 || saptabhaumamidaṃ khyātaṃ vimānaṃ sārvadeśikam | tadadho munimiḥ sārdhaṃ guṇāṃśaiḥ pādakuṭṭimau || 62/148 || dharmarudrārkabhāgaistu trayodaśavibhāgakaiḥ | aṣṭabhaumamidaṃ proktamevaṃ prājñairmunīśvarāḥ || 62/149 || tadadhaḥ sārdhasaptāṃśaiḥ satribhāgāgnibhāgike | stambhaṃ ca talipaṃ kuryāttāreṃ'śāḥ prāgudīritāḥ || 62/150 || evaṃ navatalaṃ proktaṃ daśabhaumamihocyate | tadadho'ṣṭayugāṃśaistu pādo'dhiṣṭhānamiṣyate || 62/151 || tāre pūrvoktabhāgāḥ syurmanubhāgaṃ tu vā matam | tadadhaḥ sārdhavasvaṃśaiḥ sapādayugabhāgike || 62/152 || pādaṃ masūrakaṃ kuryādbhāgānaṣṭādaśāntakān | pūrvoktaṃ kalpayedevamekādaśatalaṃ matam || 62/153 || tadadho gṛhanandāṃśaiḥ pādāṃśatalakaṃ bhavet | tāre ṣoḍaśabhāgādi yāvadarkadvayāṃśakam || 62/154 || saṅkalpya tatra kūṭādīn yojayeddeśikottamaḥ | dvitrivedeṣu ṣaḍbhāgaiḥ prāguktāṃśaistu vā gṛham || 62/155 || gṛhapiṇḍyalindratārāṃśca garbhabhāgādbahirnayet | prāsādasya tu vistāraṃ kṛtvā ṣoḍaśabhāgikam || 62/156 || vedabhāgairgṛhaṃ proktaṃ piṇḍībhāgena nirmitam | pañcālindraṃ ca ṣaṭkuḍyaṃ pratyekaṃ cārdhabhāgataḥ || 62/157 || athavāyāmavistāre caturviṃśatibhājite | garbhageho dvibhāgena gṛhapiṇḍastu bhāgataḥ || 62/158 || (pṛ0 163) pañcālindraṃ tathā kuḍyaṃ yojayedbhāgato bahiḥ | kūṭakoṣṭhādisarvāṅgaṃ pūrvavatparikalpayet || 62/159 || prāsādasya tu vistāraṃ kṛtvā trinavabhāgikam | pañcabhirgarbhagehaṃ syāccheṣaṃ pūrvavadīritam || 62/160 || anyeṣvapi ca bhāgeṣu samūhyaivaṃ prakalpayet | evaṃ dvādaśabhaumaṃ syāttadūrdhvamadhunocyate || 62/161 || pūrvamānādadhiṣṭhāne pādamānamathārdhakam | stambhamāne tu yuktyaiva yojayedadhikaṃ guruḥ || 62/162 || āṣoḍaśatalaṃ samyagārabhya dvādaśakṣmakam | aṃśādviṃśati bhāgādīnekatriṃśāṃśakāvadhi || 62/163 || kalpayedyajamānecchāvaśenaiva viśeṣataḥ | bhāgārdhenāthavālindaṃ śeṣaṃ kuḍyeṣu yojayet || 62/164 || yugmāyugmakarairvātha kārayedevameva tu | yugmāṃśe tu vibhāge vā kūṭavyāsā dvirāyatā || 62/165 || śālā tu caturaṃśairvā yugmāyugmāṃśakaistathā | talamekaṃ bhavedgrāsaṃ khaṇḍaharmyañcatustale || 62/166 || dvicatuḥpañcaṣaṭsaptabhūmau grāsaṃ bhaveddvijāḥ | tritalaṃ cāṣṭabhaume tu navapaṅktitale tathā || 62/167 || catuṣpañcatalavyāso rudrādityatale bhavet | ṣaṭtalaṃ vasubhaume ca caturdaśatale tathā || 62/168 || saptabhaumaṃ samākhyātaṃ ṣoḍaśāṣṭaikabhūmikam | mūlataḥ kūṭakoṣṭhādi kartuṃ samyaṅmahītale || 62/169 || tale gṛhe tu kūṭādīn yathāyuktyā prayojayet | kūṭaśālādibhirbhedaiḥ pūrvamākhyā yathoditā || 62/170 || dhāmasthairbhedakairyuktā vyākhyā pūrvavadīritā | || iti kāmikākhye mahātantre ekabhūmyādilakṣaṇavidhirnāma ṣaṣṭiḥ paṭalaḥ || || mūrdheṣṭakāsthāpanavidhipaṭalaḥ || vimānānāmatho vakṣye ūrdhvāśmasthāpanaṃ param | yaddravyeṇāvasānaṃ syāttanmayā ceṣṭakā matā || 63/1 || ādyeṣṭakoktamānāḥ syuraṣṭāṃśonāstu vā matāḥ | sthāpanaṃ vakṣyamāṇena mārgeṇaiva samācaret || 63/2 || aṅkurārpaṇakāryaṃ tu prāgeva vidhinā caret | maṇḍapasya vimānasya saumyāyāṃ pūrvato diśi || 63/3 || pañcaikakuṇḍayukto vā tatsaṃkhyasthaṇḍilānvitaḥ | madhyame vedikāyukto darbhamālādiśobhitaḥ || 63/4 || paścācchilpinamudvāsya gomayenopalepayet | bhojanaṃ bhūsurāṇāṃ ca puṇyāhaṃ prokṣaṇaṃ tathā || 63/5 || vāstuhomaṃ purā kṛtvā sthaṇḍilaṃ kārayettataḥ | aṣṭadroṇaistadardhairvā śālibhiśca tadardhakaiḥ || 63/6 || taṇḍulaiśca tilairlājairdarbhaiḥ puṣpairhṛdā guruḥ | śayyāṃ ca kalpayitvātha pañcamṛtpañcagavyakaiḥ || 63/7 || prakṣālya ceṣṭakāṃ sthūpiṃ yajedgandhādibhirhṛdā | svarādyaṃ vedavarṇaṃ tu pūrvādikramaśo likhet || 63/8 || (pṛ0 164) iṣṭakāsu hṛdā mantrī śvetacandanacarcitaiḥ | śayyāyāṃ sthāpayitvā tu tadvāme sthūpikāṃ nyaset || 63/9 || kautukaṃ bandhayitvā tu vastreṇāchādya deśikaḥ | parito'ṣṭau ghaṭān nyastvā lokeśāśāsu tānhṛdā || 63/10 || saṃpūjya gandhapuṣpādyairmūrttimūrtyadhipān nyaset | nandāṃ bhadrāṃ jayāṃ riktāṃ pūrṇāṃ caiveṣṭakāsu ca || 63/11 || nyasetsthūpyāṃ sadeśaṃ ca homakarma samācaret | kṛtvā kuṇḍādisaṃskāramagnikāryoktamārgataḥ || 63/12 || samidājyānnalājaiśca tilādyaiśca kramāddhunet | palāśodumbarāśvatthavaṭāḥ pūrvādidikṣu ca || 63/13 || pradhāne'pi palāśaḥ syātsa ca sarvatra vā mataḥ | śivabrahmāṅgamantraiśca śatasaṃkhyāṃ tu homayet || 63/14 || prabhāte tu guruḥ snātaḥ kṛtamantrādivigrahaḥ | iṣṭveṣṭakābhiḥ sthūpiṃ ca kumbhānkuṇḍaṃ ca pālakān || 63/15 || kṛtvā ca niṣkṛtiṃ pūrṇāṃ pūjāṃ santuṣṭamānasaḥ | pañcaniṣkādisamprāptadakṣiṇairmūrtiṃdhārakaiḥ || 63/16 || daivajñādyaistribhiḥ sārdhaṃ śilpinā ca gurūttamaḥ | gṛhītvā ceṣṭakāṃ sthūpiṃ kṛtadhāmapradakṣiṇaḥ || 63/17 || āruhya śikharaṃ mūrdhni vinyasediṣṭakāḥ kramāt | ādyeṣṭakoktarītyaiva madhye ratnādi vinyaset || 63/18 || tadūrdhve sthāpayetsthūpiṃ mūlamantreṇa deśikaḥ | tanmūlaṃ kumbhatoyaiśca prokṣayetsvasvamantrataḥ || 63/19 || sthūpikāṃśaṃ vihāyādho bandhayediṣṭakādibhiḥ | evaṃ yaḥ kārayenmartyaḥ sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt || 63/20 || || iti kāmikākhye mahātantre mūrdheṣṭakāsthāpanavidhirnāma ekaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || liṅgalakṣaṇavidhiḥ || liṅgasya lakṣaṇaṃ vakṣye śrūyatāṃ dvijasattamāḥ | mṛddrumopalalohotthaṃ ratnabāṇādisambhavam || 64/1 || dvividhaṃ mṛṇmayaṃ liṅgaṃ pakvaṃ cāpakvameva ca | ābhicārāya pakvaṃ tu dvihastādupari sthitam || 64/2 || śvetādyāṃ mṛdamādāya payastailādibhirvṛtām | yavagodhūmacūrṇaṃ tu payovṛkṣatvacānvitam || 64/3 || picchilena sugandhena cūrṇenāloḍya sanmṛdam | śrīveṣṭakaṃ sarjarasaṃ tathā gugguluśarkarā || 64/4 || pañcaniryāsasaṃyuktāmatha lokaprasiddhitaḥ | eteṣāṃ saṃkhyayā tulyāṃ mṛdaṃ gṛhṇīta deśikaḥ || 64/5 || girau girisamīpe vā vaneṣūpavaneṣu ca | nadītīre drume śaile liṅgārthaṃ dravyamāharet || 64/6 || yāḥ suvarṇā ghanāḥ snigdhā nimagnā nagasandhiṣu | saritsalilanirdhūtapavitrāntarjaloṣitāḥ || 64/7 || vṛkṣacchāyopagūḍhāśca tīrthāśramasamāśrayāḥ | āyāmavyāsanāhāḍhyā raktāḥ pītāḥsitāsitāḥ || 64/8 || manoramāḥ śilā grāhyā yauvanāḥ śreyase matāḥ | vātātapānalālīḍhā mṛdvīkṣārodakāśritāḥ || 64/9 || karmāntaragṛhītā yā atyantopahatāśca yāḥ | antyajānītasevyā yā nadīśailataṭe sthitāḥ || 64/10 || (pṛ0 165) rūkṣā vṛddhātibālāśca varjanīyāḥ śilā drumāḥ | khādiraścandanaḥ sālo madhūkaḥ saralo'sanaḥ || 64/11 || bilvaḥ kadambaḥ khadiro devadāruśca śiṃśupā | panasārjunāvaśokaśca kṣīriṇo raktacandanaḥ || 64/12 || snigdhavarṇā mahākāyāḥ śubhadāḥ śubhadeśajāḥ | dravyasaṃgrahaṇaṃ kuryādvakṣyamāṇaṃ viśeṣataḥ || 64/13 || tacchailaṃ navahastāntaṃ pārthivaṃ ca tathā matam | tryaṃśena dārujaṃ lohamasyārdhenottamaṃ matam || 64/14 || ṣaṭṣaḍaṅgulahānyantaṃ madhyamaṃ mānamucyate | tadalābhe tu tanmadhye tvekaikāṅgulahānitaḥ || 64/15 || mānaṃ śataṃ ca navatihastayuktapramāṇataḥ | dhāmagarbhapramāṇenādhamaṃ liṅgamucyate || 64/16 || garbhārdhaṃ madhyamaṃ jñeyaṃ pañcatryaṃśaṃ paraṃ bhavet | madhyame'ṣṭavibhāgena navaliṅgodayāni ca || 64/17 || jyeṣṭhe jyeṣṭhātsamārabhya pādahrāsāddvijottamāḥ | mānāni ca trayastriṃśalliṅgānāṃ kīrtitāni tu || 64/18 || athavānyaprakāreṇa garbhamānaṃ vidhīyate | adhamaṃ garbhapādaṃ syāttripādaṃ jyeṣṭamānakam || 64/19 || pūrvavanmadhyamaṃ kṛtvā trayastriṃśatpramāṇakam | āyādiśuddhisiddhyarthaṃ bhajenmānāṅgulena tu || 64/20 || bhāgaṃ vā vibhajetteṣāṃ śadhyarthaṃ tadihocyate | ṣoḍaśāṃśaṃ samārabhya caturviṃśatisaṃyutam || 64/21 || śatāṃśaṃ vibhajettatra caikāṃśaṃ yojayedguruḥ | āyādiśubhasaṃyuktaṃ saḍaṃśaṃ vā purā mayā || 64/22 || bhūmilambe samādiṣṭaṃ noktaṃ vistarabhīruṇā | liṅgāyāme vikārāṃśe caturbhūtarasaiḥ kramāt || 64/23 || satribhāgaistriraṃśaistu sureḍyānāḍhyake dvijāḥ | āḍhyaṃ sarvasamaṃ liṅgaṃ viśiṣṭaṃ parikīrtitam || 64/24 || teṣāṃ tanmadhyame'ṣṭāṃśe pratyekaṃ navadhā bhajet | liṅgāyāme dināṃśe tu saptāṣṭanavabhāgataḥ || 64/25 || brahmaviṣṇvīśabhāgānāṃ utsedhāḥ saṃprakīrtitāḥ | sarveṣāmapi sāmānyaṃ liṅgametadudāhṛtam || 64/26 || samakhaṇḍaṃ vardhamānaṃ śaivādhikyaṃ tribhāgikam | varṇānāṃ brāhmaṇādīnāṃ krameṇa parikalpayet || 64/27 || vardhamānaśivādhikye sarvajātyarhake mate | liṅgāyāmaṃ tridhā kṛtvā brahmāṃśaḥ tvekabhāgataḥ || 64/28 || viṣṇvaṃśastadvadevaṃ syādrudrāṃśo bhāga eva vā | ekāṃśasadṛśastāraḥ samakhaṇḍo'yamīrtitaḥ || 64/29 || catuṣpañcaṣaḍaṃśaṃ tu pañcaṣaṭsaptabhāgikam | ṣaṭsaptāṣṭāṃśakaṃ saptabhāgāṣṭanavabhāgikam || 64/30 || vardhamānamidaṃ proktaṃ viprādīnāmanukramāt | saptasaptāṣṭabhāgaṃ tu pañcapañcaṣaḍaṃśakam || 64/31 || vedavedaśarāṃśaṃ tu guṇānalayugāṃśakam | evaṃ śivādhikaṃ proktaṃ dvijātīnāmanukramāt || 64/32 || kṛtvā navāṃśaṃ liṅgoccaṃ bandhabandhaguṇāṃśakam | ṣaṭsaptāṣṭakanāhaṃ tu vṛtte'ṣṭāśre yugāśrake || 64/33 || trairāśikamidaṃ śāstre svastikaṃ tvadhunocyate | navadhā liṅgamānena dvyaṃśaṃ madhye guṇāṃśakam || 64/34 || vṛtte yugāṃśakaṃ dairghyaṃ śūdre'pyetacca śasyate | trairāśikaṃ tu sarveṣāṃ sarvakāmapradaṃ matam || 64/35 || āḍhyānāḍhyasureḍyaṃ ca dhārāliṅgaṃ sahasrakam | sarveṣāṃ brāhmaṇādīnāmapi sāmānyamīritam || 64/36 || ekādidhārayā vṛddhaṃ śatadhārāvasānakam | dhārāliṅgaṃ praśastaṃ syātsahasramadhunocyate || 64/37 || samakhaṇḍe śivāyāme rudrabhāgavinirmite | ekādhikaṃ navatyaṃśe viṣamāṃśaniveśitam || 64/38 || (pṛ0 166) saikasāhasraliṅgānāṃ navabhāgoccameva vā | mukhaliṅgamatho vakṣye bhuktimuktiphalapradam || 64/39 || caturmukhaṃ tattrimukhamekavaktrayutaṃ bhavet | yoccatārā dvibhaktā sā guṇatyāgādadho śiraḥ || 64/40 || lalāṭaṃ nāsikā vaktrañcibukoṣṭhaṃ ca vartayet | grīvābhujopaniṣkrāntiridānīṃ procyate budhāḥ || 64/41 || liṅgāyāme vikārāṃśe liṅgaviṣkambhato bahiḥ | caturdikṣu caturvaktra nirgamāya prakalpayet || 64/42 || śeṣaṃ liṅgākṛtiḥ kāryā viṣṇubhāgānusārataḥ | jānau praviṣṭā grīvā syāccaturaṅgulamānataḥ || 64/43 || tadvaddīrghasamāyuktaṃ śeṣaṃ yatpratimoktavat | nandamātrādikaṃ bhaktvā ṣaṭtālaṃ tu caturvidham || 64/44 || nirgamārthaṃ caturdikṣu veṣṭanaṃ parikalpayet | pādonasaptamātraṃ tu vistāreṇa prakalpayet || 64/45 || trimukhaṃ vā taduccāṃśaṃ ṛtuvadbhājayetsamam | bhāgārdhena bhujaskandhau ṣaḍaṅgulaviniḥsṛtau || 64/46 || tribhāgena bhavedgrīvā makuṭaṃ syāddvibhāgataḥ | caturdhā vibhajeccheṣaṃ bhāgamātrapramāṇataḥ || 64/47 || śirolalāṭanāsāśca vaktraṃ cibukasaṃyutam | viṣṇvaṃśatārasadṛśaṃ makuṭaṃ ca vivartayet || 64/48 || nirgamāṃśā mukhānāṃ syuḥ pratyekaṃ vasumātrakaiḥ | ekavaktre trayoccāṃśe sārdhonamukhadairghyakam || 64/49 || makuṭañcaikabhāgaṃ syādavaśiṣṭe dvidhā kṛte | grīvāskandhau kramaṇaiva vardhayeddeśikottamaḥ || 64/50 || mukhasya nirgamaṃ kuryānnavamātrapramāṇataḥ | aṣṭādhikaśate liṅgadairghye dairghyāṃśa iṣyate || 64/51 || śirovartanameteṣāṃ vakṣye tadbahudhā matam | puṇḍarīkaviśālākhyaṃ śrīvatsaṃ śatrumardanam || 64/52 || kāṣṭāṃśake caturbhakte bhāgabhāgavivardhanāt | bhavanti puṇḍarīkādibhedā bhinnaphalāptaye || 64/53 || 64/puṇḍarīkādyaśaḥprāptirviśālādvipulāṃ śriyam | prāpnoti sarvān śrīvatsādvijayaṃ śatrumardanāt || 64/54 || kukkuṭāṇḍaśiro mūrticaturthāṃśavivardhanāt | prajāvṛddhikaraṃ yasmātprajālābhaḥ prajāpatiḥ || 64/55 || tribhāgavardhanādardhacandraṃ candrasamo yataḥ | prāptamāyuḥ paraṃ prāptalokaṃ saubhāgyamuttamam || 64/56 || ṣaḍbhāgavardhanādbhūtinimittaṃ trapuṣākṛtiḥ | sādhyāḥ siddhāśca maruto yasmādbhūtiṃ parāṃ gatāḥ || 64/57 || athavānyaprakāreṇa śirovartanamucyate | aṣṭadhā vibhajettāramadhyardhena vivartanāt || 64/58 || chatraśīrṣamiti proktaṃ trapuṣābhaṃ nigadyate | ṣaḍaṃśaistrapuṣaṃ vā syātsārdhadvyaṃśena vartanam || 64/59 || kukkuṭāṇḍaśiraḥ proktaṃ vistārārdhapravartitam | candrakhaṇḍanibhaṃ proktaṃ vistārāttryaṃśavartitam || 64/60 || budbudābhaṃ śiraḥ sārdhatryaṃśenāṣṭavibhājite | etāni sarvaliṅgānāṃ sanātanaśirāṃsi hi || 64/61 || āyādiśubhasaṃyuktaṃ liṅgaṃ sarvārthasādhakam | aśubhe tvaśubhaṃ vidyāttadarthamupari nyaset || 64/62 || ekahaste'ṅgulaṃ syācca dvitrihaste trimātrakam | catuṣpañcakare pañca ṣaṭsaptasu ca saptakam || 64/63 || vasunandakare nandamātramānādhikaṃ matam | śirovartanabhāge tu caturthe vā ṣaḍaṃśake || 64/64 || ekaṃ dvayaṃ trayaṃ dadyādbrahmabhāgātkrameṇa tu | śirovartanabhāgasya tryaṃśaṃ pūjāṃśakopari || 64/65 || liṅgāyāme'thavāropya ṣaḍbhāge tu taducchraye | ekāṃśaṃ yojayeddhīmāṃliṅge dvyaṃśaṃ tu madhyame || 64/66 || (pṛ0 167) tribhāgamuttame liṅge yojayedvā dvijottamāḥ | kevalaṃ vā śiromānamadhiropya vivartayet || 64/67 || śirasā miśritaṃ bhāgaṃ pārśvayoravalambya ca | vṛttadvayaṃ tu tanmānādubhayoḥ pārśvayornayet || 64/68 || ūrdhvadeśe śiromadhye tṛtīyaṃ maṇḍalaṃ nyaset | maṇḍalaiśca tribhirmatsyadvayamatropajāyate || 64/69 || tanmatsyānanapucchasthasūtrayoryatra saṅgatiḥ | tatra sthitvā tribhirvāsya vartanīyaṃ śiraḥśubham || 64/70 || jātiliṅgavibhedena śiraśca dvividhaṃ matam | chatrākāraṃ tu viprāṇāṃ kukkuṭāṇḍanibhaṃ nṛpe || 64/71 || vaiśyānāmardhacandrābhaṃ śūdrāṇāṃ trapuṣaṃ bhavet | aparaṃ candramapyanyaliṅgabhedena kathyate || 64/72 || liṅgavyāse vikārāṃśe vyomadvitryabdhibhiḥ kramāt | caturvidhaṃ syācchatrābhaṃ tatrādye samaliṅgake || 64/73 || śaivadhikye tṛtīyaṃ syāccaturthaṃ vardhamānake | anyo'nyasaṅkaraḥ tveṣāmaśubhāya prakalpitaḥ || 64/74 || svāyaṃbhuvādiliṅgānāṃ lakṣaṇaṃ neṣyate dvijāḥ | kintu teṣāṃ vibhāgaṃ tu prasiddhoktyā samācaret || 64/75 || sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ liṅgaṃ sarvārthasādhakam | || iti kāmikākhye mahātantre liṅgalakṣaṇavidhirnāma dviṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || aṅkurārpaṇalakṣaṇavidhiḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi aṅkurārpaṇalakṣaṇam | sarvamaṅgalakāryādau kartavyaṃ maṅgalāṅkuram || 65/1 || uttamo madhyamo nīcastrividhaḥ parikīrtitaḥ | navāhe vātha saptāhe pañcāhe tridine'pi vā || 65/2 || sadyo'ṅkurārpaṇaṃ vāpi śivaṃ saṃpūjya cārabhet | sāyādidinamārabhya devānāmaṅkurārpaṇam || 65/3 || taddine tu manuṣyāṇāṃ devānāmapi saṃmatam | bījānāmadhipaḥ somo tasmādrātrau tu nirvapet || 65/4 || divākāle na kartavyaṃ kṛtaṃ cetkartṛnāśanam | sadanasyāgrage deśe vāme vāpyagradakṣiṇe || 65/5 || trihastaṃ tu samārabhya kuryādrudrakarāntakam | maṇḍapaṃ tatra kartavyaṃ pūrvasaṅkalpite'thavā || 65/6 || aiśe vā yāgaśālāyāṃ kuryāttīrthāṅkurārpaṇam | vitānadhvajasaṃyuktadvāratoraṇasaṃyute || 65/7 || darbhamālāsamāyukte muktādāmasamanvite | puṇyāhaprokṣaṇaṃ kuryādathavāstreṇa śodhayet || 65/8 || śarāvaḥ pālikāścaiva ghaṭikāśca tridhā smṛtāḥ | sarāvāḥ kṛtaṃ yadutkṛṣṭaṃ vargābhyāṃ madhyamaṃ bhavet || 65/9 || kaniṣṭhikaṃ caikavargaisteṣāṃ lakṣaṇamucyate | sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ nirmitaṃ mṛṇmayaṃ smṛtam || 65/10 || pālikānanavistāro manvaṅgulamudāhṛtam | ekaikāṅgulahīnaṃ syānmadhyame kanyasekramāt || 65/11 || vistāre samamutsedhaḥ pādatāraḥ tadardhataḥ | vistāre kauśikāṃśena paritaḥ śeṣa ucyate || 65/12 || (pṛ0 168) vistārasya tribhāgaikavartitaṃ bilamucyate | vistārayugabhāgaiko daṇḍavistāra iṣyate || 65/13 || ghaṭikā kalaśākārā daṇḍapādau tu pūrvavat | vidyeśvarāṅgulaḥ kumbhavistāraḥ pañcavaktrayuk || 65/14 || pālikārdhapramāṇena tripādo vā śarāvakam | yathāsambhavamānaṃ vā pālikādi prakīrtitam || 65/15 || bhinnaṃ kṛṣṇañca suṣiraṃ durgandhaṃ ca purāṇakam | chinnaliṅgādisaṃyuktaṃ varjayedaṅkurārpaṇe || 65/16 || śarāvaṃ brahmadaivatyaṃ pālikā viṣṇudevatā | ghaṭikaiśānasaṃyuktā teṣu tānarcayedguruḥ || 65/17 || pṛthak ṣoḍaśasaṃkhyātamuttamaṃ parikīrtitam | madhyamaṃ manusaṃkhyātaṃ daśataḥ kanyasaṃ bhavet || 65/18 || uttamakramamevaṃ syādaṣṭaṣaḍvedasaṃkhyayā | madhyamakramamuddiṣṭaṃ tridvyekaiḥ kanyasaṃ bhavet || 65/19 || sarveṣāṃ sthāpanaṃ vakṣye śrūyatāṃ dvijasattamāḥ | gomayālepanaṃ kṛtvā piṣṭacūrṇaiṃrvicitrayet || 65/20 || pañcagavyena saṃprokṣya sūtrapātamathācaret | sūtravyāptirdaśa prācyāṃ daśodīcyāṃ tathaiva ca || 65/21 || nava madhye ca saṃgṛhya paritaḥ ṣoḍaśaṃ tyajet | caturdikṣu ca catvāridvārāṇi dvipadāni ca || 65/22 || koṇe dvādaśasaṃkhyāni teṣu syuḥ pālikādayaḥ | madhye navapade padmaṃ pālikāṃ koṇadeśake || 65/23 || ghaṭikā dvāravāme syuḥ śarāvā dvāradakṣiṇe | evaṃ dvāreṣu cānyeṣu kalpayeddeśikottamaḥ || 65/24 || prāksūtraṃ vasusaṃkhyātamudaksūtraṃ tathaiva ca | madhye vyomapadaṃ hitvā parito'ṣṭapadaṃ tyajet || 65/25 || madhyame somakumbhaḥ syātpūrvapaṅktidvaye punaḥ | pālikā manusaṃkhyātāḥ paścime ghaṭikā matāḥ || 65/26 || tadantarālaṣaṭke ca dakṣe'dakṣe śarāvakāḥ | kumbhapārśve dvayaṃ proktaṃ pūrvasmin paścime dvijāḥ || 65/27 || śreṣṭhamadhyamamevaṃ syāduttamādhamamucyate | prāksūtraṃ munisaṃkhyātamudaksūtraṃ tathaiva ca || 65/28 || madhye vedapadaṃ muktvā tatra kumbhaṃ niveśayet | īśānakoṇādārabhya pālikā bāhyapaṅktike || 65/29 || rākṣasyāṃ diśi koṇāntaṃ śarāvāḥ parikīrtitāḥ | antardiśāsu dvau dvau vā vāyāvīśe parā matāḥ || 65/30 || utkṛṣṭakanyasaṃ proktaṃ madhyamottamamucyate | pañcapañcapadaṃ kṛtvā madhyame sthāpayedghaṭam || 65/31 || caturdikṣu ca koṇeṣu sthāpayetpālikā bahiḥ | kumbhabāhye ca ghaṭikāḥ svāntare'ṣṭau prakīrtitāḥ || 65/32 || śarāvaṃ sthāpayedbāhye pālikānāmathāntare | madhyame jyeṣṭhamākhyātaṃ madhyamadhyamathocyate || 65/33 || ṣoḍhā prāgagrasūtrāṇi tathaivottaragāni ca | madhye navapadaṃ kṛtvā īśānaṃ nairṛtaṃ vinā || 65/34 || pālikāḥ pañca pūrvasthāḥ paścimasthāḥ śarāvakāḥ | dakṣiṇe tritaye vāme ghaṭikāḥ ṣaḍvyavasthitāḥ || 65/35 || antarīśānadeśe tu pālikaikā vyavasthitā | tathaiva nairṛte deśe śarāvaḥ suvyavasthitaḥ || 65/36 || ṣoḍaśāṃśaṃ tataḥ kṛtvā madhye vedairvyavasthitāḥ | pālikā ghaṭikā caiva śarāvaśca yathākramāt || 65/37 || īśānakoṇādārabhya vahnyantāḥ samudīritāḥ | anenaiva krameṇaiva vahnyādviṣu ca vinyaset || 65/38 || kṛtvā navapadaṃ madhye somakumbho vyavasthitaḥ | pūrvavatpālikādyaṃ tu śarvamārabhya vinyaset || 65/39 || avaśiṣṭaṃ bahiḥ some kanyasādyaṃ prakīrtitam | prāgvannavapadaṃ kṛtvā dvāre pūrvatra paścime || 65/40 || (pṛ0 169) īśānakoṇādārabhya pālikādyaṃ tu vinyaset | etatkanyasamadhyaṃ syāttataḥ kanyasakanyasam || 65/41 || kṛtvā navapadaṃ cāpi tyajetkoṇacatuṣṭayam | madhye kumbhaṃ ca pūrvādipālikādīṃśca vinyaset || 65/42 || evaṃ nyāsakramaṃ proktaṃ tatkriyā kathyate'dhunā | sthaṇḍilaṃ kārayedvidvānaṣṭadroṇena śālikā || 65/43 || tadardhaṃ madhyamaṃ proktaṃ tadardhamadhamaṃ bhavet | śivakumbhoktavatkumbhe prasthaṃ vā pratipālikam || 65/44 || tanmadhye vilikhetpadmaṃ sāṣṭapatraṃ sakarṇikam | tadardhaṃ taṇḍulopetaṃ tilalājasamanvitam || 65/45 || darbhaiḥ puṣpaiḥ paristīrya tanmadhye sthāpayedghaṭam | droṇenārdhena vā pūrṇaṃ kumbhasaṃkhyāsamanvitam || 65/46 || sasūtraṃ sapidhānaṃ ca sakūrcaṃ vārisaṃyutam | sauvarṇaṃ candrabimbaṃ syātsadvastravadanānvitam || 65/47 || tanmadhye vinyasedinduṃ tanmantreṇa śivadvijāḥ | pāyasaṃ dāpayedvidvān tāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 65/48 || īśānena tu mantreṇa pālikādīni vinyaset | darbhaiḥ kuśaiḥ palāśairvā niśchidraṃ suṣiraṃ nayet || 65/49 || śuddhadeśotthamṛdbhistu pālikādīni pūrayet | dravyāṇi vāpayetpaścātpayasā bhāvitāni vai || 65/50 || tilasarṣapamudgāṃśca māṣaśimbāḍhakāni ca | kulutthaṃ saptabījāni vāpayeduttamasya tu || 65/51 || mudgamāṣakulutthaṃ ca tilaṃ ca sarṣapaṃ tathā | evaṃ tu madhyamaṃ proktaṃ kanyasaṃ tilasarṣapam || 65/52 || adhamaṃ tvevamākhyātamathavānyamihocyate | tilasarṣapamudgāṃśca māṣaśimbakulutthakān || 65/53 || śālipriyaṃgvapāmārgayavaśyāmamihocyate | athavānyaprakāreṇa dravyalakṣaṇamucyate || 65/54 || tilasarṣapamudgāṃśca tato māṣakulutthakam | niṣpāvaśālyapāmārgaśimbāvrīhyāḍhakāḥ smṛtāḥ || 65/55 || śyāmagodhūmasasyendravaiṇavāḥ parikīrtitāḥ | payasā bhāvitānyatra nirvapeddhṛdayena tu || 65/56 || aṅkurā vardhanīyāḥ syuryathā śobhāvahā dvijāḥ | vāpayedbījamukhyena prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ || 65/57 || tatkumbhasthajalenaiva pālikādīni vinyaset | kumbhāmbhaḥśoṣaṇātpūrvaṃ gandhatoyena pūrayet || 65/58 || nityaṃ saṃpūjya haviṣā dāpayettaddināntakam | nirdiṣṭadivase prāpte somamudvāsayetsudhīḥ || 65/59 || nirvāpānte pidhāyaiva smṛtyā guptaṃ nidhāpayet | aṅkurāstu sitāḥ śastāḥ komalā ūrdhvagāminaḥ || 65/60 || kṛṣṇaṃ ca dhūmravarṇaṃ ca piṅgalaṃ śyāmalaṃ tathā | tiryaggataṃ ca kubjaṃ ca varjayecchuddhakarmaṇi || 65/61 || śāntihomaṃ tataḥ kuryāttannivṛtyarthameva ca | tīrthāṅkurasya kartavyaṃ grāmādīnāṃ pradakṣiṇam || 65/62 || gṛhītamṛtsamopetaṃ pālikādisamanvitam | triśūlena samopetaṃ kundālyā ca samanvitam || 65/63 || caṇḍeśvarasamopetaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam | anyeṣāmapi sarveṣāṃ varjayedvā pradakṣiṇam || 65/64 || mṛtsaṃgrahādau kuryādvā na kuryādbhramaṇakriyām | nadītīre taṭāke vā vane puṣpavane'pi vā || 65/65 || dīrdhikāsetubandhādau vidhinā mṛdamāharet | prokṣayedbhūtalaṃ samyak śivatoyena buddhimān || 65/66 || āvāhayettato bhūmiṃ gandhādyairarcayeddhṛdā | parito lokapāniṣṭavā śastramantreṇa pūjayet || 65/67 || śastreṇa nikhanedbhūmiṃ triḥ khātvā cottarāmukhaḥ | mṛdaṃ saṃgṛhya vāmena pūrayetsthalikāntaram || 65/68 || (pṛ0 170) gandhādibhiḥ samabhyarcya parivārajanaistu vā | vāhayitvā mṛdaṃ paścātprāsādādyaṃ? praveśayet || 65/69 || pālikādyaistribhiḥ śreṣṭhaṃ dvābhyāṃ madhyamamucyate | adhamaṃ caikavargeṇa kartavyā cāṅkurakriyā || 65/70 || uktālābhe tadāsanne kāle sadyo'ṅkurārpaṇam | prasūnaṃ nālikerasya dūrvāpuṣpākṣatānvitam || 65/71 || prakṣipetpālikāmadhye bījamantramanusmaran | ghaṭikāsu śarāveṣu triṣu vā cāṅkurārpaṇam || 65/72 || || iti kāmikākhye mahātantre aṅkurārpaṇavidhirnāma triṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || liṅgapratiṣṭhāvidhipaṭalaḥ || athedānīṃ pratiṣṭhāṃ tu liṅgasya śṛṇuta dvijāḥ | pūrvoktavidhinā kālaṃ kalpayetsthāpanādike || 66/1 || yamāśleṣāgniśūrpāṇi śraviṣṭhāṃ caiva vāruṇam | jyeṣṭhāṃ ca trīṇi pūrvāṇi varjayetsthāpanādike || 66/2 || caturthī cāṣṭamī bhūtapañcadaśyaśubhā matā | neṣṭau kujaśanī jñeyau śubhayuktau śubhapradau || 66/3 || rāśayaścaravarjyāḥ syuḥ śeṣaṃ pūrvavadīritam | aṅkurārpaṇakāryaṃ tu prāgeva vidhinā caret || 66/4 || harmyādau maṇṭapaṃ kuryādyāgārthaṃ vāgrapārśvayoḥ | uttare caiva hastāditrayasyāṣṭāṅgadikkaraiḥ || 66/5 || yavavṛddhyā tadanyeṣāṃ tasmādarkādito'pi vā | tribhāgena tathaiva syāduttare snānamaṇḍapam || 66/6 || vedikāsamamānaṃ vā snānayogyaṃ yathā bhavet | tathā mekhalayā yuktaṃ śvabhrayukśobhitaṃ bhavet || 66/7 || aṣṭāṅgulocchritā vedī madhyabhāge catuṣkarā | hastādike hastavṛddhyā tadanyeṣāṃ prakalpayet || 66/8 || hastadvayaviśālā vā vedikā hastanirmitā | vedimānena kūṭaṃ syātprapā vā tasya bāhyataḥ || 66/9 || athavā sarvadeśe tu prapā syādativistarā | sarvato vātha kūṭaṃ syādalpe śobhābalaṃ yathā || 66/10 || yogyā hastamitā vedī liṅge syātkanyasatraye | dvādaśastambhasaṃyuktā syālliṅge madhyamatraye || 66/11 || gātrairviṃśatibhiryuktā vedī syāduttamatraye | tattadbhaktipramāṇena bāhyapaṅktīḥ prakalpayet || 66/12 || evaṃ paṅktiyutā cādye tataḥ kuṇḍāṣṭakaṃ bhavet | dvibhaktirmadhyame jñeyā caturviṃśatikuṇḍake || 66/13 || tribhaktisaṃyutāpyaṣṭacatvāriṃśacca kuṇḍakam | jyeṣṭhaliṅgatrayaṃ vā syāt dvātriṃśatkuṇḍasaṃyutam || 66/14 || bhramanti bāhyataḥ kuryādyathāśobhāṃśamānataḥ | prādhānikaṃ tadanyatsyāccakre cānantare matam || 66/15 || sarvatra navakuṇḍaṃ vā liṅge kanyasakanyase | pañcakuṇḍamathaikaṃ vā calaliṅge'pi kathyate || 66/16 || vedibhāgaśaśāṅkārdhatryaśravṛttāni pañcasu | ṣaḍaśrāṣṭābjakoṇāni dikṣvanyāsu niveśayet || 66/17 || vṛttaṃ pradhānamevaṃ syāccaturaśraṃ tu vā bhavet | antarāvaraṇe tvevaṃ bāhye tu caturaśrakam || 66/18 || (pṛ0 171) vṛttaṃ vāpi prakartavyaṃ sarvatraikamathāpi vā | prāguktavidhinā sarvamatrānuktaṃ samācaret || 66/19 || caturdvārasamāyuktaścatustoraṇabhūṣitaḥ | maṅgalāṣṭakasaṃyukto maṅgalāṅkuraśobhitaḥ || 66/20 || navadhvajasamāyukto darbhamālādibhūṣitaḥ | ayaṃ tu maṇṭapo liṅge pratimāyāṃ viśeṣataḥ || 66/21 || sarvakarmasu śastaṃ syādutsavādau viśeṣataḥ | asya prāguktadeśe tu lakṣaṇoddhāramaṇṭapam || 66/22 || kṛtvā tatra nayellakṣma śuddhadeśe'thavā bhavet | śilāvālukatoyādyairdharṣayelliṅgapiṇḍike || 66/23 || tathā cākāraśuddhiṃ ca kuryālliṅgasya deśikaḥ | mṛdbhiḥ kaṣāyavargeṇa gomūtreṇodakaistathā || 66/24 || gomayena tato'mbhobhirgandhavadbhiḥ supāvanaiḥ | praṇavenāstramantreṇa huṃphaṭpraṇatiyoginā || 66/25 || tataḥ sāmānyamantreṇa pūjayetsthāṇunāpi vā | liṅgapiṇḍiṃ samāveṣṭya kuśavastrasragādibhiḥ || 66/26 || maṇṭape sthaṇḍilaṃ kuryādaṣṭadroṇena śālinā | tilataṇḍulalājaiśca darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret || 66/27 || sthaṇḍile śāyayelliṅgaṃ sapīṭhaṃ pūrvamastakam | raktavastreṇa saṃchādya yajedgandhādibhirhṛdā || 66/28 || rudrabhāgasamāyāmaṃ catuḥ ṣaṣṭyaṃśakaṃ bhajet | ekāṃśasūtravistārastathā gambhīra iṣyate || 66/29 || tadardhenādhamo jñeyastattāre'ṣṭāṃśake kṛte | navadhā sūtravistāraḥ sarvaliṅgeṣu kīrtitaḥ || 66/30 || kuḍkumāktena sūtreṇa navadhā ca vibhajya ca | ṣaḍbhistu lakṣaṇodhāraḥ tvadhobhāge yathā bhavet || 66/31 || mukhanāsālalāṭānāṃ bhedo grīvordhvato bhavet | tatra neṣṭastu yastasmādadho lakṣma vilakṣayet || 66/32 || liṅgāyāme dināṃśe tu lakṣmavistṛtiraṃśataḥ | pṛthvī nimnā ca tadrekhā vistṛternavamāṃśataḥ || 66/33 || lakṣmasūtrārdhamānaṃ tu pakṣasūtrāvatāraṇam | tatkhātasamavaipulyaṃ kartavyaṃ śobhanaṃ yathā || 66/34 || pakṣakṣetre vasucchinne ṣaḍbhāgaparivartanāt | navabhāgānmunīnāṃ hi datvā bhāgadvayaṃ tvadhaḥ || 66/35 || bhāgadvayena sārdhena vahnibhaktervivardhanam | vikārabhakte'dhastādvā tyaktvā bhāgadvayaṃ tathā || 66/36 || navabhirbhānubhirbhakte pakṣaṃ vāgnikrameṇa vā | athavānyallakṣma tasyāṃ navabhāgakṛtaṃ samam || 66/37 || bhāgaṃ ṣaṣṭhaṃ guṇīkṛtya bhāgatyāge tridhā tvayam | yavārdhakaṃ dvibhāge tu vartayellakṣma śobhanam || 66/38 || karṇakūṭādadhaścaikāṃ brahmarekhāṃ nayetkramāt | yāvattu vaiṣṇavo bhāgaḥ sūtramūle gajākṣake || 66/39 || adho dvitīyabhāgo vā yavārdhākāralakṣaṇam | pakṣasūtravinirmuktamubhayaṃ tviha kīrtitam || 66/40 || rekhātrayaṃ tu kartavyaṃ sarvāsāmanukūtalaḥ | ṣoḍaśāṃśe caturbhāgaṃ tyaktvordhve dvādaśāṃśakam || 66/41 || sapadmakuḍmalaṃ nālamadhobhāgadvayaṃ vinā | rudrāṃśoccaṃ tridhā kṛtvā cordhvabhāgaṃ tyajet kramāt || 66/42 || pakṣāṃśaṃ daśadhā kṛtvā vyomāṃśaṃ mukulaṃ bhavet | vistāraḥ tatsamo jñeyo nālaṃ tu vasubhāgikam || 66/43 || mukulāttu samārabhya pakṣarekhe vivartayet | maṇirekhe tu vijñeye tayoḥpṛṣṭhe tu saṅgatiḥ || 66/44 || rudrāṃśe rudrabhāge tu guṇāṃśamupari nyaset | ekena mukulīnālaṃ saptāṃśamitikīrtitam || 66/45 || rudrāṃśaṃ navadhā kṛtvā cordhve bhāgatrayaṃ tyajet | mukulaṃ caikabhāgena nālaṃ pañcāṃśato bhavet || 66/46 || (pṛ0 172) ṣoḍaśāṃśe punaḥ tasminstyajedūrdhvaṃ catuṣṭayam | mukulaṃ caikabhāgena daśāṃśaṃ nālamiṣyate || 66/47 || dvādaśāṃśe tu pūjāṃśaṃ tyaktvordhve'śadvayaṃ tataḥ | ekāṃśaṃ mukulaṃ jñeyaṃ vasvaṃśaṃ nālamiṣyate || 66/48 || nālāyāmamadhastiryakkṛtvā mukulamūlataḥ | pārśvayorubhayoḥ sūtraṃ yathā ṛju *?bhaveddvijāḥ || 66/49 || adhaścordhvadvayoḥ pārśve caturaśradvayaṃ tathā | niṣpādya bahirūrdhvasthaṃ koṇe hastaṃ vidhāya ca || 66/50 || padmakuḍmalamārabhya nālāntaṃ bhrāmayedbahiḥ | nālāyāmaṃ tu navadhā kṛtvā caikaikavardhanam || 66/51 || tasmānnavapramāṇena navadhā vardhanaṃ bhavet | nālāntare'ṣṭadhā bhakte bhāgārdhādardhavardhitam || 66/52 || caturmānaṃ bhavellakṣma pakṣasūtrāntare dvijāḥ | pakṣasūtraṃ ca kartavyaṃ sūtraṃ mukulamūlataḥ || 66/53 || kuḍmalaṃ vā gajākṣaṃ vā liṅgāgraṃ padmasannibham | kadalīmukulākāraṃ śūlāgrāśvatthapatrakam || 66/54 || lokapālāyudhāstrāgraṃ śivāstrāgraṃ tu vā bhavet | sārvadeśikaliṅgasya lakṣmetthaṃ kīrtitaṃ dvijāḥ || 66/55 || naitadratnamaye liṅge na lohe'pi ca lohitam | na bāṇaliṅge lauhe vā nadīprasravaṇodbhave || 66/56 || svākāralakṣmātīteṣu tejoratneṣu bhāsvaram | ratnaje lohaje lakṣma vidheyaṃ vā na vā bhavet || 66/57 || randhramadhye bhagākāramūrdhvāgraṃ lakṣmapīṭhakam | evaṃ lakṣmalikhedvidvāngururhemaśalākayā || 66/58 || akṣilohasamopetamastramantramanusmaram | śilpaśāstrāntarābhyāṃ tu tābhyāṃ vā lakṣma vā likhet || 66/59 || tattasmādeva śāstreṇa samameva vivartayet | rekhā hīnādhikā hanyādyajamānaṃ saśilpinam || 66/60 || rājānaṃ rāṣṭrasahitaṃ samaṃ tasmādvivartayet | ācāryo mantrayogyastu sthapatiḥ karma kārayet || 66/61 || śilpinaṃ tu visṛjyātha nayettatsthaṇḍilāntaram | tāmrake kāṃsyapātre vā madhvājyābhyāṃ samanvite || 66/62 || sahemaṃ sparśayedvidvānnetramantramanusmaran | dhānyarāśiṃ tato gāṃ ca savatsāṃ brahmaṇāṃstathā || 66/63 || kanyā dānakrameṇaiva brahmabhirdarśayedguruḥ | pracchannapaṭamānīya sthāne sthāne nayecchivam || 66/64 || dārupīṭhe kuśordhve vā pūrvavatsthāpanaṃ bhavet | tasyottare bhavānyāstu sthāpanaṃ tatra vā punaḥ || 66/65 || saṃpūjya gandhapuṣpādyairalaṅkṛsya viśeṣataḥ | devaṃ devīṃ samāropya rathādāvapramādataḥ || 66/66 || nānāvidhairalaṅkārairnayedvāstupradakṣiṇam | prāsādaṃ vā mahābhāgā viśeṣaḥ kaściducyate || 66/67 || arvāk saptadinālliṅge piṇḍikāṃ ca vidhāya ca | pratiṣṭhādivasālliṅgaṃ sandhāpya ca śilānvitam || 66/68 || pīṭhaṃ saṃyojya kṛtvāṣṭabandhaṃ sarvāṃ kriyāṃ tataḥ | kuryātsnapanamādo tu sahasrādiṣu sambhavaiḥ || 66/69 || saṃpūjya gandhapuṣpādyaiḥ kṛtvā grāmapradakṣiṇam | jalādhivāsanārthaṃ tu snāpayetpañcagavyataḥ || 66/70 || 66/ parīkṣya liṅgaṃ pīṭhaṃ ca vastrādyaiḥ pūjayettataḥ | kautukaṃ bandhayitvā tu liṅgapīṭhe krameṇa tu || 66/71 || lambakūrcasamāyuktaṃ vastrairācchādya sarvataḥ | sthaṇḍilaṃ maṇḍale kṛtvā śayanaṃ tatra kalpayet || 66/72 || tanmadhye vinyasetkumbhaṃ śivākhyaṃ vardhanīyutam | anyatsarvaṃ samānaṃ syādgarbhāgre sthaṇḍilaṃ matam || 66/73 || ataḥ prasaṅgamutsṛjya prakṛtaṃ vacmi sāmpratam | jale'dhivāsayeddevaṃ dvitrirātraṃ sapīṭhakam || 66/74 || (pṛ0 173) ekarātraṃ divārātraṃ yāmamātramathāpi vā | nābhimātrodake kṛtvā prapāmaṇḍapamaṇḍitām || 66/75 || jalatīre vidhāyaivaṃ sthaṇḍiladvitayaṃ kramāt | bhadrapīṭhe samāropya devaṃ devīṃ krameṇa tu || 66/76 || āchādya navavastreṇa lambakūrcasamanvitam | abhito'ṣṭa ghaṭān nyastvā śambhordevyāḥ samāhitaḥ || 66/77 || pradhānakūrcavastrāḍhyān hemayuktān salokapān | jalamadhye nyasetpaścāddevaṃ devīṃ ghaṭāṃśca tān || 66/78 || śāyayetphalakādau tu prāk śiraḥ kordhvavaktrakam | visṛjya śilpinaṃ paścātprokṣite yāgamaṇṭape || 66/79 || brāhmaṇān bhojayitvā tu gomayenopalepayet | puṇyāhaṃ vācayitvā tu vāstuhomaṃ samācaret || 66/80 || paṇṭapālaṃkṛtiṃ kuryātprāguktavidhinā saha | kṛtasnānaḥ śivācāryaḥ śuddhavastrottarīyakaḥ || 66/81 || soṣṇīṣo dhṛtapañcāṅgabhūṣaṇaḥ samalaṃkṛtaḥ | mūrtipā bhūṣitāstadvatkintūṣṇīṣavivarjitāḥ || 66/82 || saṃprāpya yāgasthānaṃ tu sāmānyārghyakaro guruḥ | dvārāṇyabhyarcya pūrvādidvārapālayutāni ca || 66/83 || pūrve nandimahākālau yāmye bhṛṅgivināyakau | vāruṇe vṛṣabhaskandau devīcaṇḍau tu sāumyake || 66/84 || bhadro vijayasaṃjñastu vijṛmbho lohitaḥ kramāt | toraṇe pūrvamārabhya dvāre śāntyādikāḥ kalāḥ || 66/85 || abhyarcya gandhapuṣpādyaiḥ sadyadvāreṇa saṃviśet | viśuddhakāyo mantrātmā kṛtāntaryajano guruḥ || 66/86 || kṛtārghyadravyasaṃśuddhikarmahastātmapūjanaḥ | kṛtapañcāṅgabhūṣastu vāstupūjāsamanvitaḥ || 66/87 || kumbhasaṃskārayuk kṣiptavikiraśrīsaparyayaḥ | śivakumbhāstrayajano lokapālārcanānvitaḥ || 66/88 || svājñāpanasamāyuktaḥ kumbhāstrabhramaṇānvitaḥ | kṛtakumbhāstrasaṃpūjaḥ tadadhyeṣaṇasaṃyutaḥ || 66/89 || kuṇḍasaṃskārasaṃyuktaḥ śivāgnijananānvitaḥ | jalādhivāsanasthānādānīya parameśvaram || 66/90 || maṇṭape snapanākhye tu prāgvatsnapanamārabhet | mṛdbhiḥ kaṣāyavargeṇa pañcagavyaphalodakaiḥ || 66/91 || poṣpodaiḥ patratoyaiśca gandhodairdhātutoyakaiḥ | pañcāmṛtaiḥ kuśodairvā snāpayedvṛṣabhadhvajam || 66/92 || evameva bhavānyāśca kuryātsnapanamuttamam | ācchādya vastrayugmena gandhādyairarcayetkramāt || 66/93 || kṛtvā kautukasūtraṃ tu śambhordevyāḥ krameṇa tu | śayyāṃ ca kalpayedvidvān śālitaṇḍulakādibhiḥ || 66/94 || aṣṭadroṇaiḥ saśālībhistadardhaistaṇḍulairapi | tilaiḥ tadardhairlājaiśca darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret || 66/95 || carmajaṃ romajaṃ tūrdhvaṃ muṇḍajaṃ cāṇḍajaṃ tathā | kārpāsajaṃ krameṇaiva kalpayedupadhānakam || 66/96 || alābhe pañcavastraistu miśraiḥ śayyāṃ prakalpayet | sampūjyāsanamantraiśca śaktiṃ śayyādhipāṃ nyaset || 66/97 || śibikādau samāropya bhavānyānugataṃ nayet | dvāradeśe tu saṃprāpte dadyādarghyaṃ krameṇa tu || 66/98 || āropya śayane devaṃ prāṅmastakasamanvitam | liṅgasyottarato devīṃ kriyākhyāṃ pīṭhavigrahām || 66/99 || liṅgamūle nyaseddevīṃ navagartasamanvitām | mūrtimūrtīśvaranyāsaṃ tatvatatveśvarānvitam || 66/100 || brahmaviṣṇuharā eva liṅge tatvatrayādhipāḥ | ātmavidyāśivākhyaṃ tu tatvatrayamitīritam || 66/101 || kṣmāvahniyajamānārkajalavāyuniśākarāḥ | vyomāntā mūrtayaścāṣṭau nyastavyāḥ pratikhaṇḍakam || 66/102 || (pṛ0 174) śarvaḥ paśupatiścogro rudraścaiva bhavastathā | īśānaśca mahādevo bhīmaścetyaṣṭamūrtipāḥ || 66/103 || pañcamūrtyātmake nyāse kṣmāvāridahanānilāḥ | khañceti mūrtayo liṅge brahmādyā mūrtipā matāḥ || 66/104 || liṅgapīṭhe śilānāṃ ca vyāptistu āditaḥ kramāt | śivaśaktimanīṣāntaṃ trikhaṇḍakalpanaṃ punaḥ || 66/105 || vidyāśaktiśivaprāntaṃ māyāsādeśaśaktigam | śabdacittamanīṣāntaṃ liṅge pīṭhe'śmani kramāt || 66/106 || kriyā jñānaṃ tathecchā ca tritatvādhīśvarā matāḥ | dhārikā dīptimutyugrā jyotsnā cetā balotkaṭā || 66/107 || dhātrī bibhyatidevyaśca mūrtipāḥ parikīrtiṃtāḥ | pañcamūrtyātmake nyāse vāmādyā mūrtipā matāḥ || 66/108 || vāmā jyeṣṭhā kriyā jñānī cecchā ceti prakīrtitāḥ | saṃpūjya gandhapuṣpādyairdevānadhvapatīn kramāt || 66/109 || avyaktamūrtiṃ brahmāṇi vidyādehaṃ śivaṃ tataḥ | śivāṅgāni ca sampūjya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt || 66/110 || ācchādya navavastreṇa pratibhāgaṃ ca pūjayet | vedyūrdhve paritaḥ kumbhānnyasedviśveśvarātmakān || 66/111 || nidrākumbhaṃ śirodeśe vardhanīmuttare nyaset | kumbhān vastraiḥ samāveṣṭya hemapadmasamanvitān || 66/112 || pidhānakūrcasaṃyuktān pallavairupaśobhitān | nivedya bhūrinaivedyaṃ tāmbūlāccaṃ ca mantravat || 66/113 || gurumūrtidharaiḥ sārdhaṃ homakarma samārabhet | mūrtipāḥ śivaśāstrajñāḥ pañcagocarasambhavāḥ || 66/114 || ācāryārabdhatantroktakarmakramaviśāradāḥ | pratiṣṭhāmantratantrajñāḥ putrapautrādayo guroḥ || 66/115 || svamūrtirūpasāmarthyavyāptisandhānayoginaḥ | caturvedadri?do viprāścaturdikṣu vyavasthitāḥ || 66/116 || paṭhanto devatāliṅgamantrān sannidhihetave | bhavanti mūrtipā nāma saṃskṛtāḥ śivaśambaraiḥ || 66/117 || vidikṣu cānnalājāṃśca tilān madhulavāstithā | yāgāntarāyavidhvaṃsaṃ kurvantyamitatejasaḥ || 66/118 || guruṇā coditā mūrtidhārakāḥ śivasaṃskṛtāḥ | pradhānāgneḥ samānīya svānaṃśān svāyate nyaset || 66/119 || samidājyānnalājāṃśca tilān madhulavāṃstathā | pālāśodumbarāśvatthavaṭāḥ pūrvādidikṣu ca || 66/120 || śamīkhadirapālāśaśrīvṛkṣāstvagnikoṇataḥ | pradhānasya palāśastu sarvaṃ pālāśameva vā || 66/121 || samidājyaṃ ca kuṇḍānāṃ svasvadikṣu yathākramam | sahasraṃ vā tadarddhaṃ vā tadarddhārdhamathāpi vā || 66/122 || śatamaṣṭottaraṃ vāpi mūlena juhṛyāttataḥ | mūlāddaśāṃśato'ṅgānāṃ samaṃ vātha tadardhakam || 66/123 || mūrtipāhutiruddiṣṭā brahmāṅgairaṣṭadikṣu ca | āgneyaiśānanairṛyavāyudikṣu yathākramam || 66/124 || īśānaṃ tu pradhāne vā netrāstre madhyakuṇḍake | santarpya mantrān kumbhānte sādhayeyuratho param || 66/125 || śāntikumbhasya sragvāri śāntisānnidhyakāraṇam | pratibhāgamadhastena prokṣaṇaṃ vai hi sattamāḥ || 66/26 || saṃśodhya sarve saṃhṛtya japeyurnijaśambarān | darbhasparśastato bhāgaṃ śuddhaṃ saṃjāyateśvaram || 66/27 || paratatvamupasthāpyaṃ śodhayeyustataḥ param | mūlāṇusaṃhitāmantrairācāryasya japādikam || 66/28 || śatamardhaṃ tadardhaṃ vā daśasaṃkhyamathāpi vā | mūrtimūrtīśahomaṃ ca tatvatatveśvaraiḥ saha || 66/29 || kevalena ghṛtenātha sarvadravyaiḥ tilairatha | svamūrtirūpasāmarthyādvyāptisandhānayoginaḥ || 66/130 || (pṛ0 175) mūrtipāḥ sarvasandhānayogakṛddeśikottamāḥ | evaṃ saṃśodhya brahmāṃśaṃ viṣṇvaṃśādiviśuddhaye || 66/131 || vidhāya pūrvavatsarvaṃ homasaṃkhyājapādikam | kuśamūlāntarāgraistu brahmabhāgādikān kramāt || 66/132 || spṛśeyurmūrtipāḥ svīyadiksthitā nijaśambaraiḥ | evaṃ pīṭhe śilāyāṃ ca homādyaṃ parikalpayet || 66/133 || kriyādhārākhyaśaktibhyāṃ mūrtiṃmūrtyadhipādibhiḥ | manonmanīmanantaṃ ca krameṇa parikalpayet || 66/134 || pīṭhoktamūlamūrtīśaśilāyāṃ parikalpayet | prāyaścittamaghoreṇa kṛtvā cāṣṭottaraṃ śatam || 66/135 || bhūtidarbhatilaiḥ kṛtvā rakṣāmastreṇa mantrataḥ | bahirantarbaliṃ kṣiptvā kṣetrapālabaliṃ kṣipet || 66/136 || adīkṣitastu yaḥ kartā dīkṣayettamihāntare | tataḥ prabhāte vimale deśiko mūrtipaiḥ saha || 66/137 || snānādinityaṃ nirvṛtya sāmānyārdhyakaro guruḥ | saṃpūjya dvārapālādīn samutthāpya maheśvaram || 66/138 || devīmutthāpya mantrajñaḥ yajedgandhādibhiḥ saha | datvā pūrṇāhutiṃ paścātpraviśedbhavanaṃ prabhoḥ || 66/139 || pañcagavyena saṃprokṣya śilāṃ madhye tu vinyaset | ekaviṃśatibhāge tu dvāratāre tu madhyame || 66/140 || bhāge ṣoḍhākṛte brahmasūtramadhyamasūtrakam | brahmavāmaikabhāgārdhaṃ śivasūtramiti smṛtam || 66/141 || śivasya brahmaṇo madhye harerindrasya madhyamam | śivasūtrapramāṇaṃ tu saumyasūtrasya pūrvataḥ || 66/142 || nyastvā tatsandhimadhye tu vinyasetkaśilāṃ guruḥ | praṇavaṃ praṇatiṃ coktvā vyāpinīti sthireti ca || 66/143 || acaleti dhruvetyuccairmāyāgarbhaṃ dharākṣaram | svāhetyantaṃ padaṃ coktvā sthairyaṃ sarvagataṃ smaran || 66/144 || padmāsanaṃ tadārūḍhaṃ sāvaṣṭambhaṃ nirudhya ca | nyasedratnauṣadhī lohadhātubījāni pūrvavat || 66/145 || kūrmaṃ vā vṛṣabhaṃ vātha haimaṃ tatra vinikṣipet | vilikhya cāyasenātha śvabhraṃ kṛtvā paṭāvṛtam || 66/146 || varmaṇāstreṇa saṃrakṣya digīśebhyo baliṃ kṣipet | samācamya kṛtanyāso juhuyādasinā śatam || 66/147 || devaṃ devīṃ ca sampūjya samāropya rathādike | dvārapradeśe datvārghyaṃ spṛṣṭvā cāthordhvaśākhakam || 66/148 || dvāraśvabhrāntarāvasthe bhadrapīṭhe niveśayet | sthiraṃ bhavedyathotpādyaṃ śvabhramastreṇa śodhayet || 66/149 || yantreṇa vidhṛtaṃ samyak lambena praguṇīkṛtam | samūrtibhṛdguruśvabhre tataḥ tadavatārayet || 66/150 || śaktiśaktimatordhyāyenna bhedo dharmadharmiṇoḥ | layāntaṃ mantramuccārya sṛṣṭimārgeṇa vinyaset || 66/151 || nandyāvartaśilāḥ paścāccatasro bahnikoṇataḥ | dharmādimantraiḥ saṃyojya devīmutsedhayetkriyām || 66/152 || ādau praṇavamuccārya hrīṅkāraḥ tadanantaram | kriyāśaktipadaṃ paścāccaturthyantaṃ manonmanī || 66/153 || piṇḍikāṃ ca samāyojya bandhayedaṣṭabandhanaiḥ | lākṣāgulamadhūcchiṣṭaguggulūnāṃ samāṃśataḥ || 66/154 || eteṣāmapi sarveṣāṃ saṃgrāhyaṃ sarjaraṃ samam | iṣṭakācūrṇabhāge vā pūrvabhāgasamanvite || 66/155 || sarveṣāṃ pādataḥ tailaṃ pākaścikkaṇavadbhavet | sikatābhiḥ samāpūrya cāntaraṃ liṅgapīṭhayoḥ || 66/156 || tadūrdhve vinyasedbandhaṃ viṣṇubhāgāvasānakam | śarkarā sarjarāṃśaṃ tu samaṃ kṛtvā tu cūrṇayet || 66/157 || māhiṣaṃ navanītaṃ ca mardayeddeśikottamaḥ | vajabandhamiti ślāghyaṃ vivare taṃ prayojayet || 66/158 || (pṛ0 176) aṣṭabandhaṃ tataḥ kṛtvā jatuguggulusarjayuk | sadmaṃ ca sphaṭikaṃ caiva śarkarā guruvindakam || 66/159 || tailaṃ vā cāṣṭamiśraṃ vā dadhi vā cikkaṇaṃ budhaḥ | evaṃ pīṭhe samāyojya tatra nyāsaṃ samārabhet || 66/160 || puṇyāhaṃ vācayitvā tu liṅgapīṭhe tu śodhayet | śāntikumbhasthatoyaiśca deveśamabhiṣecayet || 66/161 || śilpyādisparśaśāntyarthaṃ bhavedetaddvijottamāḥ | īśvarāntāni tatvāni turyaśre vinyasedguruḥ || 66/162 || śaktyantāni ca viṣṇvaṃśe śivatattvaṃ śivātmake | triṣaṣṭipadavinyāsaṃ brāhme nava nava dvayoḥ || 66/163 || kṣādikāntānadhobhāge sṛṣṭyādyantāṃśca madhyame | vṛttabhāge sadākāramevaṃ varṇaprakalpanā || 66/164 || kālāgnyādīśvarāntāni bhuvanāni nyasedguruḥ | sūkṣmādīnyatha madhye tu vinyasedaṣṭasaṃkhyayā || 66/165 || nivṛtyādīni vṛtte syurevaṃ bhuvanakalpanā | śaktayādipuruṣāntāśca hṛdādikavacānimān || 66/166 || mantrānbrāhme harāvīśaśastre vṛtte śivaṃ nyaset | lokeśāstragaṇeśānān brāhme vidyeśvarān harau || 66/167 || garbhāṇyudvṛttabhāge tu nyasenmantrānnyasetkramāt | śāntyantaṃ brahmaṇo bhāge śāntyatītaṃ tu madhyame || 66/168 || paramaṃ niṣkalaṃ binduṃ vinyasedvṛttabhāgake | āsanāṇūnnyasetpīṭhe liṅgamūrtigatānnyaset || 66/169 || jñānaśaktiṃ nyaselliṅge kriyākhyaṃ pīṭhavigrahe | mantrānetāṃstu pūrvedyuradhivāse tu vinyaset || 66/170 || evaṃ mantrāṃstu vinyasya kumbhanyāsaṃ samācaret | kumbhān sarvān samānīya vedikopari saṃsthitān || 66/171 || sarvamaṃgalasaṃyuktaṃ kṛtvā grāmapradakṣiṇam | sthaṇḍile tvagrakḷpte tu pūrvavadviniveśayet || 66/172 || kumbhādbījaṃ samādāya liṅgamūrdhani vinyaset | gurūpadiṣṭakandādermantramuccārayecchainaḥ || 66/173 || nādaśaktimayaṃ sūkṣmaṃ ghaṇṭānādavisarpiṇam | kāraṇatyāgayogena brahmarandhrādvinirgatam || 66/174 || divākarasahasrābhaṃ vidyutsaṅghasamaprabham | sphuradratnavitānena pradīpitadigambaram || 66/175 || mantreṇa manasā bhinnaṃ prāptānandarasodayam | sṛṣṭimārgapravṛtyantamindusantatisannibham || 66/176 || tejobimbaṃ lalāṭasthaṃ ghaṇṭikādvāramānayet | suṣumnānirgataṃ dhyātvā sphurattārakasarpiṇam || 66/177 || viśantaṃ brahmarandhreṇa sakalau vyāpakau nyaset | evaṃ sarvatra sānnidhyaṃ jīvanyāsena kārayet || 66/178 || anaineva prakāreṇa pīṭhe śaktiṃ ca vinyaset | jalena kumbhavardhanyoḥ snāpayelliṅgapiṇḍike || 66/179 || vidyeśvaraghaṭasthāṇūn pīṭhe pūrvādito nyaset | tattatkumbhasthatoyena snāpayetparameśvaram || 66/180 || yāvaccandraśca sūryaśca yāvattiṣṭhati medinī | tāvadatra tvayā deva sthātavyamiha sannidhau || 66/181 || saṃprāptaprārthano'traiva devyāścaivaṃ samācaret | pratiṣṭhādivase brahmaśilāsaṃsthāpanaṃ tu vā || 66/182 || tāṃ pūrvaṃ sthāpayitvā tu dhāmni kṛtvā sthalānvitam | liṅgasthānaṃ ca kalpoktaṃ sarvaṃ vāpi samācaret || 66/183 || dhāmnaḥ saṃsthāpanātpūrvaṃ liṅgasya sthāpanaṃ nayet | vidhānametatsāmānyaṃ bāṇādau tu śilāmaye || 66/184 || ācāryo mūrtipaiḥ sārdhaṃ niḥsṛtya bhavanāt prabhoḥ | yajamānena saṃkḷptāṃ gṛhṇīyāddakṣiṇāṃ guruḥ || 66/185 || syāccaturvidhā śāstre śreṣṭhā madhyādhamāparā | ṣaṣṭiniṣkaṃ samārabhya pañcaniṣkāḥ krameṇa tu || 66/186 || (pṛ0 177) kāñcanasya guroḥ pañcaniṣkāntā dakṣiṇā matāḥ | gobhūhiraṇyasadveśmavāhanācchādanādikam || 66/187 || dāsīdāsādikaṃ sarvaṃ gurave sannivedayet | lambasthānoktamārgeṇa cānyeṣāṃ dakṣiṇā bhavet || 66/188 || gṛhītadakṣiṇastuṣṭaḥ pratiṣṭhāpuṇyamarthine | yajamānāya sandadyātsodakaṃ puṣpasaṃyutam || 66/189 || candanākṣatasaṃyuktaṃ sakuśaṃ dakṣiṇe kare | tejobimbanibhaṃ dhyātvā karturdakṣakare guruḥ || 66/190 || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ tridinaṃ guruḥ | dinadvayamathaikaṃ vā juhuyānmūrtipaiḥ saha || 66/191 || kevalo vā guruḥ kuryācchivabrahmāṅgaśambaraiḥ | śataṃ sahasramardhaṃ vā tathā syācchaktimantrataḥ || 66/192 || saṃsādhya snāpayettena caturthe divase punaḥ | saṃsnāpya devaṃ devīṃ ca snapanoktakrameṇa tu || 66/193 || prabhūtahaviṣaṃ datvā nānāsūpādisaṃyutam | samidājyānnasaṃyuktaṃ pūrvavaddhomamācaret || 66/194 || śivaliṅgapratiṣṭhaiṣā proktā sāmānyarūpiṇī | asyā vikṛtirūpā tu praiṣṭhānyā samīritā || 66/195 || evaṃ yaḥ kārayenmartyaḥ kurute vā narottamaḥ | bhuktvā tu vipulān bhogān dehānte mokṣamāpnuyāt || 66/196 || || iti kāmikākhye mahātantre liṅgasthāpanavidhirnāma catuḥ ṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || pratimālakṣaṇavidhipaṭalaḥ || pratimālakṣaṇaṃ vakṣye śrūyatāṃ munisattamāḥ | liṅgatāroccanāhairvā taiśca dvitriguṇaistu vā || 67/1 || aṅgulaistrividhairvāpi mānamātratanūdbhavaiḥ | prāsādagarbhadvārābhyāṃ pādādhiṣṭhānamānataḥ || 67/2 || yavena hastamānena pratimoccaṃ vidhīyate | aṅgulatritayaṃ hastaṃ yavamānaṃ vihāya ca || 67/3 || śeṣamānasamānaṃ vā ṣoḍaśāṃśe kṛte'thavā | tanmadhye ca vikārāṃśe tribhāgādekavṛddhitaḥ || 67/4 || rudrāntaṃ vādhikaṃ hīnaṃ pūrvamānātprakalpayet | pūjāṃśo liṅgaśabdena kathito dvijasattamāḥ || 67/5 || aṅgulatrayamārabhya mātrādvayavivardhanāt | pañcaviṃśatisaṃyuktaśatamātrāntamīritam || 67/6 || yavasaptakamārabhya yavadvayavivardhanāt | sahasrayavaparyantaṃ yavamānaṃ prakīrtitam || 67/7 || matrāṃgulairgṛhāccāḥ syuryavaiḥ kṣudraṃ vidhīyate | aṣṭaṣaṣṭyarkapaṅtyūrdhve vedadviyugaṣaḍvidham || 67/8 || bhāgaṃ kṛtvaikabhāgena yuktaṃ jātyaṅgakānvitam | vasubhirguṇite tasmin saptaviṃśatibhirhṛte || 67/9 || brāhmaṇādidinaṃ proktaṃ teṣāmetacchubhāvaham | triṣvaṅgulapramāṇeṣu jātyaṃśakaṃ na ropayet || 67/10 || śubhamānaṃ na yuktaṃ cedrājagrāmādivāstuṣu | utsedhaṃ paṅktipaṅtyādi bhajetpañcaṣaḍaṃśakam || 67/11 || vyomabhāgaḥ sadā yojyo yāvānasya śubhodayaḥ | āyāṃśaścaiva neṣṭaḥ styāttrividheṣvaṅguleṣu ca || 67/12 || (pṛ0 178) yavamāne'pi jātyaṃśamāyāṃśaṃ naiva ropayet | vasubhirguṇiteṣvarkahṛte vāyaṃ vinirdiśet || 67/13 || aṣṭapañcadinaṃ proktaṃ pañcaviṃśatibhirhṛtam | navabhirguṇite saptahṛte vāraṃ tu nirdiśet || 67/14 || nandasaṃguṇite digbhirbhājite vyayamādiśet | guṇaghne vasubhinne tu yonirityabhidhīyate || 67/15 || vedasaṃguṇite nandahṛte tvaṃśaka iṣyate | dvayorṛkṣaphalaṃ proktaṃ rāśiraṃśaśca ṛkṣataḥ || 67/16 || triṃśadbhinne tithiḥ proktā yogo vārakṣayo bhavet | jātyaṃśayojite vaibhiryuktaṃ cet tatpragṛhyatām || 67/17 || no cedāyāṃśayukte tu saśubhaṃ tu samārabhet | gṛhītapratimottuṅgamānamātreṇa vā bhavet || 67/18 || śailaṃ vārkṣaṃ ca lohaṃ ca mṛṇmayaṃ ratnajaṃ bhavet | dhātujaṃ dantajaṃ beramevaṃ saptavidhaṃ bhavet || 67/19 || muhūrte samanuprāpte gṛhītāyāmamānataḥ | pratimāṃ kārayedvidvāñcchilpinā hṛdayaṃ japet || 67/20 || bimbaṃ saṃpūjayetpaścādgandhapuṣpādibhirhṛdā | ācāryaṃ pūjayetpaścādvastrahemāṅgulīyakaiḥ || 67/21 || tathaiva pūjayetpaścācchāstrajñaṃ śilpivittamam | sadāśivādyaṃ beraṃ tu daśatālottamena tu || 67/22 || ādau sadāśivaḥ proktaḥ nṛttamūrtiṃrataḥ param | umomāskandasahitaḥ sthitaḥ syādinduśekharaḥ || 67/23 || tripuraghnaḥ tataḥ prokto liṅgodbhūtastvanantaram | tataḥ syāddakṣiṇāmūrtirgeyamūrtirataḥ param || 67/24 || caṇḍeśādhipatiḥ paścātkālakāmādināśakaḥ | sukhāsanaḥ tataḥ proktaḥ tataḥ kalyāṇasundaraḥ || 67/25 || umāviṣṇvardharūpaṃ ca brahmaviṣṇusamanvitaḥ | vṛṣārūḍhaḥ tataḥ proktaḥ gaṃgāyugaparastathā || 67/26 || tataḥ kaṅkālamūrtiḥ syādbalibhartā tvanantaram | nandīśvaraprasādaśca ūrdhvapādasamanvitaḥ || 67/27 || evamādīni cānyāni proktatālena kārayet | manonmanīṃ ca gaurī ca vighneśaskandanandinaḥ || 67/28 || caṇḍeśvaraṃ tathā madhyadaśatālena kārayet | brahmāṇaṃ ca hariṃ lakṣmīṃ moṭīṃ vāgīśvarīmapi || 67/29 || durgārkasaptamātṛśca daśatālādhamena tu | jyeṣṭhāsavitṛ-ṛkṣendrānaśvinīṃ ca mahīṃ ṛṣīn || 67/30 || jyeṣṭhena navatālena kuryākṣetreśvaraṃ tviti | lokapālān vasūnaṣṭau mūrtīrmadhyena kārayet || 67/31 || yakṣānapsaraso madhyāñchastramūrtimarudgaṇān | vidyādharān kaniṣṭhena navatālena kārayet || 67/32 || rākṣasān yātudhānāṃśca gandharvān siddhacāraṇān | asurāṃśca pitṝṃścaiva tathaiva hi samācaret || 67/33 || aṣṭatālena manujān piśācān saptatālataḥ | kubjakān rasatālena śaratālottamena tu || 67/34 || vighneśaṃ kārayettasya madhyamenādhamena vā | bhūtāntarāṇi kāryāṇi catuḥ tālena sālakān || 67/35 || kinnarān puruṣānanyāt tritālena dvitālataḥ | kabandhānekatālena dvibhāgenaivamācaret || 67/36 || sarvānetāṃśca vā kuryāccaturbhāgāṣṭatālataḥ | mānaṃ proktopacārādyaṃ lambādyaṃ kevalaṃ tu tat || 67/37 || āyāntarapradeśācca dvyantanānāntalambanaiḥ | bhinnāni tāni mānāni teṣāṃ lakṣaṇamucyate || 67/38 || teṣvekāṃśastu mātraḥ syātpūrvavadbhājiteṣvatha | kalākolakabhāgākhyaṃ syāddvitricaturaṅgulam || 67/39 || mānahīne mahāvyādhiradhike śatruvardhanam | nāhahīne vināśaḥ syādadhike ca kṣayāya ca || 67/40 || (pṛ0 179) pramāṇahīne dāridryamadhike dāranāśanam | lambamānavihīne tu rājarāṣṭrasya nāśakṛt || 67/41 || upamānabihīne tu śilpinaṃ hanti deśikam | sarvalakṣaṇasaṃyuktametatsarvapradāyakam || 67/42 || uṣṇīṣamaṅgulaṃ jñeyaṃ keśāntaṃ tryaṅgulaṃ bhavet | sārdhatrayodaśaṃ mātraṃ mukhamātraṃ vidhīyate || 67/43 || keśāntāadakṣisūtrānto bhāgo vedayabādhikaḥ | akṣisūtrātpuṭāntaṃ ca tatsamaṃ parikīrtitam || 67/44 || tatpuṭārdhāttu paryanto bhāgo vedayabādhikaḥ | galamardhāṅgulaṃ jñeyaṃ karṇo bhāgasamucchrayaḥ || 67/45 || hikkādihṛdayāntaṃ ca sārdhaviśvāṅgulaṃ matam | hṛdayānnābhiparyantaṃ tatsamaṃ ceti kīrtitam || 67/46 || nābhyādimeḍhraparyantaṃ viśvāmitramiti smṛtam | meḍhramūlāttu jānvantaṃ saptaviṃśatimātrakam || 67/47 || vedamātraṃ tu jānuḥ syājjaṅghe corusame mate | tālotsedhastu bhāgaḥ syātkāyamānamiti smṛtam || 67/48 || daśatālottamaṃ hyetattasyā madhyamamucyate | uṣṇīṣātkeśaparyantaṃ caturmātramiti smṛtam || 67/49 || keśāntāddhanuparyantaṃ viśvāmitramiti smṛtam | grīvā vedāṅgulāḥ proktā grīvāyāstu stanāntaram || 67/50 || viśvāmitramiti jñeyaṃ nābhyantaṃ tatsamaṃ bhavet | nāmestu meḍhraparyantaṃ viśvāmitramiti smṛtam || 67/51 || taddvayaṃ corumānaṃ syājjānuparyantameva hi | bhāgena jānumānaṃ syājjaṅghe ūrusame mate || 67/52 || tālotsedhastu bhāgaḥ syānmadhyame daśatālake | uṣṇīṣamaṅgulaṃ proktaṃ keśāntaṃ tryaṅgulaṃ bhavet || 67/53 || keśāntāddhanuparyantaṃ sārdhadvādaśakaṃ matam | galamardhāṅgulaṃ jñeyaṃ bhāgaḥ kaṇṭhe samucchrayaḥ || 67/54 || hikkāsūtrāt stanāntaṃ tu sārdhadvādaśamātrakam | stanāntānnābhiparyantaṃ tatsamaṃ ceti kīrtitam || 67/55 || nābhestu mūlameḍhrāntamardhonadvādaśāṅgulam | pañcaviṃśatimātrastu tasmātpūrvāgrakāvadhi || 67/56 || jānumānaṃ tu bhāgena jaṅghe corusame mate | bhāgena taladairghyaṃ syānmānamevaṃ prakīrtitam || 67/57 || daśatālādhamaṃ proktaṃ daśatālaṃ tridhoditam | jyeṣṭhasya navatālasya tālaṃ dvādaśamātrakam || 67/58 || vedāṅgulena bhāgaḥ syādanyatsarvaṃ samānakam | vedabhāgāṣṭatālaiśca kuryāllakṣaṇamucyate || 67/59 || mukhāṣṭakaṃ caturbhāgaṃ sarvatālaṃ prayojayet | aṣṭāviṃśatibhāgaṃ tu beramānaṃ vibhājayet || 67/60 || bhāga ekāṃśa ityuktastribhāgaḥ tāla ucyate | uṣṇīṣakarṇajānvaṅghrigṛhītavadanāyatam || 67/61 || dvādaśāṃśaṃ vibhajyaiva tena mānena kārayet | sarveṣāmapi devānāṃ sanātanamiti smṛtam || 67/62 || daśatālāditālānāṃ mānamadyocyate dvijāḥ | syāttrayāṅgulamuṣṇīṣaṃ keśāntaṃ trayaṅgulaṃ tathā || 67/63 || bhāgaḥ syānnetrasūtrāntaṃ sāṃśavedāṃśakaṃ padam | ardhena tricaturbhāgaṃ hanubhūtaṃ prakīrtitam || 67/64 || galamardhāṃśakaṃ sārdhaṃ trimātraṃ karṇamīritam | hṛnnābhimeḍhraparyantaṃ dvādaśāṃgulamucyate || 67/65 || mukhajānukramāntaṃ ca jānumānaṃ ca bhāgabhāk | jaṅghe dviguṇitāyāme tāloccaṃ bhāgato bhavet || 67/66 || śirovyāse daśāṃśaḥ syānmukhavyāsaḥ tathaiva ca | purogamaḥ syādaṣṭāṃśaḥ aṣṭāṃśa kandharo bhavet || 67/67 || bhruvau vidheye vedāṃśaiḥ snigdhaślakṣṇāñjanaprabhe | dhanvākāre tu tanmadhye bhrūmadhyāddvyaṃśakaṃ matam || 67/68 || (pṛ0 180) śrotracūlyantamānaṃ tacchrotrasyāṣṭāntarāmukhe | madhyāṃśamapi cūlyekā bhāga ardhāṃśato bhavet || 67/69 || ardhapādāṃśavistāraghano nālamukheṣu ca | caturbhāgānvitāvekāṃśādhikau kuṇḍalānvitau || 67/70 || śrotracūlyardhabhāgaikavyāsanirgamanānatī | tāvapi śrotrāvantaṃ ca nimnagaṃ bahirunnatam || 67/71 || dvibhāgavistṛtau karṇāvartiḥ śuktyākṛtiḥ puṭam | dvibhāgāyatamekāṃśaṃ vyāsamadhyaṃ tu locanam || 67/72 || sāyāmaṃ tryaṃśakaṃ madhye bhāgaikaṃ kṛṣṇamaṇḍalam | tanmadhye tasya pañcāṃśaṃ jyotirdṛṣṭiḥ tadardhataḥ || 67/73 || tena tulye vidhātavye pakṣayoḥ śuklamaṇḍale | mānādhike'ṣṭabhāgārdhavyāsāyāme kanīnike || 67/74 || netrayorlorhitaśvetamaṇḍalaṃ śapharākṛti | urdhvāntaḥ pakṣmavistāraḥ pādāṅguṣṭhārdha eva hi || 67/75 || śatāni pakṣmaromāṇi ṣaṭpadāṃjanabhāni ca | sulocanamanidraṃ syātkarmaṇe sarvadehinām || 67/76 || praśāntamṛdunetrasya vyāsādaṣṭārdhahīnake | rūkṣekṣaṇe vidhātavye aṣṭāṃśārdhādhike mate || 67/77 || netrāntācchrotrabandhāntaṃ pañcāṃśamiti kīrtitam | netrayorantaraṃ dvyaṃśaṃ kiñcinnyūnaṃ tu vā bhavet || 67/78 || bhrūraṣṭāṃśonnatā pādavistāraṃ madhyamaṃ matam | pādena prāntasaṃyuktā vidheyā syāddvijottamāḥ || 67/79 || ardhaikaviṃśavistīrṇā mūlamadhyāgranāsikā | tāvaduccastadākāraḥ tilapuṣpasamo bhavet || 67/80 || bhāgaṃ puṭadvayāyāmaṃ vyāse vaṃśasya vistaram | puṭavatpādabhāgārdhamadhikonnatisaṃyutā || 67/81 || puṭau niṣpāvatulyau syācchrotrasārdhārdha eva hi | ṛjutiryaktripādonamiṣṭāṃśena viśālayuk || 67/82 || puṣkaraṃ cordhvanāsāṃśavyāso'ṣṭāṃśo'pi ca tridhā | nāsāntāṃśaṃ natāgraṃ syātpuṭe tu vipule tathā || 67/83 || pādārdhāṃśaviśāloccā gojirācca natonnatā | caturaṃśāyatatayā nīvramaṃśaṃ samālikam || 67/84 || tribhāgottaravālī syātpādāṣṭāṃśena coṣṭhayoḥ | adharoṣṭhāya taddvyaṃśamāyāmāttu viśālakam || 67/85 || viśālāccaturaṃśena tuṅgamadhye natāntikam | hanucakraṃ dvibhāgaṃ syāddhanvagraṃ kiñcidunnatam || 67/86 || adharoṣṭhādadho nimnaṃ tanmitha prekṣya yojayet | aṣṭāṃśaṃ karṇavistāraṃ pañcapañcāṃśanāsiyuk || 67/87 || galaṃ hanuśca grīvāṃśastathā dvyaṃśaḥ praveśabhāk | pṛṣṭhakeśāvadhirmūrdhno mukhaṃ syāccaturaṅgulam || 67/88 || grīvā dvibhāgā yatraiva karṇavṛttiḥ tathādhikā | aṣṭāṃśavistaraḥ pṛṣṭhe karṇavṛtyantare śiraḥ || 67/89 || keśasīmapurogāntātkarṇacūlyantamānakam | keśāntaṃ nāhaṣaṭpañcabhāgo'ṣṭāṃśena nāhakam || 67/90 || kapolaśaṃkhaparyantaṃ sotkṣepaṃ sammataṃ budhāḥ | skandho galasamoccaḥ syānmūlaṃ yor?mūlasaṃkṣayam || 67/91 || aṣṭāṃśo mūladostāraḥ pakṣaḥ kakṣāntaraṃ tataḥ | viṃśatyaṃśatribhāgonā stanapārśvāvadheḥ sthitiḥ || 67/92 || madhyaṃ tasmādvibhāgonaḥ tasmāddvyaṃśādhikānatiḥ | śroṇī kaṭī tathā tasmādekaikaṃ caturaṃśakam || 67/93 || nābhirardhāṃśavistīrṇā gambhīrodaratonnatā | sampūrṇagomukhākāraṃ pādāgrāntaṃ mukhe mukhe || 67/94 || caturaṃśaḥ tato grīvā sīmno'thonnatirāgalāt | hikkāḥ tanāgrakastasthonāntālpaḥ sa(ma)khaṇḍanaḥ || 67/95 || dvibhāgaṃ syātstanāntaṃ syāt cūcukaḥ pādabhāgabhāk | tiryakkarṇadharaḥ pṛṣṭhe dvādaśadviguṇāṃśakaḥ || 67/96 || (pṛ0 181) purastanoraḥ tulyaṃ syātsūtraṃ tatkṣayitaṃ navet | viṃśātiḥ kaṭisaṃdhau syātkakuddoṣostriraṣṭa ca || 67/97 || kaṇṭho dvādaśabhāgastu pṛṣṭhastu caturaṃśataḥ | śroṇiḥ kaṭiśca madhyaṃ ca mukhe tiryaṅmukhe'pi ca || 67/98 || pañcadvyaṃśāyatavyāso meḍhramuṣke viśālatā | ānatiścaturaṃśā tu liṅgaṃ vṛttamṛju sthiram || 67/99 || sphikpiṇḍaṃ corumūle'ṣṭabhāgo vṛttastribhāgakaḥ | uttuṅgamūrumūlaṃ tu mūlamadhyāgravistaraḥ || 67/100 || syāddvādaśāṃśaścāṣṭāṃśastāvāñjānvagravistaraḥ | catuḥ ṣaṭtāradairghyaṃ tu jānu syāddairghyavartulam || 67/101 || jaṅghā ṣaḍaṃśā nalakā caturaṃśaviśālabhāk | pārṣṇirmadhyagratalagā catuṣpañcaṣaḍaṃśakaiḥ || 67/102 || tithirmadhyatalotsedhaḥ pañcāṃśaḥ pārṣṇiruchrayaḥ | caturaṃśākṣagulphe ca dvyaṃśasārdhāṃśamaṇḍale || 67/103 || nalakāpārśvamadhyaṃ tu madhyaṃ syādakṣagulphayoḥ | pārṣṇipṛṣṭhe suvṛttāntaṃ pārṣṇyaṃṅguṣṭhāgramāyatam || 67/104 || tasya ṣoḍaśakāṃśaṃ tu dvisaptāṃśamiti smṛtam | pārṣṇisīmātkaniṣṭhāntaṃ caturaṃśena vistaraḥ || 67/105 || pārṣṇirakṣādadhastuṅgaṃ caturaṃśāntaraṃ bhavet | caturaṃśāyato'ṅguṣṭhastattāre ceddvibhāgake || 67/106 || pādādhikacaturbhāgadīrgho nāhastu tryaṃśakaḥ | dvitīyasya tṛtīyaṃ syād dvayavedonanāhayuk || 67/107 || pādonacaturaṃśāntāyāmā vā syādanāmikā | tryaṃśāyāmāṣṭabhāgena bhāgoccavipulānvitā || 67/108 || 67/davyaṃśāyāmā tripādoccavyāsopetā kanīyasī | etāsāmaṅgulānāṃ tu nakhaḥ svāgratripādabhāk || 67/109 || āraktasnigdhatuṅgāstu aṅgulyastāḥ suvartulāḥ | aṣṭabhāgādhikāyāmastvaṅguṣṭhastu dvitīyakaḥ || 67/110 || bhujāyāmo dvikdano mukhārdhaṃ mukhamiṣyate | prakoṣṭhamaṇibandhāntatalāyāmaḥ ṣaḍaṃśata.ḥ || 67/111 || madhyāṅgulāyataṃ tāvatṣaṭpañcatryaṃśavistaraḥ | bhāgaḥ syātkūrparaḥ tasmānmaṇibandhāvasānakam || 67/112 || talamūlasya bāhulyaṃ dvibhāgaṃ bhāgamagrataḥ | catustriṃśāyatavyāsaḥ tvantaṃ nimnaṃ samīritam || 67/113 || aṅguṣṭhāṅgulamūlaṃ tu tannāmnoktaḥ śukrodaraḥ | pañcāṃśaḥ talavistāraḥ talamānimnamadhyagam || 67/114 || sāntoccaṃ samamevaṃ hi vidhātavyaṃ bahiḥ talam | sapādāṃśaścaturbhāgaḥ tvaṅguṣṭhavipulāyatiḥ || 67/115 || agre daśāṃśahīnaṃ tu parvāyāmo dvibhāgabhāk | tarjanyaṣṭāṃśahīnāṃśavyāsāṣṭāṃśāgrahīnakāḥ || 67/116 || pañcāṃśārdhāyatānyonyahīnāḥ parvatrayānvitāḥ | ṣaḍaṃśaikāṃśakāyāmavyāsā madhyāṅgulī matā || 67/117 || tarjanyānāmikā tulyā tadekonā kaniṣṭhikā | taddaśāṃśonavistārā parvatrayasamanvitā || 67/118 || agravyāso daśāṃśonaḥ tvaṅgulīmūlavistarāt | tritripādadvibhāgaistu caturbhāgavibhāgikā || 67/119 || aṅgulīnakhavistāro dairghyaṃ caiva prakīrtitam | agraparvāṅgulīnāṃ tu dviguṇaṃ syānnakhāyatam || 67/120 || bahirantaḥsthalaṃ tuṅgaṃ nimnaṃ tu bahiraṅgulī | abhyantaragatāṅgulyā bhāgādhikyāyatā matā || 67/121 || raktapāṇitalaṃ vyaktāvicchinnāraktarekhakam | śaṅkhacakragadāśūlapadmavajrasamanvitam || 67/122 || suvṛttāsīraromāṅgau bhujāvājānulambinau | ālambitabhujacchāyamūrupāṇitalāntaram || 67/123 || syāddvādaśadaśāṣṭāṃśo bāhyaḥ syātpārśvamadhyataḥ | uṣṇīṣatapanīgojīgrīvorunābhimadhyagam || 67/124 || (pṛ0 182) liṅgapādatalāntasthaṃ brahmasūtraṃ purogatam | yaduṣṇīṣakakrudvaṃśakhaṇḍasphikpārṣṇimadhyagam || 67/125 || ṛju sthiraṃ parāvṛttaṃ brahmasūtraṃ vinirdiśet | mūrdhnaḥ śravaṇapālyantaṃ gulpagrīvāṃsamadhyagam || 67/126 || pārśvasphikyajasūtraṃ syādantardehagataṃ dvijāḥ | pārśvājasūtrādadhikā catuṣpañcāṃśakā kakud || 67/127 || sūtrattribhāgaḥ pañcāśātsyādbāhuśca bahirbahiḥ | daśabhāgaṃ kaṭīsūtraṃ mukhe pṛṣṭhaṣaḍaṅgakam || 67/128 || sūtrātpūrvorumūlāntāddaśāntāddvyaṃśakaṃ bahiḥ | jānutricaturaṃśaṃ tu pārśvasūtraṃ mukhe mukhe || 67/129 || sūtrāttu nalakāgulphaṃ svamityobhayathā samam | sūtrātpañcāṃśakātparṣṇirevaṃ pārśvaṃ prakīrtitam || 67/130 || mūlorujānujaṅghāntarekadvicaturaṃśakam | mukhaṃ syānnalakābāhyādantaraṃ caturaṃśakam || 67/131 || evamṛjvāgataṃ viśvadṛśyaṃ citramiti smṛtam | bhittyāśliṣṭaṃ hyardhacitraṃ dṛṣṭacitramiti smṛtam || 67/132 || ābhāsaṃ bhittilekhyaṃ syādetatsāmānyamīritam | strīmānamadhunā vakṣye ṣaṇṇavatyaṅgulaṃ tu tat || 67/133 || uṣṇīṣātkeśaparyantaṃ kolakaṃ sacaturyavam | trimātrāṣṭayavaṃ vyāsotsedhamuṣṇīṣamānakam || 67/134 || tasmāddṛkpuṭahanvantaṃ catustridvyardhamātrakam | grīvā trimātrā syādvakṣaḥ sārdhaṣaṭpañcamātrakam || 67/135 || sārdhairdaśāṅgulairmadhyaṃ nābheryonirdaśāṅgulā | syādūrujānujaṅghāṅghritalānuccairanukramāt || 67/136 || dvāviṃśatitrayoviṃśamātrābhiḥ sthitirīritā | mūrdhno navadaśāṅgulyaṃ keśasīmā mukhe mukhe || 67/137 || navaviṃśatimātreṇa nāhaṃ keśāvasānakam | lalāṭaṃ śaramātraṃ tu madhye khyātaṃ purogatam || 67/138 || dṛksūtrācchrotratuṅgaṃ tu bhrūmadhye dvyaṅgulaṃ bhavet | bhrūmadhyaṃ yavatāroccaṃ dairghyaṃ syāt tattrimātrakam || 67/139 || antayoḥ kramaśo hīnaṃ bhruvorānatirantaram | aṅgulena samaṃ snigdhaślakṣṇaromadhanuḥ samam || 67/140 || yavahīnakalāyāme madhye ṣoḍaśavistare | netre pañcayavavyāsaṃ tanmadhye kṛṣṇamaṇḍalam || 67/141 || caturardhayavavyāse taddvayoḥ śvetamaṇḍale | kanīnike dvayāntasthe yavatārānvitāyate || 67/142 || yavaṃ cārdhayavaṃ jyotirdṛṣṭiḥ kṛṣṇāṃśamadhyagā | ūrdhvādhaḥpakṣmavistāro dviyavārdhayavonnataḥ || 67/143 || śrotre netrasamavyāsātkalā pañcayavādhikā | karṇabandhāttu karṇāgraṃ tataḥ saptayavaṃ smṛtam || 67/144 || triyavaṃ śrotraradhraṃ syānnālau tryardhāṅgulāyatau | kuṇḍalena yutau tau hi bhavetāṃ kolakādhikau || 67/145 || nāsīnālasamau nīvravyāsārdhadvicaturyavau | ardhamātrādhikāvaṣṭamātrau vā śravaṇau smṛtau || 67/146 || lakārāvartavajjñeyā piñcasī sārdhamātrikā | śrotre kalāntaraṃ nimnaṃ natavṛttāṅgavadbahiḥ || 67/147 || śrotracūliryavavyāsā nirgatāvanatakriyā | śrotrapṛṣṭhaṃ tathā śrotrasamamūrdhve daśārdhakam || 67/148 || lalāṭāntāddṛgantaṃ tu dvimātraṃ ṣaḍyavādhikam | tasmātsaptayavo'pāṅgaḥ tasmāttryardhāṅgulaṃ mukham || 67/149 || ālekhyalekhane tvardhayavonaṃ śrotramaṅgulam | netrayorantaraṃ netratāraṃ nāsāpuṭāvadhi || 67/150 || śeṣaṃ tu mukhatāraṃ syānnetraśrotrāntaraṃ matam | nāsāmūlonnatirnnetramadhye syādardhamātrikā || 67/151 || dvyardhasaptayavaṃ saptayavayuktaṃ kalārdhakam | mūlamadhyāgraṃ nāsyāstu vistāre kīrtitaṃ kramāt || 67/152 || (pṛ0 183) puṭau saptayavavyāsāyāmau vaṃśasya vistṛtiḥ | mātrā śrotrāṅgapañcārdhāṅgulāyāmā tu mastake || 67/153 || puṣkaraḥ ṣaḍyavotsedhastanmadhye yavavistaraḥ | puṭau niṣpāvavatproktau nātyunnatisamanvitau || 67/154 || puṭatvagyavanīvrā syānnāsikārdhāṅgulonnatiḥ | gojīmūlātpuṭāntaṃ tu tadvyāsasya samucchrayaḥ || 67/155 || nāsāgraṃ tilapuṣpābhaṃ yavenālambitaṃ puṭāt | netraṃ vā dinapadmotthamāraktaṃ śvetamaṇḍalam || 67/156 || dvicaturyavatāroccā gojirāsyordhvamadhyagā | ānimnārdhatrimātre tu ūrdhvoṣṭavipulāyate || 67/157 || syāttrivargottarā pāliryavenaivādharoṣṭagā | unnatāyatavistāre ṣaḍyavā ṣaḍyavādhikā || 67/158 || mātrā mātrādharoṣṭasya samadhyoccānatāvadhiḥ | tuṇḍīrakhaṇḍasaṃkāśaṃ kiṃśukaprasavacchavi || 67/159 || hanucakramatha śliṣṭaṃ grīvāyāstryaṅgulodgatam | grīvā pañcāṅgulavyāsā vyāsatriguṇanāsikā || 67/160 || aṃsau pañcāṅgulavyāsāvadhyardhoccau hanoradhaḥ | hanucakradvimātrārdhamāsyarūpaṃ tu pūrvavat || 67/161 || ūrdhve dvyardhayavā dantā dviyavā vipulonnatāḥ | tebhyo'rdhonāyatavyāsā adhodantāstu dantataḥ || 67/162 || yavārdhenādhikā daṃṣṭrā dantāḥ snigdhāḥ samāḥ sthitāḥ | susnigdhāñjanarocīṃṣi pakṣmaromāṇi yojayet || 67/163 || aśītirnavatirvāpi saṃkhyayā saṃmatāni ca | keśāstu ṛjavaḥ śuddhāḥ sūkṣmāḥ snidhyāḥ samāsitāḥ || 67/164 || sālakaṃ ca sasīmantaṃ sadhammillalalāṭayuk | yoṣitāṃ vadanaṃ kuryātsuprakāraṃ manoharam || 67/165 || bāhumūlaviśālastu grīvātārasamo mataḥ | pakṣaḥ kakṣāntaraṃ tasya tāraḥsaptadaśāṅgulam || 67/166 || hikkāyā daśamātrāntaṃ vidheyaṃ stanacūcukam | tadantaraṃ dvibhāgaṃ syātkukṣerapyatha vakṣasi || 67/167 || stanau pañcāṅgulotsedhau vṛttau dvividhacūcukau | mūle saptāṅgulavyāsāvaśvatthadalasaṃmukhau || 67/168 || suvṛttāvantare hyuccaṃ vakṣo'ntarvihitāvadhi | caturdaśāṅgulāntaṃ tu stanāntaṃ hṛdayāvadhi || 67/169 || mūlabāhudvayāntaṃ syādekonatriṃśadaṅgulam | hikkādho bāhudairghyaṃ tu dvāviṃśatyaṅgulaṃ bhavet || 67/170 || kūrparaṃ syāccaturmātraṃ prakoṣṭho dvādaśāṅgulaḥ | maṇibandhasya vistāraṃ triyavenādhikā kalā || 67/171 || dviyavena kalānīvraṃ pāṇimūlatalaṃ matam | pañcāṅgulaḥ talavyāsaḥ talāyāmo dvikolakaḥ || 67/172 || āyāmo madhyamāṅgulyāḥ talāyāmasamo mataḥ | mūlāṅguliviśālasya talāgrabahulaṃ samam || 67/173 || catuṣpañcayavastvagranakho'ṅguṣṭho dviparvabhāk | ṣaṭpañcayavamūlāgrā caturardhāṅgulāyatā || 67/174 || anyo'nyaikaghanopetamūlamadhyāgraparvabhāk | tricaturyavavistāraśyāmaraktanakhānvitā || 67/175 || prādeśinyaṅguliḥ tasyā yavamātrādhikāyatā | ekonaviṃśattriḥpañcayavamūlāgranāhikā || 67/176 || prāgvannakhatriparvāgrā sā matā madhyamāṅguliḥ | anāmikā pradeśinyā samānā mānalakṣaṇāt || 67/177 || trimātradviyavāyāmā mūle pañcayavā tataḥ | agre caturyavādhyardhatriyavārdhanakhānvitā || 67/178 || prāgvattriparvasaṃyuktā suvṛttā sā kaniṣṭhikā | mūlādyagrāḥ suvṛttāḥ syuraṅgulyaḥ susamāhitāḥ || 67/179 || antarhastatale hyetannimnatulyatalaṃ bahiḥ | bahiḥtalasya mūlaṃ tu maṇibandhāttato'dhikam || 67/180 || (pṛ0 184) rekhāṃ suraktā susnigdhā śrīvatsādyaṅkasucchaviḥ | gomukhākāravaddhasto yuvatīnāṃ vidhīyate || 67/181 || hikkāsūtrādadho yāvadāyāmo'ntaḥ ṣaḍaṣṭabhiḥ | tryardhadvyardhakalā tasya mūlamadhyāgravistaraḥ || 67/182 || āmadhyāṅguli yoṣāṇāmeṣa hastavidhiḥ smṛtaḥ | adharoṣṭhāvadhergrīvā trimātrā syāttathā kakut || 67/183 || mātrāmātronnatiḥ tasyāstiryakkakṣe yavārdhakam | pṛṣṭhe kakṣāvadhe rekhā daśakolakasaṃmitā || 67/184 || grīvāyāḥ kaṭisūtraikaviṃśadaṅguladairghyabhāk | kaṭyāstu tuṇḍataḥ tālaṃ pṛṣṭaṃ ṣaḍyavakolakam || 67/185 || pṛṣṭhe kaṭyantavistāraścaikaviṃśatimātrakaḥ | pṛṣṭhe nābhiguhāsāmye śroṇiḥ saptadaśāṅgulā || 67/186 || ūrumūlāttrimātroccaṃ sphikpiṇḍaṃ cāṣṭamātrakam | sphiktārāṅgāvadhestulyalekhā lekhyā mukhe mukhe || 67/187 || ekādaśāṅgulaṃ madhyavyāsastriguṇanāhayuk | valitrayayutaṃ kāryaṃ śātodarasamaṃ śubham || 67/188 || ardhāṅgulasuvistīrṇaṃ tāvadgambhīrasaṃyutam | pradakṣiṇakramāvartā nābhiḥ kāryā munīśvarāḥ || 67/189 || śroṇiḥ saptadaśavyāsā kaṭistriḥ saptamātrikaḥ | īṣannimnatalaṃ kāryaṃ nitambāntaṃ trikolakam || 67/190 || aṣṭamātrasamā yoniḥ kariṇaḥ śirasā samā | aśvatthadalavadbāhyākṛtirgrāhyā manoharā || 67/191 || lekhyodaragatā romarājirāmadanāspadam | snigdhaiṣā dvandvaṣaḍgūḍhamaṇiromavivarjitam || 67/192 || varāṅgamaṅganānāṃ tu vidhātavyaṃ vipaścitā | yonyantātkaṭikāpārśve rekhe dve vidhivanmate || 67/193 || kaṭiḥ kālāṅgulāntasthā mūlororupari sthitā | tālaṃ viśālaṃ mūlorormadhyoroḥ pañcakolakam || 67/194 || jānvante trikalaścorustrimātraṃ jānumaṇḍalam | tatpañcāṅgulavistāraṃ jaṅghābhāgaḥ saṣaḍyavaḥ || 67/195 || nalakā tryaṅgulavyāsā triguṇīkṛtanāhakā | hastihastanibhāvūrū viromaṃ jānumaṇḍalam || 67/196 || budbudāgropamā jaṅghā nalakāṃśāvadheḥ samā | syādaṅguṣṭhakaniṣṭhāgrapārṣṇiraṅghritalāyatā || 67/197 || aṅguṣṭhastvaṅgulāyāmo vistāro'rdhāṅgulo'dhikaḥ | vyāsena ṣaḍyavāyāmā pādāṅguṣṭhādyavādhikā || 67/198 || pradeśinī yavārdhonā cānyayośca yavakṣayaḥ | yavārdhena viśālaḥ syadaṅguṣṭhe ṣaḍyavo nakhaḥ || 67/199 || anyāsāmaṅgulīnāṃ tu nakhastridvyaṃśako'grataḥ | sāmānyalakṣaṇaṃ proktaṃ pratimānāṃ dvijottamāḥ || 67/200 || yavādiyavavṛddhyāṣṭayavāntaṃ berakarmaṇi | vṛddhyā hānyā prayoktavyaṃ sarveṣvaṅgeṣu vā dvijāḥ || 67/201 || tithimātraṃ samārabhya vyomamātravivardhanāt | tryaṅgulāntaṃ śiraścakraṃ suvṛttaṃ makarānvitam || 67/202 || nirgamantu tadardhena makuṭoccaṃ tritālakam | ārabhyāṅgulahānyaikatalāntaṃ parikalpayet || 67/203 || pañcāṅgulaṃ samārabhya vyomamātravivardhanāt | triṃśadaṅgulaparyantaṃ dhanurbāṇādiyuktitaḥ || 67/204 || kalpayedāyudhaṃ yuktyā prabhādyaṃ ca prakalpayet | || iti kāmikākhye mahātantre sāmānyapratimālakṣaṇavidhiḥ pañcaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || triśūlasthāpanavidhipaṭalaḥ || (pṛ0 185) triśūlasthāpanaṃ vakṣye tallakṣma syādanekadhā | candanaśca madhūkaśca khadiraḥ saralaḥ tathā || 68/1 || śamītiniśatāpiñcaḥ tilako devadārukaḥ | kramukaḥ saptaparṇaśca vakulaḥ kundacandanau || 68/2 || piṇḍikastimiśo raktacandanaḥ panasaḥ tathā | śrīparṇī khadiraḥ sālatintṛṇīsālabilvakau || 68/3 || kadambaḥ śiṃśupāhvaśca dhanvinaḥśūlinaḥ kujāḥ | panaso devādāruśca padmatindukasaṃjñakau || 68/4 || tilakaḥsaptaparṇaśca viṣṇoḥ śūlārtha īritāḥ | vakulaḥ kuṭajāhvaśca piṇḍitastiniśaḥ punaḥ || 68/5 || dhanvinaścārjunāśvatthau brahmaṇaḥ pādapā matāḥ | yasya devasya yā devī tasyāḥ tadvṛkṣa eva hi || 68/6 || vaikaṃkataśca khādiryaḥ śamī durgākujā matāḥ | jyeṣṭhāyāḥ pāṭalī proktā śivākhyaḥ saptamātṛṣu || 68/7 || vakulaścaṇḍavṛkṣaḥ syāddikpāle rājavṛkṣakaḥ | khādiraḥ sarvadevānāṃ kṣīriṇī khādiraḥ tathā || 68/8 || sarvāsāṃ devatānāṃ ca śrīvṛkṣaḥ samprakīrtitaḥ | gaṇapaskandaśāstṝṇāṃ mātṝṇāṃ śivapādapāḥ || 68/9 || sarve sarvatra vā karyāḥ kṛtyanāhānusāriṇaḥ | tāmrārakūṭaraupyairvā śātakumbhena vā matāḥ || 68/10 || ekasya caikavṛkṣaḥ syādbahuvṛkṣastu neṣyate | dravyasaṃgrahaṇaṃ kuryāttadvidhanaprakārataḥ || 68/11 || keśāṅgulyādimānārthaṃ mānārdhaṃ dāruvannayet | brahmadaṇḍasya vistāraḥ pañcāṅgulamiti smṛtam || 68/12 || meḍhrādinābhiparyantaṃ caturaśrākṛtirbhavet | nābherhikkāntakaṃ caiva vasvaśraḥ paribhāṣitaḥ || 68/13 || tasyordhvaṃ vakulaṃ kuryātpakṣadaṇḍasya vistaraḥ | saptāṅgula iti jñeyā taddhanetu kalā bhavet || 68/14 || ubhayoragrayostasya dvimātre ca śikhāyatiḥ | vyomamātrapramāṇena śikhāvistāra iṣyate || 68/15 || ekadvitricatuḥsaṃkhyāḥ śikhāntāśca prakīrtitāḥ | randhraṃ viṣṇvaṃśatāreṇa vakṣodaṇḍasya madhyame || 68/16 || hikkāsūtrādadhastāttu vakṣodaṇḍasya saṃsthitiḥ | kaṭidaṇḍasya vistāraḥ saptāṅgula udāhṛtaḥ || 68/17 || kalā jñeyā ghane tasya pārśvayorubhayorapi | agnyaṅgulapramāṇena śikhā tiryaṅmukhā bhavet || 68/18 || brahmabhāgasya tāreṇa tanmadhye suṣiraṃ nayet | caturaśrasya tāreṇa mānārdhaṃ dvyaṅgulaṃ nyaset || 68/19 || dvimātraṃ nābhyadhastāttu hitvātra kaṭidaṇḍakam | yojayedbrahmadaṇḍe tu susnigdhaṃ sudṛḍhaṃ nayet || 68/20 || ūrudaṇḍāgravistāraḥ kolaketi ca saṃmatam | tasya mūle tu suṣiraṃ śikhāmānena kārayet || 68/21 || tasyāgre tu śikhāṃ kuryātpakṣamātrapramāṇataḥ | kaṭidaṇḍe śikhāyāṃ ca ūrudaṇḍaṃ ca yojayet || 68/22 || jaṅghāyāmena saṃgrāhyaṃ caturmātrasamanvitam | jaṅghāmūlasya vistārastryaṅgulaḥ samudāhṛtaḥ || 68/23 || tasya cāgre tu vistāraḥ sārdhamātra iti smṛtaḥ | tasya mūle tu suṣiraṃ śikhāmānena kārayet || 68/24 || vakṣodaṇḍaśikhāyāṃ tu bāhudaṇḍaṃ tu yojayet | yojayettūrudaṇḍaṃ tu jānumaṇḍalakaṃ budhaḥ || 68/25 || jānumaṇḍalavistāro yugāṅgulamudāhṛtaḥ | āyāmastatsamo jñeyo jaṅghā tatra tadardhataḥ || 68/26 || (pṛ0 186) taladaṇḍasya vistāraścaturmātramudāhṛtaḥ | bāhumūlasya vistāro guṇāṅgulamudāhṛtam || 68/27 || tasyāgrasya ca vistāraḥ sārdhapakṣāṅgulo mataḥ | saptamātrapramāṇena tanmūle suṣiraṃ nayet || 68/28 || vakṣodaṇḍaśikhāyāṃ tu bāhumūlaṃ tu yojayet | prakoṣṭhamūlavistārastrimātraḥ samudāhṛtaḥ || 68/29 || tasyāgrasya ca vistāraḥ sārdhāṅgulamudāhṛtaḥ | tanmūlena dvimātreṇa suṣiraṃ kārayettataḥ || 68/30 || bāhugrastaśikhāścaiva prakoṣṭhenaiva yojayet | vakṣodaṇḍātsamārabhya kaṭidaṇḍāntarakramāt || 68/31 || pārśvadaṇḍāyataṃ jñeyaṃ tattāraṃ kolakaṃ bhavet | tadghanaṃ tatsamaṃ jñeyaṃ pārśvadaṇḍasya copari || 68/32 || adhaśca suṣiraṃ kāryabhekāṅgulapramāṇataḥ | vakṣodaṇḍakaṭīdaṇḍe yojayetpārśvadaṇḍakam || 68/33 || pārśvajaṃ daṇḍayormadhye agre ca ṛṣimātrakam | strīṇāṃ caiva viśeṣeṇa varjayetpārśvadaṇḍake || 68/34 || eteṣāṃ daṇḍamāne tu māṃsamānaṃ tyajedbudhaḥ | pādāṅgulaṃ samārabhya pādāṅgulavivardhanāt || 68/35 || dvimātrānto vidheyaḥ syāddhānirvṛddhiśca yuktitaḥ | brahmadaṇḍe'ntyadaṇḍeṣu dvātriṃśadgṛhyatāṃ dvijāḥ || 68/36 || śiraḥ karatalaṃ karṇamambaraṃ caraṇādikam | svamānādardhamātraṃ tu hīnaṃ yuktyaiva kārayet || 68/37 || sthānakasyaivamākhyātaṃ viśeṣaḥkaścidāsane | brahmadaṇḍasya mūle tu yojayettu yugāṅgulam || 68/38 || jaṅghāmūlapradeśastu adhyardhāṅgulahīnayuk | śūlalakṣaṇamākhyātaṃ tatsthāpanamihocyate || 68/39 || kālo'pi pūrvavanneyastvaṅkurārpaṇameva ca | maṇḍapaḥ kuṇḍakḷptistu navapañcaikasaṃkhyayā || 68/40 || caturaśrāṇi kuṇḍāni taddikkuṇḍāni vā tathā | śilpinaṃ ca visṛjyātha puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 68/41 || vāstuhomaṃ ca kṛtvānte sthaṇḍilaṃ kārayeddvijāḥ | saṅklpya śayanaṃ tatra jñātvā brahmādidaṇḍakān || 68/42 || pañcagavyena saṃprokṣya tataḥ pañcāmṛtādibhiḥ | saṃsnāpya śuddhatoyena vastreṇācchādya pūjayet || 68/43 || āsanaṃ kalpayitvā tu śayyāyāmāsanāṇubhiḥ | mūrtibhūtaṃ tu tacchūlaṃ hṛdayena niveśayet || 68/44 || kautukaṃ bandhayitvā tu tatsamantādghaṭān nyaset | sakūrcān hemasaṃyuktān savastrānudapūritān || 68/45 || tattanmūrtimanuṃ madhye lokeśān parito yajet | tattvatattveśvaropetān mūrtimūrtīśvarānnyaset || 68/46 || brahmabhiḥ sakalīkṛtya mūrtiṃ tatra niveśayet | gandhapuṣpādinābhyarcya mūrtimantramanusmaran || 68/47 || pāyasaṃ sannivedyātha homakarma samārabhet | kṛtvā kuṇḍādisaṃskāraṃ mūrtimāvāhya tarpayet || 68/48 || samidannājyalājaiśca tilasarṣapasaṃyutam | pālāśodumbarāśvatthavaṭāḥpūrvādidikṣu ca || 68/49 || śamyapāmārgamādhūkaśrīvṛkṣāḥ tvagnikoṇataḥ | pradhānasya palāśaḥ syācchatasaṃkhyā pradhānake || 68/50 || daśāṃśe brahmabhirhomastathā netreṇa saṃmataḥ | tattvatattveśvarādyaiśca pratyekaṃ tritayaṃ kramāt || 68/51 || tataḥ pūrṇāhutiṃ kṛtvā prabhāte mūrtipairguruḥ | snātvā devaṃ ghaṭaṃ mantrī saṃpūjyāgniṃ samīpataḥ || 68/52 || sthitvā chidraṃ nirasyātha pūrṇāṃ mūrtyā pradāpayet | sumuhūrte sulagne tu prāptapūjo guruttamaḥ | saṃgṛhya mūladhāmnastu pradakṣiṇamanuvrajan || 68/53 || praviśya garbhagehaṃ tu jñātvā brahmādibhāgakān | (pṛ0 187) sthānakādivibhāgena kṛtvā sthānaṃ ghaṭīkṛtam || 68/54 || iṣṭakāṃśādikaistatra nyasedādhārasaṃjñakam | 55 || sthānaṃkāsanasuptāśca yānagā gamanonmukhāḥ || nāṭyotsukāśca ṣoḍhā syātsthānakādhārasaṃjñataḥ | 56 || tathaiva nṛttasaktā ca gamanabhiratā hi ca || 68/57 || sthānagokṣādisaṃsthā syādāsanasthāstu pīṭhagāḥ | śayyāsaktā tu suptā syātsā ca prāyo'sya neṣyate || 68/58 || viṣṇvādipratibhā sā syādādhāraṃ tvadhunocyate | śūlamūlaviśālenādhyardhamādhāramānakam || 68/58 || tadberāṅgulamānena ekāṅgulavivardhanāt | caturaṅgulamānaṃ syātsamaṃ syāccaturaśrakam || 68/59 || tadghanaṃ trividhaṃ proktaṃ tasmādekaikavardhanāt | 60 || caturmātrāntamānaṃ syātkriyāmānānusārataḥ || 68/61 || suvarṇatāratāmrādyaiḥ pādapādyaistu vā bhavet | pādāni nava tanmadhye kṛtvā kūṭayutāni vā || 68/62 || ratnādyaṃ vinyasettatra prāguktavidhinā guruḥ | tatra saṃsthāpayedvāgmī tatra mūrtimanusmaran || 68/63 || brahmadaṇḍe'nyadaṇḍāṃśca yojayeduktavartmanā | athavā pīṭhikotsedhaṃ brahmadaṇḍasya mūlataḥ || 68/64 || śūladairghyānvitaṃ kṛtvā iṣṭamānānvitaṃ tu vā | kṛtvā tadavadhisthāne sthāpyaṃ vādhārasaṃjñakam || 68/65 || sthirādyaṃ pīṭhabandhādyairbandhayetsuṣiraṃ yathā | mūrtinirgataśūlaiśca susthiraiḥ sāradārujaiḥ || 68/66 || iṣṭanāhasamāyuktairiṣṭasaṃkhyāsamanvitaiḥ | brahmadaṇḍādidaṇḍe tu yojayitvā guruttamaḥ || 68/67 || sthairyaṃ sampādayedatra kriyamāṇānusārataḥ | ṛjubhirlohapaṭṭaiśca lohakīlairanekadhā || 68/68 || bandhayitvā yathākarma ārdraṃ vā vastraveṣṭanam | kalkacikkaṇakādyaistu saṃpūrṇāṅgaṃ yathā nasat || 68/69 || varṇairnānāvidhairścitraṃ kārayet pratimoktavat | caturvārṇānulomādyaiḥ śilpibhiścitravittamaiḥ || 68/ 70 || nayanonmīlanaṃ kuryāccitrakarmāvasānake | nayanonmīlanātpūrvaṃ dravyamātraṃ tu tadbhavet || 68/71 || tatra chedādikaṃ ceṣṭaṃ tadūrdhvaṃ neṣyate dvijāḥ | tatra pratiṣṭhā kartavyā sthāpanoktavidhānataḥ || 68/72 || sthānāyaiva talavyāsamānenādhārasaṃjñikam | jaṅghorū pratimādaṇḍānsthāpayitvā tadūrdhvataḥ || 68/73 || kaṭidaṇḍaṃ ca saṃyojya brahmadaṇḍe niyojayet | sarvadaṇḍādisaṃyuktaṃ kṛtvā ca pratimādikam || 68/74 || paṭṭādyairbandhayitvā tu tāṃ śayyāyāṃ nidhāya ca | tattvamūrtyādivinyāsaṃ kṛtvā tāṃ sthāpayettu vā || 68/75 || śailī cetpratimā śailaṃ kuryādādhārasaṃjñakam | anyatsarvaṃ samānaṃ syātkintu pādaśilādayaḥ || 68/76 || kṛtvā kūrcaṃ kramātkṣīṇaṃ balānugatamānakam | suṣire pīṭhamadhye tu yathāsnigdhaṃ niyojayet || 68/77 || kṛtvāsanaṃ tu tanmantrairbāhubhiḥ sakalīkṛtaḥ | mūrtimantrānnyasetkumbhatoyagān pratimāhṛdi || 68/78 || tadambhasā tu saṃsnāpya lokapān parito nyaset | tacchailaṃ sudhayālepya vastreṇāveṣṭya citrayet || 68/79 || śūlasthāpanakāle tu mūrtimantramanunyaset | || iti kāmikākhye mahātantre triśūlasthāpanavidhipaṭalaḥ ṣaṭṣaṣṭitamaḥ || || devatāsthāpanavidhipaṭalaḥ || (pṛ0 188) devatāsthāpanaṃ sthānaṃ vakṣye'tha munipuṅgavāḥ | grāme vā nagare vāpi pattane rājadhānike || 69/1 || ādau nadyāstaṭe puṇye devatāyataneṣu ca | samudratīre setau ca puṣkariṇyāstaṭeṣu ca || 69/2 || mahājalasamīpe vā mahājanasamīpage | udyāne puṇyadeśe vā niṣkalaṃ sakalaṃ tu vā || 69/3 || śailaṃ vā lohajaṃ vārkṣaṃ ratnajaṃ mṛṇmayaṃ tu vā | saudhajaṃ vārdhacitraṃ vā ābhāsaṃ vātha pīṭhakam || 69/4 || sthāpayeddeśiko dhīmān brahmadevādibhāgavit | ārabhya pañcapañcāṃśamekaikapadavardhanāt || 69/5 || dvātriṃśatpadaparyantaṃ kṛtvā garbhagṛhaṃ tataḥ | ekaṃ vāpi dvayaṃ vāpi trayaṃ vā brahmamandire || 69/6 || tadantaraṃ tathā kṛtvā daivikaṃ vārṣakaṃ tathā | padaṃ paiśācikaṃ proktaṃ brahmabhāge prakalpayet || 69/7 || idaṃ brahmādikādyaṃ tu grāmādau vā viyojayet | niṣkalaṃ brahmabhāge tu sakalaṃ daivikāṃśake || 69/8 || grāmādīnāṃ niveśe tu brahmāṃśe dairghikāṃśake | sthāpayenmānuṣaṃ vāpi mātuḥ kecididaṃ bhavet || 69/9 || citrayuktaṃ tu tadberaṃ bāhye paiśācike api | rakṣogandharvayakṣādyāḥ piśācādyāśca mūrtipāḥ || 69/10 || mānuṣe vātha paiśāce dvijānāṃ vāsa iṣyate | īśānādicatuṣkoṇe sabhādyaṃ tatra kalpayet || 69/11 || brahmabhāgaṃ caturbhāgaṃ kṛtveśāne sabhāṃ nayet | vāpīṃ cāgneyadeśe tu govāsaṃ kūpasaṃyutam || 69/12 || nairṛte vāpaṇasthānaṃ devālayayutaṃ tu vā | vāyau devālayaṃ kuryādvyatyāse vyasanaṃ bhavet || 69/13 || kṣudravāstau tu tatsarvaṃ neṣyate brahmabhāgike | dvijavāsastu tatsarvaṃ śarve vātha vidhīyate || 69/14 || varuṇe viṣṇuvāsaḥ syātkeśavaṃ śarvaṃ eva ca | pañcapaṃcāṃśato nyūnāttadūrdhvaṃ dvijasattamāḥ || 69/15 || cauḥ sahasraparyantaṃ padaṃ paiśācikaṃ kramāt | sūryaḥ kandagaṇeśānāṃ durgādyā vāstudevatāḥ || 69/16 || vāstupaiśācike moṭī madanaḥ saptamātaraḥ | moṭīśāstṛvihīnā vā saptadevāstathā matāḥ || 69/17 || sahasraviprādūrdhve tu sabhādyaṃ brāhmaṇādikam | kalpanā nyūnavipre tu tyajetkoṣṭhamathāṅkaṇam || 69/18 || tadūrdhvaṃ tu sahasrānte gaurī vā kamalālayā | brahmāvaiśravaṇaḥ saumyaḥ kandarpo'ntarvyavasthitāḥ || 69/19 || bāhye kṣetrādhipo jyeṣṭhā pūrvokte smṛtadevatāḥ | tadūrdhvaṃ sarvadevāśca śaṃsitāḥ phaladāyakāḥ || 69/20 || eteṣvanyatamārthaṃ tu śivo gaurī vināyakaḥ | skandaḥ tatra vidheyo vā *? brahmabhāgādibhāgake || 69/21 || śāstāvāntarbahisthāpyo bāhye raudrāḥ prakīrtitāḥ | vāstuvinyāsatuṣṭāstu prāgatra sthāpitāḥ surāḥ || 69/22 || uktadeśe'nyadeśe vā na? te vāstvaṅgabhājinaḥ | vinā pratiṣṭhāṃ devānāṃ vāstunyāsaṃ kathaṃ bhavet || 69/23 || tasmātsarvaprayatnena devānāṃ ca prakalpayet | vinyasedrudradevāṃśca śaivaṃ sampādayedguruḥ || 69/24 || santyaktamārṣasthānādyathādevālayāstviha | purātanāttvarthālocya vāstunyāsasamācaret || 69/25 || vāstunyāsādikaṃ sarvaṃ prāgevapradipāditam | tathāpi punaradyāpi viśeṣastatra kathyate || 69/26 || (pṛ0 189) padaṃ paiśācikāntaṃ tu grāmamānaṃ vidhīyate | gṛhaśreṇiṣu vṛddhirvā hānirbāhyāntare'pi vā || 69/27 || āyāme vistare vāpi vaiṣamyaṃ teṣu mānataḥ | iṣyate kṣudramārgo vā kṣudre mahati vāstuni || 69/28 || bāhyāntaravidhau caiva vaṣamyaṃ vā parasparam | vāstupaiśācavaiṣamyamiṣyate vāstunirbhitau || 69/29 || tathaiva mārgo māneṣu yathā devālayeṣu ca | sthānādīnāṃ yathā pīḍā na syātsarvaṃ nayet || 69/30 || brahmadaivikabhāgādisthitā pīḍā na doṣadā | tasmādukteṣu deśeṣu marmādyaṃ parigṛhya ca || 69/31 || nāgarādiprabhedena digbhedena viśeṣataḥ | pratipāditaharmyeṣu śivādyān sthāpayettataḥ || 69/32 || || iti kāmikākhye mahātantre devatāsthāpanavidhipaṭalaḥ saptaṣaṣṭitamaḥ || || pratimāpratiṣṭhāvidhiḥ || pratimānāṃ pratiṣṭhāṃ tu pravakṣyāmi samāsataḥ | dravyasaṃgrahaṇaṃ pūrvaṃ bimbanirmāṇameva ca || 70/1 || paścānmaṇḍapanirmāṇaṃ ratnanyāsamataḥ param | nayanonmīlanaṃ paścādberaśuddhiranantaram || 70/2 || grāmapradakṣiṇaṃ paścājjalaveśo'ṣṭamaṃ bhavet | maṇḍapālaṅkatiḥ paścādvāstuhomamataḥ param || 70/3 || śayyākḷptistataḥ proktā pratimāsthāpanaṃ tataḥ | tataḥ kautukabandhaḥ syācchayanārohaṇaṃ punaḥ || 70/4 || kumbhasaṃsthāpanaṃ paścādarcanaṃ tadanantaram | tato murtyādivinyāso homakāryamanantaram | dakṣiṇādānamante syānmantranyāsamataḥ param || 70/5 || ataḥ paraṃ ca snapanamarccanaṃ syādataḥ param | dvāviṃśatiḥ kriyāḥ proktāstāsāṃ lakṣaṇamucyate || 70/6 || śilāmṛllohasadvṛkṣaratnadhātusudhāpaṭāḥ | dantaśca beranirmāṇe tasya saṃgrahamucyate || 70/7 || sumuhūrte sulagne tu nakṣatrakaraṇānvite | śilādisthānamāsādya sthaṇḍile pūjiteśvaraḥ || 70/8 || hutāgniḥ pūjitāśābhṛd dattabhūtabaliḥ śuciḥ | śilādyaṃ prokṣya vastreṇa varmaṇāveṣṭya pūjayet || 70/9 || hṛdi vastreṇa saṃveṣṭya ṭaṅkādyaṃ madhusarpiṣā | āplāvya triḥprahāreṇa sphoṭayedastramantrataḥ || 70/10 guroranujñayā śilpī tathaivā sphoṭayetpunaḥ | saṃpūjya vastrahaimādyairācāryaṃ sthapatiṃ tathā || 70/11 || tasmātsaṃgṛhya taddravyaṃ nayetkarmakuṭīṃ punaḥ | ādau siktaṃ dravībhūtamastreṇāstrāvya vāriṇā || 70/12 || maṇḍape sthaṇḍilaṃ kṛtvā siktaṃ tatraiva nikṣipet | saṃpūjya gandhapuṣpādyairhṛdā vastreṇa veṣṭayet || 70/13 || taddravyaṃ śilpine datvā kārayellakṣaṇānvitam | tasya nirmāṇakāle tu uttarābhimukho guruḥ || 70/14 || pratimāmūlamantraṃ tu japedaṣṭottaraṃ śatam | tasyāścottaradigbhāge śāntihomaṃ tu kārayet || 70/15 || deśikaṃ śilpinaṃ caiva pūjayetkāñcanādibhiḥ | vṛkṣasaṃgrahaṇe vṛkṣaṃ saṃpūjyaivaṃ vadedguruḥ || 70/16 || (pṛ0 190) śrīniketa namastubhyaṃ devajuṣṭa vanaspate | saṅkrāmaḥ syāditisthānaṃ guṇavadyanmanoramam || 70/17 || visṛjyānena mantreṇa chadātmānaṃ nirucyate | ghṛtāktena kuṭhāreṇa chindyānmṛtyuñjayaṃ smaran || 70/18 || yakṣendraśivakāṣṭhāsu patitaṃ sarvakāmadam | tāpamṛtyumahārohagulmoccāṭanamagnitaḥ || 70/19 || dravyasaṃgrahaṇaṃ caivaṃ nirmāṇaṃ pūrvameva tu | pratimālakṣaṇaṃ proktaṃ maṇḍapaṃ tvadhunocyate || 70/20 || prāsādasya caturdikṣu maṇḍapaṃ cāgrapārśvayoḥ | trihastaṃ tu samārabhya caikaikakaravṛddhitaḥ || 70/21 || pañcādaśakarāntaṃ tu kuryāllakṣaṇasaṃyutam | atrānuktaṃ tu yatkiñcittatsarvaṃ pūrvavannayet || 70/22 || navapañcaikakuṇḍāni pūrvavatparikalpayet | caturaśrāṇi vṛttāni taddigaśrāṇi vā nayet || 70/23 || śaktīnāṃ caiva sarvāsāṃ yonyākārāṇi kalpayet | maṇḍapaṃ samalaṅkṛtvā pīṭhaṃ tatra vinikṣipet || 70/24 || navapaṭṭasamāyuktaṃ pañcapaṭṭayutaṃ tu vā | ekapaṭṭayutaṃ vāpi pūjayeccandanādibhiḥ || 70/25 || ādhārākhyamanantaṃ ca madhyame vinyasedguruḥ | lokapālāṃśca caturaḥ ratnāni vividhāni ca || 70/26 || māṇikyamindranīlaṃ ca vaiḍūryaṃ ca pravālakam | muktā vajraṃ tathā puṣparāgaṃ gomedakaṃ tathā || 70/27 || marakataṃ caiva ratnāni navaratnādipañcakam | pañcaratnamiti proktaṃ māṇikkaṃ caikameva vā || 70/28 || vajraṃ vā madhye proktaṃ mahāveśamiti smṛtam | svasvalokapamantraiśca madhyādikramato nyaset || 70/29 || devaṃ ratnopari nyastvā susnigdhaṃ kārayeddṛḍham | śailaṃ cetsthāpane kāle ratnādyaṃ vidhivannyaset || 70/30 || śūlasthāpanakāle tu nyasedratnāni mṛṇmaye | anyeṣāṃ ratnavinyāsaṃ varjayettu viśeṣataḥ || 70/31 || netradvayayutarkṣe tu kārayennetramokṣaṇam | sugupte maṇḍape ramye gomayenānulepite || 70/32 || pracchannapaṭasaṃyukte sarvālaṅkārasaṃyute | sthaṇḍilaṃ tatra kartavyamaṣṭadroṇādibrīhibhiḥ || 70/33 || tilataṇḍulasaṃyuktaṃ lājapuṣpasamanvitam | tasya madhye nyasedbimbaṃ prāṅmukhaṃ deśikottamaḥ || 70/34 || hemasūcīprahārābhyāṃ netramantramanusmaran | prathamaṃ dakṣiṇaṃ netraṃ dvitīyaṃ vāmanetrakam || 70/35 || lalāṭasthaṃ tṛtīyaṃ tu lekhayetpūjayedguruḥ | pakṣmarekhāṃ purā kṛtvā tato vai dṛṣṭimaṇḍalam || 70/36 || jyotirmaṇḍalamālikhya netramocanamācaret | tathaivonmīlanaṃ śilpī vajrakāñcanasūcitaḥ || 70/37 || puṣpāyonirmiteneva ṭaṅkenaiva trilocane | nāsikākarṇavaktrāṇi liṅgaṃ pāyuṃ ca mocayet || 70/38 || tattaddevāṅgabhūtānāṃ nayanonmīlanaṃ nayet | citrābhāsādidevānāṃ tattadvarṇaiḥ samācaret || 70/39 || tadākṣimocanaṃ kuryāddhematūlikayā guruḥ | udvāsya śilpinaṃ paścāttasyāgre sthaṇḍilaṃ nayet || 70/40 || bimbaṃ tasyopari nyastvā hṛdayena tu mantrataḥ | sasūtrān sāpidhānāṃśca kalaśānaṣṭadikṣu ca || 70/41 || savastrān vārisaṃyuktān sakūrcān pallavairyutān | svamantrairabhito nyastvā lokeśāṃstatra pūjayet || 70/42 || kṣūdre'ṣṭakalaśān hitvā cānyatsarvaṃ samācaret | svarṇayā dūrvayā netraṃ madhvājyābhyāṃ tu tarpayet || 70/43 || hṛdā vā netramantreṇa mantritābhyāṃ gurūttamaḥ | lohaje śailaje vārkṣe ratnajepyevamācaret || 70/44 || (pṛ0 191) anyeṣāmapi sarveṣāṃ bhāvayettarpaṇakriyām | tarjanyanāmikāmadhye sūryasomāgnilocane || 70/45 || hiraṇyanakhasaṃprotairnyasettadbījasaṃyutam | sauvarṇe rājate tāmre kāṃsye vātha śarāvake || 70/46 || ghṛtena madhunā caiva pratyekaṃ prasthapūritam | tadardhenārdhapādena pūritaṃ vā pṛthak pṛṭhak || 70/47 || ghṛtaṃ pradarśayenmantrī netramantramanusmaran | darśayenmadhupātraṃ tu mṛtyujinmantramuccaran || 70/48 || hṛdayena tu mantrajñaḥ tavatsāṃ gāṃ pradarśayet | bījamukhyena mantreṇa dhānyarāśiṃ pradarśayet || 70/49 || śivādidaśabhārāntaṃ teṣāṃ mānaṃ prakīrtitam | brāhmaṇān darśayetpaścātpavamānamanusmaran || 70/50 || tenaiva darśayetkanyāṃ bhūṣitāṃ sarvabhūṣaṇaiḥ | pracchannapaṭamāvarjya janasaṃghān pradarśayet || 70/51 || mṛdbhasmakuśagomūtragomayaiḥ pañcagavyakaiḥ | tvaksāraiḥ pratimāśuddhiṃ citrādau darpaṇe nayet || 70/52 || rajanyāmalapiṣṭādyaiḥ śuddhiyuktaṃ prakalpayet | vastrairgandhaiśca mālabhirbhūṣayedbhūṣaṇārhakaiḥ || 70/53 || grāmapradakṣiṇaṃ kuryātsarvālaṅkārasaṃyutam | grāmapradakṣiṇaṃ vāpi citrādau parivarjayet || 70/54 || mahattare vā tattyājyaṃ prāpayettu jalaṃ tataḥ | jalamadhye prapāṃ kṛtvā caturgātrasamanvitam || 70/55 || maṇḍitāṃ darbhamālādyaḥ tīre samatale punaḥ | sthaṇḍilaṃ sthāpayitvā tu gandhādyairarcayedguruḥ || 70/56 || tasyāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā kalaśānaṣṭa vinyaset | lokapālādhipāṃstatra hemāḍhyān pūjayedguruḥ || 70/57 || vyapohya bhūṣaṇārhaṃ tu vastreṇācchādya varmaṇā | lambakūrcena saṃyuktaṃ dvātriṃśatsammitena tu || 70/58 || pīṭhe vā phalakādau vā śāyayejjalamadhyame | gaṅgāditīrthamavāhya paritaḥ kalaśān nyaset || 70/59 || ekādinavarātrāntaṃ vedatridvyekayāmakam | jalādhivāsanaṃ kuryāccitrādau darpaṇe na vā || 70/60 || maṇḍapaṃ bhūṣayetpaścātpaṭena mahatāvṛtam | brāhmaṇān bhojayettatra sahasrāntān daśādhikān || 70/61 || punyāhaṃ vācayitvā tu vāstuhomaṃ tu kārayet | paryagnikaraṇaṃ kṛtvā prokṣayettu śivāmbhasā || 70/62 || puṇyāhaṃ vācayetpaścātsthaṇḍile vedikopari | aṣṭadroṇaiḥ tadardhairvā tadardhaiḥ śālibhirmatam || 70/63 || tilairlājaiśca darbhaiśca puṣpaiḥ samyak prakalpayet | śayanaṃ kalpayedūrdhve carmajādyairanukramāt || 70/64 || citrādau kalpayecchayyāṃ tattatpādapradeśake | prokṣayetpuruṣeṇaiva hṛdā gandhādibhiryajet || 70/65 || jalāduttirya beraṃ tu snānaśvabhre tu vinyaset | vyapohya vastrakūrcāccaṃ? snapanaṃ pūrvavannayet || 70/66 || vastreṇaiva tu saṃveṣṭya pūjayeddhṛdayena tu | kautukaṃ bandhayetpaścāddhṛdā dakṣiṇahastake | śaktīnāṃ caiva sarvāsāṃ vāme vā dakṣiṇe'pi vā || 70/67 || kumbhān saṃsthāpayetpaścātsarvalakṣaṇasaṃyutān | sasūtrān sahiraṇyāṃśca sakūrcān vastrasaṃyutān || 70/68 || gandhodakena sampūrṇān phalapallavaśobhitān | vinyasya paritaḥ sarvān gandhapuṣpādibhiryajet || 70/69 || mūrtinyāsaṃ tataḥ kuryālliṅgasthāpanamārgataḥ | ātmavidyāṃ śivākhyaṃ ca jānukarṇaśirovadhi || 70/70 || homakarma tadante syātprāguktavidhinā saha | palāśodumbarāśvatthavaṭāḥ pūrvādiṣu kramāt || 70/71 || (pṛ0 192) śamyapāmārgaśrīvṛkṣapippalaiścāgnikoṇataḥ | pradhānasya palāśaḥ syātsamidhaḥ saṃprakīrtitāḥ || 70/72 || samidājyacarū lājasarṣapāścaiva vaiṇavāḥ | yavapriyaṅguśālyaśca mudgamāṣakulutthakāḥ || 70/73 || madhu kṣīragule saktu phalādāvudakāḥ smṛtāḥ | tripañcasaptanavabhiḥ rudrairviśvaiśca pakṣakaiḥ || 70/74 || dravyairvā saptadaśabhiḥ samastairhomamācaret | brahmādidikṣu khyātāni vidikṣu hṛdayādayaḥ || 70/75 || pradhāne mūlamantraḥ syādaṅgabrahmasamāyutaḥ | pañcāgnyātanaṃ cettu hṛdayādīni varjayet || 70/76 || ekāgnyāyatanaṃ cettu dravyairekatra homayet | sahasramardhaṃ tasyārdhaṃ śataṃ vāṣṭaśataṃ tu vā || 70/77 || evamardhaṃ ca daśabhirmūlamantreṇa homayet | mūlāddaśāṃśato'ṅgaistu sarvairbrahmādi homayet || 70/78 || tattvatattveśvarādyaiśca homaṃ pūrvavadācaret | dravyānte vyāhṛtiṃ kuryāddhomānte pūrṇayā yutam || 70/79 || sparśanaṃ pūrvavatkuryācchāntyambhaḥ prokṣaṇaṃ tataḥ | atrānuktaṃ tu yatsarvaṃ liṅgasthāpanavannayet || 70/80 || āgamādhyayanaṃ dikṣu koṇe mantrajapaṃ nayet | āgamādhyayanaṃ kuryādīśāne dīkṣitaḥ tviha || 70/81 || nṛttageyasamāyuktaṃ stotramaṅgalavācakaiḥ | rātriśeṣamapohyātha prabhāte vimale tataḥ || 70/82 || deśiko mūrtipaiḥ sārdhaṃ kuryātsnānaṃ tu pūrvavat | mantrasannaddhakāyastu praviśyaṃ makhamaṇḍapam || 70/83 || uddhṛtya pratimāṃ pūrvaṃ mukhe mūrtipasannibhaḥ | vyapohya vastrakūrcādīn yajedgandhādibhirhṛdā || 70/84 || kumbhān saṃpūjayetpaścādvahnikuṇḍeṣu pūjayet | aghorāṣṭaśataṃ hutvo prāyaścittārthameva vā || 70/85 || vauṣaḍantaṃ hareṇaiva pūrṇāhutimāthacaret | ācāryaṃ pūjayettatra vastrahemāṅgulīyakaiḥ | pañcaniṣkaṃ samārabhya pañcaniṣkavivardhanāt || 70/86 || dakṣiṇā navadhā proktā pratimānāṃ niveśane | athavā ca daridrastu niṣkādyaṃ pañcaniṣkakān || 70/87 || dakṣiṇā tu guroḥ proktā tato hīnāṃ vivarjayet | anyeṣāṃ caiva sarveṣāṃ pūrvavaddakṣiṇā bhavet || 70/88 || muhūrtanāḍikāpūrve sthāpanaṃ tu samācaret | śivakumbhaṃ samuddhṛtya vardhanyā saha deśikaḥ | parivāraghaṭairyuktaṃ sarvālaṅkārasaṃyutam || 70/90 || harmyapradakṣiṇaṃ kṛtvā pratimāgre nayedghaṭān || kumbhādbījaṃ samādāya pratimāhṛdi vinyaset || 70/91 || tatkumbhasthajalenaiva snāpayetparameśvaram || vardhanyā bījamādāya tatpīṭhe vinyasedguruḥ || 70/92 || devena saha ceddevī tasyāstu hṛdi vinyaset || vibhinnapīṭhāṃ devī cetpṛthaksthāpanamārabhet || 70/93 || mṛṇmaye tvardhacitre vā ābhāse ca paṭe tathā || saudhe kaścidviśeṣo'sti teṣāmevātha sannidhau || 70/94 || darpaṇaṃ sthāpayitvā tu snāpanaṃ tatra kārayet || karmārcāyāstu pīṭhe vā kūrce vā snāpanaṃ sthale || 70/95 || arcanoktaṃ samabhyarcya vastrābharaṇapuṣpakaiḥ || 70/96 || prabhūtaṃ tu havirdadyāttāmbūlādisamanvitam | snapanaṃ kalpayedvā cedutsavena yutaṃ tu vā || 70/97 || atrānuktaṃ tu yatsarvaṃ liṅgasthāpanavannayet | svapradhāne parāṅge ca sthāpanaṃ caivamīritam || 70/98 || parivārasamāyuktaṃ svapradhānamiti smṛtam | itaraṃ tadvihīnaṃ syāttacca dvividhamucyate || 70/99 || antaraṅgaṃ ca bāhyāṅgamādyadhāmāntarasthitam | (pṛ0 193) calaṃ tadacalaṃ vāpi dhāmagarbhagṛhādike | mittyāśliṣṭaṃ citrayuktaṃ śailaṃ vā grāmasaṃsthitam || 70/100 || parivārālayasthaṃ yadantaraṅgamiti smṛtam | prāsāde maṇḍape sāle gopure balipīṭhake || 70/101 || toraṇādiṣu susthaṃ yadvahiraṅgamiti smṛtam | bahiraṅge viśeṣo'sti tacchaṇudhvaṃ śivadvijāḥ || 70/102 || jalādhivāsanaṃ ratnanyāsaṃ dhāmapradakṣiṇam | śayyākḷptaṃ vinā vāpi sarvaṃ pūrvavadācaret || 70/103 || etāsāmapi sarvāsāṃ karṣaṇaṃ prathameṣṭakam | dhāmnaḥkḷptiṃ ca nityeṣṭimutsavaṃ snapanaṃ tathā || 70/104 || māsapūjāvidhānaṃ ca prāyaścittavidhikramam | jīrṇoddhāraṃ bālagṛhaṃ tatra saṃsthāpanaṃ tathā || 70/105 || adbhute śāntimanyacca prakṛtyuktaṃ samācaret || || iti kāmikākhye mahātantre pratimāpratiṣṭhāvidhiḥ aṣṭaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || || vimānasthāpanavidhipaṭalaḥ || vimānasthāpanaṃ vakṣye vāñchitārthaphalapradam | dhiṣṇyāvasāne pūrvokte kāle ca tvaṅkurārpaṇam || 71/1 || prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ vedikānvitam | navakuṇḍasamāyuktaṃ pañcakuṇḍayutaṃ tu vā || 71/2 || maṇḍapaṃ maṇḍayitvā tu kuryācchilpivisarjanam | brāhmaṇān bhojayettatra taddinātprāgdinatraye || 71/3 || tadā prāsādadehasthaberāṇāṃ dṛṣṭimocanam | madhvājyadhānyagoviprakanyānāṃ darśanaṃ dvijāḥ || 71/4 || tattaddhṛdayamantreṇa kṛtvā saṃprokṣya gavyataḥ | saṃpūjya gandhapuṣpādyaiḥ prāsādaṃ prokṣayettataḥ || 71/5 || jaṃghāyugalacūḍāntaṃ tattvatattveśvarān nyaset | mūrtimūrtīśvarān nyastvā bereṣvapi tathācaret || 71/6 || vastrairācchādya sarvaṃ tu puṣpairdarbhaiḥ paristaret | maṇḍapaṃ saṃpraviśyātha puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 71/7 || sthaṇḍile vedikāyāṃ tu vasudroṇaiśca śālibhiḥ | tadardhataṇḍulaiḥ śuddhaiḥ tilairlājaiḥ tadardhakaiḥ || 71/8 || madhyame śivakumbhaṃ tu vardhanīsahitaṃ nyaset | diṅmūrtisaṃkhyayā kumbhāṃstadbahiḥ parito nyaset || 71/9 || sasūtrān sāpidhānāṃśca savastrān hemasaṃyutān | candanodakasaṃpūrṇān sakūrcān pallavānvitān || 71/10 || gandhādibhḥ samabhyarcya naivedyāntaiḥ samantataḥ | kṛtvā tathāgnisaṃskāramagnikāryoktamārgataḥ || 71/11 || pradhānakuṇḍe harmyasya śivāṅgabrahmaśambaraiḥ | pūrvasmin pūrvadigdevamantrairdakṣe tu vinyaset || 71/12 || paścime varuṇasthaiśca some somadiśi sthitaiḥ | vidikṣu hṛdayādyaiśca juhuyācchatasaṃkhyayā || 71/13 || pañcahome'ṅgahīnaiśca mantrairhomaṃ samācaret | samidājyacarū lājatilasasyendravaiṇavāḥ || 71/14 || (pṛ0 194) udumbaravaṭāśvatthanyagrodhā dikṣu saṃsthitāḥ | śamyapāmārgakhadirabilvāḥ koṇeṣu saṃsthitāḥ || 71/15 || pradhānasya palāśaḥ syādevaṃ jñātvā samācaret | tattvatattveśvarādyaiśca hutvā pūrṇāṃ samācaret || 71/16 || prabhāte tu guruḥ snātvā viśuddho mūrtipaiḥ saha | navavastrasraguṣṇīṣaḥ sottarīyaḥ samālakaḥ || 71/17 || pañcāṅgabhūṣaṇopeto daśaniṣkādidakṣiṇaḥ | navavastrādisaṃyuktamūrtipaiśca samanvitaḥ || 71/18 || prāsādāntaḥ sthitān devāniṣṭvā kumbhāṃśca pāvakān | prāyaścitaṃ ca pūrṇāṃ ca hutvā mūrtidharaiḥ saha || 71/19 || kumbhān saṃgṛhya harmyasya pradakṣiṇamathācaret | prāsādadakṣiṇe deśe sthaṇḍile vinyased.ghatān || 71/20 || prāsādaṃ pūjayitvā tu vastvādhāre śivāsanam | mūrtividyātanuṃ dehe aṣṭatriṃśatkalānvitam || 71/21 || vinyasya sāvadhānaḥ san kumbhādādāya śambaram | nyasetprāsādadehe tu vastvādhāre manonmanīm || 71/22 || tattajjalena saṃprokṣya tato diṅmūrtiṣu nyaset | arcayedatha gandhādyairnaivedyāntaṃ pṛthakpṛthak || 71/23 || evaṃ yaḥ kurute martyo bhuktvā bhogān śivaṃ vrajet || || iti kāmikākhye mahātantre vimānasthāpanavidhiḥ ekonasaptatitamaḥ paṭalaḥ || || maṇḍapasthāpanavidhipaṭalaḥ || lakṣaṇaṃ maṇḍapānāṃ tu vakṣyate viprasattamāḥ | uktānāmapi sarveṣāṃ dhāmnāmagre'gramaṇḍapam || 72/1 || tanmānasamamānaṃ tu śreṣṭhamityabhidhīyate | maṇḍapaṃ samamānaṃ cetsāntarālaṃ saveśakam || 72/2 || yugmastambhasamāyuktaṃ yuktyā sarvāṅgaśobhitam | sārdhahastaṃ dvihastaṃ vā prāsādārdhamathāpi vā || 72/3 || antarālasya dīrghaṃ syādanyatsandhigataṃ tu yat | tanmadhyamamiti proktaṃ triguṇaṃ cottamaṃ bhavet || 72/4 || ekadaṇḍaṃ dvidaṇḍaṃ vā tridaṇḍaṃ tasya veśanam | sāvakāśāntarālaṃ cettasmāddvitriguṇaṃ bhavet || 72/5 || pārśvasopānasaṃyuktaṃ mūlasopānabhittikam | tadardhaṃ bhittiyuktaṃ vā tadaṣṭāṃśena bhittikam || 72/6 || prāsādamaṣṭaghā kṛtvā hrāsayedaṣṭabhāgataḥ | yāvadvibhāgamānaṃ tu bhaveddvādaśamānakam || 72/7 || mūladhāmno bhavecchuddhirmaṇḍapaṃ ceddvipārśvayoḥ | antarālapradeśoktaṃ veśayuktaṃ prakīrtitam || 72/8 || agramaṇḍapamīdṛksyātprāsādasamatuṅgakam | svāyaṃbhuvādiliṅge tu nyūnaṃ vāpyadhikaṃ tu vā || 72/9 || tadvattasya talaṃ cātha bhittihīnaṃ tu vā matam | vivṛtastambhasaṃyuktaṃ na ceddvāraṃ tadagrake || 72/10 || dvāralakṣaṇamārgeṇa tatpār"ve dvārapau matau | vivṛtastambhasaṃyuktaṃ cenmūladhāmapraveśagau || 72/11 || hitvā tu maṇḍapaṃ tatra śukāgraṃ vā vidhīyate | śuddhanāgaradhāmnaitadgarbhamānārdhaniṣkramaḥ || 72/12 || (pṛ0 195) śikharārdhasamutsedhaḥ śukanāsāvibhūṣitaḥ | antarālaṃ tadagre syātpārśvadeśapramāṇakam || 72/13 || saniṣkramāntarālaṃ vā maṇḍapaṃ vā vidhīyate | pārśvadvārasamopetaṃ nirdvāraṃ vātha tadbhavet || 72/14 || tadagre maṇḍapaṃ kuryātpratimāsthāpanārthakam | snapanārthaṃ tadagre syāttadagre nṛttamaṇḍapam || 72/15 || eteṣāmapi sarveṣāmadhiṣṭhānādimānakam | mūladhāmasamaṃ śreṣṭhaṃ svāṣṭāṃśonādhikaṃ tu vā || 72/16 || catuḥ ṣoḍaśabhāgonamadhikaṃ vā prakīrtitam | mānave mānavaṃ hyetatsāmānyaṃ samudāhṛtam || 72/17 || maṇḍapaṃ vā sabhā vāpi kūṭameṣāṃ samākṛtiḥ | eteṣāmapi sarveṣāṃ pramāṇamadhunocyate || 72/18 || trikaraṃ tu samārabhya karapādavivṛddhitaḥ | śahastāvasānastu bhavenmaṇḍapavistaraḥ || 72/19 || prāsādoktāyasaṃyuktamiṣṭapārśvagabhittiyuk | nānājālakasaṃyuktaṃ nānādvārasamāyutam || 72/20 || pṛthagādyeṣṭakopetamāyādiśubhasaṃyutam | vistāramaṣṭavahnyahni vasughnaṃ raviṇā bhajet || 72/21 || manvaṣṭaghnaistu yacchiṣṭaṃ bhaveddhanamṛṇaṃ dvijāḥ | yonistārā ca paryante triṃśanmunihate sati || 72/22 || tithivārakrameṇaiva maṇḍapāyādayo matāḥ | na cāyaṃ vihitaḥ tvagramaṇḍape cāntarālake || 72/23 || ādyeṣṭakādayo'pyatra na vidheyāḥ pṛthagvidhāḥ | anyeṣāmapi sarveṣāṃ mūloktaṃ sarvamācaret || 72/24 || sārdhahastaṃ samārabhya tritryaṅgulavivardhanāt | pañcahastāntamānaṃ tu bhittimānaṃ ca maṇḍape || 72/25 || tathaiva sthambhamānaṃ syātkiṃ tu paṅktikarāntakam | pañcāṅgulaṃ samārabhya vyomamātravivṛddhitaḥ || 72/26 || triṃśadaṅgulaparyantaṃ stambhatāraṃ prakīrtititam | vyomapaṅkti samārabhya vyomapaṅktivivṛddhitaḥ || 72/27 || pañcāśatpaṅktiparyantaṃ maṇḍape paṅktayo matāḥ | bhadropabhadrasaṃyuktaṃ madhyastambhaprabhāsanam || 72/28 || lāṅgalākārakuḍyāḍhyaṃ nānālaṅkāraśobhitam || 72/29 || brahmāṅkaṇasamāyuktamathavā tadvivartitam | dvāratālatalopetaṃ kūṭakoṣṭhādiśobhitam || 72/30 || etadeva sabhāmānamiti proktaṃ dvijeśvarāḥ | āsthānamaṇḍapaṃ kuryāddhāmno dikṣu vidikṣu ca || 72/31 || prāguktena pramāṇena maṇḍapaṃ kūṭameva vā | sabhā vā tatra kartavyā cāṣṭadiṅmukhasaṃyutam || 72/32 || samāśramāyatāśraṃ vā mukhe bhadrayutaṃ tu vā | ekānekatalopetaṃ pārśvasopānasaṃyutam || 72/33 || saṃpādyaivaṃ tadagre tu sabhādyaṃ parikīrtitam | pañcahastaṃ samārabhya vyomahastavivṛddhitaḥ || 72/34 || ekatriṃśatkarāntaṃ tu vistāraḥ tasya saṃmataḥ | vistārapādavṛddhyā tu yāvadvedaguṇaṃ bhavet || 72/35 || āyāmaṃ kalpayettasya vistāre bhittirucyae | vahnibhittiṃ samārabhya vyomabhittivivardhanāt || 72/36 || viśvabhittyavasānaṃ tu vistāre bhittayo matāḥ | vistārabhittivasudhāṃ kṛtvārdhārdhavivardhanāt || 72/37 || vistārādhyardhamānāntāḥ samānadvārabhittayaḥ | yugmabhittiṣu madhyasthapādānāmojavistaraḥ || 72/38 || tanmānaṃ vardhayenmadhye pārśvabhittiṣu hrāsayet | ojabhittiṣu madhyasthapadaśreṇidvayaṃ tu vā || 72/39 || tyajettasya samantāttu dvāraṃ kuryādyathāvidhi | mūlabhittipramāṇena pādaṃ vārdhatripādakam || 72/40 || dvāramānaṃ samākhyātaṃ tatpādān yuktito nayet | mūlapādācca dvārasthāḥ pādā ye saṃsthitāḥ tviha || 72/41 || (pṛ0 196) tattatpādaviśālena bahirantarniṃveśitāḥ | svasvasthānagatā vāpi vidhātavyā vicakṣaṇaiḥ || 72/42 || sabhādimadhyagaṃ raṅgasthānaṃ devāsanaṃ tu vā | eteṣāmapi sarveṣāṃ prokṣaṇaṃ tvadhunocyate || 72/43 || kṛtvāṅkurārpaṇaṃ pūrvaṃ puṇyāhaprokṣaṇaṃ tathā | brāhmaṇān bhojayitvādau taducchiṣṭaṃ vivarjayet || 72/44 || puṇyāhaṃ ca punaḥ kṛtvā pañcagavyena secayet | vāstuhomaṃ tataḥ kṛtvā paryagnikaraṇaṃ nayet || 72/45 || maṇḍapaṃ bhūṣayitvā tu gandhādyairarcayedguruḥ | nivṛttyādikalā nyastvā madhyastambhacatuṣṭaye || 72/46 || kautukaṃ bandhayedagnikoṇabhāge'tha bandhayet | vastrairastreṇa cāveṣṭya mālādyairbhūṣayattataḥ || 72/47 || gandhādyaiḥ punarabhyarcya tattvatattveśvarānvitān | mūrtimūrtīśvarānnyastvā madhyame maṇḍapasya tu || 72/48 || sthaṇḍilaṃ śālibhiḥkṛtvā vasudroṇādimānataḥ | taṇḍulaiḥ tilalājaiśca darbhaiḥpuṣpaiḥ paristaret || 72/49 || madhyame śivakumbhaṃ tu nivṛttyādikalānvitam | tadvāme vardhanīṃ tasyāṃ devīmāvāhya bhaktitaḥ || 72/50 || catuṣkumbhaṃ tu saṃsthāpya hemavastrādisaṃyutam | dharmaṃ jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ teṣu vahnitaḥ || 72/51 || pūjayedgandhapuṣpādyaiḥ naivedyāntaiḥ pṛthakpṛthak | tataḥ śivāgniṃ saṃsthāpya samidājyānnalājakaiḥ || 72/52 || śatasaṃkhyaṃ tadardhaṃ vā śivādyairhomamācaret | pradhānena śivenāṅgaiḥ pūrvadiksthaṇḍile matāḥ || 72/53 || dharmādyarhṛdayādyairvā homaḥ syādagnikoṇataḥ | tattvādyaiśca tato hutvā pūrṇāhutimathācaret || 72/54 || prabhāte'tha guruḥ snātvā mūrtipaiśca samanvitaḥ | navavastradhṛguṣṇīṣī sottarīyaḥ samālakaḥ || 72/55 || saṃprāptadakṣiṇo mūrtidhāradaivajñaśilpibhiḥ | sumuhūrte sulagne tu mantranyāsaṃ samārabhet || 72/56 || maṇḍapaṃ vedagātraṃ ca kumbhānagniṃ ca yojayet | prāyaścittamaghoreṇa kṛtvā pūrṇāṃ samācaret || 72/57 || śivamaṇḍapadehe tu vastvādhāre manonmanīm | nyastvā tadadbhiḥ saṃprokṣya gandhapuṣpādibhiryajet || 72/58 || naivedyānte gururmantrī hṛdayena tu mantrataḥ | evameva sabhādīnāṃ vidheyaṃ prokṣaṇaṃ budhāḥ || 72/59 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ so'niṣṭairviprayujyate || || iti kāmikākhye mahātantre maṇḍapasthāpanavidhiḥ saptatitamaḥ paṭalaḥ || || prākāralakṣaṇavidhiḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa prākārāṇāṃ tu lakṣaṇam | prāsādasya viśālārdhaṃ daṇḍamityabhidhīyate || 73/1 || ekadvitricatuṣpañcadaṇḍairmadhyātsamantataḥ | ekaprākārakḷptistu pañcadhā parikīrtitā || 73/2 || mūlālayaviśāle tu tridhā bhakte padaṃ bhavet | tena bhāgena tadbāhye dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā || 73/3 || tricaturguṇakaṃ cāpi catuṣpañcaguṇaṃ tu vā | pañcaṣaḍguṇamiṣṭaṃ ca prākāradvayakalpanam || 73/4 || (pṛ0 197) evaṃ caturvidhaṃ proktaṃ triprākārastu kathyate | prāsādasya caturbhāge yastu daṇḍamihocyate || 73/5 || tasya dvitricaturbhāgaistricatuṣpañcabhiḥ tathā | catuṣpañcaṣaḍaṃśaistu pañcaṣaṭsaptabhistathā || 73/6 || ṣaṭsaptāṣṭabhiruddiṣṭaṃ triprākārapramāṇakam | pañcadhā kathitaṃ vedaprākāraṃ śṛṇuta dvijāḥ || 73/7 || triprākārasya bāhye tu ekaikāṅgulavardhanāt | navabhāgāvasānaṃ tu samantātparivardhayet || 73/8 || evaṃ pañcavidhaṃ proktaṃ catuṣprākāramānakam | evaṃ catuṣprākāre'pi prāsādasya viśālakam || 73/9 || samastaṃ cārdhamānaṃ ca tricaturbhāgamānakam | daṇḍārdhaṃ yojayeddhīmān hastamānena cocyate || 73/10 || dvihastādekavṛddhyā tu navahastāvasānakam | eṣu prākāramānaṃ tu kṣudrāṇāmaṣṭadhā matam || 73/11 || dvihastaṃ ca trihastaṃ ca tricaturhastameva ca | catuṣpañcakaraṃ caiva pañcaṣaṭkarameva ca || 73/12 || ṣaṭsaptāṣṭakaraṃ caiva aṣṭanandaṃ tathaiva ca | nandadīrghāṣṭakaṃ caiva dviprākārapramāṇakam || 73/13 || asmādekakararddhyā tu rudrahastāntameva ca | triprakārapramāṇaṃ tu vedaprākārakaṃ tathā || 73/14 || ekaikahastavṛddhyā tu ravihastāvasānakam | catuṣprākāramānaṃ tu kṣudrādīnāṃ prakīrtitam || 73/15 || jāticchandavikalpābhāsādīnāṃ tu samīritam | niyamo vidyate naiva prāsāde sārvadeśike || 73/16 || jātau jātikarāṇāṃ tu anyasyāpi ca sadmanaḥ | ardhatryaṃśacaturbhāgairdvibhāgaiśca krameṇa tu || 73/17 || samamārgānumārgābhyāṃ nāgarādau niyujyate | prāsādasya viśālena sapādena samena ca || 73/18 || pādonena viśālena mahāmārgārhakaṃ tu vā | kalpayeddhastamāne'pi prāguktavidhinā saha || 73/19 || ayaṃ vibhāgo nāstyeva prāsāde sārvadeśike | pañcaṣaṇmunisāle'pi cāṣṭanandavṛtau tathā || 73/20 || hastaiḥ pādaiḥ samantāttu vardhayetpūrvamānataḥ | samaṃ tu caturaśraṃ tatpūrvaṃ kṛtvā tataḥ param || 73/21 || kalpayettu mukhāyāmaṃ devasyābhimukhaṃ yathā | pṛṣṭhe vā kalpayetpārśve purātanavimānake || 73/22 || nūtane vā prakartavyaṃ sthānasaṃkaṭasaṃyute | ekahastaṃ samārabhya hastaikaikavivṛddhitaḥ || 73/23 || ekādaśakarāntaṃ tu prāguktāttu viśālakāt | vardhayeddhrāsayedvāpi yāvadiṣṭaprapūraṇam || 73/24 || pṛṣṭhe vāpi mukhe vāpi pārśvayorubhayostu vā | ekapārśve'thavā kuryānmukhāyāme prakalpayet || 73/25 || pādādhikamathādhyardhaṃ pādonadviguṇaṃ tu vā | dviguṇaṃ dviguṇārdhaṃ vā triguṇaṃ ca caturguṇaṃ || 73/26 || dvihastaṃ tu samārabhya dvidvihastavivardhanāt | yāvatpañcaguṇaṃ tāraṃ mukhāyāmaṃ prakalpayet || 73/27 || bhittyantarālamānaṃ vā bhittibāhyamathāpi vā | bhittimadhyaṃ tu vā kuryātprākārāṇāṃ pramāṇakam || 73/28 || āyādiṣaṭkasiddhyarthaṃ vṛddhiṃ hāniṃ ca hastakaiḥ | kalpayetpādamārgeṇa prākārasya prakalpane || 73/29 || sacchinnahastaprāsāde chinnahastasya lopanam | pūraṇaṃ vā prakartavyaṃ hastamānavaśe'pi ca || 73/30 || devānābhetaduktaṃ tu narāṇāṃ syātkhalūrikā | taduktamātraṃ saṃgrāhya mātroktaṃ tatra yojayet || 73/31 || āyaṃ vasuguṇaṃ kṛtvā saptaviṃśatibhirharet | śeṣaṃ ṛkṣaṃ tu vistārātsakalādvātha kalpayet || 73/32 || (pṛ0 198) uktādekamathavāṣṭaguṇitaṃ bhānubhirbhajet | āyaṃ triguṇitaṃ digbhirmanubhirvibhajettataḥ || 73/33 || vyayastu kathitaḥ śāstrairdviguṇaṃ vasubhirharet | dhvajādiyonayaḥ proktāḥ paryantatriṃśato bhavet || 73/34 || tithiśca kathitā vāro munibhirbhājito bhavet | mūlaprāsādahastairvā cānyairvātha nirīkṣayet || 73/35 || ekahastaṃ samārabhya caikāṅgulavivardhanāt | dvihastāntaḥ samuddiṣṭaḥ sālānāṃ caiva vistaraḥ || 73/36 || tadvistārapramāṇena yāvattriṃśadguṇaṃ bhavet | triguṇaṃ tu samārabhya kṣudre mahati mandire || 73/37 || prākārotsedha uddiṣṭo mūlādūnaṃ tadagrataḥ | ṣaḍaṃśaṃ tu samārabhya yāvatṣoḍaśabhāgikam || 73/38 || tāvatkṛtvā samūlaṃ tu caikāṃśena tadagrakam | adhiṣṭhānādivargāḍhyaṃ khaṇḍaharmyādimaṇḍitam || 73/39 || ṛjubhaktiyutaṃ vāpi prākāraṃ tu prakalpayet | chatrādiśikharopetamūrdhvasthavṛṣabhānvitam || 73/40 || tasya daṇḍapramāṇena cārdhenātha tripādataḥ | sapādenātha sārdhena pādonadviguṇena vā || 73/41 || dviguṇena ca mūle tu bhitteścaiva vinirgamaḥ | upānaṃ kathitaṃ tasyopariṣṭāttena mānataḥ || 73/42 || ardhādipādavṛddhyādidviguṇāntaṃ hi pādakam | tasyopariṣṭātkampaṃ tu taccaturthāṃśamānataḥ || 73/43 || tasyārdhena tripādena sapādena ca sārdhataḥ | pādonadviguṇaṃ vāpi dviguṇāntaṃ prakalpayet || 73/44 || kampamekaṃ dvayaṃ vāpi ūrdhvopānaṃ tu vā bhavet | antaḥ sālāṅkaṇaṃ nimnaṃ bāhyasālāṅkaṇaṃ bhavet || 73/45 sālānāmantare vyāsaṃ bāhye sālāṅkaṇaṃ bhavet | aṅguladvayamārabhya caikaikāṅgulavardhanāt || 73/46 || navamātrāntakaṃ yāvatpratisālaṃ tu nimnakam | ṣaṭpañcavedarudrākṣadvyaṅgulaiḥ parikalpayet || 73/47 || jāticchandavikalpābhāsānāṃ kṣudrasya caiva hi | sārvadeśikaharmye tu nā cāyaṃ vidhiriṣyate || 73/48 || svāyaṃbhuvādiliṅgānāmantarnimnasamaṃ tu vā | bāhyanimnaṃ tu vā kāryaṃ sālānāmaṅkaṇaṃ budhaiḥ || 73/49 || sālānāmantare'pi syānmālikāmaṇḍapākṛtiḥ | sabhākṛtirvā kartavyā caikadvitrikabhittibhiḥ || 73/50 || caturbhiṃttiyutā vāpi ekānekatalānvitā | upānāttu samārabhya mūlaprāsādatuṅgakam || 73/51 || uttarāntaṃ vibhajyātha saptadhā tu masūrakam | dvipādaṃ pādadairghyaṃ tu śeṣeṇa parikalpayet || 73/52 || mūladhāmnastu pādaṃ tu bhajedvā navasaṃkhyayā | adhiṣṭhānadvibhāgena pādaṃ śeṣeṇa kalpayet || 73/53 || dvihastaṃ tu samārabhya caikaikāṅgulavardhanāt | saptahastānta utsedhaḥ stambhānāṃ parikīrtitaḥ || 73/54 || bhittimānaṃ tathaiva syātkṣudre kṣudravimānake | pakṣāṅgulaṃ samārabhya cārdhāṅgulavivardhanāt || 73/55 || caturviṃśatimātrāntaṃ stambhavistāra iṣyate | pādoccārdhamadhiṣṭhānasaptamāṣṭanavāṃśakam || 73/56 || hīnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi pādocce'pyevameva hi | pādocce tricaturbhāgenāthavāpi masūrakam || 73/57 || pādabandhaṃ sajātīyamadhiṣṭhānaṃ niyojayet | prastarādipramāṇaṃ ca prāsādoktavadācaret || 73/58 || āgneye nairṛte koṇe vāyavye cātha vaiśake | catuṣkoṇe'pi vā kuryādgarbhaṃ ca prathameṣṭakām || 73/59 || abhyantaramukhāścaiva prākārāḥ parikīrtitāḥ | svasya dakṣiṇakeṃ'śe tu dvārakoṇāntare'pi vā || 73/60 || (pṛ0 199) gṛhakṣate mahendre vā bhallāṭe puṣpadantake | sthānaṃ garbhasya nirdiṣṭaṃ tatrasthā prathameṣṭakā || 73/61 || mūrdheṣṭakordhvakīlāḍhyaṃ mūlāttatparikalpayet | bhittyūrdhvasthacatuṣkoṇeṣvekasminniṣṭakāṃ nyaset || 73/62 || antarmaṇḍalamādyaṃ syādantarhārā dvitīyakā | tṛtīyā madhyahārā syānmaryādākhyā caturthakā || 73/63 || mahāmaryādikākhyā ca pañcamī parikīrtitā | parivārāmarān sarvāṃstatra saṃsthāpayedguruḥ || 73/64 || parivāravidhānāya tacca leśānnigadyate | parivāravimānānāṃ mānaṃ garbhārdhameva vā || 73/65 || mūlavāstutribhāgaikamardhaṃ vā pādabāhyakam | ekahastaṃ samārabhya rudrahastāntameva hi || 73/66 || prāsādasya tu vistāro hyutsedhaḥ prāgvadeva hi | aṅgaliṅgālayākārāḥ parivārālayā matāḥ || 73/67 || bhittyāśritā viśiṣṭā vā parivārālayā matāḥ | santyaktapādarūpāṃśamūladeśamukhānvitāḥ || 73/68 || pūrvasthāḥ paścimāsyāḥ syuḥ pūrvāsyāḥ paścimasthitāḥ | dakṣasthāḥ saumyavaktrāḥ syurdakṣāsyāḥ saumyadiggatāḥ || 73/69 || kṣetreśo dakṣavaktro vā caṇḍeśaśca tathaiva ca | nāgarāḍīśadeśe syādagastyaśca tathaiva ca || 73/70 || dhanado'pi tathā proktastathā caṇḍeśvaro mataḥ | vasavo ṛṣayaścārkā rudrā ekādaśaiva hi || 73/71 || aśvinau vāstudevāśca bahirvāntarvyavasthitāḥ | sarveṣu parivāreṣu sāmānyo'yaṃ prakīrtitaḥ || 73/72 || devāgre sthāpayedukṣaṃ devasyābhimukhaṃ tu vā | maṇḍapaṃ tu caturdvāraṃ kārayedvṛṣabhasya tu || 73/73 || āditaḥ parivāro'yaṃ triśūlena samāhitaḥ | dvitīyaḥ parivāraḥ syātsacaṇḍeśaḥ tṛtīyakaḥ || 73/74 || vighneśvarasamāyuktaścaturthaḥ parikīrtitaḥ | tataḥ saptārciṣā yuktaḥ pañcamo'dya samīritaḥ || 73/75 || skandajyeṣṭhāsamāyuktau vīrau dvau ṣaṣṭhasaptame | aṣṭamaḥ parivāraḥ syāt saṃyuktaḥ saptamātṛbhiḥ || 73/76 || sakalādipade devān sthāpayedyuktito bahiḥ | parivārāṣṭakairhīnaṃ vimāne parikalpayet || 73/77 || vṛṣo'gnimātarau vighnaskandau jyeṣṭhā ca caṇḍikā | ādityaśca krameṇa syādgaṇavidyeśvarāstu vā || 73/78 || mātṝṇāmuttare dakṣe caṇḍikāṃ vā munīśvarāḥ | padmajaṃ sthāpayedviṣṇuṃ tadvihīnamathāpi vā || 73/79 || durgāṃ hitvātha viṣṇuṃ vā kuberaṃ somameva vā | caṇḍeśamīśadigbhāge kṣetrapālaṃ ca tatra vai || 73/80 || vighneśakandayormadhye vāruṇe vā śriyaṃ nyaset | vighnasarasvatīyuktāṃ tṛtīyāṃ vā pṛthaṅnyaset || 73/81 || athavā lokapālāḥ syuryamo mātṛyuto na vā | aṣṭadikṣu viśālāḥ syuḥ sapīṭhāḥ kevalāstu vā || 73/82 || vighneśaḥ sarvadeśastho gauriskandau tathaiva ca | dvādaśa syurdviraṣṭau ca caturviṃśatisaṃkhyakā || 73/83 || dvātriṃśatparivārāḥ syurantarmadhyamahārayoḥ | dviraṣṭaparivāro'yaṃ teṣu saumyaṃ nigadyate || 73/84 || upapīṭhapadaṃ kṛtvā sthāpayedravideśataḥ | ādityaṃ suprajaṃ vahniṃ kinnaraṃ mātaraṃ tathā || 73/85 || cibudhaṃ vighnarājaṃ ca śriyaṃ ca varuṇaṃ tathā | skandaṃ jyeṣṭhāṃ ca durgāṃ ca viṣṇuṃ caṇḍeśvaraṃ tathā || 73/86 || kṣetrajaṃ gītajaṃ paścātsthāpyantāṃ munipuṅgavāḥ | asminneva pade cāntarviṃdyeśā dvārapāstu vā || 73/87 || dvirasṭaparivārāḥ syurdvātriṃśadadhunocyate | sthaṇḍile tu pade sthāpya rdvātriṃśadravibhāgataḥ || 73/88 || (pṛ0 200) ādityaṃ codakaṃ gaṅgāṃ vahniṃ nāgamagastyakam | yamaṃ suśāntaṃ bhūteśaṃ vighneśaṃ bhāratīmapi || 73/89 || śriyaṃ jaleśaṃ skandaṃ va durgāṃ jyeṣṭhāṃ manonmanīm | brahmāṇaṃ viṣṇumante ca kāśyapaṃ nandinaṃ tathā || 73/90 || kṣetrajaṃ vimalaṃ cānte gajendraṃ sthāpayedbahiḥ | antarviṣadyeśvarān vāpi ṛṣīn vā vinyasedvasūn || 73/91 || athāṣṭaparivārān vā vinyaseddeśikottamaḥ | ekasālādisāleṣu yuktyā sarvatra yojayet || 73/92 || pīṭhasthā vātha bimbasthāḥ parivārāmarā matāḥ | vṛṣaṃ śūlaṃ ca caṇḍeśaṃ mahāpīṭhaṃ gaṇādhipam || 73/93 || nāgarājānamityetān sarvatra parikalpayet | eṣāṃ madhyādatheṣṭānvā nyasetpañcādisālake || 73/94 || caturdikṣu catuṣpīṭhe cāgrapṛṣṭhe dvayaṃ tu vā | pṛṣṭhaṃ vihāya tritayamekamagre'thavā bhavet || 73/95 || koṇādvāre bhavetpīṭhaṃ koṇasthaṃ diggatantu vā | pratisālaṃ tu pīṭhaṃ vā paiśācaṃ tu bahirbhavet || 73/96 || pañcāṅgulaṃ samārabhya caikāṅgulavivardhanāt | pañcaviṃśatimātrānto vistārādagrapīṭhake || 73/97 || pāramardhaṃ tripādaṃ vā samaṃ voccaviśālataḥ | dvitrivedeṣu ṣaṭsaptabhāgān kṛtvaikabhāgataḥ | ekadvitricatasraḥ syurmekhalāyāstathopari || 73/98 || sakarṇikaṃ tu padmaṃ syātkevalā karṇikāpi vā | mekhalādviguṇaṃ padmaṃ triguṇaṃ vā caturguṇam || 73/99 || padmoccaṃ kīrtitaṃ veśo mekhalāsadṛśo bhavet || tripādaṃ vā dvipādaṃ vā parikalpayet || 73/100 || karṇikā mekhaloccā vā padmārdhenātha pādataḥ | tripādena vidheyā vā yathāśobhabalena vā || 73/101 || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā kṣudrapīṭhaṃ tadīritam | mahatāṃ pīṭhakānāṃ ca lakṣaṇaṃ śṛṇutottamāḥ || 73/102 || dhāmagarbhasamo vāpi tadardhaḥ pāda eva vā | tadantare'ṣṭabhāge tu navadhā vistaro bhavet || 73/103 || rudramātraṃ samārabhya dvitryaṅgulavivardhanāt | navahastapramāṇānto mahāpīṭhasya vistaraḥ || 73/104 || vistārasama utsedhaḥ sapādaḥ sārdha eva vā | tripādo hyarhdamāno vā tattadantarajo'pi vā || 73/105 || pīṭhoccaḥ ṣoḍaśāṃśo vā ekabhāgena kīrtitaḥ | pīṭhatārasamo vā syādekadvitryaṅgulonnataḥ || 73/106 || jagatī caturaṃśaḥ syāttripādaṃ kumudo bhavet | pādena kampaḥ karṇastu tripādena prakīrtitaḥ || 73/107 || bhāgenopari kampaḥ syādvājanaṃ tu dvibhāgataḥ | bhāgena vājanaṃ cordhve tadūrdhve padmamiṣyate || 73/108 || pīṭhākārasamo vā syādekadvitryaṅgulonnataḥ | ṣoḍaśāṣṭāṃśahīno vā patravistāra iṣyate || 73/109 || tadardho vā tripādo vā svavyāsāduccamiṣyate | tayorantaramānaṃ tu navadhoccaṃ bhaveddvijāḥ || 73/110 || padmatāratribhāgaikā karṇikārdhena vā matā | pādamānāntarāṣṭāṃśe navamānaṃ prakīrtitam || 73/111 || karṇikāvistaraḥ proktaḥ tattripādaḥ samo'pi vā | ardhamānāntaropetaḥ karṇikocchrāya iṣyate || 73/112 || pādāṣṭāṃśavihīnaḥ syādagrasthūlasya vistaraḥ | adhiṣṭhānopapīṭhoktakṛtiṃ vopari kalpayet || 73/113 || dhāmākṛtirvā kartavyā pastarāntā guruttamāḥ | madhyabhadrayutaṃ vāpi nānācāmarasaṃyutam || 73/114 || nānābhūtasamāyuktaṃ koṇastharkṣasamanvitam | anekanāsikājālaṃ sopapīṭhaṃ tu kevalam || 73/115 || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā tryakṣaṃ vasvaśrameva vā | prāsādapotamadhyāttu pādamadhyavivarjitam || 73/116 || (pṛ0 201) mūladhāmnaḥ samārabhya vahnidaṇḍaṃ vyapohya ca | tatra saṃsthāpayetpīṭhaṃ tata ārabhya vardhayet || 73/117 || ardhadaṇḍena paṃcāśaddaṇḍāntaṃ deśikottamaḥ | pīṭhāyāmāntarā hyetadvṛṣapṛṣṭhe'thavā bhavet || 73/118 || sālānāṃ madhyadeśe vā grāmamārgāntare'pi vā | grāmamadhye'thavā kuryāddhāmeśāne'thavā bhavet || 73/119 || āyādyaṃ dhāmajātyuktavartmanaiva parīkṣayet | kuryādādyeṣṭakāmadhye pūrvoktavidhinā guruḥ || 73/120 || dakṣiṇe paścime vāsya sopānaṃ parikalpayet | saṃśliṣṭaṃ vātha viśliṣṭaṃ sopānaṃ tadapīritam || 73/121 || paścimadvārasaṃyuktaṃ vṛṣabhaṃ śūlameva ca | mahāpīṭhadhvajādyaṃ ca paścime parikalpayet || 73/122 || dakṣadvāre ca kaubere'pyevameva samācaret | caturdvārayute dvāraṃ pratyakṣaṃ vā saśūlakam || 73/123 || mahāpīṭhamathaikatra sthāpayedvā dhvajādikam | pratolī pūrvadeśe syātpaścime vā caturdiśi || 73/124 || āgneyāṃ tu dhanasthānaṃ naiṛtyāmāyudhālayaḥ | vāyavyāṃ śayanasthānamaiśānyāṃ kūpamiṣyate || 73/125 || sadāśivādyāḥ sarvatra sthāpanīyāḥ samantataḥ | indrapāvakayormadhye dhanasthānaṃ tu vā bhavet || 73/126 || āgneyyāṃ pacanasthānaṃ yāgaśālā ca tatra ca | agnikuṇḍaṃ ca tatra syādyamapāvakamadhyame || 73/127 || puṣpamajjanaśālā syātpānīyasthāmeva ca | kāmikādiśivajñānasthānaṃ yāmyadiśi sthitam || 73/128 || yamarākṣasa madhye tu gandhādisthānamiṣyate | nirṛtau puṣpasaṃsthānaṃ tadvāme vātha kalpayet || 73/129 || dharmasaṃkīrtanaṃ vātra vāruṇe vā prakalpayet | vāyavye dakṣiṇe vātha jñānakośaṃ prakalpayet || 73/130 || tatra vā śayanasthānaṃ somavāyvantare'pi vā | kūpasthānaṃ kubere vā tatpūrve vaiśadeśake || 73/131 || yāgamaṇḍapamiṣṭaṃ syāttaddakṣe vādyamiṣyate | aiśānyāṃ śayanasthānamathavā parikalpayet || 73/132 || taddakṣiṇe vā tatsthānaṃ some vā parikakalpayet | kūpaṃ ca śayanasthānaṃ puṣpamajjanamaṇḍape || 73/133 || madbhaktasthānakaṃ vidyāsthānaṃ vastrasuvarṇayoḥ | devopakaraṇasthānaṃ noktaṃ vistārabhīruṇā || 73/134 || tatsarvaṃ yajamānecchāvaśena parikalpayet | devopajīvināṃ sthānaṃ tathaiva parikalpayet || 73/135 devālayasamīpe tu deśikasyālayo bhavet | pūjakānāṃ gṛhaṃ tatra paricārakasaṃsthitiḥ || 73/136 || puṣpārāmādikānāṃ tu sthānaṃ sarvatra kalpayet | āsthānamaṇḍapaṃ sarvadeśe'pi vividhaṃ nayet || 73/137 || anyadgrāmoktarītyā tu sthānaṃ saṃklpyatāṃ budhāḥ | || iti kāmikākhye mahātantre prākāralakṣaṇavidhiḥ ekasaptatitamaḥ paṭalaḥ || || parivārasthāpanavidhiḥ || (pṛ0 202) sthāpanaṃ parivārāṇāṃ saṃkṣepācchṛṇuta dvijāḥ | trihastaṃ tu samārabhya karasyaikasya vardhanāt || 74/1 || maṇḍapasyāsya vistāro navahastāntameva hi | tanmadhye vedikopetaṃ ṣoḍaśastambhasaṃyutam || 74/2 || ravistambhayutaṃ vāpi catuḥstambhayutaṃ tu vā | kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vāpi śaravedaikasaṃkhyayā || 74/3 || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā kuṇḍaṃ kuryāddigaśrakam | mātṝṇāṃ navakuṇḍaṃ vā caikakuṇḍamathāpi vā || 74/4 || yogyānāṃ ratnavinyāsaṃ netronmīlanameva ca | pañcagavyādibhisteṣāṃ śuciṃ toyādhivāsanam || 74/5 || tato maṇḍapasaṃskāraṃ tato bimbādiśodhanam | kautukaṃ śayanārohaṃ kumbhavinyāsameva ca || 74/6 || kṛtvā tu pūrvavatsarvaṃ svanāmādyakakṣareṇa tu | tattadvarṇādisaṃsthāne yajetsamyakchivadvijāḥ || 74/7 || teṣāṃ mūrtyādivinyāsaṃ kṛtvā homaṃ samācaret | palāśodumbarāśvatthavaṭaiḥ pūrvādidikṣu ca || 74/8 || samidājyacarūn lājān tilāṃśca juhuyātkramāt | tataḥ prabhāte bimbādyaṃ kumbhānagnīṃśca pūjayet || 74/9 || dakṣiṇāṃ dāpayetpaścādācāryāderviṃdhānataḥ | niṣkādidaśaniṣkāntā gurāvanyeṣu pūrvavat || 74/10 || mūhūrtanāḍikāpūrvaṃ mantranyāsaṃ samārabhet | kumbhādbījaṃ samādāya vinyasetsvasvadeśake || 74/11 || prāsādatārapādaṃ vā tadardhaṃ vā tripādakam | samaṃ sapādaṃ sārdhaṃ vā sajagat pādukā bahiḥ || 74/12 || nyastvā saṃsthāpayetpīṭhānathavādau vidhāya tān | pratiṣṭhāṃ kārayenmuktvāratnanyāsaṃ pradakṣiṇam || 74/13 || jalādhivāsanaṃ kuryādanyatkarma samārabhet | mahāpīṭhapratiṣṭhāyā vidhānamadhunocyate || 74/14 || pūrvapaścimasomeṣu maṇḍapaṃ pūrvavannayet | vedaikasaṃkhyayā kuṇḍaṃ vedāśraṃ sthaṇḍilaṃ tu vā || 74/15 || pañcagavyādibhiḥ pīṭhaśuddhiṃ kṛtvā ca kautukam | sthaṇḍile vedikāyāṃ tu kuṇḍanyāsaṃ tu kārayet || 74/16 || madhyapūrvayamāpyenduśaṅkarasthaghaṭeṣvatha | avighnaṃ ca tathāmodaṃ pramodaṃ pramukhaṃ tathā || 74/17 || durmukhaṃ vighnakartāraṃ nyastvā varṇāṃstu bhāvayet | avighnaṃ vidrumaprakhyamāmodaṃ śyāmavarṇakam || 74/18 || pramodaṃ kṛṣṇavarṇaṃ ca pramukhaṃ sphaṭikaprabham | durmukhaṃ kuṅkumābhaṃ ca dhyātvaivaṃ pūjayedguruḥ || 74/19 || pīṭhe tattveśamūrtyādinyāsaṃ homaṃ samācaret | jaṅghāgalakapadmāntamātmatattvādikaṃ nyaset || 74/20 || samidājyacarūn lājān sarṣapaṃ ca yavaṃ tilam | krameṇa juhuyāddhīmān palāśodumbarau vaṭam || 74/21 || aśvatthaṃ prāgdigārabhya pūrvavaddhomamācaret | saṃpūjya pīṭhaṃ kumbhāṃśca prabhāte pāvakaṃ tathā || 74/22 || dakṣiṇāṃ pūrvavaddatvā mantranyāsaṃ samārabhet | avighnaṃ karṇikāmadhye vinyasetkumbhamadhyagam || 74/23 || āmodādīnnyaseddhīmān caturdikṣvīśakoṇake | tattatkumbhodakenaiva snāpayetpīṭhamādarāt || 74/24 || evaṃ syādbhūtapīṭhasya paiśāce'pyevamācaret | kintu madhyamakumbhasya madhyame nīlalohitam || 74/25 || nakṣatraṃ pūrvadibhāge rāśiṃ caiva tu dakṣiṇe | paścime kṣetrapālaṃ ca some viśvagaṇānnyaset || 74/26 || (pṛ0 203) rudrāṃśca pūrvadikkumbhe yāmye mātṛgaṇānnyaset | gaṇān paścimadigbhāge yakṣānuttaradiggate || 74/27 || grahānīśānadigbhāge vahnāvasurasaṃjñakān | rākṣasān pitṛdeśe tu vāyau nāgagaṇānnyaset || 74/28 || tadbāhye kalaśān sthāpya lokapālādhidaivatān | saṃpūjya gandhapuṣpādyairnaivedyāntaṃ hi deśikaḥ || 74/29 || etadeva viśeṣaṃ syādanyatsarvaṃ samānakam | karṇikāyāṃ nyasetpañcagaṇānaṣṭau daleṣu ca || 74/30 || dalabāhye nyaseddhīmān lokeśān svasvadiggatān | mantranyāsaviśeṣo'yaṃ piśācabalipīṭhake || 74/31 || anuktaṃ yannayetsarvaṃ pratimāsthāpanoktavat | || iti kāmikākhye mahātantre parivārasthāpanavidhiḥ dvisaptatitamaḥ paṭalaḥ || || parivārārcanavidhiḥ || parivārārcanaṃ vakṣye śrūyatāṃ munipuṅgavāḥ | ādau praṇavayukravasvavarṇo viṣṇusamanvitaḥ || 75/1 || bindunādasamāyuktaścaturthyantaḥ sanāmakaḥ | namaskārādisaṃyuktaḥ parivārārcane manuḥ || 75/2 || pūrvāhṇe vātha madhyāhne rātrāvabhyarcayettu tān | athavā ekakālaṃ vā anyatsarvaṃ samarcayet || 75/3 || baliṃ tridvyekakālaṃ vā dāpayettu krameṇa tu | teṣāṃ pūjā namontena svāhāntamanunā baliḥ || 75/4 || gandhapuṣpānnadhūpaiśca dīpavādyādisaṃyutam | dvārādibalipīṭhāntaṃ baliṃ dadyādviśeṣataḥ || 75/5 || pūrvottaramukho bhūtvā dhṛtavastrottarīyakaḥ | kukkuṭāṇḍapramāṇena tadardhena tadardhataḥ || 75/6 || nandine prathamaṃ dadyānmahākālāya pūrvataḥ | caturdvārasamopete bhṛṅgiṇe ca vināyake || 75/7 || dakṣiṇe paścime deśe vṛṣaskandabaliṃ nyaset | devyai caṇḍāya some tu paścādukṣabaliṃ dadet || 75/8 || tato'ṣṭaparivārādibaliṃ dadyātkrameṇa tu | datvodakaṃ punargandhaṃ puṣpaṃ dhūpaṃ sadīpakam || 75/9 || dadyāddhaviṣyaṃ pānīyasahitaṃ balikarmaṇi | devadakṣiṇadeśasthaḥ tasmādgacchet pradakṣiṇam || 75/10 || balipīṭhaṃ tato gatvā baliṃ dadyāttu tatra vai | karṇikāyāmavighnasya āmode pūrvadigdale || 75/11 || pramode pramukhe caiva durmukhe vighnakartari | dakṣiṇāpyottareśeṣu baliṃ dadyātsvanāmabhiḥ || 75/12 || sati paiśācike pīṭhe tatrāpi balimācaret | ekatra vā baliṃ dadyātpaiśāce vātha bhautike || 75/13 || karṇikāmadhyame nīlarudrāya balirīritaḥ | pūrvadakṣāpyasaumyeṣu ṛkṣādibhyo baliṃ kṣipet || 75/14 || rudrebhyaḥ pūrvato dadyānmātṛbhyo dakṣiṇe tathā | gaṇebhyaḥ paścime bhāge yakṣebhyaḥ somadigdale gṛhebhyaśca tathaiśānyāmasurebhyo'gnigocare || 75/15 || pālāśyāṃ palabhakṣebhyo nāgebhyo vāyudigdale | dalabāhye baliṃ dadyāddikpālānāṃ svanāmataḥ || 75/16 || || iti kāmikākhye mahātantre parivārārcanavidhiḥ trisaptatitamaḥ paṭalaḥ || || vṛṣabhasthāpanavidhipaṭalaḥ || (pṛ0 204) vṛṣasthāpanaṃ vakṣye tallakṣaṇapuraḥ saram | antardvārasya pūrvasmin kalpayetprathamaṃ vṛṣam || 76/1 || dvitīyaṃ maṇḍapāgre tu pīṭhātpūrve tṛtīyakam | pīṭhe pīṭhe viśeṣeṇa paścime vṛṣabhasthitiḥ || 76/2 || pīṭhārdhaṃ vā samaṃ tatra dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā | tyaktvā caturguṇaṃ vāpi tasyāgre sthāpayedvṛṣam || 76/3 || pūjābhāgasamaṃ śreṣṭhaṃ tadardhaṃ madhyamaṃ bhavet | tadardhamadhamaṃ jñeyaṃ catustridviguṇaṃ tu vā || 76/4 || tattadantaramānaṃ vā lohaje vṛṣabhaṃ matam | garbhaṃ kṛtvā navāṃśaṃ tu navadhā śailaje matam || 76/5 || dvāroccamaṣṭadhā kṛtvā caikaikāṃśavivardhanāt | caturguṇāntamānaṃ tu mṛṇmaye vṛṣabhe matam || 76/6 || lohajaṃ saṃyajeddvāre parivāre tu śailajam | pīṭhāgre mṛṇmayaṃ proktaṃ śailaṃ vā tatra saṃmatam || 76/7 || lohajaṃ tu prakartavyaṃ sthitaṃ vā śayitaṃ tu vā | śailaṃ sudhāmayaṃ kāryaṃ śayitaṃ tu viśeṣataḥ || 76/8 || sthitaṃ vapi prakartavyam ṛṣabhaṃ deśikottamāḥ | atha sāmānyaliṅgasya purastādvṛṣabho mataḥ || 76/9 || svayaṃbhubāṇalauhākhyaṃ raudraloke prapūjitam | lokapālāṅkitaṃ siddhaṃ śatasāhasraliṅgakam || 76/10 || mukhaliṅgaṃ ca beraṃ ca viśiṣṭaṃ liṅgamīritam | tadanyatravṛṣaḥ proktastatrāpi kathitastu vā || 76/11 || dhvajayaṣṭistathā proktā tallakṣaṇamihocyate | liṅgatryaṃśāyasaṃyukto lambasūtrārtha dṛgyutaḥ || 76/12 || pīṭhoccapṛṣṭhasaṃyukto lambakūrcāgramastakaḥ | bhaktvā caturaśītyantaṃ tena mānaṃ vidhīyate || 76/13 || śṛṅgapradeśavistāraḥ ṣoḍaśāṅgula ucyate | tāvadeva ca dairghyaṃ syādvaktratārastu ṣaṭkalaḥ || 76/14 || sṛkkiṇīprothayormadhye daśāṅgulavinirmitā | netraṃ netrasamaṃ dairghyāttadardhaṃ vistareṇa ca || 76/15 || tattribhāgena tāraṃ syājjyotistatpañcamāṃśataḥ | netrārdhāntaṃ bhruvoḥ sthaulyaṃ taddairghyaṃ syāddvimātrakam || 76/16 || nāsā syāddvyaṃgulā proktastanmadhye vedamātrakaḥ | nāsāpradeśavistāro vaktraṃ syāddvādaśāṅgulam || 76/17 || tadūrdhve daśamātraṃ syāttadūrdhve'ṣṭādaśāṅgulam | netrāntaraṃ caturmātraṃ trikoṇe tu kapolake || 76/18 || caturnetrāvubhau pārśvau vaktrasaṃdhyostu karṇakau | karṇamūlācca vaktrāntaṃ pañcanetraṃ prakīrtitam || 76/19 || karṇamūlāttu karṇāntaṃ proktaṃ manvaṅgulaṃ bhavet | karṇamūlau dvimātrau tu tadvaduccasamanvitau || 76/20 || tatraiva vartule kārye daśāṅgulasunāhake | karṇau pañcāṅgulāyāmau kalāvṛttasamudbhavau || 76/21 || pañcāṅgulapṛthūmadhye paritaḥ parataḥ kṛśau | ṣaḍaṅgulāvṛtau mūle ṛjurekhāvibhūṣitau || 76/22 || śṛṅgamūlaṃ caturmātraṃ ṣaḍaṅgulasamucchrayam | ardhāṅgulāgravistāro manāgvakrasamanvitaḥ || 76/23 || śṛṅgamūlasthitaṃ piṇḍaṃ hitvā bhāgāntare matam | piṇḍamaṅgulamānaṃ syāducchritaṃ śṛṅgamūlayoḥ || 76/24 || śṛṅgāgrādavaṭaṃ yāvatṣaṇṇetraṃ cāntaraṃ matam | aṣṭanetrāyatā grīvā kakuddairghyaṃ triṇetrataḥ || 76/25 || triṇetramucchrayāduktaṃ mānaṃ vaktraṃ ca mūrdhani | kakudo'dhoṣṭanetrastu jaṅghā pañcadṛgāyatā || 76/26 || (pṛ0 205) sandhirekāṅgulā proktā caturnetropajaṅghikā | sārdhanetraṃ tato gulphe dvinetrau khurakau punaḥ || 76/27 || gulphādhaḥ khurike kāṃsye netrapāde same yathā | jaṅghāmūlāvṛtiḥ saptadaśamātrā prakīrtitā || 76/28 || jaṅghāgre tithimātraṃ syānmanumātrāṅgulakramāt | mūlāgre copajaṅghāyā veṣṭanaṃ pakīrtitam || 76/29 || khurayoraṣṭamātraṃ syāddhitvā veṣṭanamātrakam | kakudaḥ pṛṣṭhamānaṃ tu ṣaṭtriṃśanmānamīritam || 76/30 || tatra trikaṭamātraṃ tu ṣaḍaṅgulamiti smṛtam | trikaṭānatimānaṃ tu dvādaśāṅgulamīritam || 76/31 || tasmācca parataḥ pucchasantatistu prakīrtitā | pucchamūlaṃ caturmātramagre'ṅgulavinirmitam || 76/32 || triṃśadaṅgulamānena pucchadairghyaṃ prakīrtitam | ṣaḍaṅgulapramāṇena tasmātsyātkeśasantatiḥ || 76/33 || pṛṣṭhe trikaṭideśe ca tāro viṃśatimātrakaḥ | vistāradehamadhye tu ṣoḍaśāṅgula ucyate || 76/34 || kakutsandhipradeśe tu vistāraṃ manumātrakam | grīvādhastāccaturmātraṃ sāsnālambaḥ prakīrtitam || 76/35 || sā cāṣṭādaśamātrā syājjaṅghāntāyatisaṃyutā | aśītyaṅgulavistārā kukṣirnābheḥ prakīrtitā || 76/36 || madhyapāccāgradeśe tu ṣaṣṭyaṅgulamiti smṛtam | nābhirnetradvayena syāddvinetrau vṛṣaṇau matau || 76/37 || vistārāyāmamānena parajaṅghā daśāṅgulā | sandhirdvimātraḥ ṣaṇṇetrā copajaṅghā prakīrtitā || 76/38 || dvinetrau gulphakau jñeyau khurau pañcāṅgulau matau | khurake dvyaṅgule kārye dvāviśatyaṅgulena tu || 76/39 || jaṅghā madhyamanāhaḥ syātsandhideśe punastrayaḥ | veṣṭanaṃ copajaṅghāyāḥ ṣoḍaśāṅgulamucyate || 76/40 || dvyaṅgulaṃ pṛṣṭhadairghyaṃ syādadhastvaṣṭāṅgulo mataḥ | eṣā vṛṣakriyā śaktiparyantavyāptisaṃyutā || 76/41 || athavānyaprakāreṇa vṛṣalakṣaṇamucyate | bhaktvā pañcāṃśamutsedhaṃ trimātraṃ khuramucyate || 76/42 || mūlavyāsaścaturmātraśṛṅgāgraṃ syāt dvimātrakam | navamātraṃ lalāṭaḥ syānmukhavyāsaḥ svarāṅgulaḥ || 76/43 || utsedhaśca samastena netrāyāmaṃ dvimātrakam | sārdhāṅgulaṃ taduccaṃ syānnetramadhyā mukhākṛtiḥ || 76/44 || caturnetrāṅgulaṃ pṛṣṭhaṃ grīvāyāstu ṣaḍaṅgulaḥ | pakṣapañcāṃśamutsedhaṃ tena mānaṃ prakīrtitam || 76/45 || pañcaṣāṅgulamāyāme proktaṃ tu munisattamāḥ | ārabhya mūrdhnaḥ kaṇṭhādho daśāṅgula iti smṛtaḥ || 76/46 || grīvoccaṃ vamumātraṃ syāttayorddairghyaṃ ṣaḍaṅgulam | anutsedhaṃ tu ṣaṇmātraṃ jānumātraṃ dvimātrakam || 76/47 || jaṅghā dvitryaṅgulā dairghyāttrimātraṃ khuramucyate | śṛṅgāntaraṃ dvimātraṃ syāttayordairghyaṃ ṣaḍaṅgulam || 76/48 || mūlavyāsaṃ caturmātraṃ lalāṭoccaṃ munīśvarāḥ | netrakarṇāntaraṃ tadvatkarṇāyāmaḥ śarāṅgulaḥ || 76/49 || trimātramuttaroṣṭhoccamadharoṣṭhaṃ dvimātrakam | mūlāyāmoccavistāro dvimātraikatrimātrakaiḥ || 76/50 || pañcanetrāṅgulaṃ karṇavyāso mūloktamātrakam | pañcāśadgrīvavistāro mūlavistāra eva ca || 76/51 || ṣaḍvasvaṅgula ityuktaḥ krameṇa dvijapuṅgavāḥ | kakutṣaḍaṅgulavyāsa utsedho dvitrimātrakaḥ || 76/52 || karṇasyāgraviśālaṃ tu dvimātraṃ yuktito nyaset | kakudastu śarīroccaṃ proktamāṣṭadaśāṅgulam || 76/53 || dvisaptamātraṃ pṛṣṭhe syādvistāro dvādaśāṅgulaḥ | anyonyamūlamadhyāgravyāso vedāṅgulena ca || 76/54 || (pṛ0 206) aṣṭāṅgulena diṅmātraiḥ krameṇaiva bhaveddvijāḥ | pañcāṅgulaṃ tathāyāmo jānudeśaṃ dvimātrakam || 76/55 || jaṅghā pañcāṅgulotsedhā tryaṅgulā syādviśālataḥ | khurotsedhaṃ dvimātraṃ syāttathāsyātpucchamūlakam || 76/56 || sārdhāṅgulaṃ tu pucchāgraṃ jaṅghāntaṃ tasya lambanam | muṣkāyāmaviśāle tu dvimātre ca yathākramam || 76/57 || jaṅghāyāmaṃ trimātraṃ syādudarāṅgulamāyatam | śeṣāyāmaṃ trimātraṃ syādgudaṃ māyāṅgulaṃ bhavet || 76/58 || ūrumūlāgravistāro vedāṅgulamiti smṛtam | jaṅghāgraṃ tu trimātraṃ syāccheṣaṃ yuktibalānnayet || 76/59 || ghanaṃ vāpyaghanaṃ vāpi lohajaṃ parikalpayet | veṇuvastrādivetreṇa sadanaṃ parikalpayet || 76/60 || sakalasya tu yanmānaṃ tanmānaṃ vā vṛṣodaye | ukte'dhyardhayavādyaṣṭa ucchāyasya yavāṅgulam || 76/61 || hīnaṃ vāpyadhikaṃ kāryaṃ karturicchāvaśena tu | nānābhūṣaṇasaṃyuktaṃ ghaṇṭājālasamanvitam || 76/62 || pratimoktāya jātyaṃśaṃ tadvadāyādiśobhanam | evaṃ lakṣaṇamākhyātaṃ sthāpanaṃ śrūyatāṃ dvijāḥ || 76/63 || kālo'pi pūrvavajjñeyastadvadevāṅkurārpaṇam | maṇṭapaṃ parivāroktamārgeṇaiva samācaret || 76/64 || pañcaikakuṇḍe homaṃ syāttathaiva sthaṇḍile'pi vā | ratnanyāsaṃ prakartavyaṃ śailaje lohaje'pyatha || 76/65 || ratnārthaṃ hemapadmaṃ vā mṛṇmayādau vivarjayet | tato'kṣimocanaṃ śuddhirgrāmādīnāṃ pradakṣiṇam || 76/66 || toyādhivāsanaṃ prāpya tato maṇṭapasaṃskṛtiḥ | dvijasaṃbhojanaṃ puṇyatoyasecanameva vā || 76/67 || vāstuhomaṃ tathā śayyā snapanaṃ kautukaṃ tathā | vṛṣasya dakṣiṇe śṛṅge kautukaṃ bandhayedguruḥ || 76/68 || śayanārohaṇaṃ kumbhasthāpanaṃ pūrvavannayet | saptavargāccaturthāntaṃ saptasvaravibhūṣitam || 76/69 || bindunādasamāyuktamādau praṇavasaṃyutam | vṛṣabhāyā namaścānte tasmin brahmāṅgakalpanā || 76/70 || madhyakumbhe vṛṣaḥproktaḥ parito'ṣṭasu lokapāḥ | atha vidyeśvarānvāpi vṛṣasya parito nyaset || 76/71 || ukṣā ca gopatiścāpi śaṅkukarṇastathaiva ca | tīkṣṇaśṛṅgastathā nandī viṣāṇī paśubhṛttathā || 76/72 || mahodaro'ṣṭamaścaitān svasvabījena vinyaset | saṃpūjya gandhapuṣpādyairmudgānnaṃ tu nivedayet || 76/73 || carukalpe tathaiva syāttattvamūrtyādikaṃ nyaset | agnikāryaṃ tataḥ kuryātprāguktavidhinā saha || 76/74 || samidājyacarūn lājān mudgamāṣān kramāddhunet | prabhāte deśikaḥ śuddhaḥ pūjāhomaṃ ca kārayet || 76/75 || ācāryapūjā syādante hotṛbhyaścāpi dakṣiṇāḥ | sumūhūrte sulagne tu mantranyāsaṃ samācaret || 76/76 || calaṃ cedvṛṣabhasthānaṃ vedyante ca svadeśake | mūlamantreṇa saṃsthāpya gandhapuṣpādibhiryajet || 76/77 || tataḥ kumbhān samāhṛtya vṛṣāgre sthaṇḍile nyaset | kumbhādbījaṃ samādāya vṛṣasya hṛdaye nyaset || 76/78 || anyebhyo bījamādāya tatpīṭhe parito nyaset | tataḥ kumbhodakenaiva snāpayedvṛṣamādarāt || 76/79 || dhvajasyāropaṇe'pyevaṃ kintu taddaṇḍamūlake | kumbhābhiṣekaḥ kartavyastatra prokṣaṇameva ca || 76/80 || || iti kāmikākhye mahātantre vṛṣabhasthāpanavidhiḥ catuḥsaptatitamaḥ paṭalaḥ || || gopurasthāpanavidhiḥ || (pṛ0 207) sthāpanaṃ gopurāṇāṃ ca vakṣye lakṣaṇapūrvakam | mūlaprāsādavistāre saptāṣṭanavabhāgike || 77/1 || daśaikādaśabhāge tu tattadekonabhāgataḥ | dvāraśobhādimānaṃ syādgopurāntaṃ viśālataḥ || 77/2 || kṣudre'lpe ca taduddiṣṭaṃ madhyamānaṃ vidhīyate | dhāmni tāre catuṣpañcaṣaḍbhāgena vibhājite || 77/3 || saptāṣṭadhā kṛte tebhyo vibhāgo gopurāntakaḥ | dvāraśobhādivistāraḥ pañcadhā parikīrtitaḥ || 77/4 || tribhāgaikamathārdhaṃ ca tribhāge tu dvibhāgakam | caturbhāge tribhāgaṃ ca pañcāṃśe caturaṃśakam || 77/5 || jyeṣṭhadhāmnāṃ viśālaṃ syādgopurāntaṃ krameṇa tu | dvihastādidviraṣṭāntaṃ vyomāratnivivṛddhitaḥ || 77/6 || pratyekaṃ tritrimānaṃ syādgopurāntaṃ viśālataḥ | ekaviṃśatkarāntaṃ tu trihastāddvikavardhanāt || 77/7 || pūrvavattithisaṃkhyātā mānaśobhādivistare | ārabhya nandahastaṃ tu dvidvihastavivardhanāt || 77/8 || saptatriṃśatkarāntaṃ tu gopurāntaviśālatā | tripañcadaśasaptāttu ekahastavivardhanāt || 77/9 || pañcamānaṃ dviraṣṭābhyāṃ pañcasvekasya sammatam | anyathā hastamānena vistāraḥ pravidhīyate || 77/10 || pañcādiviśvahastāntaṃ caikaikakaravṛddhitaḥ | prathamāvaraṇe dvāraśobhāvistāra iṣyate || 77/11 || tithihastāttrayoviṃśatyantāḥ syurdvāraśālake | pañcaviṃśatihastāttu trayastriṃśatkarāntakaḥ || 77/12 || dvāraprāsādavistāraḥ pañcamaḥ parikīrtitaḥ | pañcaviṃśatsamārabhya tricatvāriṃśadantataḥ || 77/13 || dvāraharmyaviśālaḥ syānnavapañcakarāditaḥ | tripañcāśatkarāntaṃ tu viśālo gopurasya tu || 77/14 || ekadvitricatuṣpañcahastairnyūnaṃ tu vādhikam | nagaragrāmaveśādau mānaṃ gopuravistare || 77/15 || sārdhadvipādatriguṇatryaṃśaikadvyaṃśamāyate | kalpayeddvāraśobhādau saptāṃśadaśabhāgikam || 77/16 || caturaṃśaṣaḍaṃśaṃ tu saptāṃśe caturaṃśakam | nandāṃśe bhūtabhāgaṃ ca dviguṇam ca prakalpayet || 77/17 || dvārāyatanatuṅgārthaṃ khalūrīgopurādikam | mānamapyatha saṃgrāhyaṃ nirgamaṃ cāpi tatsamam || 77/18 || gopurasya viśālaṃ tu kṛtvā viṃśatibhāgikam | ekādyaṣṭadaśāṃśāntaṃ gopurāṇāṃ gurūttamāḥ || 77/19 || nirgamaṃ sālabāhyādvā tadantarvā samācaret | sārdhahastāttu pādonadvihastāddvikarātkramāt || 77/20 || ṣaṇṇandanavamātraistu vardhayeddeśikottamaḥ | pañcasaptanavāntastu dvāratāraḥ pṛthagbhavet || 77/21 || tithisaṃkhyā ca hīne syānmadhye śreṣṭhaṃ tu sammatam | pañcāśe dvāravistāre saptāṃśe munibhājite || 77/22 || daśāṃśo dviguṇaḥ pādādadhikaḥ pañcadhocchrayaḥ | mūladhāmni masūrādituṅgādvedāṃśakādikaḥ || 77/23 || ravibhāgāvasānaṃ tu kṛtvaikāṃśaṃ vihāya ca | kṛtvā masūrapādaṃ ca taccheṣeṇaiva pīṭhakam || 77/24 || yojayedgopuradvāraṃ tuṅgavṛddhyārdhameva ca | atha prāguktabhāge tu varddhitaṃ samameva vā || 77/25 || dhāmāṅgoktākhilaṃ mānaṃ gopurāṅgeṣu vā mataḥ | chedayettadadhiṣṭhānaṃ sopapīṭhe tu kevalam || 77/26 || (pṛ0 208) uttarāntasamutsedhaṃ tadardhaṃ vistṛtānvitam | gopuradvāratuṅgaṃ vā kārayedvāstuśāstravit || 77/27 || ekadvitritalaṃ kuryācchobhāyāmekavṛddhitaḥ | talādikamatho kuryāt pañcaṣaṭsaptabhūmikam || 77/28 || gopuraṃ tu vidheyaṃ syānmadhyame'pyevamūhyatām | dvāraśobhā dvāraśālā dvāraprāsādaharmyake || 77/29 || gopureṇaiva pañcāntaṃ maṇḍalādiṣu saṃsthitāḥ | masūḥ stambhamānaṃ tu prāgeva pradipāditam || 77/30 || tadūrdhvaprastārātsthūpiparyante mānamucyate | ṣoḍhā vibhajya tattuṅgaṃ prastaraiḥ sāṅghribhāgakaiḥ || 77/31 || tadvatkaṇṭhaśirodhyardhabhāgena sthūpikāṃśakaḥ | evamekatalaṃ proktaṃ dvitalaṃ ca vidhīyate || 77/32 || taduccaṃ navadhā kṛtvā sāṅghryekaprastarodayaḥ | ekāṃśaṃ galamityuktaṃ sārdhadvyaṃśaṃ śiro bhavet || 77/33 || śeṣaḥ śiroddhṛtaḥ proktaḥ dvitalaṃ tvetadīritam | dvādaśāṃśaṃ tribhūmyuccaiḥ kapotaṃ sāṅghribhāgabhāk || 77/34 || sārdhadvyaṃśaṃ ca pādoccaṃ prastaro bhāga eva hi | dvibhāgaḥ pādadairghyaṃ syādaṣṭāṃśenāṃśamānataḥ || 77/35 || taduccaṃ cāṃśo grīvoccaṃ sārdhadvyaṃśaḥ śiro bhavet | śeṣeṇa sthūpikotsedhastritalaṃ caivamīritam || 77/36 || uttarādiśikhāntaṃ yanmānamaṣṭādaśāṃśakam | tribhāgasahitaṃ bhāgamantoccaṃ pravidhīyate || 77/37 || sārdhadvyaṃśaṃ tu pādoccaṃ sāṅghryekaprastarodayaḥ | bhāgena galamānaṃ syāttribhāgaiḥ śikharodayaḥ || 77/38 || śeṣeṇa sthūpikā proktā pañcabhaumamataḥ param | uttarādiśikhāntaṃ cāpyekonatriṃśadaṃśakam || 77/39 || bhāgārdhaṃ prastaraṃ kuryātpādoccaṃ caturaṃśakam | pādonadvyaṃśakaṃ mañcaṃ sārdhadvyaṃśaṃ tu pādapaḥ || 77/40 || tripādāṃśaikakaṃ mañcaṃ tribhāgātpādapāyatiḥ | sapādāṃśakapotoccamūrdhvabhāgāddvibhāgataḥ || 77/41 || prastaroccaṃ dvibhāgena kandharoccasamo bhavet | sārdhadvyaṃśaḥ śirastuṅgaḥ śeṣeṇa syācchirodayaḥ || 77/42 || evaṃ tu ṣaṭtalaṃ proktaṃ saptabhaumamathocyate | uttarādiśikhāntaṃ yanmañcaṃ ṣaṭtriṃśadaṃśakam || 77/43 || sāṅghridvyaṃśaṃ kapotaṃ syātsārdhavedāṃśato'dhikam | dvibhāgaḥ prastarotsedhaḥ pādoccaṃ vedabhāgataḥ || 77/44 || satripādāṃśakaṃ mañcaṃ sārdhadvyaṃśastu pādapaḥ | mañcaṃ pādonabhāgābhyāṃ tripādaḥ pādavaidhṛtiḥ || 77/45 || sārdhāṃśaṃ prastaroccaṃ syāt dvyaṃśastvantatalāyatiḥ | sapādabhāgaṃ mañcoccaṃ sārdhabhāgadvibhāgikam || 77/46 || kapotoccaṃ tu bhāgena kandharaṃ tatsamaṃ bhavet | sadvipādadvibhāgena śiraḥ śiṣṭāḥ śikhā matāḥ || 77/47 || saptabhaumamidaṃ śreṣṭhaṃ tadūrdhve pūrvamānabhāk | stambhaprastarabhāgābhyāṃ kalpitābhyāmadhastale || 77/48 || ravibhaumāntamiṣṭaṃ syādgopurāṇāmihāgame | uktāni gopurāṅgāni vibhajeccaturaṃśakam || 77/49 || ārabhyāṣṭadaśāṃśaṃ teṣvekāṃśaṃ tu navāṃśakam | dvyaṅgulaṃ tryaṅgulaṃ vāpi catuḥpañcaṣaḍaṅgulam || 77/50 || vardhayeddhrāsayedvāpi yuktyā prāguktamānataḥ | pañcabhāge viśāle tu tribhāge garbhavistaraḥ || 77/51 || śeṣeṇa bhittiratroktā vyomabhūmau munīśvarāḥ | vyāsaḥ saptāṃśavedāṃśo garbhakūṭastu bhāgabhāk || 77/52 || koṣṭhasyātmagavistāradairghyaṃ pañcāṃśamiṣyate | kūṭakoṣṭhāntarāle tu pañjarādivibhūṣitam || 77/53 || evaṃ dvitalamākhyātaṃ tritalaṃ cādhunocyate | tāre navāṃśe garbhaḥ syāttribhāgaḥ tadvahiḥ kramāt || 77/54 || (pṛ0 209) gṛhapiṇḍyalindahārāṃśca krameṇa parikalpayet | kūṭakoṣṭhādisarvāṅgaṃ pūrvavatparikalpayet || 77/55 || viśāle paṅktibhāge tu garbhagehe tribhāgataḥ | sārdhāṃśo bhittiviṣkambha ekabhāgamalindakam || 77/56 || khaṇḍaharmyaṃ tu bhāgena kūṭakoṣṭhādi pūrvavat | mukhe pṛṣṭhe mahāśālā pañcāṃśo vā ṣaḍaṃśakaḥ || 77/57 || caturbhaumamidaṃ khyātaṃ sarvāvayavasundaram | vistāre rudrabhāge tu nālīgehaṃ tribhāgataḥ || 77/58 || dvibhāgo bhittiviṣkambho vyomāṃśaḥ syādalindakaḥ | ekāṃśaṃ khaṇḍaharmyaṃ syādanyatsarvaṃ samānakam || 77/59 || pañcabhaumaṃ samākhyātaṃ ṣaḍbhaumamadhunocyate | vistāre ravibhāge tu nālīgehaṃ yugāṃśakam || 77/60 || dvibhāgo bhittivistāro dvārāṃśena prakīrtitaḥ | bhāgena khaṇḍaharmyaṃ syādanyatsarvaṃ samānakam || 77/61 || ṣaṣṭhabhaumamidaṃ proktaṃ saptamaṃ tvadhunocyate | trayodaśāṃśe vistāre garbhaḥ syādaṃśabhāgabhāk || 77/62 || sārdhadvyaṃśaṃ tu bhittiḥ syādekenālindamiṣyate | khaṇḍaharmyamihaikāṃśaṃ kūṭaśālādi pūrvavat || 77/63 || pṛṣṭhe mukhe mahāśālā ṣaḍbhāgena prakīrtitā | pañcāṃśe hastipṛṣṭhe ca pakṣaśālādibhiryutaḥ || 77/64 || nānāmasūrakastambhavedikājālatoraṇam | saptabhaumamidaṃ proktaṃ gopuraṃ sārvadeśikam || 77/65 || mūlabhūdvāravistārapañcāṃśena viśālabhāk | caturaṃśonakaṃ vā syādūrdhvadvāraṃ tu vistarāt || 77/66 || uparyupari dvāraṃ syānmadhyādhamottamānvitam | sopānagarbhagehe tu talaṃ prati samācaret || 77/67 || upapīṭhe catuṣkaṇṭhe sopānaṃ pravidhīyate | maṇṭapābhaṃ bhaveddvāraṃ śobhāyai paṇḍiteśvarāḥ || 77/68 || daṇḍaśālāsamākārā dvāraśālā prakīrtitā | prāsādākṛtivaddvāraprāsādaṃ paripaṭhyate || 77/69 || mālikākṛtivaddvāraharmyaṃ syānmunisattamāḥ | śālākārasamaṃ kuryāddvāragopuramantimam || 77/70 || sarvatra gopuraṃ kuryādyathāśakti viśeṣataḥ | pañcabhāgādibhāgaṃ vā caikatriṃśatsamāvadhi || 77/71 || bhāgānkṛtvā viśālāṃstu gopurasya dvibhāgataḥ | vṛddhyā bhāgo'rdhamānena tithyaṃśāntaṃ prakalpayet || 77/72 || garbhagehaviśālaṃ syācchobhādīnāṃ munīśvarāḥ | tena vistārabhāgena vyomāṃśaṃdviguṇāvadhi || 77/73 || sāyataṃ vā samaṃ vāpi garbhagehaṃ prakalpayet | tasmādūrdhvaṃ tu dairghyaṃ syādadhikaṃ dvāratārakam || 77/74 || yathā bhavettathā kuryādgopuraṃ munipuṅgavāḥ | garbhagehātsamantāttu garbhārdhātpādavṛddhitaḥ || 77/75 || tribhāgāvadhi kuḍyaṃ ca vyomādibahusaṃkhyakaḥ | tathālindaṃ ca hāraṃ ca kalpayetkalpavittamaḥ || 77/76 || aṃśamānena vā dvāratāraṃ vā gopuraṃ bhavet | tribhāgaṃ tu samārabhya ardhāṃśāttithisaṃkhyayā || 77/77 || yāvaddvāraviśālārthamaṃśānatra prayojayet | prāsādālaṅkṛtiṃ caiva śālāyālaṅkṛtiṃ tu vā || 77/78 || sarvaṃ vā gopure kuryātsañcitādivibhedataḥ | nānāmasūrakopetaṃ nānāstambhasamanvitam || 77/79 || nānāprastarasaṃyuktaṃ vedāśragalasaṃyutam | valabhyādiśiroyuktaṃ bahusthūpisamanvitam || 77/80 || kūṭaśālaikatuṇḍaiśca pañjaraiḥ pakṣaśālayā | āyāmāṃśādhikairvāpi samāṃśaiḥ parikalpayet || 77/81 || nānādvārasamāyuktaṃ vṛṣasthalasamanvitam | dhāmnāṃ samastabhūṣābhiranyābhiḥ samalaṃkṛtam || 77/82 || (pṛ0 210) mūladhāmonabhaumaṃ vā samabhaumaṃ tu vādhikam | khalūrikāvidhānoktarītyā caitatsamācaret || 77/83 || digvidikṣu tadiṣṭaṃ syātpūrvavatprathameṣṭakām | mūrdheṣṭakāvidhānaṃ ca dhāmoktavidhinācaret || 77/84 || kiñcinmadhye dvayorvāpi caikaṃ syātsthūpikāsu vā | kṛtvordhvaśailaṃ pratyekaṃ catuḥsaṃkhyaṃ niveśya ca || 77/85 || tadūrdhvaṃ sthūpikāṃ sthāpya sthūpikoktavidhānataḥ | kiñcaitadadhidevāṃśca jñānākhyakriyayā saha || 77/86 || triṣu cetsyustritattvāni catasṛṣu kalāḥ smṛtāḥ | vivṛttiṃ ca vinā brahmarahitāḥ kāraṇaṃ tu vā || 77/87 || sadyojātādikā vāpi nivṛttyādyāstu pañcasu | aṇḍāntarvartinaḥ ṣaṭsu kalānyāsāḥ prakīrtitāḥ || 77/88 || kalādyāḥ sapta vijñeyā vidyeśā vasukalpane | vāmādyā navakalpe syurlokapālā daśākhyake || 77/89 || rudrasaṃkhye tu rudrāḥ syurādityāścārkasaṃkhyake | viśverudrāśvinī proktāścatuṣpañcadaśānvite || 77/90 || tithayo bhuvanānyuktā dakṣādārabhya paścime | tattatsvanāmamantreṇa nyasettaddhāmni nirmite || 77/91 || gopurasthāpanaṃ kuryāttadagre maṇṭape kṛte | pūrvoktavidhināyuktakuṇḍe vā sthaṇḍile'pi vā || 77/92 || navakuṇḍaikasaṃkhye vā puṇyāhaprokṣaṇānvite | sthaṇḍile vedikordhve ca aṣṭau ca sthāpayedghaṭān || 77/93 || madhyame ca mahādikṣu śāntyādīn tatra pūjayet | śatasaṃkhyaistadardhairvā tanmantraiḥ samidādibhiḥ || 77/94 || pūrṇā datveṣṭisantuṣṭo guruḥ pañcaghaṭodake | śāntyādīnādito nyastvā tanmanūnabhiṣecayet || 77/95 || kriyaiṣā pracurā kāryā pradhānā deśikottamāḥ | anyatrāpyanukalpaṃ syātpracurā vā prakīrtitā || 77/96 || gopuraṃ pratiyojyāḥ syurnandyādyāśca dvipārśvayoḥ | niṣkale paścimadvāraṃ sakale dakṣiṇaṃ hitam || 77/97 || || iti kāmikākhye mahātantre gopurasthāpanavidhiḥ pañcasaptatitamaḥ paṭalaḥ || pūrvakāmikaṃ samāptam || ########### END OF FILE #######